Bronzas dienasgrāmata
Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš… Viņi pieder pie tiem, kas sportu padara mūžīgu, jo rūpējas par to, lai uz jautājumu, kas uzvarēs, zināmas atbildes nebūtu. Londonā mūsu pludmales volejbolisti ieradās ar 14. vietu pasaules rangā, Rīgā atgriezās ar XXX olimpiādes bronzas medaļām.
No Dauningstrītas līdz Bekingemas pilij gandrīz divas nedēļas dārdēja Latvijas vārds. Un visskaļāk tas nodārdēja pēdējā trīspadsmitajā dienā, kad tieši aiz Lielbritānijas premjerministra darba kvartāla iekārtotajā pludmales volejbola stadionā ar vietām 15 000 skatītājiem risinājās cīņa par bronzas medaļām, kurā Mārtiņš un Jānis šajā olimpiskajā turnīrā sagādāja lielāko sensāciju.
Latvieši sīkstā triju setu cīņā pārspēja holandiešus Reinderu Nimerdoru un Rihu Sheilu, kam pieder triju Eiropas čempionātu zelti, kuri katrs savā pozīcijā 2009. un 2011. gadā atzīti par pasaules labākajiem spēlētājiem. Turklāt Šuils 1996. gadā kļuvis par olimpisko čempionu klasiskajā volejbolā. Latviešiem augstākais sniegums bija ceturtā vieta pērnā gada pasaules čempionātā. Olimpisko līderu četriniekā, būdami gados jaunākie spēlētāji, mūsējie ar savām bronzas medaļām pasaules bīčvolejā iezīmē paaudžu maiņu.
Bet viss sākās ar nezināmo jūlija pēdējā sestdienā.
Sestdiena, 28. jūlijs
Gžegožs Fijaleks/Mariušs Prudels (POL) — Aleksandrs Samoilovs/Ruslans Sorokins (LAT) 1:2 (21:12, 15:21, 12:21)
Kāds noskaņojums komandā? "Ļoti uzvilkta, pozitīva spriedze. Ja būtu jācīnās tūlīt, tad visi varētu uzvarēt," LOK prezidents Aldons Vrubļevskis teica nākamajā rītā pēc spēļu atklāšanas.
Samoilovs/Sorokins Horse Guards Parade laukumā attaisnoja šos vārdus.
Ar servi spēli sāka poļi, pirmo punktu ieguva latvieši. Pirmās minūtes spēle ritēja punkts punktā, bet pēc 5:5, mūsējie it kā sastinga. Gremdēja un pat vēja autā, kļūdījās bumbu uzņemot. Poļi guva pat 10 punktus pēc kārtas! Pēc 16:6 iespēja atgūt spēli iztecēja kā smiltis caur pirkstiem 21:12.
Arī abos nākamajos setos mūsējie guva pirmo punktu, bet nu vairs nevienu brīdi vairs nebija zaudētājos. "Lieliska sajūta, esmu mazliet apreibis," pēc olimpiskās debijas atzina Ruslans Sorokins. " Pirmais sets? Par daudz emociju, lielais stadions… Vajadzēja drusku nomierināties."
Spēli lauzt izdevies, pateicoties raksturam, jo, Sorokina vārdiem runājot, —"Meistarības mums netrūkst."
"Palīdzēja pieredze," atzina Samoilovs. "Spēlēs mēs esam piektais pāris pēc nospēlēto turnīra skaita. Kopā esam cīnījušies 53 Pasaules kausa mačos. Ļoti labi jūtam viens otru. Zaudēta cīņa nenozīmē, ka zaudēts karš. Mēs zinājām, ka otrajā setā viss būs citādāk."
"Ja spēlējam savā līmenī, varam cīnīties ar jebkuru pretinieku," piebilda Ruslans. "Tas ir mūsu uzdevums būt līmenī un par pretiniekiem daudz neuztraukties. Iztaustām situāciju un spēlējam." Abi atzina, ka viņu grupā izteiktu favorītu nav. Katra uzvara ir svarīga.
