Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Good play, Janis!

Aizvadījis rezultatīvu sezonu Šveices B līgā, Jānis Grišanovs cerīgi skatās nākotnē. Tikai 21 gadu vecais talantīgais spēlētājs jau tuvākajā nākotnē varētu būt viens no labākajiem Latvijas izlases handbolistiem.
Handbolu Grišanovs sāka spēlēt 14 gadu vecumā Vangažos trenera Valtera Līvjaka vadībā. Pēc tam jaunais spēlētājs izvēlējās vieglāko ceļu sporta veida apguvē – turpināja mācības Murjāņu Sporta ģimnāzijā, kur uzkavējās arī vienu gadu pēc vidusskolas beigšanas. Dažus gadus uzspēlējis Latvijā, Jānis ātri pameta dzimteni un devās uz Īslandi, bet pēc tam uz Šveici. Intervijā žurnālam Sports sportists stāsta par piedzīvojumiem handbola sabiedrībā.

– Kā pagāja sezona Šveicē?
– Sākumā bija ļoti grūti iejusties. Šveicē spēlē pavisam citādāku handbolu nekā Latvijā, uzsvaru liekot uz aizsardzību. Mājās paskatījos AB.LV Latvijas kausa izcīņas pusfināla maču starp Dobeles Tenax un LSPA. Gatavais cirks! Šveicē tevi nositīs, kamēr tiksi līdz sešu metru atzīmei. Tur daudz biežāk vārtus gūst no ārējām pozīcijām. Līdz ar to handbols ir daudz skatāmāks.
Pamatā, protams, trenējos ar PSG Lyss, tomēr daudz apmeklēju treniņus arī pie citām komandām, jau domājot par nākamo sezonu. Latvijā ar spēcīgu metienu izceļas ASK/AB.LV handbolists Aivis Jurdžs, bet Šveices A līgas stiprākajos klubos ir pilns ar tādiem spēlētājiem. Ātrumi ir mežonīgi!
Ar PGS Lyss mēs, manuprāt, apspēlētu visas Latvijas komandas, protams, atskaitot ASK/AB.LV.
– Un ja salīdzini Īslandi ar Šveici?
– Īslandē spēlē daudz rupjāk, tomēr Šveices A līga noteikti ir daudz spēcīgāka par Īslandes augstāko līgu.
– Kādu iespaidu uz tevi atstāja Īslandes drūmais laiks?
– Šveice, salīdzinot ar Īslandi, likās kā paradīze. Īslandē valdīja tumsa, arī veselība klimata dēļ pasliktinājās – acis iekrita, zem tām parādījās melni riņķi. Saule spīdēja maz, lietus lija gandrīz katru otro dienu. Ja uzsniga sniegs, tad vismaz pusmetra biezumā.
Līdz sporta zālei Īslandē bija jāiet nepilns puskilometrs, taču lielākā vējā nevarēju noturēties kājās. Nokritu vienreiz, otrreiz, tad padevos un gāju atpakaļ. Ceru, ka Īslandē vairs neatgriezīšos.
– Tu tomēr spēlēji pēc spēka otrajā līgā. Nebaidīja zemais līmenis?
– Biju aizbraucis uz veco klubu IR Īslandē, tomēr sliktā finansiālā situācija valstī lika izvēlēties citu variantu. Bija iespējas spēlēt arī Grieķijā, Spānijas 2. līgā un pat Itālijā, tomēr priekšroku devu Šveicei.
– Gandrīz katrā spēlē sezonas otrajā pusē tu guvi vairāk par desmit vārtiem spēlē, kaut arī visu maču tevi sedza individuāli.
– Sākumā treneris man neuzticējās, bet pēc tam savainojumu guva konkurents manā pozīcijā, tāpēc palielinājās mans spēles laiks. Savu iespēju izmantoju pilnībā, iemetot divās spēlēs 16 vārtus. Pēc tam jau vairs savu vietu pamatsastāvā neatdevu.
Daudzie gūti vārti vairākām komandā lika mani segt individuāli jau kopš pirmās mača minūtes, taču mani tik un tā apturēt bija grūti. Arī precizitāte bija ļoti laba. Kādā spēlē pretinieku vārtsargu pārspēju 14 reizes, mērķi nesasniedza tikai trīs (!) metieni.
– Izbaudīji arī Šveices dabu?
– Kāpu kalnos. Parasti mašīnu atstāju kaut kur kalna vidū, bet pārējo ceļu mēroju kājām. Iepazinos arī ar latviešiem, kas mācās Šveicē.
– Šobrīd Šveicē notiek pasaules čempionāts hokejā. Kas kotējas augstāk – hokejs vai handbols?
– Hokejs, protams. Cīrihes klubs šogad vinnēja Čempionu līgā, bet izslēgšanas spēlēs vietējā čempionātā izstājās jau pirmajā kārtā. Arī līdzjutēju atbalsts ir daudz lielāks.
Handbols nav tik populārs To spēlē tikai vācu reģionā, savukārt hokejs ir populārs visā valstī.
