Futbola virslīga šķērsgriezumā
Ar Liepājas kluba pārliecinošu uzvaru beidzās Latvijas futbola virslīgas čempionāts. Liepājnieki titulu ieguva jau vairākas kārtas pirms turnīra beigām, bet līdz pat sezonas pēdējām minūtēm risinājās cīņa par pārējām godalgām, kur galarezultātā Rīgas Skonto par nieka sprīdi apsteidza FK Ventspils, bet uzreiz aiz trijnieka palika FK Jelgava, kas gan varēja sevi mierināt ar izcīnīto Latvijas kausu. Sezonu sāka astoņas komandas, bet pabeidza tikai septiņas, jo čempionāta laikā par negodīgu spēli no distances tika noņemta Gulbenes komanda. Nākamgad tās vietu virslīgā ieņems trešais Rīgas klubs Caramba/Dinamo.
ĀTRAIS ZELTS
Jaunveidotajam Liepājas klubam, kas tikai pērn ieņēma bankrotējušā Liepājas metalurga vietu, jau savā otrajā sezonā izdevās sasniegt maksimālo mērķi, čempionu titulu nodrošinot trīs kārtas pirms turnīra beigām. Bijušā Liepājas metalurga ilggadējā uzbrukuma līdera Viktora Dobrecova trenētā komanda jau kopš čempionāta starta demonstrēja labāko sniegumu, visa turnīra laikā piedzīvojot tikai divus zaudējumus, turklāt viens no tiem (1:3 Ventspilī) gadījās jau pēc titula nodrošināšanas (pirms tam liepājnieki zaudēja vēl tikai maijā pret Skonto — 0:1).
Iespējams, izšķirošais pavērsiens Liepājas kluba ceļā pēc zelta notika vasaras transfēru loga laikā, kad dzimtajā klubā atgriezās ilggadējie Latvijas valstsvienības aizsargi Deniss Ivanovs un Oskars Kļava, kā arī 2012. gada Latvijas čempionāta labākais spēlētājs pussargs Vladimirs Kamešs un ļoti pieredzējušais vārtsargs Pāvels Doroševs. Interesanta situācija izveidojās ar tagadējo Latvijas valstsvienības pamatsastāva aizsargu Vitāliju Maksimenko, kurš augustā arī uz pāris mačiem pievienojās FK Liepāja, palīdzot izcīnīt ļoti svarīgo uzvaru pār FK Ventspils (3:2), bet tad devās tālāk uz Austriju. Tieši pēc tik iespaidīgas sastāva pastiprināšanas liepājnieki uzreiz tika uzskatīti par galvenajiem favorītiem uz čempionu titulu. Nevar gan teikt, ka Liepājas komandai uzreiz viss aizgāja kā pa sviestu, jo vasarā liepājnieki piedzīvoja vairāku dramatisku neizšķirtu sēriju, kur katrs mačs izvērtās par īstu trilleri — vispirms Ventspilī liepājnieki pamanījās pēdējās 20 minūtēs izsēt trīs vārtu pārsvaru (3:3), savukārt mājas spēlē pret Skonto uzvara tika izlaista jau mača kompensācijas laikā (2:2), toties mačos ar Daugavpils un Jelgavas vienībām liepājnieki izrāva punktus spēles pēdējās sekundēs (abas reizes — 1:1). Ja vēl atceras, ka arī pirms tam FK Liepāja divreiz mača pēdējās minūtēs izrāva uzvaras 2:1 pār nepiekāpīgo FK Jelgava, tad droši var teikt, ka Dobrecova vadītā komanda šosezon nodemonstrēja ne tikai čempionu spēli, bet arī raksturu. Īpaši spīdoši FK Liepāja aizvadīja čempionāta rudens sesiju, kad liepājniekiem izdevās septiņu uzvaru sērija, turklāt izšķirošie triecieni tika doti visiem trim tiešajiem konkurentiem — vairāk nekā trīs tūkstošu skatītāju klātbūtnē uzvara 3:2 savās mājās Kurzemes derbijā, visai pārliecinošs triumfs Rīgā pār Skonto (2:1) un pragmatisks panākums 1:0 mājās pret FK Jelgava.
