Ērgļa Valmiera ceļā uz virslīgu
Nākamgad pēc ilgiem laikiem Latvijas futbola virslīgā atkal var atgriezties Valmiera. Bijušā Latvijas valstsvienības aizsarga Gata Ērgļa trenētā komanda Valmiera Glass ViA ir ļoti pārliecinošā vadībā pirmajā līgā — lai nodrošinātu pirmo vietu un attiecīgi ceļazīmi uz virslīgu, valmieriešiem pēdējās trīs čempionāta spēlēs pietiek izcīnīt vienu punktu. Tiesa, Valmieras klubam vēl būs jāpiestrādā, lai iegūtu licenci dalībai virslīgā, bet cerēsim, ka viss būs kārtībā.
BEZ ZAUDĒJUMIEM
Pagājušajā gadā Valmieras klubs pirmajā līgā finišēja tikai ceturtajā vietā, piedzīvojot deviņus zaudējumus, tāpēc pirms sezonas Gata Ērgļa vadītā komanda diez vai tika uzskatīta par galvenajiem favorītiem uz pirmo vietu. Šī loma drīzāk tika atvēlēta Olaines Progresam, kas pērn bija otrajā vietā un sīksti cīnījās pārspēlēs par iekļūšanu virslīgā, bet pirms sezonas pat aizvadīja treniņnometni Ēģiptē, kas pirmajā līgā bija kaut kas neredzēts. Tāpat automātiski par pretendentiem uz atgriešanos elitē tika uzskatīta pirmo reizi no virslīgas izkritusī Daugavpils, bet čempionāta startā līderos izvirzījās Grobiņa, kur bijušā FK Liepāja galvenā trenera Viktora Dobrecova vadībā spēlēja arī vairāki no Liepājas aizlienētie futbolisti. Tomēr, kamēr citi konkurenti agrāk vai vēlāk piedzīvoja krīzes un negaidītus klupienus, Valmieras futbolisti visu sezonu aizvadīja ļoti stabili, izšķirošajā brīdī veicot iespaidīgu deviņu uzvaru sēriju. Pavisam 19 spēlēs Valmieras komanda svinējusi 15 uzvaras, četras reizes spēlējot neizšķirti (pavasarī Valmiera Glass ViA cīnījās neizšķirti arī ar FK Ogre, taču vēlāk Ogres un Jēkabpils vienības par spēļu mahinācijām tika diskvalificētas, bet šo komandu rezultāti anulēti).
Septembrī Valmieras klubs savu spēku īpaši apliecināja tieši mačos ar tuvākajiem konkurentiem, vispirms ar 1:0 uzveicot FK Progress/AFA Olaine, bet vēlāk ar 5:1 sagraujot arī Grobiņu. Mačā ar Grobiņu Jāņa Daliņa stadionā pulcējās aptuveni 600 skatītāju, bet par spēles galveno zvaigzni kļuva valmieriešu uzbrucējs Alvis Dubovs, kurš izcēlās ar pokeru jeb četriem vārtiem. 31 gadu vecais Dubovs, kurš jau ilgus gadus spēlē Valmieras klubā, bet pagājušo sezonu izlaida, ar 25 gūtajiem vārtiem ir pārliecinoši rezultatīvākais pirmās līgas spēlētājs. Pēc šīs iespaidīgās uzvaras Valmiera ar tādu pašu rezultātu sagrāva arī Audu, kas pērn bija priekšā valmieriešiem, ieņemot trešo vietu.
“Pagājušajā gadā mums bija paaudžu maiņa, bet šogad izvilkām divus džokerus — pēc gada pārtraukuma atkal sāka spēlēt Alvis Dubovs, bet sezonas vidū komandā atgriezās arī Niks Savaļnieks (pagājušās sezonas pirmās līgas labākais snaiperis sezonu sāka virslīgas klubā SK Babīte/Dinamo — K. G.). Vēl jāatzīmē arī jaunais uzbrucējs Alvis Jaunzems no Staiceles, kurš tagad ir izsaukts uz Latvijas U-19 izlasi. Tomēr kopumā jāizceļ visa komanda. Galvenais, ka komandas iekšienē viss ir kārtībā. Liels nopelns, ka beidzot man parādījās palīgs — Normunds Zvejnieks, ar kuru vēl savulaik kopā spēlējām LPSR jauniešu izlasē. Tas atnesa jaunas vēsmas, arī palīdzēja psiholoģiski. Runājot par konkurentiem, šogad Olaine vairs nebija tik pārliecinoša, sezonas laikā arī Grobiņa palika vājāka, bet pēc treneru maiņas patika Daugavpils (sezonas vidū par BFC Daugavpils galveno treneri kļuva ilggadējais Skonto futbolists Viktors Morozs — K. G.), viņi arī trāpīja ar brazīliešu leģionāru (Kuadio), kurš ļoti izcēlās. Daugavpilij arī apakšā ir laba skola,” Valmieras galvenais treneris Gatis Ērglis atklāj veiksmīgās sezonas panākumu atslēgu.
