Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvijas Handbola federācija

PREZIDENTS

MĀRTIŅŠ BIČEVSKIS. Ievēlēts šajā amatā 2013. gadā. Bičevskis beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, spēlējis handbolu Rīgas Celtnieks junioru komandā.

Kopš 2016. gada Mārtiņš Bičevskis darbojas kā VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs un A/S Latvenergo padomes loceklis. Savulaik viņš pildījis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenta un padomes locekļa pienākumus. Bičevskim ir plaša pieredze valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, tāpat viņš iepriekš pildījis gan Tieslietu ministrijas, gan Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus, kā arī ieņēmis atbildīgus amatus Iekšlietu ministrijas struktūrās.

STARPTAUTISKĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

Šobrīd starptautiskā līmenī Latvijas Handbola federāciju (LHF) pārstāv iepriekšējais LHF ģenerālsekretārs Anrijs Brencāns, kurš kopš 2016. gada ir Eiropas Handbola federācijas izpildkomitejas biedrs. Ar Brencāna atbalstu federācija plāno īstenot projektus, kam Latvijas Valsts dotācijas līdzekļus neparedz kā, piemēram, minihandbols vai treneru kvalitātes celšana.

KĀDĒĻ IZVĒLĒTIES HANDBOLU

Handbola treneri sporta skolās un klubu sistēmās audzina sportista raksturu, motivē jauniešus būt atbildīgiem, disciplinētiem. Apmeklējot treniņus vai dodoties uz sacensībām, jāpiedalās visiem, citādi tiek pievilta visa komanda, jo katrs spēlētājs pilda noteiktu funkciju laukumā. Handbols ir sporta veids, kas spēles laikā liek domāt — jāpiespēlē gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, kā arī jāprot apspēlēt vārtsargu. Tas nozīmē, ka komandai jābūt labi organizētai. Treniņos attīsta gan iekšējo, gan ārējo muskulatūru. Handbols noteikti ir viens no vīrišķīgākajiem sporta veidiem. Handbolā neizmanto aizsargbruņas kā hokejā vai regbijā — sportista ķermeni var pasargāt spēcīga fiziskā sagatavotība.

SITUĀCIJA

Latvijas Handbola federācija strādā, lai sakārtotu visus procesus pa posmiem, sākot ar bērnu un jauniešu iesaistīšanu handbolā un beidzot ar nacionālo izlasi kā virsotni, uz ko tiekties ikvienam. Handbola sabiedrībai būtu jāizprot mehānisms, kādā virzienā to darbina federācija, jo mērķim ir jābūt kopējam. Uzreiz handbola virtuvi kā ar burvju nūjiņas mājienu sakārtot nav iespējams, tas ir darba process.

Kā piemērs ir Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ), kur tikko atklāta daudzfunkcionāla sporta halle, ieskaitot arī handbola laukumu. Bet šoreiz ne par halles specifiku, bet gan vietu, kur ir visas iespējas izaugt par augstas klases handbolistu. Ar LHF atbalstu ir radīta handbola vide, piesaistīti jauni treneri, fiziskās sagatavotības speciālisti, rūpes par medicīnas nodrošinājumu, kas iepriekš netika nodrošināts šādā līmenī. Esam atdzīvinājuši MSĢ, cerot, ka ilgtermiņā tas nesīs rezultātus — skolu beidzot, būs sagatavoti augsta līmeņa handbola spēlētāji, kuri spēs iekļauties ne tikai nacionālajā izlasē, bet pieteikt sevi Eiropas un pasaules līmenī.

Handbols ir kontaktsporta veids. Šajā sporta veidā drīkst izmantot savu ķermeni, lai noteikumu robežās ietekmētu pretspēlētāju, tas ir agresīvāks nekā citos bumbu sporta veidos, tomēr tas joprojām ir džentlmeņu sporta veids. Tomēr netrūkst arī rupju pārkāpumu. Bīstams ir brīdis, kad cilvēks atrodas lēcienā, jāprot koordinēties saskarē. Atļautas ir tikai tās kustības un iedarbība uz pretinieka ķermeni, kas ir pretinieka redzamības laukā. Tādēļ skatītāju rindas uz play-off spēlēm noteikti būs pilnas, jo laukumā notiek vīrišķīga cīņa. Par to liecina otrās kārtas komandu pašatdeve un vēlme uzvarēt. Liela nozīme ir mājas zālei — Ludzā Latgols uzvarēt ir ļoti sarežģīti, tāpat kā Tenax Dobelē. Tā ir cita zāle, citi fani un aura.

