Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Lisovska nekustamais īpašums

Latvijas vīriešu florbola izlase nākamās nedēļas nogalē startēs pasaules čempionātā Helsinkos, izvirzot mērķi pirmo reizi mūsu florbola vēsturē iekļūt pusfinālā. Pasaules zvaigznēm zviedriem, somiem un šveiciešiem pretī stāsies Latvijas valstsvienība ar dažiem profesionāļiem sastāvā. Nekustamo īpašumu firmas direktoram 36 gadus vecajam Kristiānam Lisovskim šis būs sestais pasaules čempionāts, kurā beidzot iecerēts sasniegt maksimālo rezultātu.

Astotais pasaules čempionāts kļuvis par pirmo, kad A divīzijā startēs 16 valstu izlases. Tradicionāli elitē nespēlēja vairāk par astoņām komandām, taču, pieaugot sportiskajam līmenim ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos, tika nolemts paplašināt A divīzijas čempionātu. Kopumā šogad pasaules čempionāta apritē iesaistīta 31 valsts. 4. decembrī Helsinkos Latvijas florbolistiem B apakšgrupā vispirms pretī stāsies Šveice, Polija un Singapūra. Ja latviešiem turnīru izdosies sākt ar uzvaru pār pēdējo divu čempionātu bronzas laureātiem šveiciešiem, tad jau pavērsies lieliskas iespējas izslēgšanas turnīrā pacīnīties par vietu pusfinālā. Šāds tad arī ir komandas mērķis.

Par vietu izlasē no nulles
„Lai arī šajā sastāvā ir gados jauni spēlētāji, izlases kodols palicis ierastais — tie, kas cīnījās pirms diviem gadiem Čehijā. Šī bija man bija pēdējā vai viena no pēdējām iespējām aizbraukt uz pasaules čempionātu. Sekmīgais sezonas sākums apliecināja, ka esmu gatavs arī startam Somijā, lai palīdzētu komandai,” sarunā ar žurnālu Sports uzsver Kristiāns Lisovskis. „Tam par pamatu kalpo arī no septembra trenera Jāņa Volaja vadībā ieguldītais darbs fiziskās sagatavotības celšanā. Vārtu gūšanas garša man nekur nav pazudusi. To apliecina arī vieta Latvijas čempionāta trīs rezultatīvāko spēlētāju topā, kur konkurēju ar saviem komandas biedriem Ati Blindu un Aināru Juškeviču. Daudz vārtu tiek gūts vairākumā.”
Latvijas valstsvienības pamatu veido 1983. gadā vai agrāk dzimuši spēlētāji. Jauno statusā ir tikai daži divdesmitgadnieki.
„Latvijā ir daudz jaunu, talantīgu un tehniski meistarīgu čaļu, taču viņi nav gatavi izturēt pasaules čempionāta pārbaudījumu,” spriež Lisovskis. „Somijā jābūt gataviem ne tikai fiziski smagai cīņai, bet arī psiholoģiskiem pārbaudījumam, jo citādi ātri vien var salūzt mačos pret grandiem — zviedriem, somiem un šveiciešiem.”
Latvijas valstsvienības vadīšana šogad uzticēta Somijas speciālistiem Īro Parviainenam un Kristianam Bjerkstenam, kuriem asistē latvietis Gints Bikars.
„Pagājušā sezona man krustenisko saišu traumas dēļ beidzās priekšlaicīgi, un izlases treneriem nebija iespēja pārliecināties par manu varēšanu čempionāta izšķirošajos mačos. Par laimi, tomēr izdevās nonākt valstsvienības vadības redzeslokā, jo Čempionu līgas mačā pret dāņiem izcēlos ar trīs vārtu guvumu. Šo maču somi vēroja klātienē un vēlāk uzaicināja mani piedalīties izlases treniņnometnē. Treniņi pie somu speciālistiem ir bijuši interesanti, komanda ir gatava čempionātam. Par jauno treneru taktiskajām novitātēm uzzināsim šīs nedēļas beigās, kad šim aspektam tiks veltīta trīs dienu treniņnometne,” stāsta Lisovskis. „Lai arī florbolam Latvijā grūti konkurēt ar citām sporta spēlēm, vismaz izlases kandidātiem, gatavojoties pasaules čempionātam, nav par ko sūdzēties. Regulāri tiek rīkotas treniņnometnes, esam nodrošināti ar visu nepieciešamo. Priekšpēdējā treniņnometnē Valmierā pat tika pārbaudīta mūsu komandas spēlētāju saliedētība, jo uzreiz pēc treniņa tikām iedzīti mežā, sadalīti divās daļās, un pa lietu nācās veikt dažādus uzdevumus. Par šādām psiholoģiskās saliedētības uzlabošanas metodēm pat bija pārsteigti izlases somu treneri.”