Liepājnieki arī demonstrēja acij tīkamu futbolu, ar 48 gūtajiem vārtiem kļūstot par čempionāta rezultatīvāko komandu, bet Dāvis Ikaunieks pārliecinoši kļuva par turnīra labāko snaiperi — 15 goli. Dāvis arī bija vienīgais spēlētājs čempionu sastāvā, kurš piedalījās visās čempionāta spēlēs.
Jāpiebilst, ka FK Liepāja rindās regulāri spēlēja tikai divi ārzemnieki — argentīnieši Kristians Toress un Leonels Strumia (kopumā liepājnieku rindās laukumā izgāja četri leģionāri no Dienvidamerikas). Turklāt 30 gadus vecais Toress, kurš Latvijā ieradās jau pirms 11 gadiem un vēlāk apprecējās ar FK Liepāja trenera palīga Mareka Zuntnera māsu, jau ir paziņojis, ka labprāt iegūtu Latvijas pilsonību un spēlētu mūsu valstsvienībā.
Zīmīgi, ka šogad Latvijas valstsvienības rindās laukumā ir ticis tikai viens liepājnieks — Kamešs. Jācer, ka drīz šī situācija mainīsies, jo vairāki liepājnieki — aizsargi Reinis Flaksis un Endijs Šlampe, pussargs Iļja Šadcins un uzbrucējs Dāvis Ikaunieks — spēlē vadošās lomas Latvijas U-21 izlasē. Dziedot slavas dziesmas Liepājas komandai, noteikti ir jāpiemin arī pieredzējušais uzbrucējs Kristaps Grebis, pussargi Valērijs Afanasjevs un Dmitrijs Hmizs, kuri visi trīs guva pa sešiem vārtiem, kā arī, protams, kluba kapteinis centra aizsargs Pāvels Mihadjuks.
Skaistu punktu zelta sezonai liepājnieki pielika pēdējā mačā ar BFC Daugavpils (1:0), kad vienīgo reizi sezonā laukumā izgāja kluba prezidents, Latvijas futbola leģenda Māris Verpakovskis, kuram tā bija oficiālā atvadu spēle. Lielu vilšanos liepājniekiem sagādāja palikšana bez Eiropas futbola, jo FK Liepāja nesaņēma licenci startam Eiropas līgā. Tiesa, liepājnieki ir saņēmuši rakstisku apstiprinājumu, ka nākamgad viņi drīkstēs piedalīties UEFA Čempionu līgas priekšsacīkstēs, kas, starp citu, automātiski papildinās kluba budžetu par pusmiljonu eiro.
SPĒLE UZ PARĀDA
Pirms sezonas ļoti iespaidīgi izskatījās Rīgas Skonto sastāvs — pagājušās sezonas vicečempioni bija nopietni papildinājuši savas rindas, no Ventspils pārvilinot Latvijas izlases kandidātus aizsargus Rodi un Timofejevu, tāpat dzimtajā klubā atgriezās Skonto audzēkņi vārtsargs Germans Māliņš, aizsargs Vitālijs Smirnovs, pussargi Aleksejs Višņakovs un Igors Kozlovs, bet no leģionāriem pazīstamākais bija Lietuvas izlases pussargs Mindaugs Kalons, kurš savulaik spīdēja Liepājas metalurgā. Tomēr Skonto neizdevās uzlabot pagājušās sezonas rezultātu, ne bez grūtībām gan nosargājot otro vietu.
Pirms sezonas gan bija šaubas, vai Skonto vispār ir jāatļauj spēlēt virslīgā, jo Rīgas klubam ir daudz nenokārtotu parādsaistību — sākotnēji pat Skonto nesaņēma licenci dalībai virslīgā, taču pēc apelācijas lēmums tika mainīts. Neatkarīgi no parādiem, Latvijas titulētākajam klubam arī atļāva piedalīties Eiropas līgā, taču jau sezonas gaitā izrādījās, ka Skonto finanšu problēmas nekur nav pazudušas, tāpēc jau pēc čempionāta beigām Skonto tika piemērots aizliegums reģistrēt jaunus spēlētājus.
Sportiskajā ziņā Skonto sezonu aizvadīja ar mainīgām sekmēm — Tamaza Pertijas trenētajai komandai neizdevās sezonas starts, jo pirmajā riņķī tika svinētas tikai divas uzvaras pār divām līgas vājākajām komandām, taču maija beigās pēc uzvaras pār liepājniekiem (1:0) Skonto atkal varēja mērķēt uz visaugstākā kaluma medaļām. Cīņā par zeltu viss izšķīrās tikai pēdējā riņķī, kad rīdzinieki savā laukumā ar 1:2 zaudēja liepājniekiem.