Atklāšanas parādi skatījušies tribīnēs un jau ceturksni pirms vienpadsmitiem devušies prom. "Vienos naktī beidzās?!" Samoilovs pārprasa, it kā nezinātu. "Mēs pusdivpadsmitos jau bijām gultās." Līdz tam gan nemaz tik viegli nav izdevies nonākt. Lai no stadiona nokļūtu olimpiskajā ciematā, jāšķērso kanāls. Bet… visus tiltus pār to nobloķējuši kareivji. "Tūlīt Bekhems laivā brauks ar lāpu uz olimpisko stadionu!" Tomēr pirms pusnakts mājās tikuši.
Siltā Londonas diena mūsu volejbolistiem bijusi itin pieņemama. "Nebija jau tāds karstums kā Pekinā," piebilda Samoilovs. Abiem gan nav iebildumu pret lietainu laiku, kad bumba paliek smagāka. Mūsējie Baltijas apstākļos pie tādas pieraduši.
Svētdiena, 29. jūlijs
Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš (LAT) — Jonatans Erdmanis/Kajs Matīsiks (GER) 2:1 (19:21, 23:21, 15:9)
Pirms Pļaviņa/Šmēdiņa spēles ar vāciešiem Erdmani (24) un Matīsiku (32) pār laukumu nogāza sātīgs Londonas lietus, savā izskaņā mazliet pamērcējot arī spēlētājus. Bet smiltis, kā vērtēja volejbolisti, britu premjera Kamerona kabineta priekšā ir dziļas, un mitrums pazūd ātri, turklāt arī bumba tūlīt tiek izsniegta sausa.
Pirmo setu līdzīgā spēlē mūsējie zaudēja. Otrajā turējās vadībā, līdz vācieši panāca 15:15. Tālāk spēle ritēja kā pa kāpnēm — punkts punktā, galotni latviešiem nolaužot savā labā. Trešajā setā latvieši vadību neatdeva ne mirkli un, brīžiem ovāciju pavadībā demonstrējot skaistas izspēles, uzvarēja ar 15:9.
Aigars Birzulis: "Vācieši pārāk riskēja servējot, tā bija viņu vienīgā taktiskā kļūda, citādi pretinieki nospēlēja ļoti cienījami." Treneris īpaši uzteica puišu spēli otrajā setā, kad vācieši mūsējos panāca: "Parasti šādās situācijās komanda salūst, bet mūsējie izturēja un sāka spēlēt vēl aktīvāk — Mārtiņš ļoti veiksmīgi aizsardzībā, Jānis guva punktus grūtās situācijās. Paldies puišiem, labi cīnījās."
"Sākums bija nervozs," pa ceļam uz dopinga kontroli atzina olimpiskais debitants Jānis Šmēdiņš. "Pirmajā setā visu laiku bijām vadībā, bet beigas izlaidām. Otrais arī bija diezgan nervozs. Trešo jau nospēlējām diezgan stabili. Pretiniekiem nācās daudz kļūdīties. Mums bija labāka aizsardzība un lielāks cīņasspars."
"Tā ir spēle, jārāda viss, ko spējam, uztraukumam sekundāra vieta," sacīja Jānis. "Viņi mums ir it kā parocīgi pretinieki, vienmēr vinnējam, bet tikai trijos setos. Zinājām, ka būs līdzīga spēle."
Dziļās smiltis? "Grūtāk no tām izlēkt ārā, grūtāk paskriet. Mums jau patīk vairāk uzripināt pa tukšām vietām, bet šādās smiltīs tik augstu nav iespējams uzlēkt, jāspēlē vairāk ar spēku, jāsit. Varbūt tāpēc sākumā vairāk kļūdījāmies, jo šādu volejbolu mazāk spēlējam. Tas vairāk patīk Sašam ar Ruslanu," stāstīja Mārtiņš Pļaviņš: "Pēc pirmā seta jutāmies sarūgtināti. Visu laiku bijām vadībā, likās, ka satraukumam esam tikuši pāri. Tad arī pamainījām spēles stilu."
Martiņš atzina, ka kļūdu bijis samērā daudz, bet centušies cīnīties par katru bumbu, tas kompensējis. "Grupā nav favorītu. Ja kādai spēlei noskaņosimies tikai par 99 procentiem, uzreiz zaudēsim."
"Te pagaidām viss grūti nāk," atzina Mārtiņš." Ja lielu soli liec, tad tajās smiltīs arī paliec. Ja viegli skrien, tad kā virs ūdens noturies."
