Evars Klešniks grib ātrāk mājās

Raimonds Jūrmalnieks

Latvijas vīriešu handbola izlases uzbrukuma līderim Evaram Klešnikam Esenes TUSEM komandā viss patīk. Viņam ir līgums ar to vēl arī uz nākamo sezonu un Evars labprāt paliks TUSEM rindās, taču – viņš grib ātrāk mājās. Klešniks cer, ka 19. maija spēle savā laukumā sporta parkā Am Hallo šosezon būs pēdējā un nākamo sezonu viņš atkal sāks kā Vācijas 1. bundeslīgas spēlētājs.

2005. gadā Evars Klešniks Esenes komandas sastāvā kļuva par EHF kausa ieguvēju, taču finansiālu problēmu dēļ TUSEM tās sezonas beigās zaudēja 1. bundeslīgas klubu licenci un bija spiests aiziet uz reģionālo līgu (trešo pēc ranga Vācijas handbolā). Evars ir viens no dažiem handbolistiem, kas palika komandā un tagad kopā ar to atkal klauvē pie vienas no pasaules spēcīgāko handbolu līgu durvīm (vācu klubi šosezon ir visu četru Eiropas kausu finālos, bet Vācijas izlase februārī kļuva par pasaules čempioni). TUSEM ir 2. bundeslīgas Dienvidu zonas līderis, taču tam uz papēžiem min četri sekotāji – tikai par vienu punktu atpaliek Dormagenas Bayer, par trim punktiem atpaliek Hitenbergas komanda, bet par četriem Ludvigsburgas un Bergischer HC komandas. Vēl palikušas 7 spēļu kārtas un pēdējā no tām 19. maijā savā laukumā TUSEM tiksies ar Dormagenas komandu.

„Iespējams, ka viss izšķirsies tajā spēlē, taču ceru, ka viss būs skaidrs jau agrāk. Vēl vairāk ceru, ka mēs būsim pirmie un papildus spēlēs nebūs jāpiedalās," saka Evars. „Ja paliekam otrie, tad vēl jāaizvada papildus spēles ar Ziemeļu zonas otro komandu un sezona ievilksies gandrīz par mēnesi. Bet man taču vēl jāspēlē Latvijas izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra play off mačus ar Čehiju (10. jūnijā Rīgā un 16. jūnijā Čehijā – red.), tā ka var rasties problēmas ar tikšanu uz izlasi un ar pienācīgu gatavošanos tās sastāvā. Par pārspēlēm neviens komandā pat nedomā, visi noskaņoti tikai uz pirmo vietu un atgriešanos 1. bundeslīgā pa taisno."

Pēdējo spēli TUSEM aizvadīja 2900 skatītāju klātbūtnē savā laukumā ar vienu no galvenajiem konkurentiem TV Huttenberg (apmēram 300-400 līdzjutēju bija atbraukuši no Hitenbergas) un uzvarēja ar 31:29. Evars guva 3 vārtus, savukārt vārtsargs Helmuts Tihanovs divreiz izgāja uz 7 m soda metienu un vienreiz „pendeli" arī atvairīja (arī šajā spēlē pamatvārtsargs bija Nīderlandes izlases vārtsargs Gerijs Eijlers). Pēc pirmā puslaika rezultāts bija 16:10 mājinieku labā un šķita, ka problēmu nebūs, taču tad viesi pārkārtoja aizsardzību – vispirms viņi sāka segt individuāli Klešniku, bet tad arī saspēles vadītāju islandieti Sigfusonu un 20 minūtes pirms mača beigām rezultāts bija vairs tikai 20:17 TUSEM labā, bet 10 minūtes pirms beigām – pat 25:23. Galotnē teicami nospēlēja ne tikai pieredzējušais Nīderlandes izlases kreilis Marks Šmetcs (pavisam guva 12/2 vārtus), bet arī komandas debitants, 20 gadus vecais Marins Voznjaks, kurš nepilnās 10 minūtēs guva četrus vārtus.