Sezonas vidū Skonto notika arī pārmaiņas — prom devās Kalons, kuram tā arī neizdevās ne ar ko īpašu izcelties, toties komandā lieliski iekļāvās daugavpilietis Andrejs Kovaļovs, kurš no Moldovas bija atgriezies Latvijā un guva astoņus vārtus. Diemžēl vasarā smaga trauma gadījās komandas aizsardzības balstam Smirnovam, kurš šogad vairs neatgriezās laukumā. Toties ļoti interesants jaunieguvums bija skotu aizsargs Garijs Kenets, kurš savulaik pat ir uzspēlējis Skotijas izlasē. Tiesa, Kenets nospēlēja tikai septiņas spēles, bet — kad sāka kavēties algas izmaksa, bez liekas kavēšanās devās prom. Šosezon Skonto sastāvā laukumā kopumā izgāja astoņi leģionāri, no kuriem gan neviens nespēlēja komandā vadošas lomas — visvairāk pie teikšanas tika kolumbietis Ivans Mena, kurš vārtus neguva, toties nopelnīja 10 dzeltenās kartītes, šajā ziņā ieņemot otro vietu čempionātā.
Divi skontieši — Višņakovs un uzbrucējs Artūrs Karašausks — regulāri spēlēja Latvijas valstsvienībā, bet uz izlases treniņnometni Pahars arī aicināja pussargus Kozlovu un Edgaru Jermolajevu. Pagājušās sezonas virslīgas labākais snaiperis divdesmitgadīgais Vladislavs Gutkovskis šosezon ar 10 vārtiem šajā konkurencē zaudēja tikai Dāvim Ikauniekam.
Skontosagādāja lielu kaunu Eiropas līgas priekšsacīkstēs, kad otrajā kārtā Ungārijā ar 2:9 (!) zaudēja Debrecen. Skontiešus gan var paslavēt par pirmās kārtas pārvarēšanu, kad viņi divreiz pieveica īru St. Patrick’s Athletic — 2:1 un 2:0.
ANGĻA ATGRIEŠANĀS
Pirms gada visai pārliecinoši Latvijas čempionātā triumfēja FK Ventspils, taču šogad Jurģa Pučinska trenētā komanda nedemonstrēja čempionu cienīgu spēli. Sezonas sākumā dažreiz vēl varēja punktu zaudējumu norakstīt uz neveiksmi (īpaši atmiņā palicis pirmā riņķa mačs ar Skonto, kad ventspilnieki pilnībā dominēja laukumā, izveidojot vairākas lieliskas vārtu gūšanas iespējas, taču spēle beidzās 0:0), bet augustā komandas spēle pilnībā pajuka — FK Ventspils sešus mačus nespēja tikt pie uzvaras, vispirms nospēlējot neizšķirti ar Jūrmalas Spartaku (0:0), BFC Daugavpils (1:1) un FK Jelgava (0:0), bet tad arī zaudēja tiešajiem konkurentiem Skonto (1:3), FK Liepāja (2:3) un FK Jelgava (1:2), atvadoties no cerībām uz titula nosargāšanu. Ventspilnieki riskēja pat pirmo reizi kopš kluba pirmās sezonas 1997. gadā palikt bez medaļām, taču situāciju glāba treneru maiņa — kad septembra vidū Pučinski nomainīja bijušais FK Ventspils un arī Skonto treneris anglis Pols Ešvorts, dzeltenzilajiem izdevās piecu uzvaru sērija, bet bezvārtu neizšķirts pēdējā mačā Jelgavā nodrošināja bronzas godalgas.