Pirmdiena, 30. jūlijs
Aleksandrs Samoilovs/Ruslans Sorokins (LAT) — Frīdoms Čija/Grants Goldšmits (RSA)) 2:0 (21:13, 21:10).
Dienvidafrikāņi mūsējiem spēj turēties līdzi tikai setu sākumos, otrajā jau sāk atpalikt pēc otrā punkta. Mača izskaņā, ar gremdi gūstot skaistu punktu, Saša pat Čijam notriec cepuri no galvas. Tas raksturo spēku samēru šajā spēlē.
Zaudētāji mūsējos uzteic kā ļoti mobilu, izdomas bagātu komandu, kas spēlē atraktīvi un pārliecinoši kombinācijām bagātu volejbolu.
"Uz šo spēli gājām kā pret amerikāņiem, jo nedrīkst noskaņoties viļņveidīgi — uz šiem pretiniekiem mazāk, uz tiem vairāk," atzina Samoilovs. "Pirmā spēle vienmēr ir grūtāka," piebilda Sorokins. "Domāju, ka arī amerikāņi šodien spēlēs labi un parīt pret mums — ļoti labi."
Šī prognoze nepiepildījās, vakarā Gibs un Rozentāls ar 0:2 zaudēja poļiem, mūsējos padarot par D grupas līderiem. Bet šis gods nebūt negarantē iekļūšanu astotdaļfinālā, jo amerikāņiem par katru cenu vajadzēs uzvarēt latviešus, bet poļi iedvesmas pilni metīsies virsū dienvidafrikāņiem. Tiesa, mums varētu pat pietikt ar vienu uzvarētu setu pret ASV.
"TOP 6 komandas ar katru spēli uzlabo savu sniegumu," turnīru vērtē Samoilovs. Kuras ir tās TOP 6 komandas? "Abas amerikāņu, abas brazīliešu, holandieši un vācieši. Un, protams, arī abas mūsējās. Tas būtu ideāls astotnieks!"
Otrdiena, 31. jūlijs
Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš (LAT) — Igors Ernandess/Hesuss Villafane Markins (Venecuēla) 2:0 (21:14, 21:16)
Pagaidām laikapstākļi rīkojas pretēji mūsējo interesēm. Samoilovs/Sorokins galvenokārt spēlē sausā laukumā, Pļaviņu/Šmēdiņu pavada Londonai raksturīgā līņāšana. Tiesa, diezin vai tā sajūsmina arī venecuēliešus.
Daudz garu un interesantu izspēļu mūsējo izpildījumā un 7:3, vairākas izcilas Pļaviņa gremdes un 9:4, pašaizliedzīga cenšanās glābt pat šķietami netveramas bumbas un 17:12, un pirmā seta beigas ir loģiskas — 21:15.
Otrajā dienvidamerikāņi padoties netaisās. Spēle rit punkts punktā, un līdz pat 9:10 vadībā turas pretinieki. Tad lomas tiek mainītas, vēl ir 19:16, bet tas arī viss.
"Nospēlējām akurāti, bez liekām emocijām," maču novērtēja Aigars Birzulis. Iepriekš komandas tikušās divas reizes, abās uzvarēts. "Mūsu komanda uzbrukumā spēlē dažādi — gan spēcīgiem, gan vieglākiem sitieniem. Ar nīderlandiešiem viegli nebūs. Pirms diviem gadiem ar viņiem spēlējām Hāgā nežēlīgā lietū un vējā. Viņi draudzējas ar sliktiem laikapstākļiem. Mēs jau arī nedzīvojam tropos. Domāsim, kā pret viņiem spēlēt un mēģināsim pirmo reizi Nīderlandi uzvarēt. Mēs spēlējam bez augšējām piespēlēm, kuras izpildot lietū tiek pieļauts visvairāk kļūdu. Lietū bumba paliek smagāka, ātrāka, un tā ir priekšrocība augumā raženākiem vīriem. Kopumā mēs labi spēlējam aizsardzībā. Ja no piecām paceltām bumbām realizēsim četras, mums būs iespēja uzvarēt."
"Labākā dāvana dzimšanas dienā!" pēc pirmās spēles 25 gadu vecumā smaidīja Jānis Šmēdiņš.
