Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Gaidot futbolu

Lai gan šobrīd sporta dzīve visā Eiropā ir apstājusies un Latvijas futbola virslīga tā arī nesākās plānotajā laikā, mums ir cerība, ka agrāk vai vēlāk atgriezīsimies normālās sliedēs un mūsu futbola lauxkumos atkal kūsās dzīvība. Latvijas virslīgas klubi bija ļoti nopietni gatavojušies sezonai, aizvadot gan garas ārzemju treniņnometnes, gan pastiprinot spēlētāju rindas — ar šo gadu Latvijas virslīgā palielināja leģionāru limitu, ļaujot klubiem izvērsties. Cerēsim, ka sezonas starts ir tikai atlikts.

Pēc ilgāka laika Latvijas virslīgā atkal piedalīsies 10 komandas, kas aizvadīs četru riņķu sacensības. Protams, ja neievilksies piespiedu pauze. Kā jau ierasts, Optibet virslīgas pirmo triju vietu īpašnieki kopā ar Latvijas kausa ieguvējiem iegūs tiesības nākamgad spēlēt Eirokausos, bet pēdējā komanda zaudēs vietu virslīgā. Liels šīs sezonas pavērsiens ir leģionāru limita palielināšana no pieciem uz astoņiem spēlētājiem.

ČEMPIONU SAPŅI

Lai gan pagājušajā sezonā FK Rīga pārliecinoši triumfēja valsts meistarsacīkstēs, kā arī ļoti cienīgi cīnījās Eiropas līgas priekšsacīkstēs, starpsezonu periodā Latvijas stiprākais klubs izšķīrās par galvenā trenera maiņu — vietējo speciālistu Mihailu Koņevu nomainīja pazīstamais Krievijas treneris Oļegs Kononovs, kurš vēl pērn vadīja populāro Maskavas klubu Spartak. Tik augsta kalibra Krievijas speciālists pie mums vēl nav strādājis — ar Spartaku Kononovam neizdevās gūt panākumus, taču pirms tam viņš ilgus gadus veiksmīgi strādājis Ukrainas un Krievijas augstākajā līgā, labākos panākumus gūstot ar Ļvovas Karpati un Krasnodar.

Pēc pagājušās sezonas rīdzinieki atvadījās no diviem Latvijas valstsvienības futbolistiem — Vladimira Kameša un Denisa Rakela, kā arī no komandas kapteiņa — veterāna Alekseja Višņakova. Tomēr galvaspilsētas klubā joprojām palicis labs Latvijas valstsvienības kandidātu kodols — vārtsargs Roberts Ozols, aizsargi Antonijs Černomordijs, Armands Pētersons un Elvis Stuglis, pussargi Oļegs Laizāns, Ritvars Rugins un Vladislavs Fjodorovs. Tāpat komandas rindas ir papildinājuši daudzi pēc mūsu mērauklas atzīstami ārzemju futbolisti — Riga FC sezonas pieteikumā ir aizpildījusi visas atļautās 15 leģionāru vietas, tiesa, jaunpienācēju vārdi pagaidām mums neko daudz neizsaka un par viņu prasmēm vēl būs jāpārliecinās darbībā. Ziemā rīdzinieki aizvadīja divas ilgstošas treniņnometnes siltajās zemēs — janvārī divas nedēļas gatavojoties Apvienotajos Arābu Emirātos, bet februārī pāris nedēļas pavadot Kiprā.

Skaidrs, ka pēc potenciāla Riga FC ir neapšaubāma Latvijas čempionāta favorīte, kam mērķis var būt tikai un vienīgi pirmā vieta. Ne velti rīdzinieki pat nekautrējas skaļi sapņot par iekļūšanu UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā — cik tas ir reāli, jau ir cits jautājums.