Lai gan, salīdzinot ar pagājušo sezonu, ventspilniekiem pilnībā nomainījās aizsardzības līnija (vēl pirms sezonas prom devās Latvijas izlases spēlētāji Kaspars Dubra, Rode un Timofejevs, bet vasarā Ventspili pameta arī Antons Kurakins, kuru galvenie aizstājēji bija pieredzējušie Ritus Krjauklis un Antons Jemeļins), FK Ventspils joprojām bija labākā aizsardzība (tikai 16 zaudēti vārti), bet līdz treneru maiņai ventspilniekiem neizdevās spēle uzbrukumā. Par ventspilnieku labāko snaiperi ar 10 gūtajiem vārtiem otro gadu pēc kārtas kļuva albānis Ndue Muječi, bet par diviem rezultatīviem raidījumiem mazāk bija Ģirta Karlsona rēķinā. Toties pavisam klusu sezonu aizvadīja ilggadējais FK Ventspils vidējās līnijas līderis Jurijs Žigajevs, kurš guva tikai divus vārtus, pēdējo reizi rezultatīvi izceļoties aprīlī. Visās 24 spēlēs FK Ventspils rindās laukumā izgāja vārtsargs Vitālijs Meļņičenko, lietuviešu pussargs Simons Pauļus un Karlsons, bet tikai vienu maču izlaida Jemeļins. Sezonas laikā Ventspils kluba krāsas aizstāvēja pieci leģionāri. Sezonas otrajā pusē labs pastiprinājums komandai bija pussargs Oļegs Laizāns, kurš vienīgais no ventspilniekiem regulāri spēlēja Latvijas valstsvienībā, bet pēc Esvorta atnākšanas jauns atklājums bija deviņpadsmitgadīgais aizsargs Ņikita Koļesovs, kurš uzreiz kļuva par aizsargu komandas pamatsastāvā. Panākumu svinēja ventspilnieku rezervisti — Māra Smirnova trenētā FK Ventspils-2 uzvarēja dublieru čempionātā (28 spēlēs 67 punkti), par septiņiem punktiem apsteidzot tuvākos konkurentus no Liepājas.
FK Ventspils neveiksmīgi startēja Eiropā, kur UEFA Čempionu līgas priekšsacīkstēs nepārvarēja jau pirmo barjeru, divreiz zaudējot Somijas HJK Helsinki (1:3 un 0:1).
MIERINĀJUMĀ — KAUSS
Salīdzinot ar pagājušo sezonu, soli atpakaļ Latvijas čempionātā spēra FK Jelgava, kas pērn visai negaidīti tika pie bronzas medaļām, bet šogad palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Ņemot vērā, ka sezonas laikā jelgavnieki vienubrīd pat sāka cierēt uz čempionu titulu, ceturtā vieta noteikti ir vilšanās. Tiesa, Latvijas valstsvienības rekordista Vitālija Astafjeva trenētā komanda sagādāja pati sev labu kompensāciju, otro gadu pēc kārtas iegūstot Latvijas kausu, kur finālā jelgavnieki ar 2:0 pārspēja ventspilniekus, lai gan gandrīz visu maču spēlēja mazākumā. FK Jelgava arī sagādāja mūsu lielāko pārsteigumu Eiropas līgā, kad sensacionāli divu spēļu summā pārspēja pazīstamo Bulgārijas klubu Litex (1:1 mājās un 2:2 viesos, bet priekšroka dēļ vairāk viesos gūtajiem vārtiem). Otrajā kārtā jelgavnieki divu spēļu summā ar 1:2 piekāpās Maķedonijas klubam Rabotnički.
Astafjeva vadītās komandas firmas zīme bija sīksta spēle no aizsardzības (24 čempionāta spēlēs FK Jelgava ielaida tikai 17 vārtus, kas bija otrs labākais rādītājs aiz FK Ventspils), tomēr ne tik labi veicās pie pretinieku vārtiem — 26 goli ir krietni mazāk nekā iespēja pirmā trijnieka komandas. FK Jelgava neaizstājamākais spēlētājs bija vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš vienīgais nospēlēja visas spēles no zvana līdz zvanam, vēl visos mačos piedalījās arī aizsargs Mārcis Ošs, kurš gan vienreiz izgāja laukumā uz maiņu. Jelgavnieku rezultatīvākais spēlētājs ar septiņiem vārtu guvumiem bija Oļegs Malašenoks, noteikti jāizceļ arī aizsargs Gints Freimanis, kurš vienīgais no Jelgavas komandas šogad bija stabils valstsvienības spēlētājs. Diemžēl traumas dēļ sezonas lielāko daļu nācās izlaist vēl vienam Latvijas izlases spēlētājam Artim Lazdiņam. Šogad FK Jelgava rindās spēlēja arī septiņi leģionāri.