Nākamajā spēlē nīderlandieši Nimerdors/Sheils pārliecinoši ar 2:0 pieveica vāciešus Erdmani/Matīsiku, tādējādi E grupā sev un latviešiem nodrošinot vismaz otro vietu un iekļūšanu astotdaļfinālā.
Trešdiena, 1. augusts
Džeikobs Gibs/Šons Rozentāls (USA) — Aleksandrs Samoilovs/Ruslans Sorokins (LAT) 2:0 (21:10, 21:16)
Vismaz sets jāuzvar, lai būtu droši par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs… Tas saista muskuļus un prātus. Pirmajā setā tikai pašā sākumā izdodas turēt amerikāņiem līdzi. Otrais mačs rit cienījamāk. Divi punkti pēc kārtas ar Ruslana servēm (bumbas lidojuma ātrums 99 km/h!), nākamie divi ar Sašas gremdēm, tad atkal abu kļūdas, pēc kurām Ruslans trīs reizes pēc kārtas demonstrē savas bloķētāja spējas un jau 14:13. Liekas tūlīt, tūlīt spēles gaita lūzīs. Bet serve autā atkal sabojā garastāvokli. Toties amerikāņi bliež kā pa labi piešautiem mērķiem.
"Viņi šodien bija labāki, mēs arī ļāvām viņiem tādiem būt," atzina Ruslans Sorokins. "Spēle sākas ar servju uzņemšanu. Šajā elementā mēs iekritām,un līdz ar to spēle neaizgāja."
"Šodien nevienu bumbu aizsardzībā neizvilkām," piebilda Aleksandrs Samoilovs. "Toties Rozentāls šodien aizsardzībā spēlēja fantastiski."
Garastāvoklis strauji uzlabojās, kad tika sagaidīti pārējo spēļu rezultāti. No sešām apakšgrupām mūsējie vienīgie trešo vietu bija izcīnījuši ar divām uzvarām, un tas automātiski nodrošināja vietu astotdaļfinālā jeb izslēgšanas spēlēs.
Ceturtdiena, 2. augusts
Reinders Nimerdors/Rihs Sheils(Nīderlande) — Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš 0:2 (14:21, 18:21)
Tā jau bija maza sensācija. Latvieši uzvarēja grupas favorītus, kurus iepriekš nebija pārspējuši ne reizi! "Mums vieta astotdaļfinālā jau bija garantēta, tāpēc spēlējām brīvi un atraisīti," smaidīja Mārtiņš. Jāpiebilst — arī gudri un asprātīgi. Bija jūtams, ka no nīderlandiešiem ļoti gaida medaļas. Grupas turnīru viņi bija iecerējuši beigt kā līderi, bet latviešu iedvesma to izdarīt neļāva.
Astotdaļfinālāar divām komandām iekļuva visas piecas bīčvolejbola lielvalstis (ASV, Brazīlija, Šveice, Vācija un Latvija), kas ar maksimālo pārstāvniecību bija kvalificējušās olimpiskajam turnīram.
Piektdiena, 3. augusts
Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš — Tarjeijs Skārlunns/Martins Spinnangrs (NOR) 2:0 (21:18, 21:16)
Abus setus veiksmīgāk sāka norvēģi. Bet Šmēdiņš ar teicamu darbību blokā un Pļaviņš, cīnoties par katru bumbu, panāca savu. Pirmo reizi Latvijas duets iekļuvis olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā!
Aigars Birzulis to vērtē kā visnozīmīgāko un psiholoģiski grūtāko spēli: "Ļoti gribējās tikt pāri astotdaļfināla barjerai. Spēle bija līdzīga, punkts punktā. Neizturēja Spinnangrs. Šādos turnīros līdzīgi jāspēlē abiem, ja viens kļūst vājāks, pretinieks nekavējoties to izmanto. Mums arī bija mazāk tehniskā brāķa."