RĪGAS SKOLA

Treneru maiņa notikusi arī Latvijas vicečempionu un kausa ieguvēju Rīgas Futbola skolas komandtiltiņā — lai gan ziemā RFS pagarināja līgumu ar lietuviešu treneri Valdu Dambrausku, trīs nedēļas pirms čempionāta starta Dambrauskam radās izdevība turpināt karjeru krietni spēcīgākajā Horvātijas čempionātā. Vietu pie RFS vadības stūres ieņēmis bijušais Latvijas valstsvienības pussargs Viktors Morozs, kurš pērn virslīgā trenēja Daugavpils klubu.

Pēc pagājušās sezonas RFS notikušas arī lielas spēlētāju sastāva izmaiņas, un komanda atvadījusies no pusduča vairāk vai mazāk Latvijas izlasē spēlējušiem futbolistiem — Vitālija Jagodinska, Naura Bulvīša, Aleksandra Fertova, Alana Sineļņikova, Dāvja Ikaunieka un Andreja Cigaņuka. RFS pametuši vēl pāris svarīgi pamata leģionāri — lietuviešu aizsargs Edvīns Girdvainis un horvātu pussargs Slavko Blagojevičs. Toties Rīgas skolnieki savās rindās saglabājuši galveno trumpi — serbu uzbrucēju Darko Lemajiču, kurš pērn bija gan čempionāta rezultatīvākais spēlētājs, gan arī tika atzīts par virslīgas labāko spēlētāju. Tāpat Rīgā palicis viens no labākajiem mūsu virslīgas pussargiem — slovāks ar Austrijas pasi Tomašs Šimkovičs. RFS daudzsološākais pastiprinājums ir ukraiņu uzbrucējs Vitālijs Kvašuks, kurš pērn bija otrs rezultatīvākais Baltkrievijas čempionāta spēlētājs. Liela loma komandas darbībā noteikti arvien būs arī Latvijas valstsvienības futbolistiem — aizsargiem Vjačeslavam Isajevam un Aleksandram Solovjovam, kā arī pussargiem Robertam Savaļniekam un Gļebam Kļuškinam. Rīdzinieki arī sameklējuši sastāva pastiprinājumu citos Latvijas klubos — pussargu Anastasiju Mordatenko (iepriekš spēlēja Ventspilī), nīderlandiešu aizsargu Džeremiju Fernandesu (Jelgava), ukraiņu vārtsargu Daņilo Kučeru (Daugavpils), jaunos latviešu talantus Renāru Varslavānu un Jēkabu Lagūnu (Metta). Šosezon RFS vadība ir izšķīrusies par stratēģijas maiņu, liekot lielāku uzsvaru uz jaunajiem futbolistiem, lai gan jebkurā gadījumā komandas pieteikumā ir arī 15 leģionāri. Atšķirībā no konkurentiem RFS tik daudz laika nepavadīja pie palmām, aizvadot vien divu nedēļu treniņnometni Kiprā, taču skolnieki regulāri spēlēja pārbaudes mačus tepat kaimiņos — Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā.

VENTSPILS IZAICINĀJUMS

Savas pastāvēšanas 23 gadu laikā tikai divreiz bez Latvijas čempionāta medaļām palicis FK Ventspils, kas arī šogad noteikti būs godalgu pretendentu lokā. Kā jau pie mums ierasts, arī ventspilnieki sezonu sāks jauna galvenā trenera vadībā — pagājušās sezonas beigās Ventspils komandā šajā ziņā bija iestājies haoss, bet šai sezonai vienību gatavoja moldāvu treneris Viorels Frunze.

Jau tradicionāli Ventspils klubā toni nosaka ārzemju futbolisti (šogad pieteikumā — 14), un pagājušajā gadā neviens FK Ventspils futbolists nespēlēja Latvijas valstsvienībā. Komandā gan joprojām ir pāris vietējie futbolisti, kuri iepriekš ir izpelnījušies uzaicinājumu uz valsts galveno komandu un noteikti cer iekļūt jaunā Latvijas izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča redzeslokā — pussargi Daniils Ulimbaševs, Eduards Tīdenbergs un Ingars Sarmis Stuglis. Ventspilī gan nav palicis cits agrāk valstsvienībā spēlējušais pussargs Jevgeņijs Kazačoks.

