Ladessimo un veļas reklāma nodrošina titulu Ronaldu
Trīs reizes apstādināts pie pēdējās barjeras un vienreiz par to pat nedaudz apvainojies, ar ceturto piegājienu par Eiropas 2013./2014. gada sezonas labāko futbolistu atzīts Portugāles izlases un Madrides Real spēlētājs Krištianu Ronaldu. Eiropas labākā titulu, kad viņam vēl tika pasniegta Zelta bumba, Ronaldu bija izpelnījies jau 2008. gadā, kad viņš spēlēja Manchester United. Abos gadījumos trofejas cena bija uzvara Eiropas Čempionu līgā.
KAD SANMARĪNO TIKPAT LIELA KĀ VĀCIJA
2013./2014. gada sezonas titula UEFA Best Player in Europe ieguvējs tika noteikts tāpat kā trīs iepriekšējās reizes Grimaldi Forum Monako, klātienē balsojot 54 Eiropas valstu un teritoriju žurnālistiem. Jā, šoreiz žūrija kļuvusi vēl lielāka — jau 54 balsis, jo UEFA pilntiesīgā statusā ir arī Gibraltārs (noderēs arī šī balss, kad UEFA par savām tiesībām būs jācīnās FIFA kongresos!). Katru valsti pārstāv viens par futbolu rakstošs vai runājošs žurnālists. Valsts lielumam vai tās futbola īpatsvaram Eiropā nav nozīmes. Viena balss ir gan Vācijai, gan Sanmarīno.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, žūrijā bija arī citas pārmaiņas. Starp 54 tās locekļiem vairs nebija nevienas daiļā dzimuma pārstāves. Spānijai prorealisko izdevumu Marca aizstāja Don Balon. Cits pārstāvis bija arī Lietuvai — Giedrs Janonis. Un vēl dažām valstīm.
Uz šo balvu var pretendēt Eiropas valsts pilsonis vai arī UEFA sistēmas kluba spēlētājs. Labākā futbolista noteikšanas ceremonija allaž sasieta kopā ar Čempionu līgas grupu turnīra izlozi, un šoreiz viens no tās vadītājiem bija pazīstamais dāņu vārtsargs Peters Šmeihels, bet izlozē piedalījās slavenību plejāde, Ikeru Kasiljasu un Karlhaincu Rīdli ieskaitot. Kā jau izlozē — bija gan laimes grupa — Borisovas BATE (Hermanis Maliņš), Porto, Doņeckas Shakhtar un Bilbao Athletic —, gan nāves grupa, kurā spēlēs arī Maskavas CSKA un Aleksandrs Cauņa (vēl — Minhenes Bayern, AS Roma un Manchester City). Par laimi, ne Šmeihelam, ne UEFA ģenerālsekretāram Džanni Infantīno nenācās izpaust slepeno protokolu, kurā bija ierakstīts, ka Krievijas un Ukrainas klubi vienā grupā netiks ielozēti. Neielozējās paši, bez palīdzības no malas.
Līdzšinējos trijos balsojumos uzvarējuši Lionels Mesi (Argentīna, Barcelona), kas 2011. gadā triumfēja Čempionu līgā, Andress Injesta (Spānija, Barcelona), kas 2012. gadā Spānijas izlasē uzvarēja Eiropas čempionātā, un Franks Riberī (Francija, Minhenes Bayern), kas 2013. gadā gavilēja pēc Čempionu līgas fināla. Vispārliecinošākā bija Mesi uzvara, kas savāca 39 no 53 balsīm. Visgrūtākā izšķiršanās bija 2012. gadā, kad Injesta savāca 19, Mesi un Krištianu Ronaldu — pa 17.
Pirms pāris gadiem šī ceremonija sakrita arī ar Eiropas Superkausa izcīņu, taču jau otro gadu spēle vairs nenotiek Monako.
TITULĒTĀKAIS NETIKA NOMINĒTS
Nepāra gados, kad nenotiek ne Eiropas, ne pasaules čempionāts, priekšplānā izvirzās spēlētāju sniegums Čempionu līgā un arī nacionālajos čempionātos, kas daudzviet ir ļoti internacionāli. Aizvadītās sezonas kulminācija bija pasaules čempionāts, tāpēc tieši tajā parādītā spēle ieguva izšķirošo nozīmi. Bet šoreiz tā nu sanāca, ka tie, kas bija redzamas figūras vienā turnīrā, palika tukšām rokām otrā, un otrādi. Tiesa, bija viens futbolists, kas šajā sezonā turēja rokās abas svarīgākās trofejas — Pasaules kausu un Eiropas Čempionu līgas kausu. Tas bija Vācijas izlases un Madrides Real pussargs Memets Ezils. Gana svarīga persona gan Joahima Lēva, gan Karlo Ančeloti taktiskajās shēmās. Ezils savu vairāk vai nedaudz mazāk izdarīja, taču spožuma, lai pretendētu uz balvu, viņam pietrūka, tāpēc pat netika nominēts labāko desmitam.