Sestdiena, 4. augusts
Jūliuss Brinks/Jonass Rekermanis (GER) — Aleksandrs Samoilovs/Ruslans Sorokins (LAT) 2:0 (21:12, 21:17)
Līdz piektajam punktam spēle rit līdzīgi, bet tad Eiropas čempioni vācieši šķiet uztaustījuši mūsējo vājās vietas, un viņiem spēle aiziet no abām rokām, latviešiem tikai no vienas. Brīžiem izdodas teicams bloks, brīžiem tam bumba tiek garām, brīžiem bumba tiek nogremdēta pretinieka smiltīs, brīžiem lido tīklā. Servējot klājas līdzīgi, serves un gremdes uzņemot, vēl sliktāk.
Tikai, kad pirmais sets jau zaudēts (12:21) un arī pār otro jau gatavs nolaisties vāciešu asais zobens, mūsējie sāk spēlēt fantastiski, no 13:19 panākot 16:19. Bet tas arī viss. Šajās olimpiskajās spēlēs Sašam un Ruslanam izdodas gūt vēl tikai vienu punktu.
Tas nozīmē, ka Ruslans Sorokins savā olimpiskajā debijā, bet Aleksandrs Samoilovs tāpat kā Pekinā izcīna dalītu devīto vietu. Abi to atzina par pārāk zemu.
"Spēlējam kā pa viļņiem. Šādā līmenī to nevar atļauties. Vienā mačā apspēlējam TOP 6 komandu, nākamajā paliekam gandrīz vai uz desmitnieka… " analizējot veikumu olimpiskajā turnīrā, niknojās Aleksandrs Samoilovs. "Galīgi nav stabilitātes. Visu sezonu spēlējām diezgan vienmērīgi. Olimpiādē pēkšņi šādas bedres! Drausmīgi… Fiziski, tehniski, emocionāli bijām gatavi, bet šodien to visu kopā salikt neizdevās. Stadionā arī ik pa brīdim uzpūta pamatīgs, nenosakāma virziena vējš. Mums, kas spēlē ar augstiem cēlieniem, tas ļoti traucēja. Bumbu vējš pūta nost. Neko darīt — pludmales volejbols jāprot spēlēt arī vējā. Brinks un Rekermanis no pasaules līderiem mums līdz šim bijuši vieni no ērtākajiem pretiniekiem. Līdzšinējā maču bilance bija 2:2. Šodien viņi taktiski spēlēja ļoti labi. Bet arī mēs varējām spēlēt labāk — galotnē to pierādījām. Pirms tam bija ļoti daudz brāķa. Divus mēnešus bijām pasaules reitinga desmitniekā. Tāda līmeņa komanda nedrīkst tā spēlēt."
"Pretinieki bija pētījuši mūsu pēdējās spēles un radīja problēmas ar servju uzņemšanu, arī cēlienos pāriniekam bieži nevarējām iedot ērti apstrādājamu bumbu," atzina Ruslans Sorokins. "Arī iepriekšējos divos turnīros Klāgenfurtē un Berlīnē mums nebija tā stabilākā spēle. Vēl nezinu, kas nepareizi tiek darīts."
Pirmdiena, 6. augusts
Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš — Džeikobs Gibs/Šons Rozentāls 2:1 (19:21, 21:18, 15:11)
Astotdaļfinālā jaunie itāļu talanti Paolo Nikolaiun Daniēls Lupo no turnīra izslēdza olimpiskos čempionus amerikāņus Todu Rodžersu un Filu Dalhauzeru, kuri tāpat kā Samoilovs un Sorokins šajās spēlēs izcīnīja dalītu devīto vietu. Nu Gibam un Rozentālam spēlē ar Pļaviņu un Šmēdiņu jāglābj Amerikas Savienoto Valstu gods.
Amerikāņi spēli sāk pārliecinošāk, mūsējos turot punkta, divu triju attālumā, bet pat pēc 12:17 latvieši nepadodas un panāk 18:19, tomēr seta galotnē tiek iesprausts ASV karogs.
No 11 186 skatītājiem vismaz divas trešdaļas auro: "USA! USA! USA!" Jānis Šmēdiņš ar teicamu bloku un gremdēm, Mārtiņš Pļaviņš ar brīnumdarbiem aizsardzībā un viltībām uzbrukumā nepārprotami atgādina, ka te ir arī: "Latvia! Latvia!" Nav nekādu atlaižu, šajā setā 14 reizes rezultāts ir neizšķirts. Pēc 6:6 pirmie pussolīti uz priekšu allaž sper mūsējie. Tikai vienu reizi šajā setā rezultātu starpība sasniedz trīs punktus, un tas notiek, no 18:18 ar bloku panākot 19:18, ar Jāņa gremdi — 20:18, ar Mārtiņa gremdi — 21:18!