„Šogad Murjāņu sporta ģimnāzijas handbola nodaļai, kurā uzņemšana sākas šāgada jūlijā, mēs nemeklējam tikai handbolistus. Esam noteikuši, kādas īpašības un prasmes meklējam kandidātos, jo esam gatavi sagatavot konkurētspējīgus handbolistus mācību cikla laikā. Mūsuprāt, viņiem ir jāizprot komandas spēles gars un jābūt labai fiziskajai sagatavotībai. Piemēram, Latvijas izlases top spēlētājs Aivis Jurdžs, kurš patlaban sekmīgi spēlē Vācijas 1. bundeslīgā, treniņus handbolā uzsāka tikai Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pirmajā kursā, Dainis Krištopāns, kas no Ludzas ir izaudzis par vienu no vadošajiem spēlētājiem savā pozīcijā pasaulē.” Turpinot, par LHF atlases kritērijiem jaunajai handbola klasei MSĢ, stāsta Guntis Ciematnieks. „Jaunajā treniņu metodikas procesā tiks pastiprināti sekots audzēkņu veselībai un fiziskajai sagatavotībai — lai jaunieši, beidzot MSĢ, būtu labi sagatavoti ne tikai tehniski vai taktiski. Kā teicis kāds handbola pazinējs, mēs meklējam dimantus, ko slīpēt par briljantiem. Audzēknim jāatrodas pastāvīgā speciālistu uzraudzībā, tādā veidā jau priekšlaikus novēršot muguras, locītavu, ceļu un plecu traumas, kas raksturīgas sportā. Šābrīža situācija ir satraucoša, uzskatu, ka MSĢ audzēkņi lielajam sportam uzreiz nav gatavi, jāiziet attīstības posmi, jāattīstās pakāpeniski. Citādi ātri var iegūt traumas un apstāties progress, arī spēļu skaitam jābūt sabalansētam attiecībā pret treniņos ieguldīto darbu.”

„Mēs esam novērojuši, ka starptautiskā līmeņa arēnā mūsu handbolisti nav fiziski pietiekami labi sagatavoti, tāpēc lielāks uzsvars šajā treniņu metodikā tiks likts uz fizisko sagatavotību,” turpina Guntis Ciematnieks. „Sadarbībā ar Ēriku Visocki esam izstrādājuši mūsdienīgu treniņu programmu, saskaņā ar kuru katrs skolēns tiek pārbaudīts un trenēts individuāli — rūpīgi izvērtējot nepieciešamos aspektus un nosakot vajadzīgo intensitāti. Vienlaikus jāatceras, ka tie ir 16—18 gadus veci jaunieši, kas vēl aug un attīstās.

Audzēkņus nedrīkst par daudz noslogot — ir jāstrādā gudri un kvalitatīvi, tādēļ treniņi ir pakārtoti mācībām un spēlēm, kas notiek Latvijā un ārzemēs. Šis ir Latvijas Handbola federācijas unikālais pienesums Murjāņiem.”

Nupat sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komitejas Olimpiskās Solidaritātes programmas ietvaros ir izveidots arī ilgtermiņa apmācības kurss treneriem. Šīs programmas ietvaros profesionāls lektors izglītos sporta skolu trenerus treniņu metodikas jautājumos. „Ļoti ceram, ka izdosies piesaistīt Norvēģijas B izlases galveno treneri Valēriju Putānu. Viņa vadītās sieviešu un jauniešu komandas gūst augstus rezultātus Eiropas līmeņa sacensībās. Šā projekta īstenošanas mērķis ir treneru kvalifikācijas celšana, kas varētu sekmēt prioritāro virzienu — handbola attīstība bērnu un jauniešu grupās,” atklāj Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Guntis Ciematnieks.

