Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Melnais zirdziņš Nr. 94

Pērn 22 gadus vecais Edgars Kulda pasaules čempionātā kļuva par vienu no Latvijas hokeja izlases debitantiem. Viņš ir vienīgais latvietis, kurš izcīnījis Memoriālo kausu, nopelnot arī prestižā turnīra vērtīgākā spēlēja balvu. Tiesa, par nopelniem pagātnē Bobs Hārtlijs nevienu uz Ķelni līdzi neņems un vieta valstsvienības sastāvā emocionālajam uzbrucējam šopavasar jāizcīna no jauna.

Aprīļa sākumā otrajā pārbaudes spēlē pret Krievijas olimpisko izlasi Edgars Kulda Hārtlija trenētajā valstsvienībā kļuva par pirmo hokejistu, kurš guvis vārtus.

IZLASE, KAS PALĪDZĒJA SĀKT SPĒLĒT HOKEJU…

1997. gadā Latvijas hokeja valstsvienība debitēja pasaules čempionāta A grupā. Vērot mūsējo ugunskristības spēcīgāko sabiedrībā uz Turku bija devies arī brāļu Artūra un Edgara Kuldu tēvs. Spožā valstsvienības snieguma un fanu kustības iedvesmots, viņš nolēma hokejā sūtīt vispirms savu vecāko dēlu Artūru, bet gadu vēlāk, savā ceturtajā dzimšanas dienā, hokejista ekipējumu saņēma arī Edgars. „Varu teikt, ka Latvijas hokeja izlase man ļoti palīdzēja sākt spēlēt hokeju,” smaida Edgars.

Hokejista gaitas Edgars sāka Dinamo NV klubā. Drīz vien viņš pārcēlās uz Baldera hokeja skolu (kā vienu no sporta skolas zīmoliem minot Lauri Dārziņu), kurā ilgus gadus pavadīja trenējoties Rīgas sporta pilī un vēlāk — LSPA ledus hallē.

12 gadu vecumā aizbraucot uz Pīterboro paskatīties, kā vecākajam brālim Artūram veicas Ontārio junioru hokeja līgā (OHL), Edgaram burtiski žoklis atkāries. „Skatījos, un šķita, ka tas ir tik augsts līmenis, kādu nekad nesasniegšu — cīnīties un cīnīties!”

Vēlāk gan Edgars nonāca šajā stāvā.

MASKAVAS PELMEŅI

Nākamos divus gadus Edgars meistarību kaldināja Sergeja Žoltoka specklasē, bet 15 gadu vecumā devās pa brāļa iemīto taciņu Krievijas virzienā uz klubu Rusj. Artūrs šajā vecumā sezonu pavadīja CSKA sistēmā. Maskavā Edgars dzīvojis kopā ar komandas biedru Rinaldu Rosinski. „Pirmo mēnesi ēdām tikai pelmeņus,” smejas Edgars. „Zināju labākās cenas un kurus pelmeņus vajag ņemt.” Pēc tam dzīve piespiedusi iemācīties gatavot arī citus ēdienus. „Maskavā labāk nevienam komandā nezināt, ka dzīvo viens bez vecāku uzraudzības. No tā parasti nekas labs nav gaidāms, tādēļ mēs to turējām noslēpumā un centāmies koncentrēties uz hokeju,” smaida Edgars, liekot nojaust, ka tāpat jau podi gāzti.

Pēc sezonas Krievijā Edgars atgriezās Latvijā un spēlēja HK Juniors sastāvā MHL un MHL B līgās. 2012. gadā Kulda jaunākais pārcēlās uz Ziemeļameriku, aizvadot trīs sezonas vienā no trim spēcīgākajām Kanādas junioru hokeja līgām — WHL — Edmontonas Oil Kings sastāvā. Pirmajā sezonā naftinieku sistēmā uzbrucējam bija krietni jāpasvīst, lai iemantotu treneru uzticību.

ZVAIGŽŅU STUNDA

Savukārt otrajā sezonā Edmontonā Edgars piedzīvoja savu zvaigžņu stundu.

Izcīnījis vērā ņemamu lomu komandā, viņš kļuva par vienu no komandas līderiem. Regulārajā turnīrā 64 spēlēs Edgars izcēlās ar 60 (30+30) rezultativitātes punktiem, bet play-off turnīrā viņš burtiski eksplodēja. Edgars Kulda ne tikai kļuva par pirmo Latvijas hokejistu, kurš ticis pie Memoriālā kausa, ko izcīna starp Kanādas Hokeja līgā (CHL) iekļauto līgu čempioniem, bet arī saņēma turnīra vērtīgākā spēlētāja balvu, jo finālsērijā piecos mačos guva četrus vārtus un veica trīs rezultatīvas piespēles. Spēlē par čempiona titulu pret Guelfas Storm tobrīd deviņpadsmitgadīgais uzbrucējs guva vienus vārtus un divas reizes rezultatīvi piespēlēja.