Tiem, kuri nespēlēja Čempionu līgas finālā vai nepiedalījās pasaules čempionātā, izredžu tikt nominētiem praktiski nebija, pat Francijas čempionātā un arī Zviedrijas izlasē spoži spēlējošajam Zlatanam Ibrahimovičam.
Labāko desmitā, no kura tika izkristalizēts fināltrijnieks, tika iebalsoti pieci pasaules čempionāta finālisti — vācieši Manuels Noijers, Tomass Millers Filips Lāms, argentīnieši Lionels Mesi un Anhels di Marija, trešās vietas ieguvējs holandietis Arjens Robens un čempionāta rezultatīvākais spēlētājs kolumbietis Hamess Rodrigess. Tad vēl portugālis Krištianu Ronaldu no MadridesReal. Tad Djego Kosta (Madrides Atletico), kura kontā ir Spānijas čempionu tituls. Un pavisam negaidīti arī Luiss Suaress — Liverpool spēlējušais urugvajietis. Premjerlīgā viņš patiešām bija rezultatīvs, taču Reals tā arī nekļuva par čempioniem, bet Suaresa kodiens Džordžo Kjelīni ausī, lai gan pievērsa pasaules uzmanību, tomēr maksāja gan naudā, gan graudā… diskvalifikāciju.
Taču dažs žurnālists reizēm grib būt ekstravagants vai arī pārlieku partejisks. Kā to 2012. gadā darīja spānis Fransisko Žusticia, kas strādā Madrides izdevumā Marca. Viņš nebalsoja ne par Spānijas izlases spēlētāju Andreasu Injestu, ne par argentīnieti Lionelu Mesi, jo abi nāk no nīstās Barcelona, bet par… portugāli Ronaldu, kas spēlē Madrides Real. Di Marija, kas aizvadīja labu sezonu Real rindās, cerības mazināja ne jau tas, ka Argentīna nekļuva par čempioniem, bet gan ceturtdaļfinālā gūtais savainojums. Savukārt Djego Kostas nozīmīgākais veikums ir Spānijas tituls Madrides Atletico rindās un spēlēšana Čempionu līgas finālā.
KAM VAIRĀK TRUMPJU?
Līdz klātienes balsojumam Monako nokļuva trīs — Noijers, Robens un Ronaldu. Krištianu Ronaldu šī bija jau ceturtā reize savdabīgajā finālā, tomēr līdz balvai viņš tā arī nebija ticis. Arjens Robens un Manuels Noijers līdz izšķirīgajam balsojumam nokļuva pirmo reizi. Turklāt vārtsargs vispār tik tālu tika pirmo reizi četru gadu laikā. Fināltrijniekā nebija iekļauts ne pasaules čempionātā par labāko spēlētāju atzītais Lionela Mesi, ne šā turnīra rezultatīvākais futbolists Hamess Rodrigess.
Katram no trijnieka bija savi trumpji un savi mīnusi.
Manuela Noijera kontā bija teicams pasaules čempionāts, kas vainagojās ar Pasaules kausa iegūšanu Vācijas izlases sastāvā. Četrās spēlēs, arī finālā, viņš palika sausā, bet varbūt visvairāk atmiņā palika ne tik daudz ar atvairītajiem sitieniem spēlēs ar Franciju, Argentīnu vai Brazīliju, cik ar tālajiem izgājieniem no vārtiem Vācijai viskritiskākajā mačā astotdaļfinālā pret Alžīriju, no daudziem izpelnoties libero titulu. Kopā ar Bayern Noijers ieguva Vācijas čempionu titulu, Vācijas kausu un arī Pasaules klubu kausu. Taču Bayern galīgi izgāza Čempionu līgas pusfinālu pret Madrides Real — 0:1 un 0:4. Vācieši Noijeru jau bija novērtējuši, otro reizi atzīstot par valsts labāko futbolistu.
Līdzīgi var teikt arī par Arjenu Robenu, vismaz saistībā ar Minhenes Bayern. Tie paši panākumi, tās pašas neveiksmes. Viņam arī izdevās lielisks pasaules čempionāts, ko gan vainagoja tikai bronzas medaļas, bet vienīgo neveiksmi Nīderlande piedzīvoja pusfinālā pret Argentīnu 11 m sitienu sērijā. Robena kontā arī vieni no čempionāta skaistākajiem vārtiem — otrie mačā ar Spāniju, kad viņš saņēma bumbu centra zonā, aizskrēja līdz pretinieku soda laukumam, pa ceļam noskrienot spāņu aizsargu, tad lieliski apspēlēja otro aizsargu, noguldīja vārtsargu un raidīja bumbu tīklā. Viņš izrēķinājās ne jau ar iesācējiem, bet ar Žerāru Pikē, Serhio Ramosu un Ikeru Kasiljasu. Var apgalvot, ka ar bumbu viņš skrien ātrāk ne tikai par visiem aizsargiem, bet arī par Useinu Boltu. Un nav taisnība, ka Robens prot spēlēt tikai ar kreiso kāju, kaut arī 90 procentus no visiem vārtiem patiešām guvis tieši ar to.