Ventspils rindās ir arī divi pasaules čempioni — nigērieši Dele Alampasu un Abdulahi Alfa 2013. gadā triumfēja Pasaules kausā U-17 jauniešiem, turklāt Alampasu pat tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu (pēc tam viņš neveiksmīgi mēģinājis nostiprināties Portugāles čempionātā). Pēc divu sezonu pārtraukuma mūsu čempionātā atgriezies krievu pussargs Jevgeņijs Kozlovs, kurš 2017. gadā, spēlējot Jūrmalas Spartakā, tika atzīts par Latvijas virslīgas labāko spēlētāju. Februārī ventspilnieki 18 dienas pavadīja treniņnometnē Turcijā.

VALMIERAS AMBĪCIJAS

Pagājušā gada galvenais atklājums mūsu kluba futbolā bija Valmieras klubs, kas gruzīnu trenera Tamaza Pertijas vadībā palika viena punkta attālumā no medaļām, izcīnot tiesības šogad debitēt Eirokausos.

Starpsezonu periodā valmierieši ir krietni pastrādājuši, lai pastiprinātu sastāvu un varbūt varētu spert vēl kādu soli uz augšu. Pēc Pertijas vārdiem, komandas sastāvs ir pamainījies par 80 procentiem, mainījies ir arī kluba nosaukums, pārtopot par Valmiera Football Club.  Valmierā vairs nespēlēs pieredzējušais pussargs Boriss Bogdaškins, kurš pērn izpelnījās debiju Latvijas valstsvienībā, dzimto pilsētu pametis arī kapteinis Mārcis Ērglis, tāpat komandā vairs nebūs pērn pārliecinoši spēlējušo brazīliešu aizsarga Leo Lelisa un japāņu pussarga Šunsukes Nakamuras. Viņu vietā ieradušies citi leģionāri, bet par nopietnāko pastiprinājumu gribētos saukt no RFS pārnākušo Latvijas izlases aizsargu Vitāliju Jagodinski, kurš uzreiz arī kļuvis par vidzemnieku kapteini. Ar labu spēli Valmieras kluba rindās pagājušajā gadā uzaicinājumu uz valstsvienību saņēma arī uzbrucējs Ēriks Punculs un pussargs Aleksejs Grjaznovs.  Šogad arī Valmierā būs savs pasaules čempions — no Odesas uz Vidzemi pārcēlies ukraiņu pussargs Mikola Musolitins, kurš pērn triumfēja U-20 Pasaules kausā. Ierindā palicis arī jaunais nigēriešu uzbrucējs Toluvalase Arokodare, kurš pērn komandai pievienojās sezonas vidū, uzreiz kļūstot par uzbrukuma līderi. Sezonas startā valmieriešu pieteikumā ir 12 ārzemju futbolisti, bet ziemā Pertijas vadītā komanda divas nedēļas gatavojās sezonai Turcijā.

JAUNAIS SPARTAKS

Jau ierasti ik gadu nopietna sastāva pārbūve notiek Jūrmalas Spartakā, kur mainījies arī galvenais treneris — lai gan pagājušajā rudenī itālietis Nuncio Dzavetjēri pagarināja līgumu ar Spartaku uz vēl diviem gadiem, februārī viņš pameta Jūrmalas klubu, bet par komandas galveno treneri tika iecelts Krievijas speciālists Aleksejs Jerjomenko, kurš jau 30 gadus dzīvo Somijā. Jau pērn Jūrmalas komandai pievienojās viņa dēls Sergejs, kurš ir vidējās līnijas spēlētājs.