„Voznjaks kļuva par pārsteigumu ne tikai pretiniekiem, bet arī mums," turpina Klešniks. „Šosezon viņš tik labi vēl nebija spēlējis un puisis tagad ir ieguvis pārliecību. Tas ir labi, jo priekšā vēl ir daudz spēļu. Te jau var zaudēt arī lejasgala komandai, jo vāju komandu nav, vajag tikai nedaudz atslābināties un…"

• – Starp citu, nākamā spēle jums ir 14. aprīlī Gelnhauzenā – ar komandu, kas atrodas pēdējā 18. vietā…
• – Nedrīkstam vairs atkārtot Eizenehas neveiksmi. Toreiz mājinieki spēlēja „kā dievi", bet lielākā daļa no mums tā, it kā vispār pirmo reizi spēlētu kopā. Gaisotne komandā ir laba, ierindā atgriezušies visi tie, kam bija traumas, tā ka pirmo vietu atdot nedrīkstam.
• – Pēc pirmā apļa TUSEM bija pārliecinošs līderis. Kas notika pēc gadu mijas? Pat galveno treneri nācās nomainīt…
• – Neteikšu, ka tā bija tikai rumāņu trenera Iona Bogdana vaina (viņa vietā stājās Jenss Pfenders, kura vadībā TUS Nettelstedt-Lubbecke 2004. gadā uzvarēja pilnīgi visās 2. bundeslīgas spēlēs – red.). Vairākiem līderiem – Kazanovam, Dragunskim, Sigfusonam – bija traumas un tas izjauca komandas spēli. Tiesa, trenerim Bogdanam pietrūka pieredzes, jo šis ir viņa pirmais pieaugušo klubs, pirms tam viņš trenēja tikai bērnu un jauniešu komandās, bet pieaugušo klubos bija galvenā trenera palīgs. Jācer, ka melnā josla beigusies.
• – Lai spēlētu 1. bundeslīgā, sastāvu nāksies pastiprināt. Varbūt jau zināmi spēlētāji, kas varētu nākt klāt?
• – Ja panākta vienošanās ar 21 gadu veco Aļošu Šmitu no Ahimas-Bādenas kluba. Viņš ir viens no rezultatīvākajiem Ziemeļu zonā, viņš var spēlēt gan kreisā ārējā spēlētāja, gan saspēles vadītāja postenī un ir labs 7 m soda metienu izpildītājs. Talantīgs spēlētājs, kuru vēro arī Vācijas izlases šefs Hainers Brands. Noteikti, ka sarunas notiek ar vēl kādiem 3-4 spēlētājiem, taču mums jau par to neviens nestāsta.
• – Cik spēlētāju paliks no pašreizējā sastāva?
• – Pamatsastāvs un vēl kādi pāris. Diezin vai vairāk. 1. bundeslīgā tomēr ir pavisam cits līmenis, arī kādu pasaules līmeņa zvaigzni derētu dabūt savās rindās un nebrīnīšos, ja tāda arī parādīsies. Nauda tam klubā esot.
• – Ja iekļūsiet 1. bundeslīgā, tad Am Hallo hallē būs par mazu…
• – Droši vien. Jau tagad pēdējā mačā tā bija gandrīz pārpildīta. Pirms tam, kad bijām 1. bundeslīgā, tad spēlējām Grugahalle arēnā, kur ir vietas apmēram 7000 skatītājiem, taču tā jau ir vecā halle, tā drīzāk ir piemērota izstādēm un koncertiem. EHF kausa spēles toreiz aizvadījām Oberhauzenā, tā ka varbūt spēlēsim tur. Vispirms vēl 1. bundeslīgā jāatgriežas, bet tad jau būs arī, kur spēlēt. Uz ielas skatītāji nepaliks.
• – Vai par iekļūšanu 1. bundeslīgā paredzētas arī prēmijas?
• – Paredzētas, taču nevaru pateikt, cik lielas, jo katram tās ir savādākas. Es nezinu, kas rakstīts maniem komandas biedriem līgumos.

Trīskārtējais Vācijas čempions un kausa ieguvējs, trīskārtējais Eiropas kausu ieguvējs Esenes TUSEM pirmo reizi 1. bundeslīgā spēlēja 1973. gadā. Esenē sapņo un runā par 80. gadu atgriešanos, kad TUSEM ieguva lielāko daļu no saviem tituliem (piecus no deviņiem) un visus trīs Vācijas čempiona titulus. Viens no TUSEM līderiem ir Evars Klešniks, kurš ātrāk grib tikt mājās – arī tāpēc, lai kopā ar visiem pārējiem Latvijas izlases kandidātiem un saviem draugiem sāktu gatavoties play off mačiem pret Čehiju.