Trešajā setā amerikāņi jau tiek iedzīti Atlantijas okeānā un var peldēt uz mājām. Pēc 8:6 latvieši viņus tuvāk par diviem punktiem sev vairs nepielaiž — 15:11! Gandrīz stundu ilgā spēle radījusi sensāciju. Latvieši, kas bija izsēti ar 17. numuru, guvuši piecas uzvaras pēc kārtas un iekļuvuši labāko četriniekā — uzsver Londonas mediji.
"Galvenās spēles mums vēl priekšā," brīdina abu treneris Aigars Birzulis. "Esam nonākuši tādā pašā situācijā kā pirms gada pasaules čempionātā. Otrreiz ceturtie palikt negribam!"
"Mums ir divas taktiskās iestrādnes, " mača gaitu analizē Birzulis. "Mārtiņam sākumā nevedās spēle no ceturtās zonas, amerikāņi to izmantoja. Mainījām stilu, un tas nostrādāja. Šodien mača sākumā un vidusdaļā pēc labas aizsardzības nedaudz pietrūka rezultatīva uzbrukuma. Bet Mārtiņš cēla ļoti grūtas bumbas, tāpēc varbūt nebija tik labas otrās piespēles. Bet puiši izturēja, un paldies viņiem par to!"
Treneris piebilst, ka tik nosvērti abi puiši neesot spēlējuši sen. "Mēs varam spēlēt vēl agresīvāk," atzina treneris. "Esam realizējuši divas trešdaļas no tā, kā es gribētu redzēt to darām… Potenciāls ir."
"Pirmajā setā pārāk daudz kļūdījāmies, likām autos. Otrajā un trešajā setā mēs viņiem vairs neko nedāvinājām," norādīja Jānis Šmēdiņš. "Zinājām, ka cīņa būs ļoti līdzīga."
"Mēs gandrīz katru spēli esam sākuši kā pastarīši, totalizatoros visi liek uz mūsu pretiniekiem, bet uzvaram mēs!" priecājās Mārtiņš. "Pirmo setu zaudējām un tad noorganizējām spēles pavērsienu. Bieži mūžā tas tā neizdodas. Ar Sašu kopā spēlēju laukuma labajā pusē, ar Jāni trīs gadus — kreisajā. Tagad pēkšņi aiziet uz labo pusi… Tas bija baigais risks. Bet tas attaisnojās. Brīnos, ka jau desmito dienu spējam spēlēt tik labā līmenī. Šāds turnīrs un šādas uzvaras ļoti palīdz sev noticēt."
Šie amerikāņi uzvarēti apakšgrupas mačā arī pērn pasaules čempionātā. Kopējā attiecība 2:2. "Nedēļu pirms pasaules čempionāta zaudējām, nedēļu pirms olimpiādes arī zaudējām," Pļaviņš norāda interesantu sakritību.
Otrdiena, 7. augusts
Emanuels Regu/Alisons Seruti (BRA) — Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš (LAT) 2:0 (21:15, 22:20)
Mūsējiem pretī nāk pasaules ranga līderi, ar pirmo numuru izsētās Brazīlijas leģendas Alisons Seruti un Emanuels Regu. Tiesa, iepriekšējā dienā viņi ceturtdaļfinālā tikai ar milzu pūlēm un veiksmi trijos setos pārspēja poļus Gžegožu Fijaleku un Mariušu Prudelu, kurus apakšgrupas spēlē uzveica arī Aleksandrs Samoilovs/Ruslans Sorokins.
Abas komandas iepriekš nekad vēl nav tikušās! Londonā nomācies un vēss, gluži kā Baltijas septembrī. Brazīļiem tas varētu nepatikt, kaut gan viņi ne tuvu neizskatās pēc pludmales paipuišiem. 26 gadus vecais Alisons gluži pamatoti tiek godāts par Mamutu. Augums — 2,03 m, svars — 110 kg, iespaidīgāka vīra olimpiskajā turnīrā nav! Savukārt kalsnais Emanuels savos 39 gados ir viltīgs kā 10 džungļu lapsas.