„Sezonu veltījām Kristiānam Pelšam,” runājot par panākumiem bagātāko sezonu, Edgars allaž priekšplānā izvirza pāragri bojāgājušā komandas biedra piemiņu, nevis savu varoņa stāstu. „Tajā sezonā piedzīvoju spilgtākos mirkļus savā karjerā. Mums bija laba komanda, taču nebijām favorīti — bijām melnais zirdziņš jau no izslēgšanas turnīra sākuma. Play-off mums izvērtās daudz sīvu un ilgu spēļu, vienā no cīņām bija pat trīs papildlaiki.”

Hokejists piebilst, ka „tā vienkārši sanāca”, ka tika nosaukts par labāko spēlētāju. „Biju gandarīts, ka mans uzvārds ir nonācis līdzās daudziem vareniem NHL spēlētājiem, kuri saņēmuši šo balvu. Tāpat bija prieks, ka kļuvu par pirmo latvieti, kurš ieguvis Memoriālo kausu,” stāsta Kulda. Edgara vārds tagad ir blakus tādām hokeja zvaigznēm kā Skots Nīdermaijers, Šeins Douns, Korijs Perijs, Aleksandrs Radulovs, kuri arī savulaik ir atzīti par Memoriāla kausa vērtīgākajiem spēlētājiem.

Ironiski, bet, pirms Edgars izšāva play-off, viņš nopelnīja slavas minūti sociālajos tīklos. Kad Edmontonas 17 tūkstošus līdzjutēju piepildītajā arēnā notika ikgadējā labdarības akcija Izmet lācīti, Kulda atklāja rezultātu šajā spēlē un uz ledus lidoja tūkstošiem plīša lācīšu. Šā mirkļa video ieguva lielu popularitāti arī Latvijas hokeja līdzjutēju sirdīs.

DRAFTA ROKENROLS

Karjeras turpinājums Edgaram pagaidām nav izvērties tik veiksmīgs, kā varētu vēlēties. Pēc izteiksmīgā snieguma Memoriālā kausā sekojošajā NHL draftā Kuldam tika prognozēta vieta 3. vai 4. kārtas izvēlē, taču ceremonija Filadelfijā izvērtās visnotaļ saspringta. Edgaru izvēlējās Arizonas Coyotes pēdējā, 7. kārtā, kurā Edgaram tika prognozēta vieta pirms izslēgšanas spēlēm. Viņš gan šovu atminas ar pozitīvām emocijām, jo vakara gaitā izjuta publikas mīluļa statusu un arēnā dārdēja skaļa rokmūzika.

Sezonas sākumā trešajā gadā Ziemeļamerikā Kulda guva savu smagāko traumu karjerā. Edgaram izdevās nospēlēt 47 spēles, taču no pērnās rezultativitātes punktu artavas viņš varēja savākt vairs tikai pusi. Izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā Oil Kings sērijā līdz četrām uzvarām ar 1:4 piekāpās cita latviešu uzbrucēja Riharda Bukarta pārstāvētajai Brendonas Wheat Kings komandai.

KAUTIŅŠ AR KOMANDAS BIEDRU

2015. gada vasarā nedaudz negaidīti Edgars pārcēlās no Ziemeļamerikas uz Rīgu, pārejot no junioru uz pieaugušo hokeju. Viņš pats gan uzsvaru liek uz pāreju no Ziemeļamerikas hokeja uz Eiropas hokeju. „Pagājušajā sezonā Kari Heikila nedeva man to lielāko iespēju sevi parādīt un bieži vien netiku sastāvā. Sākumā bija grūti saprast, kādēļ pēc veiksmīgas karjeras junioru hokejā man nedeva iespēju, taču tā ir jānopelna. Ko līdzīgu piedzīvoju pirmajā gadā Amerikā Oil Kings sastāvā, kur sāku 4. maiņā,” Edgars iemācījies Amerikā ar pacietīgu darbu iemantot lielāku lomu komandā. „Taču šogad sezonas sākumā vairākas spēles izlaidu traumas dēļ.”