EIROPAS DEBIJA
Šķiet, ka šogad Latvijas virslīgā visneinteresantāk bija Jūrmalas Spartaka līdzjutējiem, jo komanda ātri vien nodrošinājās pret izkrišanas risku, taču nespēja pietuvoties pirmajam četriniekam, no kura jūrmalniekus beigās šķīra 20 punkti. Toties Spartakam, kas pērn čempionātā palika tikai sestajā vietā, citu klubu — Daugavpils Daugavas un FK Liepāja — problēmu dēļ paveicās debitēt Eiropas līgā, kur ukraiņa Romāna Pilipčuka trenētā komanda pat pārvarēja pirmo kārtu, uzvarot Melnkalnes klubu Budučnost (viesos — 3:1, bet mājās — 0:0), bet otrajā kārtā atzina serbu Vojvodina pārākumu (0:3 un 1:1).
Spartaksgan sāka sezonu diezgan labi — pirmajā riņķī tika piedzīvots tikai viens zaudējums, bet nozīmīgākā uzvara bija pār Skonto (1:0). Taču pēc tam nākamajos trīs riņķos Spartaks izcīnīja vēl tikai trīs uzvaras, visas pār BFC Daugavpils. Pēc izstāšanās no Eirokausiem komandu pameta Pilipčuks, bet par galveno treneri kļuva ilggadējais Latvijas valstsvienības vārtsargs Aleksandrs Koļinko, kurš komandai pievienojās pirms tās debijas Eiropas līgā, kur Koļinko ieņēma vietu vārtos pirmajos trīs mačos, bet pēc tam beidza spēlētāja karjeru, pārkvalificējoties par treneri. Koļinko vadībā Spartaks pilnībā izgāza sezonas beigas, kad pēdējos astoņos mačos ieguva tikai trīs punktus par uzvaru Daugavpilī.
Spartakaneapšaubāmais līderis bija komandas kapteinis aizsargs Nauris Bulvītis, kurš visus mačus nospēlēja bez maiņām, tikai vienu spēli izlaida pussargs Romāns Mickevičs. Vasarā uzaicinājumu uz Latvijas izlases treniņiem saņēma pussargs Daniils Ulimbaševs. Iespējams, ka Spartaka panākumi būtu daudz lielāki, ja komandai visu sezonu varētu palīdzēt uzbrucējs Edgars Gauračs, kurš pēc nopietna savainojuma sadziedēšanas atsāka spēlēt tikai augustā, sešos mačos uzreiz gūstot četrus vārtus un kļūstot par komandas rezultatīvāko spēlētāju. Kā jau ierasts, Spartaks nekautrējās plaši izmantot leģionāru palīdzību — kopumā kluba krāsas aizstāvēja 10 ārzemnieki.
SAPŅI UN REALITĀTE
Tikai otro sezonu virslīgā aizvadīja vienīgie Latgales pārstāvji BFC Daugavpils. Pirms sezonas Daugavpils kluba vadība par mērķi izvirzīja iekļūšanu pirmajā četriniekā, taču drīz vien izrādījās, ka daugavpilieši ir krietni pārvērtējuši savas spējas — finišā BFC Daugavpils palika sestajā vietā, par diviem punktiem apsteidzot FS METTA/LU, bet no četrinieka atpaliekot par 27 punktiem. Atgādināšu, ka debijas sezonā BFC desmit komandu konkurencē palika astotajā vietā.
Daugavpiliešiem galvenās problēmas radās uzbrukumā — 24 spēlēs gūti tikai 14 vārti, kas ir pārliecinoši sliktākais rādītājs līgā. Turklāt vairāk nekā trešdaļa no šiem vārtiem ir viena spēlētāja — 34 gadus vecā uzbrucēja Pāvela Riževska — rēķinā. Jau čempionāta laikā Daugavpils klubā notika arī treneru maiņa — jūlija sākumā Kirilu Kurbatovu nomainīja Sergejs Pogodins, kurš agrāk ilgus gadus spēlēja Dinaburgā, pirms dažiem gadiem kādu brīdi bija arī vēl viena Daugavpils kluba Daugava galvenais treneris, bet BFC līdz šim strādāja ar dublieriem un jauniešiem. Šosezon Daugavpils Bērnu futbola centra krāsas aizstāvēja arī astoņi leģionāri. Tajā pašā laikā divi Daugavpils kluba pārstāvji šogad kļuva par Latvijas U-21 izlases pamatsastāva spēlētājiem — vārtsargs Vladislavs Kurakins un aizsargs Dmitrijs Klimaševičs.