LABAS TRADĪCIJAS
Lai gan pēdējo reizi Valmieras komandas virslīgā spēlēja pirms 14 gadiem, valmieriešiem ir visai nopietnas mūsu augstākās raudzes futbola tradīcijas. Neatkarības gados Valmieras futbola komandai ir bijuši dažādi nosaukumi — Gauja, Valmieras FK, bet tagad ar šo sezonu kluba pilnais nosaukums ir Valmiera Glass ViA, kas apvieno trīs stūrakmeņus — pilsētu, lielāko vietējo uzņēmumu Valmieras stikla šķiedra un Vidzemes Augstskolu.
Gaujavar pat lepoties ar 1990. gada Latvijas čempionu titulu, taču šo turnīru īsti nevarēja saukt par pilnvērtīgām valsts meistarsacīkstēm, jo togad trīs mūsu komandas joprojām piedalījās PSRS meistarsacīkstēs, bet vēl sešas vienības pirmo un vienīgo gadu startēja jaunizveidotajā Baltijas čempionātā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Gauja piedalījās arī pāris pirmajās jaunās virslīgas sezonās, taču tad uz vairākiem gadiem (1994.—1996.) Valmiera nonāca pirmajā līgā, atgriežoties elitē 1997. gadā. Vairākus gadus jaunizveidotais Valmieras FK bija virslīgas vidusmēra komanda, vairākkārt ieņemot piekto vietu, kas arī ir neatkarības laiku Valmieras augstākais sasniegums. Lai gan sportiskajā ziņā Valmiera nezaudēja vietu virslīgā, tomēr naudas trūkuma dēļ 2004. gadā Valmiera atteicās no dalības virslīgā, turpmāk spēlējot pirmajā līgā. Šajā laikā Valmieras komanda divreiz pirmajā līgā ieņēma otro vietu (2006. un 2015. g.), taču abas reizes pārspēlēs par pacelšanos klasi augstāk zaudēja virslīgas priekšpēdējai vienībai — attiecīgi FK Rīga un FS Metta/LU. Tiesa, pērn Valmierai tāpat tika piedāvāta iespēja spēlēt virslīgā, ieņemot bankrotējušā Latvijas titulētākā kluba Skonto vietu, taču valmierieši no šādas iespējas atteicās. Arī tagad Valmieras klubam būs vēl jānokārto lietas, lai atbilstu virslīgas prasībām un iegūtu dalības licenci.
“Es personīgi esmu gatavs spēlēt virslīgā, bet mums vēl būs jāpiestrādā, lai varētu to darīt. Mums nav savas jaunatnes akadēmijas, kas ir obligāta prasība. Ir gan Vidzemes futbola centrs, bet ir jāpaspēj līdz nākamajai sezonai visu nokārtot. Mēs varētu kļūt par tādu kā Vidzemes galveno komandu, kur spēlētu arī puiši no apkārtējām pilsētām — Smiltenes, Staiceles. Daudzi jaunieši jau tāpat dodas uz Valmieru mācīties Vidzemes Augstskolā. Nākamgad arī sāksies Daliņa stadiona rekonstrukcija, tā ka tur nevarēs spēlēt. To remontu gribēja sākt jau šogad pēc Jāņiem, tomēr varējām nospēlēt līdz rudenim. Nākamgad būs jāspēlē olimpiskā centra stadionā, kur gan laukuma segums varbūt pat ir labāks,” stāsta Ērglis.