Spartakā vairs nespēlēs pieredzējušais cīnītājs Gints Freimanis, futbolista karjeru beidzis arī uzbrucējs Edgars Gauračs, kurš pāris iepriekšējos gadus spēlēšanu apvienoja ar kluba ģenerāldirektora amata pienākumiem, pēc pusgada uzspēlēšanas Jūrmalā atpakaļ uz ārzemēm devies Latvijas izlases pussargs Igors Tarasovs.

Jau ierasti Jūrmalā ievests jauns vagons ar ārzemju futbolistiem no tālām zemēm (visvairāk — pieci nigērieši), bet kopš pagājušā gada palicis arī komandas līderis — serbu pussargs Nemanja Belakovičs, kurš pērn bija otrs rezultatīvākais čempionāta spēlētājs. No ārzemju jaunpienācējiem jāizceļ ukrainis Kirilo Drišļaks, kurš pērn kļuva par pasaules U-20 čempionu. Spartaka stratēģija paredz ne tikai cīnīties par rezultātu, bet arī gatavot jaunos spēlētājus, tāpēc lielākoties komandā ir gados jauni futbolisti. Tiesa, šogad Spartakam pievienojušies arī pāris pārbaudīti meistari — Jūrmalā atgriezies agrākais kluba kapteinis Nauris Bulvītis, tāpat Spartakā karjeru turpinās vēl viens bijušais Latvijas izlases spēlētājs — uzbrucējs Eduards Višņakovs. Gatavojoties sezonai, Spartaks gandrīz divus mēnešus pavadīja Turcijā.

LIEPĀJAS EKSPERIMENTS

Pagājušā sezona pagalam neveiksmīga izvērtās FK Liepāja, kas izlabot situāciju uzticējusi jaunam trenerim Andrejam Kaļiņinam, kuram līdz šim vienīgā pieredze galvenā trenera amatā virslīgā bijusi neveiksmīga sezona pie RFS stūres 2017. gadā.

Liepājnieki veikuši jūtamu sastāva rekonstrukciju, atbrīvojoties no pāris nevajadzīgajiem vietējiem audzēkņiem — īpašs gadījums ir šķiršanās no pussarga Jāņa Ikaunieka, kurš pirms pieciem gadiem tika pārdots uz Francijas augstāko līgu un tika uzskatīts par potenciālo Latvijas izlases nākotnes līderi, taču pēc atgriešanās Liepājā pāris iepriekšējās sezonās tā arī nespēja atgriezties iepriekšējos augstumos, tāpēc janvārī klubs ar futbolistu pēc abpusējas vienošanās lauza līgumu. Dzimtās pilsētas klubu pametis vēl viens Latvijas izlases pussargs Dmitrijs Hmizs, kurš smagas traumas dēļ izlaida gandrīz visu pagājušo sezonu. Savukārt jaunais talants Kristers Tobers ar īres tiesībām vismaz uz pusgadu pārcēlies uz Poliju. Liepājā gan palikuši divi jaunie Latvijas valstsvienības spēlētāji — aizsargs Raivis Andris Jurkovskis un pussargs Mārtiņš Ķigurs. Liels notikums ir uzbrucēja Artūra Karašauska atgriešanās Liepājā — pirms pāris gadiem viņš jau bija komandas uzbrukuma līderis, bet pagājušo sezonu Karašausks sāka Riga FC rindās, taču dažādu iemeslu dēļ kopš vasaras vairs nespēlēja. Uz Liepāju pārcēlies arī pussargs Edgars Vardanjans, kurš pirms pāris gadiem sāka spēlēt Latvijas izlasē, taču nopietnu veselības problēmu dēļ izkrita no valstsvienības aprites. 