Portugāļa Krištianu Ronaldu kontā bija Čempionu līgas kauss un Spānijas Karaļa kauss, 17 vārti Čempionu līgā (divreiz tika pārspēts arī Noijers), 31 — Primera turnīrā. Pasaules kausa kvalifikācijā play off mačā pret Zviedriju (1:0, 3:2) viņš klātienē apspēlēja Zlatanu Ibrahimoviču, gūstot visus trīs vārtus izbraukumā. Tomēr pasaules čempionāta finālturnīrs Brazīlijā viņam galīgi neizdevās. Portugāle netika tālāk par grupu turnīru, un Ronaldu spēja gūt tikai vienus vārtus pēdējā neko vairs neizšķirošajā mačā pret Ganu, kaut gan pa vārtiem sita, tiklīdz tika pie bumbas. Brazīlijā arī viņam Noijeru pārspēt neizdevās.
KĀPĒC BALSOJU PAR NOIJERU
Izšķirošajā balsojumā Krištianu Ronaldu saņēma 26, Manuels Noijers — 19 un Arjens Robens — 9 balsis. Eiropas Čempionu līgas kauss šoreiz izrādījās vērtīgāks par Pasaules kausu. Varbūt nospēlēja sentiments — izteikta favorīta šoreiz nebija, un Krištianu Ronaldu tika atalgots par iepriekšējiem trijiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem — mūža ieguldījumu. Varbūt Noijeram vēl nācās maksāt par mazā Ādolfa grēkiem, jo kāds britu žurnālists kuluāru sarunās atzina: „Ja es balsotu par vācieti, mani neviens nesaprastu…” Vēl kāda žurnālista izvēli varbūt ietekmēja fakts, ka viņš nēsā Krištianu reklamēto veļu… Tomēr nevar noliegt arī Ronaldu nopelnus laukumā. Real dramatiskā cīņā ieguva Čempionu līgas trofeju — ladessimo, kas nozīmē desmitais Čempionu kauss kluba vēsturē. Tā arī šoreiz trofeja tika priekšējās līnijas spēlētājam. Gūtie vārti tika novērtēti augstāk par labu spēli aizsardzībā vai vārtos.
Jau ceturto gadu pēc kārtas man bija tas gods žūrijā pārstāvēt Latviju. Gods, kura pamati tika ielikti Latvijas futbola spožākajā laikā 2003. un 2004. gadā, kad izveidojās sadarbība ar vācu žurnālu Kicker, kas ir viens no šīs balvas iniciatoriem. Līdz šim mana balss allaž bija tikusi tam, kas beigās izvēlēts par labāko.
Šoreiz netrāpīju, jo savu balsi nodevu par Manuelu Noijeru, taču izvēli nenožēloju. Manuprāt, tieši pasaules čempionāts, kurā triumfēja Vācijas izlase, bija gada nozīmīgākais turnīrs. Tas nekas, ka to rīkoja FIFA, nevis UEFA, kas piešķir šo balvu. Kā nekā apmēram 80 procenti spēlētāju, kas bija 32 izlasēs, spēlē Eiropas klubos. Noijers čempionu vārtos bija īsts balsts un pēdējā robeža, ar savu sniegumu iedrošinot visu komandu. Vieglāk bija tiem, kuru tautieši bija iekļuvuši labāko trijniekā, un šoreiz visi balsoja par savējiem. Lai kā arī gribētos, Latvijas futbolisti (labākais futbolists) no šīs trofejas pagaidām ir vēl tālāk kā no Arkādijas stadiona līdz Maracana. Taču tas neliedz sapņot.
Labāko desmits aizvadītajā sezonā sarindojās šādā secībā:
1. Krištianu Ronaldu — 26, 2. Manuels Noijers — 19, 3. Arjens Robens — 9. Un tālāk: 4. Tomass Millers — 39 punkti, 5. Filips Lāms — 24, 6. Lionels Mesi — 24, 7. Hamess Rodrigess — 16, 8. Luiss Suaress — 13, 9. Anhels di Marija — 12, 10. Djego Kosta — 8.
Eiropas labākais futbolists (pēc jaunā formāta): Lionels Mesi (2010./2011.), Andress Injesta (2011./2012.), Franks Riberī (2012./2013.), Krištianu Ronaldu (2013./2014.).
Jau ir sākusies jauna futbola sezona, kurā atkal dominēs Čempionu līga. Taču savu lomu nospēlēs gan nacionālie čempionāti, gan spēlētāju sniegums Euro-2016 kvalifikācijas spēlēs. Gaidām jaunus varoņus! Vai arī veco kareivju otro elpu!