Atbilstoši šiem priekšstatiem brazīlieši arī sāk spēli, bet latvieši tomēr negrib būt pludmales lielgabalu gaļa, un līdz 7:6 mačs rit līdzīgi. Tālāk gan, lai ar kādus brīnumus mūsējie cenšas darīt aizsardzībā, dienvidamerikāņi vairs nav apturami — 21:15.
Otrajā setā slavenības grib līdzīgi celt degunus gaisā, bet nekā! Latvieši ik pa brīdim izpelnās aplausus ar asprātīgām izspēlēm līdz… Jāņa gremde, un Mamuts paliek smiltīs uz dibena — 10:10! Tūlīt seko Emanuela atriebība, un rezultāts pieaug līdz 18:14. Ar apbrīnojami garu epizodi Pļaviņš/Šmēdiņš panāk 18:15, ar veiksmīgu bloku — 18:16, kam seko 18:17… Nē, ar letiņiem jokot nevar! Mamuts prot arī mānīt — 19:17. Šmēdiņš atbild ar precīzu gremdi tukšā stūrī — 19:18, atkal veiksmīgs bloks un 19:19. Ir cerība! Turklāt Alisonam savus 110 kilogramus staipīt pa smiltīm kļūst arvien grūtāk, tomēr tieši viņš ietriec bumbu Latvijas teritorijā — 20:19. Šmēdiņš atbild ar to pašu — 20:20! Bet tas no mūsu puses arī ir viss. Brazīlieši panāk 21:20, un Mamuts aiz sevis aizcērt durvis uz olimpisko finālu.
Latviju gaida cīņa par olimpisko bronzu. Kas to pirms spēlēm būtu domājis?! "Ļoti veiksmīgs turnīrs, zvaigznes sakrita," lai arī spēle zaudēta, Mārtiņš Pļaviņš smaidīja. "Pēdējā spēle atkal jācenšas spēlēt atbrīvotāk, pretim būs eiropieši, pret kuriem jūtamies labāk."
"Neviens pretinieks līdz šim tik labi neservēja kā brazīlieši," norādīja Aigars Birzulis. "Viņi atvirzīja mūs no tīkla, kas mazināja iespēju labi uzbrukt. Alisona bloks komentārus neprasa. Savukārt mums pašiem serve ir vājākais ierocis. Poļi tieši ar agresīvām servēm Emanuelu turēja tālāk no tīkla, tāpēc varēja tik sīvi pretoties."
"Garais pie tīkla dominēja," atzina Jānis Šmēdiņš. "Katram uzbrukumam bija vajadzīgs simtprocentīgs spēks. Otrajā setā jau jutām, ka varam. Alisons sāka lūzt, vienalga, lai tiktu pāri viņa blokam, mums jālec vismaz par 15 centimetriem augstāk. Šis tomēr ir garākais turnīrs karjerā — jau otro nedēļu, sešas spēles pēc kārtas… Un būs vēl septītā!"
Mārtiņš spriež, ka bronzas mačā labāk būtu spēlēt ar holandiešiem. "Vāciešiem esot ļoti agresīva serve, holandiešiem šajā elementā trūkstot stabilitātes. Savukārt pērn holandiešu aizsargs tika atzīts par labāko pasaulē. Tas, ka mēs viņus grupā vinnējām, neko nenozīmē. Vienā turnīrā vienu komandu apspēlēt divreiz ir ļoti grūti."
Otrajā pusfināla spēlē Brinks/Rekermanis ar 2:0 pārspēj holandiešus Sheilu/Nimerdoru. Tātad ar holandiešiem tiekamies otrreiz.
Ceturtdiena, 9. augusts
Mārtiņš Pļaviņš/Jānis Šmēdiņš — Reinders Nimerdors/Rihs Sheils (NED) 2:1 (19:21, 21:19, 15:11).
Mums pretī stājas milzu pieredze, kas vispirms gūta klasiskajā volejbolā. Sheils Holandes izlasē startējis trijās olimpiskajās spēlēs, 1996. gadā kļūstot par čempionu, Nimerdors — divās. Bīčā abi kopā cīnās kopš 2006. gada, Pekinas spēlēs aizkļūstot līdz ceturtdaļfinālam.