Liepājnieki nākotnes cerības saista arī ar talantu meklēšanu Āfrikā, izveidojot savu futbola akadēmiju Nigērijā — ziemā Kurzemes komandā tika izmēģināti daudzi nigērieši, taču pagaidām vēl nav jāuztraucas, ka Liepājā spēlēs vieni nigērieši. Liepājas klubs arī iegādājies vairākus pieredzējušus leģionārus no citām valstīm, bet īpaši ir jāpiemin tunisiešu aizsarga Rami Bedui ierašanās Kurzemē — vēl nekad agrāk Latvijas čempionātā nav spēlējis Pasaules kausa finālturnīra dalībnieks, bet Bedui pirms diviem gadiem Krievijā Tunisijas izlases sastāvā nospēlēja vienu maču. Pirms sezonas FK Liepāja aizvadīja divas treniņnometnes Kiprā.

PIEZEMĒTĀ JELGAVA

Vēl ne tik sen Jelgavas klubs cīnījās par Latvijas čempionāta medaļām, taču šogad komandas sastāva komplektācija diez vai zemgaliešiem ļaus mērķēt tik augstu.

Pēc pagājušās sezonas FK Jelgava atvadījās no pilnīgi visiem saviem leģionāriem, kā arī pāris pieredzējušiem vietējiem spēlētājiem — vārtsarga Germana Māliņa, aizsarga Renāra Rodes, pussarga Vitālija Rečicka. Jelgavnieki gan nepaliks bez viesstrādnieku palīdzības — komandai pievienojušies septiņi leģionāri (pieci — no Ukrainas). Pēc sezonas pārtraukuma Jelgavā atgriezies bijušais Latvijas izlases aizsargs Alans Sineļņikovs, bet no RFS izīrēts Latvijas U-21 izlases kapteinis Daniels Balodis. 

Svarīgi, ka darbu ar komandu turpina Baltkrievijas treneris Oļegs Kubarevs, kurš 2016. gadā sensacionāli aizveda līdz Latvijas čempionu titulam Spartaku, bet Jelgavā ieradās pagājušās sezonas vidū, uzreiz krietni uzlabojot tās sniegumu. Februārī jelgavnieki aizvadīja 11 dienu treniņnometni Čehijā, kas Zemgales klubam nebūt nav ierasta lieta — FK Jelgava tikai trešo reizi vēsturē devās trenēties ārpus Baltijas (iepriekšējo reizi — pirms pieciem gadiem Kiprā).

MIERĪGĀ DAUGAVPILS

Pērn virslīgas jaunpienācēji BFC Daugavpils pietiekami droši saglabāja vietu augstākajā sabiedrībā, un šogad latgaliešiem galvenais uzdevums būs tāds pats.

Pēc pagājušās sezonas daugavpilieši atvadījās no galvenā trenera Viktora Moroza, kurš atgriezās turpināt karjeru Rīgā, bet viņa vietu ieņēma Krievijas speciālists Aleksandrs Gorškovs.

Daugavpilī atgriezies iepriekšējo pāris gadu uzbrukuma līderis Vugars Askerovs, kurš pērn sezonas pirmajā pusē Latgales komandas labā virslīgā guva septiņus vārtus, izpelnoties uzaicinājumu uz Liepāju, taču savā dzimtajā pilsētā azerbaidžānis vairs nespēlēja tik spilgti. Daugavpiliešiem palīdzēs vēl desmits leģionāru, bet klubs ir apņēmības pilns arī aktīvi iespēlēt pašu jaunos audzēkņus. Pagājušās sezonas izskaņā futbolista karjeru beidza pussargs Jurijs Sokolovs, kurš dzimtās pilsētas dažādu klubu rindās virslīgā aizvadījis 396 spēles, kas ir piektais lielākais mūsu čempionāta visu laiku rādītājs. Daugavpiliešiem vairs nepalīdzēs pērn no RFS izīrētie juniori Daniels Balodis, Maksims Toniševs, Marko Regža, uz otru spēcīgāko Latvijas klubu pārcēlies arī ukraiņu vārtsargs Daņilo Kučers. Daugavpils komanda ziemā nelēja sviedrus tālajās ārzemēs, bet regulāri aizvadīja pārbaudes mačus tepat blakus Lietuvā.