„Ar handbolu Latvijā nodarbojas dažādās pilsētās un reģionos: Ludzā, Skrīveros, Vaiņodē, Jūrmalā, Aucē, Tērvetē, Dobelē, Rīgā, Salaspilī, Ogrē, Vangažos, Jēkabpilī, Ulbrokā, Olainē un citur. Decentralizācija un subjektīvā izpratne par handbola treniņmetodiku Latvijas reģionos ir izveidojusi atšķirīgu izpratni par spēli un spēles stilu reģionos. Ar mērķi radīt vienotu izpratni par treniņmetodiku Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd uzdevusi visām sporta federācijām izstrādāt sava pārstāvētā sporta veida treniņmetodikas plānu un iespēju to kontrolēt. Tie ir normatīvie dokumenti, kas ļaus uzraudzīt apmācības procesus sporta skolās. LHF šis būs grūts uzdevums — izstrādāt metodiku un pateikt, ka tas ir vienīgais īstais ceļš, nebūtu pareizi, jo sports strauji attīstās, drīzāk redzu to šobrīd kā metodiskos norādījumus, ko sagaidām un kam pievēršam akcentus noteiktās vecuma grupās.”

STRATĒĢIJA

Viens no Latvijas Handbola federācijas lielajiem mērķiem ir iekļūšana Eiropas handbola čempionāta finālturnīrā 2020. gadā. Tas diemžēl neizdevās pērn cīņā par vietu pasaules spēcīgāko komandu skaitā. Latvijas izlase zaudēja Baltkrievijai, bet, domājot par 2020. gada kvalifikācijas ciklu, apzināmies, ka tajā brīdī varētu notikt paaudžu maiņa, par ko domājam jau tagad.

Lai gan handbola apmācības notiek vairākos reģionos, nesen ir izdevies iedzīvināt Rīgu — bērni un jaunieši šobrīd var trenēties Sporta pedagoģijas akadēmijā, pateicoties jaunā trenera R. Lejas iniciatīvai un handbola kluba Celtnieks atbalstam. Tajā pašā laikā LHF raugās tālāk un meklē vietas, kur varētu notikt handbola treniņi, radot iespēju jaunajiem treneriem uzsākt trenera darbu Rīgā. Šā sporta veida specifika slēpjas bumbā, spēlējot handbolu, tiek lietota īpaša smēre, lai bumba labāk turētos rokās. Līdz ar to bumba sporta zālēs smērē grīdu, kas prasa papildu uzmanību sporta zāles kopšanā. Sporta zālēs, kur tas ir aizliegts, laba alternatīva bērniem ir minihandbols, kur smēre netiek izmantota — spēle ir draudzīgāka un tie ir pirmie pamati handbolā. Kā labo piemēru vēl var minēt Salaspils sporta skolu, kas, attīstoties šādā tempā, drīzumā panāks Dobeles, Ludzas, Skrīveru un Ogres handbola centrus.

„Handbols šobrīd Latvijā netiek uztverts kā prestižs sporta veids, tādēļ šobrīd strādājam pie tā, lai konsolidētu mūsu spēkus un veidotu spēcīgu un pozitīvu tēlu,”atklāj LHF ģenerālsekretārs. „Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā handbols nav pietiekami novērtēts — Vācija ir handbola Meka, Skandināvijā handbols ir 2.—3. populārākais sporta veids, bet Norvēģijā handbols ir kā reliģija — handbolu spēlē visur. Tieši tādēļ enerģiski darbojamies pie tā, lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību un medijiem, aktīvi daloties ar aktuālajiem sasniegumiem.”

Apzinoties, ka šobrīd komunikācijai digitālajā vidē ir milzīga nozīme, patlaban tiek strādāts pie interaktīvas vides attīstības, kur varēs kvalitatīvāk sekot līdzi spēļu rezultātiem, intervijām un fotoreportāžām. Tā būs atjaunota mājaslapa, bet nākamais solis ir mobilā aplikācija, kur tiešsaistē varēs sekot līdzi notikumiem.

STATISTIKA

•Juridiskie biedri 25

•Reģistrētie sportisti 1629

•Sportisti līdz 18 gadu vecumam 1022

•Treneru skaits 37

•Izplatība: Ludza, Skrīveri, Vaiņode, Jūrmala, Auce, Tērvete, Dobele, Rīga, Salaspils, Ogre, Vangaži, Jēkabpils, Ulbroka, Olaine.

•Lielākie sasniegumi        iekļūšana play-off kārtā 2017. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, izšķirošajā spēlē atzīstot Baltkrievijas nacionālās izlases pārākumu divu spēļu summā tikai sliktākas vārtu attiecības dēļ

Kontakti

www.handball.lv

Autori: Līga Vanaga