GRŪTĀ PĀREJA
Nevar noliegt, ka starp virslīgu un pirmo līgu ir ļoti liela atšķirība. Par to valmierieši ne reizi vien ir pārliecinājušies, piedaloties Latvijas kausa izcīņā, kur Valmieras klubam sen nav izdevies pārspēt virslīgas pretiniekus (pēdējo reizi valmierieši to paveica 2010. gadā, pēcspēles 11 m sitienu sērijā pārspējot tā laika virslīgas vājāko komandu Rīgas Jaunību). Šogad kausa astotdaļfinālā Valmiera Glass ViA savā laukumā ar 0:3 zaudēja virslīgas septītajai komandai FK Metta/LU. Pirms diviem gadiem valmierieši ar Mettu jau tikās pārspēlēs par vietu virslīgā, bet toreiz studentu pārākums šaubas neradīja — 1:3 un 2:6. Piebildīšu, ka pagājušajā gadā pārspēlēs par vietu virslīgā gan bija pietiekami spraiga cīņa, jo Metta ne bez grūtībām pieveica Olaini — 1:1 un 1:0.
Atgādināšu, ka pirms trim gadiem pirmajā līgā notika būtiskas pārmaiņas — turnīrā vairs nepiedalās virslīgas klubu dublieru komandas, kas agrāk tur spēlēja pietiekami svarīgu lomu. Pēdējā laikā pirmās līgas uzvarētājiem virslīgā ir gājis ļoti dažādi — pērnie čempioni SK Babīte šogad tika izslēgti no Latvijas čempionāta par spēļu sarunāšanu, tāds pats liktenis drīz pēc iekļūšanas virslīgā gaidīja 2014. gada pirmās līgas uzvarētājus FB Gulbene, toties 2015. gada pirmās līgas čempioni Caramba/Dinamo pirms debijas virslīgā nomainīja gan pilnīgi visu sastāvu, gan arī nosaukumu, pārtopot par Riga FC.
“Kausa izcīņā pret Mettu ļoti ātri ielaidām vārtus, bet otrajā puslaikā jau spēlējām labi. Viņi bija labāki, arī pateicoties iebraucēju puikām. Pirmajā līgā pēdējos gados čempionāta līmenis ir izlīdzinājies. Kad spēlēja dublieri, netika ievērots sportiskais princips, jo vienā mačā viņi varēja spēlēt stiprā sastāvā, bet citā ne. Tagad arī vairāk dzird latviešu valodu,” klāsta Valmieras galvenais treneris.
Šobrīd Valmiera Glass ViA sastāvā ir tikai daži spēlētāji ar virslīgas pieredzi — visvairāk mūsu klubu futbola augstākajā līmenī spēlējis pussargs Artūrs Pallo, kurš agrāk pārstāvējis FS Metta/LU, Skonto un FK Jelgava, aizsargs Madis Oskars Miķelsons drusku ir uzspēlējis FK Liepāja sastāvā, bet vēl šo sezonu virslīgas jaunpienācēju SK Babīte/Dinamo rindās sāka uzbrucējs Niks Savaļnieks, kurš gan jau vasarā atgriezās dzimtajā pilsētā. Interesanti, ka Valmieras kluba kapteinis ir trenera dēls Mārcis Ērglis.
“Šobrīd reāli komandā ir kādi astoņi futbolisti, kuri ir gatavi spēlēt virslīgā. Mēs noteikti nebūsim profesionāla komanda, leģionārus arī nepiesaistīsim. Varētu vēl uzaicināt kādu labāko spēlētāju no Smiltenes, bet Staiceli mēs jau agrāk esam aptīrījuši (smejas). Domāju, ka vēl varētu izīrēt spēlētājus no stiprākajiem virslīgas klubiem,” atklāja Ērglis.
GADA VALMIERIETIS
Toties par pieredzes trūkumu nevar sūdzēties valmieriešu galvenais treneris Ērglis. Žurnāla iepriekšējā numurā atcerējāmies atjaunotās Latvijas valstsvienības pirmos gadus, kad notika leģendārie mači ar Spāniju un Dāniju. Arī Ērglis piedalījās šajā 1994. gada pasaules čempionāta atlases ciklā, tiesa, Gatis debitēja izlasē jau pēc šiem mūsu slavenajiem neizšķirtiem Rīgas mačos, kļūstot par pamatsastāva centra aizsargu cikla otrajā pusē. Pavisam pirmajos trīs atjaunotās valstsvienības gados Ērglis aizvadīja desmit spēles. No Valmieras futbola pārstāvjiem Latvijas valstsvienībā bez Ērgļa vēl ir spēlējuši tikai Vadims Mikuckis (1994.—1995. g.) un Gatis Kalniņš (2004.—1907. g.), kurš šosezon vēl turpina spēlēt virslīgā FK Metta/LU rindās, bet deviņdesmitajos gados redzamas figūras Latvijas virslīgā bija arī Modris Zujevs un Dzintars Savaļnieks (šobrīd Latvijas futbolā ir labi pazīstami Dzintara dēli — par Niku jau minējām, bet Roberts spēlē virslīgas klubā RFS un jau ir aicināts uz Latvijas valstsvienību).