JUNIORU KOMANDA

Pagājušajā gadā ierasti priekšpēdējā virslīgas komanda FK Metta palika pēdējā vietā, taču pērn ar to pietika, lai automātiski neizkristu no virslīgas, bet atkal piedalītos pārspēlēs par palikšanu virslīgā — ar šo uzdevumu Andra Riherta vadītā komanda jau septīto gadu pēc kārtas veiksmīgi tika galā. Lai gan savulaik FK Metta vadība bravurīgi izvirzīja mērķi 2020. gadā kļūt par Latvijas čempioniem, skaidrs, ka arī šogad studentiem būs jācīnās par to, lai nepaliktu pēdējie un neizkristu uz pirmo līgu. Izskatās, ka tas nebūs viegls uzdevums.

Pēc pagājušās sezonas Metta zaudēja vairākus svarīgus spēlētājus — Latviju pameta komandas vidējās līnijas līderis Tamirlans Džamalutdinovs, prom devās arī studentu labākais aizsargs Kabelo Seriba, kurš pie mums jo īpaši paliks atmiņā ar savu ekstravaganto izgājienu pērnās sezonas izskaņā, kad dienvidafrikānis spēles laikā vienkārši novilka kreklu un pameta laukumu. Tāpat uzaicinājumus uz stiprākiem klubiem izmantojuši vairāki vietējie futbolisti — vārtsargs Dāvis Ošs, kurš pērn čempionātā aizvadīja visas spēles no zvana līdz zvanam (to iespēja vēl tikai Valmieras vārtu vīrs Vladislavs Lazarevs), pievienojies Jūrmalas Spartakam, bet daudzsološie juniori Renārs Varslavāns un Jēkabs Lagūns pārgājuši uz RFS. Savukārt pieredzējušais komandas kapteinis Kirils Ševeļovs beidzis profesionālo karjeru. Mettas rindās ir arī pieci leģionāri, taču jebkurā gadījumā tā ir īsta jauniešu komanda — vecākais spēlētājs ir tikai 23 gadus vecais aizsargs Krists Kristers Gulbis. Studenti ziemas laikā nebraukāja pa ārzemju treniņnometnēm, briestot sezonai mājās.

APŅĒMĪGIE DEBITANTI

Pagājušajā sezonā Tukuma komanda vairāk nekā pārliecinoši uzvarēja pirmajā līgā, iegūstot iespēju debitēt mūsu futbola augstākajā sabiedrībā. Gaidot lielo notikumu, tukumnieki gandrīz pilnībā nomainījuši komandas sastāvu, ieskaitot arī galveno treneri — virslīgas debitantus cīņā vedīs poļu treneris Mareks Zubs, kurš pirms trim gadiem jau strādāja Latvijā, palīdzot Jūrmalas Spartakam negaidīti izcīnīt valsts čempionu titulu, bet pērn viņš trenēja Viļņas Žalgiri. Savukārt pagājušās sezonas tukumnieku treneris Jurģis Kalns būs pieredzējušā poļa asistents.

Latvijā vairs nav palikuši trīs pagājušās sezonas tukumnieku galvenie snaiperi — divi francūži un japānis, kuri pērn pirmajā līgā pa trim guva 53 vārtus. Toties FK Tukums 2000/TSS pietiekumā ir deviņi jauni leģionāri. No Valmieras uz Tukumu pārcēlies pērn Latvijas izlasē debitējušais pussargs Boriss Bogdaškins, bet no Ventspils debitantiem pievienojies cits virslīgā pārbaudīts pussargs Romāns Mickevičs.  Par tukumnieku nopietnajiem plāniem liecina arī tas, ka februārī virslīgas debitanti pāris nedēļas pavadīja treniņnometnē Turcijā.

Kristiāns Girvičs
Kristiāns Girvičs
laikraksta “Sports” repor.