Florbola Ozoliņš
Septiņpadsmitgadīgais Klāvs Ozoliņš pieaugušo florbolā sevi pieteica jau pirms trim gadiem. Divarpus sezonās Latvijas virslīgā viņš bija guvis vairāk nekā 100 rezultativitātes punktus, apliecinot savu talantu. Šovasar Klāvs pieņēma visnotaļ drosmīgu un latviešu jaunajiem florbolistiem netipisku izaicinājumu — devās gūt rūdījumu uz Somiju, kur florbolu spēlē visaugstākajā līmenī.
— Kādēļ izšķīries par labu Somijai?
— Florbolu spēlēju jau deviņus gadus un daru to ar lielu aizrautību. Zinu, ka Zviedrijā un Somijā ir augstākais līmenis šajā sporta veidā, tāpēc nolēmu, ka ir laiks sevi pilnveidot kādā ārzemju klubā. Esmu sevi diezgan labi parādījis Latvijas jauniešu līgās un nedaudz arī pie pieaugušajiem. Tas arī bija viens no iemesliem pamēģināt ko jaunu. Protams, psiholoģiski tas bija grūti — doties prom no mājām un dzīvot citā valstī. Bet te nu es esmu — jau gandrīz četrus mēnešus Tamperē.
— Vai nebija grūti atstāt Ķekavas buldogus, kur burtiski esi uzaudzis?
— Daļēji. Ķekavā esmu dzīvojis visu mūžu, vienmēr ir bijis prieks spēlēt dzimtā ciemata komandā un vietējo atbalstītāju priekšā. Tur man ir labi draugi, ar kuriem esmu pavadījis ilgu laiku laukumā, cīnoties kopā. Taču domāju, ka komandas biedri saprata, ka man jādodas tālāk.
— Būdams četrpadsmitgadīgs puika, virslīgas spēlē Kocēnos tu iemeti trīs vārtus Rubenei. Pēc mača tevi intervēja portāla florbolazinas.lv un tava kluba mājaslapas žurnālisti. Vai atceries to dienu?
— Man pašam bija liels pārsteigums par to spēli. Jutos labi, bet spēle bija diezgan liela veiksme.
— Kādēļ izvēlējies tieši Somiju un spēcīgo elites līgas klubu SC Classic?Cik zinu, klubu ārzemēs tu atradi visnotaļ neparastā veidā…
— Jā. Sākumā pieteicos par apmaiņas studentu vienā organizācijā, un tā sanāca, ka šī organizācija bija gatava ne tikai man atrast ģimeni un skolu, kas ir obligāta prasība, bet arī sameklēt man komandu. Aizsūtīju informāciju, cik ilgi un kādā līmenī spēlēju florbolu. Pēc tam viņi uzrunāja SC Classic, un šis klubs mani pieņēma savā paspārnē.
— Nu jau tu esi Somijā aizvadījis gandrīz semestri. Kā esi iedzīvojies un iespēlējies? Vairāk nekā mēnesi neesi bijis laukumā traumas dēļ un bijis pat uz kruķiem…
— Sākums bija diezgan labs. Iedzīvojos ļoti ātri. Treneriem patika mana agresīvā spēle un cīņa laukumā, bija apmierināti ar manu sniegumu. Apmeklēju visus treniņus un strādāju ar pilnu atdevi. Ieguvu treneru uzticību un izcīnīju vietu SC Classic junioru komandas pamatsastāvā. Mēnesi izlaidu traumas dēļ, taču tagad esmu atsācis trenēties un gatavs vēlreiz iekarot vietu pamatsastāvā.
— Kā tu jūties Somijas florbolā?
— Šeit florbols ir ātrāks un vairāk nekā Latvijā tiek izmantota spēka spēle. Tiesneši atļauj rupjāku spēli pie bortiem. Protams, nācās mainīt savu stilu. Nevar bumbiņu kontrolēt tik ilgi, kā to darīju pirms tam. Cītīgi jāstrādā ar piespēlēm, tomēr domāju, ka diezgan veiksmīgi iekļāvos komandas spēles stilā un taktiskajā zīmējumā. Pirmā spēle man bija pret vienu no spēcīgākajām līgas komandām — TPS. Sāku spēli trešajā maiņā, protams, biju uztraucies pirms savas debijas Somijā. Bet pirmajās 40 minūtēs biju sevi pietiekami labi parādījis, centos spēlēt agresīvi un droši. Sanāca arī izveidot vārtu gūšanas momentus, taču neizdevās tos realizēt. Trešā perioda sākumā savainoju celi un spēli nepabeidzu. Tā arī sanāca mēnesi izlaist un neilgu laiku staigāt ar kruķiem.
— Kas notika?
— Viens no pretinieku komandas spēlētājiem centās no sāna atņemt man bumbiņu. Tā nu sanāca, ka viņa celis sasitās ar manējo. Stipri savainoju saites, paveicās, ka nekas nebija plīsis. Varēju iztikt bez operācijas.
— 20. novembrī atgriezies laukumā. Un visnotaļ veiksmīgi — nu jau esi aizvadījis četras spēles pēc kārtas un iekrājis sešus rezultativitātes punktus.
