Ieva. Pirmā tiesnese
Latvijas basketbola zīmīgo datumu sarakstam pievienojies 2014. gada 2. marts — todien pirmo reizi valsts vīriešu čempionāta virslīgas spēli tiesāja dāma. „Pati biju patīkami pārsteigta — viss sanāca tieši tā, kā gribējās. Pašai laba sajūta, arī kolēģi bija apmierināti ar kopīgo darbu,” jelgavniece Ieva Meistere par vēsturisko debiju stāsta ar vieglu smaidu un lielu pārliecību. Bez tās neiztikt arī laukumā. „Tiesneša ķermeņa valodai jābūt tādai, lai nerastos jautājumi par lēmuma pareizību. Arī situācijās, kad, iespējams, esi kļūdījusies.”
NENOBIJĀS PAMĒĢINĀT
Labāko basketbola tiesnešu atšķirīgajās biogrāfijās parasti var atrast vismaz vienu kopsaucēju. Proti, epizodi, kurā bērnu komandas treneris savam audzēknim vairāk vai mazāk delikāti acīs pasaka skarbo patiesību: „Draugs, labs spēlētājs no tevis diemžēl neiznāks, tāpēc, ja gribi palikt basketbolā, ņem rokās svilpi un sāc tiesāt!”
Ievas gadījumā šim stāstam ir variācijas, jo patiesībā viņa ne brīdi nav sapņojusi kļūt par izcilu basketbolisti, kaut arī spēlēt gribējusi kopš mazotnes. „Bērnībā mani dažkārt pieskatīja kaimiņš, kurš bija kādus astoņus gadus vecāks. Viņš spēlēja basketbolu, un tas šķita kaut kas tāds — īpašs… Dīcu, dīcu, bet mamma bija pret, jo uzskatīja, ka basketbols ir vīriešu sporta veids. Kad mācījos trešajā klasē, uz skolu atnāca Jelgavas sporta skolas trenere Gundega Vaščenko, uzaicināja trenēties un tad beidzot pierunāju arī mammu.”
Nav zināms, vai Ievas kādreizējais iedvesmotājs turpina spēlēt basketbolu, bet viņa pati kopš tā laika ir iekšā spēlē līdz matu galiņiem. „Jaunatnes līgā spēlējām otrajā divīzijā. Uz fināliem netikām, vairāk darbojāmies savam priekam. Nevarēju līdzināties, piemēram, mana gadagājuma spožākajai zvaigznei Elīnai Babkinai. Varbūt nebiju pietiekami mērķtiecīga. Nezināju, kādas iespējas paveras profesionālai basketbolistei, nezināju, ka ar labu spēlēšanu var tikt pie bezmaksas izglītības. Tomēr basketbols man vienmēr paticis, un ir liels prieks, ka atradās veids, kā tajā palikt.”
Pašu pirmo notiesāto basketbola spēli Ieva neatceras. Jaunatnes basketbola līgā komandai uz katru spēli jāņem līdzi savs tiesnesis. Reiz trenere pajautājusi Ievai, vai viņa negrib pamēģināt. „Gribēju! Man patika uzņemties iniciatīvu, izmēģināt kaut ko jaunu. Uz spēlēm kopā brauca piecas komandas, un es vienīgā visu laiku biju laukumā kā spēlētāja vai tiesnese. Komandas biedrenes nesa man ēdamo uz zāli. Nebija garlaicīgi, un arī nopelnītie latiņi noderēja.”
NĀKOTNES PLĀNI? NEKAS NAV NEIESPĒJAMS
Meisteres jaunkundzes nopietnā tiesneses karjera sākusies aizpērn. Viens azarta impulss saņemts, piedaloties FIBA rīkotajā jauno spēlētāju, treneru un tiesnešu nometnē Slovēnijā. Vēl viens nācis tepat Latvijā, kad Molten kausa izcīņas turnīra laikā ar jaunajiem tiesnešiem pastrādājuši pieredzējušie kolēģi, gan norādot uz labojamām kļūdām, gan iedrošinot.
„Redzot, cik kvalitatīva ir Latvijas tiesnešu sagatavošanas sistēma un novērtējot iespējas, kas paveras, motivācija tiesāt kļūst vēl lielāka,” Ieva iezīmē tālejošus nodomus, kurus gan nesteidz konkretizēt. „Par plāniem man nepatīk skaļi runāt. Labāk izdaru un tad. Bet, ja reiz kaut ko esmu sākusi, tad taču gribas sasniegt vislabāko. Izdarīt tik, cik atkarīgs no pašas, lai tas notiktu.”