Kā hokeja līdzjutēji atceras, traumu Edgars guva neordinārā situācijā — pirms spēles ar Minsku pamatīgi izkaujoties ar komandas biedru Kasparu Saulieti. Edgars rāda uz kautiņā lauzto pirkstu, ar kuru Saulietim tika uzsista zila acs. „Komandas sniegums nebija vislabākais. Visi — gan spēlētāji, gan treneri — bijām nikni, visi gribēja sevi pierādīt, jo tobrīd spēle negāja nevienam, katrs gribēja ko izdarīt. Vārds pa vārdam un… Tā dažkārt gadās arī treniņos. Šoreiz tas bija nopietnāk,” Edgars izvairīgi komentē konfliktu. Vēlāk Edgars un Kaspars viens otram paspieduši roku, un sezonu turpinājumā abiem nav bijušas problēmas atkal plēst jokus.

Medijos atrodamas ziņas, ka Edgars savulaik Ziemeļamerikā Oil Kings rindās piedzīvojis vēl vienu amizantu veidu, kā iedzīvoties savainojumā, svinot vārtu guvumu. Taču hokejists šo faktu noliedz: „To ir izgudrojusi Latvijas prese. Es teju divas minūtes biju uz ledus, visi jau bija dabūjuši iespēju nomainīties, devos jau soliņa virzienā, taču ripa nonāca pie manis — apgriezos un trāpīju devītniekā. No prieka ar roku uzsitu pa stiklu. Pēc spēles žurnālistiem pajokoju, ka nedaudz roka sāp. Amerikā nekas par traumu medijos netika minēts, bet Latvijā šī ziņa tika uzpūsta,” atceras Edgars.

SAPNIS PAR NHL

Iespējams, tas, kā veiksmīgai karjeras attīstībai šajās pārmaiņās Edgaram trūka, ir pāreja uz pieaugušo hokeju vispirms ierastākajos Ziemeļamerikas laukumos un spēles rokrakstā. Divas aizvadītās sezonas Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) Rīgas Dinamo sastāvā uzbrucējam grūti nosaukt par veiksmīgām. Abās sezonās Edgars rīdzinieku rindās aizvadījis pa 39 spēlēm, attiecīgi izceļoties ar 7 (4+3) un 9 (3+5) rezultativitātes punktiem. Statistikas izteiksmē lai arī mikroskopisks, bet tomēr progress. Tāpat abas Rīgā aizvadītās sezonas Edgaram bijušas unikālas ar to, ka pirmoreiz karjerā viņš nav spēlējis play-off turnīrā.

Edgaram līguma ar Dinamo nākamajai sezonai nav, un viņš ir krustcelēs — atgriezties Amerikā vai palikt Eiropā. „Tas atkarīgs no piedāvājuma,” Kulda ir diplomātisks, vienlaikus norādot, ka grib atgriezties Amerikā — lasiet: nonākt Nacionālajā hokeja līgā (NHL). „Joprojām esmu jauns, man ir iespējas tur nokļūt. Vajag aizvadīt labu sezonu KHL vai tikt un sekmīgi nospēlēt pasaules čempionātā. Mēs katru gadu dzirdam, ka pat 29 gadus veci čaļi debitē NHL pēc sezonas Eiropā vai veiksmīga pasaules čempionāta. Nevajag domāt, ka uz tevi neskatās: visu laiku ir iespēja. Skauti ir visur — arī uz Rīgu brauc.”

TREŠAIS MĒĢINĀJUMS

Edgars Kulda jau trešo pavasari cīnās par vietu Latvijas valstsvienības sastāvā. „Man patīk treniņi pie Hārtlija. Tas ir tas, ko redzēju Amerikā,” vērtē Edgars. 2015. gadā jaunākais no brāļiem Kuldām aizvadīja daļu pārbaudes cikla Latvijas valstsvienības sastāvā, tomēr tālākos izlases galvenā trenera Aleksandra Beļavska plānos viņš neietilpa. 2016. gadā Leonīda Beresņeva vadībā Kulda debitēja pasaules čempionātā Maskavā, taču Edgaram tika dots pieticīgs spēles laiks. Cīnoties ceturtajā maiņā un vairāk domājot par rezultāta noturēšanu, Edgars čempionāta septiņos mačos paguva atzīmēties tikai ar vienu metienu pa vārtiem un +/- rādītāju -2. „Esmu priecīgs, ka tiku uz turieni,” teic Kulda, minot daudzus faktorus, kas pietrūka čempionāta gaitā: meistarības, veiksmes, spēles laika, pieredzes. „Jāpiestrādā ir pie visa — gan trūkumiem, gan meistarības stiprākajām pusēm.”

„Pagājušogad čempionātā nesanāca parādīt labu spēli, taču komandā valdošā atmosfēra ir laba un visi ir noskaņojušies uzlabot savu sniegumu,” saruna ar Edgaru notika dienā, kad valstsvienībai pievienojās Ronalds Ķēniņš. Uzbrucējs norāda, ka Ronalds ar savu ienākšanu valstsvienībā ienesis jaunu humora lādiņu, ik uz soļa izmetot pa jokam un padarot jautrāku atmosfēru ģērbtuvē.