– Kādā valodā notika darbs Šveicē?
– Vācu. Šveicē daudzi runā arī itāliski un franciski, savukārt retoromāņu valodai priekšroku dod tikai neliela daļa iedzīvotāju, kas dzīvo kalnos.
Regulāri apmeklēju vācu valodas kursus, sākumā pat trīs stundas dienā.
– Valodu esi apguvis? Varbūt esi gatavs iekarot Vāciju?
– Nezinu. Līgums ar PSG Lyss man bija līdz 30. aprīlim, tomēr, tā kā janvārī uzzināju, ka komanda neplāno nākamajā sezonā spēlēt virslīgā, pēc iekļūšanas pārspēlēs vienojāmies par līguma laušanu.
Par nākamo sezonu pagaidām skaidrības nav. Sezonas laikā atrādījos piecos Šveices A līgas klubos, no kuriem visaugstāko vietu – sesto – ieņēma Wacker Thun. No klubu treneriem dzirdēju labas atsauksmes, pārbaudes spēlē Wacker Thum sastāvā iemetu astoņus vārtus, tomēr garantijas neviens nedeva. Daudziem klubiem sponsori ir autofirmas, kurām ar biznesu vairs tik raiti nesokas.
– Vairāki Latvijas handbolisti tagad skatās Skandināvijas virzienā.
– Taisnība. Dzirdēju, ka Latvijas rezultatīvākais spēlētājs Arvis Laganovskis no Ogres gatavojas spēlēt ārzemēs, tomēr man neviens piedāvājums vēl nav bijis. Aicinājuši ir grieķi, tomēr no treneriem Šveicē esmu dzirdējis par neizmaksātajām algām un citām sadzīviskām problēmām.
– Dažu gadu laikā handbola skolu esi apguvis pie vairākiem treneriem. Kas palicis atmiņā?
– Pirmajā klubā Īslandē IBV Vestmannaeyjar treneris bija lietuvietis Gintars Savukins, kurš daudz piekasījās pie tehniskajiem sīkumiem. Pēc tam IR klubā un Šveicē treneri lielāko uzsvaru lika tieši uz aizsardzību.
– Dzīvoji mazā pilsētā Līsā. Cik lielu uzmanību tev pievērsa līdzjutēji un mediji?
Sākumā mazie skatītāji daudz prasīja autogrāfus. Arī mediju interese bija milzīga. Mana bilde katru otro nedēļu parādījās reģionālajā avīzē.
Citreiz arī pilsētā, stāvot rindā veikalā, sieviete uzsit uz pleca sniedz šokolādi un saka: „Good play, Janis!"
– Kā notika šķiršanās Latvijā no ASK/AB.LV?
– Likās, ka nebiju ASK/AB.LV vajadzīgs. Komandas galvenais treneris Andris Gulbis treniņos priecājās, ka RTU sastāvā metu pa 10-15 goliem spēlē, bet mačos Baltijas līgā un pārbaudes spēlēs sēdēju uz rezervistu soliņa. Pat pret vājākiem pretiniekiem tiku spēlēt tikai dažas minūtes. Nekādus sūdus laukumā nevārīju, bet uzticību tā arī nepratu iegūt.
Tāpēc pārgāju uz Dobeles Tenax. Kā draugi no trenera Gulbja diemžēl nešķīrāmies.
– Latvijas izlases treneris Andris Gulbis presei sacīja, ka varētu tevi uzaicināt palīdzēt valstsvienībai pēdējos 2010. gada Eiropas čempionāta mačos. Vai vēl turpini trenēties?
– Divas nedēļas pēc atgriešanās mājās neko nedarīju – atpūtos, satikos ar draugiem. Tagad gan esmu atsācis skriet īsās distances. Intereses pēc apmeklēju arī boksa treniņus.
Neesmu dusmīgs, ka līdz šim netiku aicināts uz izlases mačiem, tomēr varēja vismaz iekļaut kandidātu sarakstā. Daudzi klubi mani atšuj, uzzinot, ka neesmu valstsvienības handbolists. Melot savā CV arī nevaru.

Jānis Grišanovs
handbolists
Dzimis    1986. gada 8. augustā Rīgā
Izglītība    Murjāņu Sporta ģimnāzija, pašlaik mācās Latvijas Universitātē (audits)
Spēlējis    Kronoflooring/K-Rauta, ASK/AB.LV, RTU, Dobeles Tenax (Latvijā), IBV Vestmannaeyjar, IR (Īslandē), PSG Lyss (Šveicē)
Izlasē    spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlasē, ar junioriem iekļuvis 2006. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā
Sasniegumi    rezultatīvākais Latvijas čempionāta spēlētājs 2006. gadā, labākais kreisais insaids 2007. gadā, 133 gūti vārti 20 spēlēs 2008./2009. gada sezonā PSG Lyss sastāvā Šveices B līgā
Vaļasprieki    filatēlija

Raitis PURIŅŠ