Starp citu, Ērglis vēl paguva uzspēlēt PSRS čempionāta otrajā līgā Jelgavas RAF sastāvā, bet jau Latvijas virslīgā viņš RAF rindās pa divām reizēm izcīnīja valsts meistarsacīkšu sudraba un bronzas medaļas, kā arī vienreiz ieguva Latvijas kausu. Kopumā virslīgā RAF un Valmieras komandu sastāvā Ērglis aizvadījis vairāk nekā divus simtus maču. 2002. gadā Ērglis kļuva par Valmieras FK galveno treneri, pēc trim gadiem viņš pārcēlās uz Jūrmalu, kur sākumā bija bijušā Latvijas izlases komandas biedra FK Jūrmala galvenā trenera Jurija Popkova palīgs, bet 2007. gadā Ērglis uz vienu sezonu jau ieņēma FK Jūrmala galvenā trenera amatu. Kopš 2010. gada Ērglis vada Valmieras komandu pirmajā līgā. Šogad Ērglis arī ieguva augstākās raudzes trenera licenci Eiropas futbolā — PRO-UEFA. Valmierieši ir augsti novērtējuši trenera darbu, jo 2015. gada pilsētas dome viņam piešķīra goda nosaukumu Gada valmierietis.
“Manā karjerā īpašā atmiņā ir divas spēles — Spānijā, kur pēc pirmā puslaika bija 0:0, bet vēlāk ielaidām piecus vārtus, un Dānijā, kur ilgi turējāmies, tikai beigās zaudējot divus vārtus. Lai arī kā ar to meistarību, bet cīņasspars toreiz bija liels,” atceras Ērglis.
“Ar RAF spēlēju arī Eirokausos, kur arī piedzīvoju nepatīkamu kuriozu, kad lidojām uz Farēru salām kravas lidmašīnā ar koka beņķiem sānos, bet tur bija migla, tāpēc mūsu vecā lidmašīna divās dienās tā arī nevarēja nosēsties Farērās. Lai gan pirmo spēli bijām uzvarējuši ar 1:0 un bija labas izredzes tikt tālāk, saņēmām tehnisko zaudējumu.”
KOMANDA.LV1. LĪGA
Valmiera Glass VIA19 – 15 – 14 – 0 – 63:18 – 49 –
Grobiņas SC 19 – 13 – 2 – 4 – 59:31 – 41
Progress/AFA Olaine19 – 13 – 2 – 4 – 38:13 – 41
BFC Daugavpils 19 – 12 – 2 – 5 – 43:14 – 38 –
FK Tukums 2000/TSS 19 – 9 – 3 – 7 – 34:28 – 30
Rēzeknes FA/BJSS 19 – 7 – 4 – 8 – 34:39 – 25
JDFS Alberts 20 – 7 – 4 – 9 – 18:28 – 25
RTU/Skonto Academy20 – 8 – 0 – 12 – 38:45 – 24
FK Auda 20 – 6 – 4 – 10 – 35:41 – 22
FK Smiltene/BJSS 20 – 6 – 4 – 10 – 23:44 – 22
Preiļu BJSS 20 – 4 – 1 – 15 – 24:62 – 13
Staiceles Bebri20 – 1 – 2 – 17 – 11:57 – 5
Rezultatīvākie spēlētāji: Alvis Dubovs (Valmiera Glass VIA) — 25, Devids Dobrecovs (Grobiņas SC) — 18, Vugars Askerovs (FK Progress/AFA Olaine) — 15, Igors Kovaļkovs (RTU/Skonto Academy) — 13, Ričards Žaldovskis (BFC Daugavpils) — 12, Emīls Knapšis (Grobiņas SC) — 11, Kuadio (BFC Daugavpils) — 10.
