Par spīti sāncenšu tituliem
Māra Jurševica
Šonedēļ Latvijas jauniešu (U18) hokeja izlase pirmoreiz šā sporta veida vēsturē startē pasaules čempionāta augstākajā grupā kopā ar vēl deviņām izcilākajām komandām. Pirms došanās uz Raumu izlases galvenais treneris Aleksandrs Klinšovs stāsta par savu komandu, kas gatava atbildīgajām cīņām.
– Šogad, veidojot izlasi, nebija īpaši plašs kandidātu loks, – skaidro galvenais treneris. -Bieži tiek salīdzinātas viena vai otra gada komandas. Taču vienmēr ir objektīvi un subjektīvi apstākļi, gatavojoties atbildīgākajam startam. Labs rādītājs ir pārbaudes spēles. Mēs, treneri, bijām gandarīti par puišu sniegumu cīņās ar pasaules vicečempioniem somiem. Pirms došanās uz Raumu ilgi spriedām, kuriem spēlētājiem dot priekšroku, kurus atstāt mājās. Ja kandidātu prasme bija līdzvērtīga, priekšroku lielākoties devām 1989. gadā dzimušajiem, kas ir vecāki. Esam pārliecinājušies gan junioru, gan jauniešu izlasēs, ka vīru spēks arī ir vērā ņemams, turklāt sāncenši, piemēram, kanādieši, amerikāņi, vācieši, demonstrē izteiktu spēka spēli. Mums ir laba, mērķtiecīga komanda.
– Spriežot pēc izlases sastāva, tās kodolu veido pašmāju klubu spēlētāji.
– Komanda lielākoties veidota no Rīgas 20, Liepājas metalurga un Sāgas hokejistiem. Pa vienam spēlētājam ir no Kanādas un Zviedrijas, divi – no ASV.
– Ar vai bez Hokeja federācijas ziņas ne viens vien jaunās paaudzes spēlētājs devies apliecināt prasmi uz citām valstīm. Tomēr reti kurš spējis pierādīt sevi izlases kandidātu rindās.
– Esmu pilnīgi pārliecināts, – ja reiz brauc uz ārzemēm, tad jāspēlē stiprā klubā. Bet, ja vienīgā doma ir spēlēt vienalga kur, ka tikai tas notiek citā valstī, patiesi nav vērts. Vairāki mūsu hokejisti spēlē otrās šķiras komandās, kur gandrīz vai nenotiek treniņu process. Vien pāris reižu nedēļā ir spēles. Turklāt nereti neuzlabojas arī slidotprasme. Pa kuru laiku lai paspēj, ja visu laiku ir mači . Un ja vēl neesi vadošais hokejists, kuram spēles laiks minūtes trīsdesmit, bet tikai, teiksim, desmit minūtes?.. Nu nav jēgas viņus aicināt uz Rīgu. Šie puiši varbūt nav sliktāki par mūsu vietējiem hokejistiem, bet nav arī labāki. Turklāt pietiekami lieli ir ceļa izdevumi, kurus sedz federācija. Un ja nu beigu beigās izrādās, ka no tālienes atbraukušie neatbilst izlases treneru prasībām? Tā bijis ne reizi vien. Treniņnometnes laikā nevar paspēt aizpildīt robus tehnikā. Ja kāds cīnās tiešām stiprā un labā komandā, sekojam līdzi ikvienam potenciālajam kandidātam. Esmu Tihonova un Jurzinova hokeja skolas piekritējs, kuru vadlīnija – intensīvi un ļoti saturīgi treniņi, bet spēles ir kā eksāmens, jo īpaši jaunajiem.
– Komandas sagatavošana notika ļoti ātros tempos.
– Jau pēc pirmā koptreniņa kravājām mantas un devāmies uz pārbaudes spēlēm Polijā. Nav iemesla mest akmeni pašu dārziņā. Spēles bija labas. Puiši ļoti atbildīgi izgāja laukumā katrai cīņai. Polijas izlase bija simtprocentīgi sagatavojusies pasaules čempionātam 1. divīzijā, kas jau sākās 4. aprīlī. Mūsu konkurenti bija nopietni sāncenši, taču visai viegli izdevās viņus pieveikt. Patīkami, ka Latvijas hokejisti rādīja taktiski saturīgu sniegumu.
– Sekoja divas pārbaudes spēles pašu mājās ar pasaules vicečempioniem somiem.