Visas sezonas laikā BFC Daugavpils 24 mačos svinēja tikai divas uzvaras — abas pār saviem tiešajiem konkurentiem cīņā par sesto vietu FS METTA/LU. Tomēr daugavpiliešu sezonu nekādā gadījumā nevar krāsot tumšās krāsās, jo Latgales komanda regulāri sagādāja lielas problēmas mūsu vadošajiem klubiem, atņemot punktus visām trim virslīgas godalgoto vietu īpašniecēm — BFC Daugavpils rēķinā ir pa diviem neizšķirtiem gan pret čempioniem FK Liepāja (divreiz 1:1), gan pret Skonto (abas reizes 0:0) un FK Ventspils (divreiz 1:1).
NEIEPRIECINOŠA STABILITĀTE
Lasot šīs rindas, jau būs zināms, vai FS METTA/LU saglabāja vietu virslīgā pēc pārspēlēm ar pirmās līgas otrās vietas ieguvējiem Valmiera Glass. Pirmajā spēlē Valmierā studenti svinēja pārliecinošu uzvaru 3:1, sperot platu soli virzienā par palikšanu virslīgā.
FS METTA/LU virslīgā debitēja 2012. gadā, uzreiz iegūstot daudzu skatītāju simpātijas. Pirmajā sezonā studenti aizvadīja vairākas atmiņā paliekošas spēles, atņemot punktus arī favorītiem, tomēr pēc nu jau četriem virslīgā pavadītajiem gadiem ir jāatzīst, ka virslīgā studentiem nekāds progress nav manāms — jau trešo gadu pēc kārtas Andra Riherta vadītajai vienībai bija jāpiedalās pārspēlēs par vietas saglabāšanu virslīgā. Šis uzdevums metiešiem gan vienmēr bijis pa spēkam, taču no Latvijas galvaspilsētas lielākā kluba sen jau tiek gaidīts kas vairāk.
Ņemot vērā, ka jau otrā riņķa sākumā no čempionāta tika izslēgta Gulbenes komanda, šosezon nevienai komandai nedraudēja izkrišana no virslīgas pa tiešo, bet cīņa par izvairīšanos no pārspēlēm risinājās starp FS METTA un BFC Daugavpils. Kopumā sezonā FS METTA svinēja trīs uzvaras, divreiz apspēlējot Spartaku un vēl reizi — daugavpiliešus, kā arī trīs reizes spēlēja neizšķirti (pa reizei ar to pašu Spartaku un Daugavpili, kā arī vienreiz atņēma punktus Jelgavai), taču palika tukšā visos 12 mačos ar pirmā trijnieka komandām.
Agrāk FS METTA/LU izcēlās arī ar to, ka bija vienīgā virslīgas komanda, kas iztika bez leģionāru palīdzības, taču šosezon studenti meklēja glābiņu arī ārzemēs, sezonas vidū pastiprinot sastāvu ar diviem afrikāņiem. Kotdivuāras uzbrucējs Eli Ndekre ar 14 mačos gūtiem četriem vārtiem uzreiz arī kļuva par komandas labāko snaiperi (tikpat vārtu guvumu arī Edgara Vardanjana un Armanda Pētersona rēķinā, bet viņi aizvadīja divreiz vairāk spēļu). Savā ziņā ļoti izcēlās arī Latvijas U-21 izlases pussargs Ingars Sarmis Stuglis, kurš ne tikai savā komandā, bet arī visā čempionātā bija ārpus konkurences nopelnīto dzelteno kartīšu ziņā — 14. Par to Stuglis četras reizes bija spiests izlaist spēles diskvalifikācijas dēļ. Jāpiebilst, ka studentu treneri jau sezonas gaitā centās atrast optimālo virknējumu, tāpēc kopumā laukumā izgāja 32 futbolisti, kas ir lielākais skaits čempionātā.