Vērā ņemams ir pretinieku pārsvars augumos (Sheilam — 202 cm, mūsējiem katram pa 190 cm) un arī… gados. Holandiešiem pa abiem kopā jau ir pāri 70, Sheils nākamgad svinēs četrdesmito jubileju. Skaidrs, ka viņiem bija nepieciešams bronzas apspīdēts karjeras noslēgums.
Bet jaunība ne brīdi netaisās padoties, neatlaidīgi cenšoties turēties grandiem punktu priekšā. Tiek panākts pat 15:12, ir arī 18:17, kam seko 18:18, 19:19 līdz Sheila slīpā gremde pirmajam setam pieliek punktu.
Oranžie ir ieskrējušies, otrajā setā 2:5, tad jau pavisam satriecoši — 3:8. Jānis gremdē un 4:8, vēlreiz Jānis — 5:8, pa abiem tiek izvilkta gara, sarežģīta epizode — 6:8, bet tas vēl nav viss — latvieši gūst piecus punktus pēc kārtas. Sheila garais ģīmis kļūst vēl garāks, rezultāts aug, apstājoties pie neizšķirtiem 10:10, 11:11, 13:13 — kam būs nelaimīgs šis dubultais velna ducis?! Jāņa bloks — 14:13, vēlreiz bloks — 15:13, Sheila gremde — 15:14, Jāņa gremde — 16:14. Mārtiņš atceras savas pirmajā setā veiksmīgi pielietotās viltības un 17:15. Bet tad atkal 17:17, 18:18, 19:19… Jānis Nimerdoru ar visu bumbu pielipina smiltīm 20:19, sekmīgs bloks un 21:19. Kūst holandiešu bronza… Un trešajā setā izkūst pavisam. Tiesa, ir 5:5 un 8:8, bet pēc tam tuvāk par diviem punktiem latvieši pretiniekus vairs nepielaiž. Pēc minūtēm 10 viņus pie telefona jau aicina Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai apsveiktu ar pirmo šajās spēlēs izcīnīto medaļu.
"Pirmajā setā spēlējām uz abiem pretiniekiem, meklējot, kurš šodien ir vājāks. Otrajā — uz garo un veco Sheilu, jo jutām, ka viņš plīsīs. Kaut gan otrā seta sākums likās diezgan bezcerīgs. Viņa slīpās gremdes joprojām gāja cauri. Blokā sākām vairāk riskēt, atstājot pārāk daudz brīvas vietas laukumā, tas tomēr attaisnojās — viņa iemīļoto sitienu nosedzām, " teica Jānis Šmēdiņš. "Vairāk traucēja tas, ka visi no mums gaidīja šo trešo vietu. Naktī miegs nenāca, vēderā sāka kņudināt, kājas mazliet trīcēt. Tomēr spējām parādīt visu, ko mācējām."
"Mūs šeit uzskatīja par devītajiem, respektīvi, neviens necerēja, ka tiksim tālāk par devīto vietu," atzina Mārtiņš Pļaviņš. "Iznāca sapņu turnīrs. Ja būtu vairāk sev ticējuši mačā pret brazīļiem, iespējams, spēlētu finālā. Šeit bija dziļas smiltis, kas lika taisīt daudzus māņu sitienus. Līdz ar to man bija daudz iespēju… Spēcīgāku sitienu Jānis pietur blokā, pārējos mēģinu dabūt es."
"Man patīk viņu spēles stils — precīzs, gudrs un vienmērīgs, statistika liecina, ka viņi tagad ir uzlecošās zvaigznes," vērtēja Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, kurš abus olimpiešus sveica klātienē.
"Tagad latiņa uzlikta augstu, bet trenēsimies un centīsimies to pārcelt," uz nākotnes plāniem norāda Mārtiņš Pļaviņš. "Un Latvijas karogu nākamreiz, lai Janka nes!"
Par olimpiskajiem čempioniem kļuva vācieši Jūliuss Brinks un Jonass Rekermanis, kuri tikpat sīvā cīņā pārspēja brazīliešus Emanuelu Regu un Alisonu Seruti — 2:1 (23:21, 21:16, 16:14).