Kopš valstsvienību vada Hārtlijs, katras nedēļas beigās Latvijas izlase sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu spēlētājam, kurš sevi nodemonstrējis no labākās puses, pasniedz īpašu ķiveri. Balso visi — sākot ar dakteri un ekipējuma menedžeri, beidzot ar masieri. „Tā ir interesanta balva — vajag mēģināt uzvarēt visur, kur vien var,” apņēmības pilns ir Kulda, kurš izlasē spēlē ar 94. numuru. Pirmajās trijās nedēļās ugunsdzēsēja ķiveri saņēma Gints Meija, Georgijs Pujacs un Frenks Razgals. 

NEATLAIDĪGS UN LIEN UZ VĀRTIEM

„Agrāk vairāk skatījāmies, ko pretinieks dara, un gaidījām viņa kļūdas, bet šogad mēs vairāk presingosim un mēģināsim dabūt ripu paši,” galvenās atšķirības starp trīs piedzīvoto valstsvienības treneru rokrakstiem ieskicē Kulda. Šādā spēlē talantīgajam uzbrucējam vajadzētu justies kā zivij ūdenī — Edgars pats sevi raksturo kā neatlaidīgu uzbrucēju, kam patīk tās sauktais forecheck hokejs (tulk. no angļu val. — aizsardzība, kas sākas uzbrukuma zonā, izdarot spiedienu uz pretinieku, lai atņemtu ripu).

Edgars teic, ka ir gatavs darīt visu komandas interesēs. Ja vajadzēs, arī izkausies (ne tikai ar komandas biedru!). „Būt par tafgaju? Kāpēc gan ne,” vienā no intervijām reiz sacījis Edgars. Ja nopietni, tad Ziemeļamerikas bagāžā Edgaram ir 10 kautiņi, bet KHL spēlēs dūres Edgars izvicinājis reizi. Vai viņš būtu gatavs pārkvalificēties tikai par kausli? Hokejists paliek domīgs: „Ja būtu labs piedāvājums, kāpēc gan ne? Tad būtu jāsāk biežāk staigāt uz boksa zāli.”

Pirms pirmās pārbaudes spēles ar Krieviju Edgars tika iespēlēts vienā virknējumā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu. „Labi, augumā raženi spēlētāji, kuri zina, kā līst uz vārtiem un cīnīties,” piebilst Edgars. „Domāju, viss būs kārtībā.”

Vai Edgars uzplauks šajā pavasarī? Kulda neslēpj: “Valstsvienībai galvenā trenera uzstādītais mērķis ir cīnīties par medaļām.” Un, lai šādu mērķi sasniegtu, arī Edgaram būs savs sniegums jāpaceļ jaunā kvalitātē. Laiks atkal izšaut!

 

Edgars KULDA

Hokejists, students

Dzimis: 1994. gada 13. novembrī

Augums, svars: 184 cm, 85 kg

Izglītība: Rīgas klasiskā ģimnāzija, studē RISEBA

Pirmais treneris: Anatolijs Jemeļjaņenko

Ģimenes stāvoklis: draudzene Darjana

Lielākie sasniegumi: Memoriālā kausa ieguvējs un MVP (2014)

Latvijas nacionālajā hokeja izlasē: 24 spēles (3+4)

Citi sporta veidi: Geto florbols

Pirmā izlasīta grāmata: The Godfather (Mario Pjuzo)

Filma: Gladiators

Mūzika: rokmūzika, Metallica

Mērķis: tikt uz pasaules čempionātu un izcīnīt medaļas

Statistika

Klubā

2012./2013. WHL, Edmontonas Oil Kings, 64 sp. 6+11, play-off 22 sp. 2+12

2013./2014. WHL, Edmontonas Oil Kings, 66 sp. 30+30, play off 21 sp. 10+12

2014./2015. WHL, Edmontonas Oil Kings, 47 sp. 13+17, play-off 5 sp. 0+2

2015./2016. KHL, Rīgas Dinamo, 39 sp. 4+3

2016./2017. KHL, Rīgas Dinamo, 39 sp. 3+6

Valstsvienībā čempionātos

2011./2012. Latvijas U-18 izlase, PČ U-18, 6 sp. 3+1

2012./2013. Latvijas U-20 izlase, PČ U-20, 6 sp. 1+1

2013./2014. Latvijas U-20 izlase, PČ U-20, 5 sp. 1+6

2015./2016. Latvijas nacionālā izlase, PČ, 7 sp. 0+0