VIRSLĪGAI KARAMBA
Pirmajā līgā pārliecinoši uzvarēja un ceļazīmi uz virslīgu izcīnīja Rīgas komanda Caramba/Dinamo. Mihaila Koņeva trenētā komanda turnīru pabeidza bez zaudējumiem, 30 mačos izcīnot 27 uzvaras. Ļoti daiļrunīga ir uzvarētāju gūto un zaudēto vārtu attiecība — 142:14. Caramba/Dinamo uzbrucējs Verners Apiņš kopā ar valmierieti Niku Savaļnieku arī kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 31 vārtus. Caramba/Dinamo sastāvā ir daudzi no virslīgas mačiem labi pazīstami futbolisti ar agrāk pat Latvijas valstsvienībā spēlējušajiem uzbrucējiem Andreju Perepļotkinu un Kristapu Blanku priekšgalā. Uzmanīgiem Latvijas futbola sekotājiem nav sveši arī brāļu Māra un Mārča Savinova, Vadima Gospodarja, Alekseja Bespalova, Dmitrija Daņilova vārdi.
Pirmās līgas galvenā intriga bija cīņa par otro vietu un tiesībām piedalīties pārspēlēs par vietu virslīgā. Vēl pirms pēdējās kārtas labākajā pozīcijā bija pieredzējušā trenera Jurija Popkova trenētā Rīgas Futbola skola, taču rīdzinieku bezvārtu neizšķirts mačā ar Audu ļāva otro vietu izraut valmieriešiem.
SMSCREDIT.LVVIRSLĪGA
FK Liepāja 24 – 15 – 7 – 2 – 48:23 – 52
Skonto24 – 13 – 6 – 5 – 42:23 – 45
FK Ventspils 24 – 11 – 10 – 3 – 39:16 – 43
FK Jelgava 24 – 11 – 8 – 5 – 26:17 – 41
Spartaks24 – 5 – 6 – 13 – 20:36 – 21
BFC Daugavpils 24 – 2 – 8 – 14 – 14:37 – 14
FS METTA/LU 24 – 3 – 3 – 18 – 19:56 – 12
Rezultatīvākie spēlētāji: Dāvis Ikaunieks (FK Liepāja) — 15, Ndue Mujeci (FK Ventspils), Vladislavs Gutkovskis (Skonto) — 10, Ģirts Karlsons (FK Ventspils), Andrejs Kovaļovs (Skonto) — 8, Oļegs Malašenoks (FK Jelgava) — 7, Kristaps Grebis, Dmitrijs Hmizs (abi FK Liepāja) — 6.
KOMANDA.LV PIRMĀ LĪGA
FC Caramba/Dinamo 30 – 27 – 3 – 0 – 142:14 – 84
Valmiera Glass FK/BSS – 30 – 24 – 3 – 3 – 89:33 – 75
Rīgas Futbola skola 30 – 24 – 2 – 4 – 94:25 – 74
FK 1625 Liepāja 30 – 18 – 7 – 5 – 92:39 – 61
FK Auda 30 – 13 – 9 – 8 – 62:43 – 48
Rēzeknes FA 30 – 14 – 3 – 13 – 56:66 – 45
FK Tukums 2000 TSS 30 – 13 – 3 – 14 – 64:70 – 42
AFA Olaine 30 – 9 – 9 – 12 – 41:49 – 36
JDFS Alberts 30 – 11 – 2 – 17 – 35:56 – 35
FK Ogre 30 – 9 – 6 – 15 – 52:70 – 33
Salaspils 30 – 8 – 6 – 16 – 31:57 – 30
FK Jēkabpils 30 – 9 – 3 – 18 – 46:99 – 30
FK Staiceles Bebri 30 – 8 – 3 – 19 – 42:84 – 27
JFK Saldus/Brocēnu NBJSS 30 – 7 – 3 – 20 – 22:59 – 24
FK Smiltene/BJSS 30 – 6 – 4 – 20 – 52:97 – 22
Preiļu BJSS 30 – 4 – 6 – 20 – 40:100 – 18
Rezultatīvākie spēlētāji: Verners Apiņš (Caramba/Dinamo), Niks Savaļnieks (Valmiera Glass) — 31, Vjugars Askerovs (FK 1625 Liepāja) — 24, Elvis Teremko (FK Smiltene; Valmiera Glass) — 22, Andrejs Perepļotkins (Caramba/Dinamo) — 21.