– Man šķiet, ka pat paši spēlētāji pirmajā mačā negaidīja šādu iznākumu. Zaudējot ar 0:2, pēdējā trešdaļā mūsējie guva septiņus vārtus! Arī pirmajos divos periodos Latvijas izlase rādīja labu spēli, tomēr dažās niansēs sāncenši bija labāki. Pēdējā pārtraukumā teicu savējiem: „Puiši, ja tagad gūsiet vārtus, somi sāks uztraukties. Viss kas var notikt." Tā arī bija. Panācām neizšķirtu, un skandināviem spēle pajuka. Viņi, iespējams, nebija pietiekami nopietni noskaņojušies šai cīņai. Uzreiz skrēja atspēlēties, taču nekas neiznāca. Mūsējie neļāva.
– Otrā spēle izvērtās nedaudz citādāka.
– Nākamajā dienā Tukumā, kur notika sacīkstes, ieradās Somijas hokeja trīs atbildīgas amatpersonas. Gājām pusdienot garām konferenču zālei. Tur konkurentu komandas spēlētāji bija spiesti uzklausīt pamācības un skaidrojumus visai paaugstinātos toņos. Otrajai spēlei pat pa gabalu varēja redzēt somu maksimālo koncentrēšanos. It kā tā jau būtu pasaules čempionāta cīņa. Viņi kā bērni priecājās par katriem gūtajiem vārtiem. Otrajā spēlē somi parādīja, ko nozīmē cīnīties ar pasaules augstākās grupas komandu. Mača rezultāts, kā zināms, bija 5:0. Taču tā nebija spēle uz vieniem vārtiem. Četrus no pieciem konkurentu rezultatīvajiem metieniem mēs paši sev nokārtojām. Bet pēdējā periodā nospēlējām 0:0 un bijām pat tuvu vārtu guvumam. Sportā nepieciešama arī veiksme. Pieļauju, ka manas komandas puiši bija saguruši, jo piecās dienās aizvadīt četras spēles nav viegli. Pati dzīve piespieda tik saspringtu un dinamisku režīmu.
– Šā gada izlasē ir izteikti līderi?
– Ir, taču šodien vārdos viņus nesaukšu. Mēdz gadīties, ka, atbraukuši uz pasaules čempionātu, tie paši līderi spēlē pavisam citādāk nekā pārbaudes mačos. Taču mums noteikti ir vairāki vadošie hokejisti, kuri var un ir gatavi lauzt cīņas gaitu, ja tas būtu nepieciešams.
– Latvijas jauniešu izlasei izloze lēmusi čempionātu sākt ar ļoti stiprām komandām – krieviem un kanādiešiem. Lai gan elites grupā hokeju visi prot lieliski spēlēt…
– Viss, ko dari, ir uz labu. Tādēļ es nekad nerēķinu, ar kuru komandu labāk spēlēt vispirms, ar kuru pēc tam. Nereti gadās, ka šādai skaitļošanai rezultāts ir tieši pretējs nekā cerēts. Apakšgrupā spēlēt nāksies ar visiem četriem konkurentiem. Vienmēr atkārtoju saviem hokejistiem: lai kā arī beigtos pirmā spēle, rīt būs jauna diena. Ja arī neveicas, nedrīkst mest plinti krūmos. Katra sacīkste taču sākas ar rezultātu 0:0. Nu un tad, ka sāncenši pieredzējušāki pasaules elites grupā. Arī mēs protam cīnīties. To darīsim ikvienā spēlē no pirmās līdz pēdējai minūtei.
Skautu bagātās dienas
Pasaules jauniešu čempionāts ir īsta zelta ādere Nacionālās Hokeja līgas skautiem. Tiesa, viņiem jau iepriekš iegūta vērā ņemama informācija par katru interesējošo talantu. Taču varbūt gadās saskatīt vēl kādu, kas nākotnē varētu papildināt kādu no profesionāļu komandām. Skautu skati visbiežāk piesaistīti hokeja lielvalstu izlasēm, taču arī citās vienībās atrodas pa kādam dimantam.
Tieši no jauniešu izlasēm nereti papildinājumu gūst valstsvienības. Mērķtiecīgi šai patiesībai seko Kanādas hokeja dzīves vadītāji. Ne velti šogad jauniešu izlases galvenais treneris ir Trents Jounijs. Tas pats vīrs, kurš pērn Rīgā pasaules pieaugušo čempionātā bija izlases trenera asistents. Kanādas jaunieši priekšpēdējā pārbaudes spēlē pirms cīņām Somijā spēlēja neizšķirti ar zviedriem – 2:2. Sacīkšu saimnieki izmēģināja spēkus ar amerikāņiem. Somi atkal paši radīja sev problēmas. Nonākot pārliecinošā vadībā ar 4:1, viņi ļāva konkurentiem panākt neizšķirtu. Šīs cīņas, protams, radīja uzskatāmu priekšstatu par sāncenšu spēku. Taču visas galvenās cīņas sākās trešdien, 11.aprīlī, kad tika dots starts pasaules jauniešu čempionātam.
Māra JURŠEVICA