— Vāju komandu šajā līgā nav. Pirmo spēli sāku rezervē, bet otrajā periodā ielika otrajā maiņā. Pie punktiem netiku, bet treneriem patika, kā biju nospēlējis. Nākamajā spēlē tiku pie saviem pirmajiem vārtiem. Spēli aizvadīju ļoti labi, pirmos vārtus guvu vairākumā, bet par otrajiem jāpateicas komandas biedram par labo piespēli. Trešo spēli spēlēju pirmajā maiņā — izdevās gūt trīs vārtus un rezultatīvi piespēlēt. Pagaidām tā ir mana vislabākā spēle Somijā. Ceturtajā spēlē pie punktiem neizdevās tikt, taču parādīju stabilu sniegumu. Kopumā esmu iejuties Somijas florbolā. Jāturpina strādāt.
— Vai nav tā, ka Somijas junioru līgā ir augstāks līmenis nekā Latvijas virslīgā?
— Jā, es uzskatu, ka tā ir. Bumbiņas kontrole ir daudz labāka, spēle — ātrāka, piespēļu kvalitāte — augstāka, tiek spēlēts gudrāks florbols. Iespējams, ka spēka spēlē uzvar virslīga, jo tajā spēlē pieaugušie.
— Somijā junioru čempionāts notiek trīs līgās…
— Kopā ir trīs divīzijas. Augstākajā divīzijā, kurā es spēlēju, ir 12 komandas. Jāaizvada ir divi apļi. Viena spēle viesos, viena mājās pret katru komandu
— Tavuprāt, pēc cik ilga laika tu varētu izsisties līdz lielajai komandai?
— Esmu bijis uz visām SC Classic mājas spēlēm šosezon un redzējis, kā šeit spēlē labākās komandas. Jāstrādā ļoti daudz. Lai tiktu lielajā komandā, cītīgi jātrenējas vēl vismaz pāris gadu. Pagaidām uzdevums ir sevi pierādīt junioru līgā, uz to arī koncentrējos.
— Cik ilgi domā spēlēt Somijā, kāda ir minimālā programma?
— Minimālā programma ir nospēlēt šo sezonu. Taču, ja viss notiek veiksmīgi, tad labprāt šeit paliktu vēl kādu sezonu…
— Kur tu mācies Tamperē?
— Esmu iestājies vienā no labākajām Tamperes vidusskolām. Protams, sākumā ir diezgan grūti, jo viss notiek somu valodā, taču cenšos to apgūt. Prasības ir tādas pašas kā vietējiem skolēniem, ir jāpiepūlas. Patlaban ar skolas biedriem un skolotājiem runāju angļu valodā.
— Kādreiz mācījies mūzikas skolā, bet nonāci florbolā…
— Jā, deviņus gadus mācījos mūzikas skolā un pagājušogad sāku mācības Rīgas Doma kora skolas Džeza nodaļā. Bet florbolu sāku spēlēt astoņu gadu vecumā — gribējās arī sportot. Tā nu ir sanācis, ka visu laiku esmu nodarbojies vienlaicīgi ar sportu un mūziku.
— Vai mūzika tagad ir atstāta novārtā?
— Mūzika vienmēr būs daļa no manas dzīves. Esmu diezgan lielu darbu ieguldījis arī šajā jomā. Sports, iespējams, guvis virsroku, bet mūziku novārtā neatstāšu. Skolā ir arī mūzikas novirziens, tāpēc saskaros ar to gandrīz katru dienu. Tas ir diezgan interesanti, ka man šīs divas dažādās jomas ir tuvu sirdij. Domāju, ka tā nenotiek bieži. Esmu vienīgais, kurš skolā spēlē trompeti, tāpēc mūzikas skolotājs mani iesaista dažādos skolas pasākumos. Es gan neteiktu, ka sanāk spēlēt regulāri. Bet tas ir labāk nekā nespēlēt vispār.
Klāvs OZOLIŅŠ
Florbolists, skolnieks
Dzimis: 1998. gada 23. februārī Rīgā
Augums, svars: 184 cm, 84 kg
Pirmais treneris: Dailis Skudrītis
Izglītība: patlaban pamatizglītība, ceļā uz vidējo, Rīgas Doma skolas Džeza nodaļa (iesākts)
Lielākie sasniegumi: 2. vieta U-16 grupā florbolā 2014./2015. g. sezonā, 1. vieta Latvijas jaunatnes olimpiādē
Citi sporta veidi: basketbols
Mūzika: priekšroku dod fankam, soulam, džezam, rokam, blūzam
Statistika
2015./2016. SC Classic junioru komanda 4 sp. (5+1)
Somijas junioru virslīga
2014./2015 Ķekavas Bulldogs virslīga 30 sp. (41+14)
2014./2015 Latvijas U-19 izlase virslīga 7 sp. (1+0)
2013./2014. Ķekavas Bulldogs virslīga 25 sp. (39+14)
2013./2014. Ķekavas Bulldogi-2 2. līga 10 sp. (23+15)
2012./2013. Ķekavas Bulldogs virslīga 13 sp. (6+1)
* Sezona, komanda, līga, spēles (vārti + piespēles)