Pērnvasar Eiropas sieviešu čempionāta tiesnešu korpusā daiļais dzimums bija pārstāvēts kuplā skaitā un divas tiesneses vadīja pat finālspēli (trešais bija Latvijas pārstāvis Ingus Baumanis). Eiropas vīriešu čempionāta spēles dāmas netiesāja, kaut arī citos FIBAturnīros precedenti ir bijuši, un vispār basketbola tiesnešu cunftē nepastāv oficiāls dalījums vīriešu tiesneši un sieviešu tiesneši. Dāmu pagaidām vēl neieņemtā niša vilina? „Dzīvosim — redzēsim. Nekas nav neiespējams,” Ieva smaida. Un atklāj, ka savā ziņā vīriešu spēles tiesāt esot vieglāk nekā dāmu komandu mačus. „Vīriešiem viss notiek atklātāk. Ja ir sods, tad ir. Sievietes ir… kā jau sievietes — viltīgākas.”
CIK STIPRS BŪS VĀJĀKAIS POSMS?
Pagājušajā sezonā Ieva Meistere pirmo reizi tiesājusi Latvijas sieviešu līgas spēles, šosezon sperti pat divi soļi uz priekšu — vispirms debija LBL 2. divīzijā, pēc tam arī Aldaris Latvijas Basketbola līgā.
„Pirms LBL2 mača starp BTS — VEF skola stresiņš bija ne pa jokam. Iepriekš biju tiesājusi tikai meiteņu spēles, bet vīriešu basketbols — tas ir pavisam cits ātrums un atlētisms. Protams, spēlētāji vienmēr meklē vājāko posmu tiesnešu brigādē, un pieļauju, ka šai lomai bija noskatījuši mani. Bet sākās spēle, un viss bija kārtībā — nekādu nepatīkamu starpgadījumu. Kolēģi pēc spēles paslavēja, arī pašai bija prieks. Nākamais solis — uz LBL 1. divīziju — vairs nebija tik plats, kaut arī atšķirības, protams, bijušas. LBL2 lielākoties spēlē sporta skolu jaunieši. LBL1 mačā vienā komandā bija LMT basketbola akadēmijas juniori, bet otrajā — īsti vīri. Tomēr uztraukums bija daudz mazāks.”
Latvijas basketbola tiesāšanas korifeji par jaunās kolēģes pirmajiem soļiem izsakās piesardzīgi atzinīgi, tomēr aplaudēt vēl nesteidz. Labu tiesnesi, tāpat kā spēlētāju, raksturo stabilitāte, kas jāparāda ilgākā laika posmā. Strādājot kopā ar dažādiem kolēģiem un tiesājot gan ikdienišķās, gan pašas svarīgākās — izslēgšanas — spēles.
„Nē, Latvijas čempionāta medaļu spēlēs šosezon mani laukumā — visticamāk — neredzēsiet. Reāli domājot, ja viss ritēs normāli, tādu norīkojumu varētu gaidīt nākamgad — un arī tikai varbūt. Visam savs laiks. Nevar taču visu gribēt tūlīt un tagad,” Ievai pacietības pietikšot.
PĀRLIECINOŠĀ ŽESTU VALODA
Uz jautājumu — kādām īpašībām jāpiemīt labam tiesnesim — Ieva kā pirmo nosauc pārliecību par sevi. „Ķermeņa valodai jābūt tādai, lai nerastos lieki jautājumi vai šaubas par tava lēmuma pamatotību. Ar dabas dotībām nepietiek — jāpiedomā un jāstrādā pie katras kustības. Vienam tas nāk vieglāk, citam — grūtāk, bet jāstrādā visiem. Arī jāmācās tikt galā ar savām kļūdām, kādas gadās pat vislabākajiem tiesnešiem. Esam tikai cilvēki — stresā kļūdāmies, tāpat kā kļūdās treneri un spēlētāji. Tā ir daļa spēles. Tādā brīdī sajūta nav pati foršākā, bet — dzīve un spēle taču turpinās. Tāpēc jābūt stingrai nostājai — esi pieņēmis lēmumu un tev ir taisnība. Jāspēj pārliecināt citus ar skatienu.”
Protams, tādiem „sīkumiem” kā noteikumu pārzināšana un basketbola izpratne papildu komentāri nav vajadzīgi. Noder arī iepriekšējā informācija par spēlētājiem. „Vairākus gadus esmu strādājusi pie sekretariāta galdiņa, tāpēc zinu, ko no katra gaidīt. No malas basketbolu tāpat skatos kā tiesnese. Salīdzinu kolēģu lēmumus laukumā ar saviem spriedumiem: nē, te drīzāk bija nostaigāts…”
Pirmsspēles stress? Kur nu bez tā! Lai iekšā gruzdošā uguntiņa nepāraugtu bīstamā liesmā, vislabāk noder darbs, kas novērš domas no laukuma. Noskaņošanās spēlei sākas tad, kad tiek sakravāta ceļasoma un iekāpts autiņā. Šoseja no Jelgavas līdz Rīgai ir plata un līdzena — pa ceļam var domās iziet cauri žestu arsenālam, pamodelēt dažādas spēles situācijas. Īpaša pirmsspēles rituāla Ievai vēl neesot.
Attieksme pret tiesnešiem mēdz būt vienīgais spēles aspekts, kurā savā starpā var vienoties visasāk konkurējošo komandu spēlētāji un fani, izteikumos un žestos būdami visai skarbi. Lai ar šo spiedienu tiktu galā, noder bieza āda un nedzirdīgas ausis, tāpēc nav brīnums, ka tiesnešu korpusa absolūtajā vairākumā tradicionāli var redzēt vīriešus. Tiesa, no otras puses, dāmas klātbūtne laukumā var samazināt spriedzes temperatūru un pieslāpēt dažu konfliktu, neļaujot tam uzkarst līdz baltkvēlei.
„Ausis ciet nebāžu, tāpēc nācies dzirdēt visu ko. Īpaši jaunatnes līgā, kur mazo spēlētāju vecāki dažkārt ir īpaša publika. Sākumā drausmīgi kaitināja neargumentētie kategoriskie viedokļi. Tādus dzirdot, uzvelkos, bet laika gaitā esmu iemācījusies emocijas apvaldīt.
Laukumā bail nav bijis. Gadās spēles, kuras ievirzās nekomfortablā gultnē, un gribas, lai tās ātrāk beidzas, bet tas notiek reti. Saziņā ar treneriem pagaidām neesmu saskārusies ar attieksmi — ko tā meitene saprot… Latvija ir maza, viens otru pazīstam, esmu jau redzēta pie galdiņa. Galvenais — saglabāt savstarpēju cieņu. Ir bijuši gadījumi, kad treneri man pēc spēles atvainojušies par karstumā sarunāto, gadījies arī atvainoties pašai. Patiesībā tas ir tikai normāli — vēl taču ne reizi vien būs jāstrādā kopā. Ja atzīsti savas kļūdas, to novērtē. Paldies dievam, izšķirošos brīžos tā nav gadījies. Ceru, ka tik drīz arī negadīsies — kamēr nebūšu iemācījusies tādām situācijām tikt vieglāk pāri.”
VAĻASPRIEKI VĪRIEŠU PASAULĒ
Uz mājienu par tiesāšanu kā ne visai sievišķīgu nodarbošanos Ieva atsmej, ka dāmu kolektīvā uzturas darba laikā, tāpēc līdzsvaram noder meitenēm netradicionāli vaļasprieki — piemēram, basketbola spēļu tiesāšana un ģitāras spēlēšana.
„Mūzikas skolā ģitāras klases nebija, tāpēc apguvu sitamos instrumentus — arī vīrišķīgi, vai ne (smejas). Ģitāru apguvu pati un tagad spēlēju grupā The Highway. Raujamies divās frontēs. Ar savām dziesmām braukājam pa klubiem — tas sirdij. Un pelnām naudiņu, spēlējot ballēs, korporatīvos pasākumos, kāzās. Par laimi, tas viss vairāk notiek vasarās, kad basketbolā pauze.”
Vai arī ārpus basketbola laukuma Ievai patīk tiesneses loma? „Nē! Kā cilvēks esmu spītīga, vēl tikai mācos piekāpties, bet tiesnesis noteikti neesmu.” Raujoties starp darbu un diviem laikietilpīgiem hobijiem, savs brīdis tiekot atlicināts arī privātajai dzīvei. „Viss kārtībā, nevaru sūdzēties. Labāk, ja mazliet pietrūkst, nekā ir par daudz. Mani saprot, mājās saņemu lielu atbalstu.”
Latvijas basketbola tiesnešu sabiedrība ir vīriešu kolektīvs, un, tajā parādoties vienai vai divām meitenēm, vīriem grūti uzreiz noskaņoties citādi. Tomēr kolēģi esot džentlmeņi. „Esmu pieradusi un zinu, ka vēl ilgi būšu mazākumā. Kaut gan gribu meitenes iedrošināt — sievietes tiesneses pašlaik saņem ļoti lielu Basketbola savienības un konkrēti FIBA tiesnešu instruktora Latvijā Oskara Luča atbalstu. Ir ļoti patīkami just, ka ne tikai pati esmu ieinteresēta savas karjeras attīstībā. Meitenēm, kuras vēlas tiesāt basketbolu, ir īstais brīdis, lai sāktu darīt. Galvenais, lai būtu vēlēšanās.”
Ieva MEISTERE
Finansiste, basketbola tiesnese
Dzimusi: 1989. gada 24. maijā Jelgavā
Izglītība: absolvējusi Jelgavas Valsts ģimnāziju, Jelgavas mūzikas skolu, Jelgavas Sporta skolu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti (bakalaura grāds finansēs)
Strādā: Latvijas Lauku konsultāciju centrā
Vaļasprieki: basketbola spēļu tiesāšana un mūzika. Basketbola tiesnese ar vismaz 10 gadu stāžu; tiesājusi LJBL čempionāta un Latvijas Sieviešu basketbola līgas spēles, 2013./2014. gada sezonā debitējusi kā LBL spēļu tiesnese. Spēlē ģitāru grupā The Highway
Ģimenes stāvoklis: pagaidām neprecējusies, bet ļoti laimīga