Tagad vai nekad florbola gaumē?
Sporta līdzjutējiem atmiņā vēl palicis Latvijas basketbola izlases supersastāva starts Eiropas čempionātā Polijā, kad ar saukli Tagad vai nekad tā arī neizdevās izdarīt neko vairāk kā iepriekšējos gados, braucot mājās jau pēc grupu turnīra.
„Man gan nepatīk šis teiciens un arī basketbolistu sasniegtais rezultāts, taču zināmas paralēles var vilkt,” atzīst Kristiāns. „Šim čempionātam vēlos atdot visu, jo, iespējams, ka šis man būs pēdējais lielais turnīrs. Lai arī cik dīvaini nebūtu, gadu gaitā nodarbošanās ar florbolu kļuvusi arvien nopietnāka. Somu treneriem nebija iepriekšējas pieredzes par mūsu izlasi, tādēļ pat man 36 gadu vecumā visu nācās pierādīt treniņos un spēlēs. Izņēmums varētu būt vienīgi 40 gadu vecais Dailis Skudrītis, kuram tika atļauts īpašs sagatavošanās plāns čempionātam, pakāpeniski uzlabojot sportisko formu. Kāpēc gan Skudrītis nevarētu florbolā apliecināt Sanda Ozoliņa hokejā parādīto — atgriezties pēc sezonas pārtraukuma un atkal būt noderīgam komandai.”
Florbola speciālists lēš, ka jau pirmā spēle pret Šveici varētu būt izšķiroša, kas noteiks, vai pirmo reizi vēsturē izdosies iekļūt pusfinālā.
„Mums ir visas iespējas realizēt optimistiskāko plānu un sākt čempionātu ar uzvaru pār Šveici,” komentē Lisovskis. „Statistika liecina, ka šveicieši ne vienmēr pārliecinoši uzsāk turnīru, maksimāli labāko sniegumu parādot tieši izšķirošajos mačos. Līdz šim ne tikai izlašu, bet arī klubu līmenī ir bijušas iespējas uzvarēt, taču nekad nav izdevies nosargāt labvēlīgu rezultātu. Mūsu izlases treneri stāstīja, ka esot atraduši kaut kādus trūkumus Šveices izlases aizsardzībā, kurus tad mums būs iespēja izmantot.”
Ja arī izdotos pārspēt Šveici, vai tad apakšgrupā mači pret Poliju un Singapūru būs tikai formalitāte?
„Nav šaubu, ka progress vērojams arī Polijas florbolā, jo divi šīs komandas spēlētāji naudu pelna Zviedrijas elitē, ir pārstāvji arī Čehijas un Dānijas klubos. Mačs ar Singapūru gan varētu būt kā atslodzes spēle, kurā mēs varētu risināt savus mērķus, piemēram, pieslīpējot vairākumu izspēli. Nešaubīgi, ka, apvienojot A un B divīziju, neizdosies vismaz pirmajā čempionātā izvairīties no milzīgiem rezultātiem, jo noteikti nav samērojama Zviedrijas un Austrālijas florbolistu meistarība. Austrālieši nešaubīgi negūs nekādu baudījuma no šāda mača, zaudējot apmēram ar 0:40,” prognozē Latvijas izlases florbolists. „Augšgalā spēku samērs nevarētu būt mainījies, pagaidām vēl par uzvarām mačos ar Somiju un Zviedriju varam tikai sapņot, ar čehiem vienmēr esam cīnījušies kā līdzīgs ar līdzīgu, pirms diviem gadiem zaudējot ar divu vārtu starpību. Pēdējais savstarpējais mačs ar šveiciešiem mums beidzās tikai ar minimālu zaudējumu. It kā jau formāli Šveice ir pieskaitāma Top 3, taču mums ir visas iespējas mainīt šo rangu.”
Latvija bieži vien bijusi spiesta spēlēt no aizsardzības, jo elites divīzijā, sacenšoties astoņām komandām, vāju pretinieku nebija.
„Tieši šogad Latvijas trumpis varētu būt spēle uzbrukumā, jo vadošie izlases spēlētāji pieredzi guvuši Zviedrijas un Somijas klubos, RTU/Inspecta startēja Čempionu līgā. Pirmās maiņas duets Atis Blinds un Ainārs Juškēvičs varētu radīt problēmas jebkuriem pretiniekiem. Otrās maiņas spēku varētu veidot Somijas elites kluba pārstāvji Ingus Laiviņš un Mihails Kostusevs, bet trešajā maiņā varētu pulcināt kopā bijušos Talsu triecienspēka pārstāvjus,” vēlmi par atkalapvienošanos izsaka Kristiāns.

Par Latvijas čempionātu pēc tam
Latvijas čempionāta pārliecinošā vadībā atrodas RTU/Inspecta un Cēsu Lekrings. Tad jau pavasarī rīdziniekus gaida vēl viena cīņu sērija par zelta medaļām?
„Protams, par Latvijas čempionāta mērķiem varēs domāt pēc atgriešanās no Somijas, taču pašlaik viss iet uz to, ka finālā atkal varētu krustoties Lekringa un RTU ceļi. Dzirdēts, ka pastiprinājumu meklējot arī Talsi.” Pārsteigumus pieļauj Lisovskis. „Protams, vienmēr atmiņā paliks ar Ķekavu 2000. gadā izcīnītā pirmā zelta medaļa, kā arī Talsu sastāvā iegūtās sudraba un bronzas godalgas. Divos gados Talsos apliecinājām, ka pat viena triecienmaiņa var nodrošināt lielus panākumus. Nav šaubu, ka ļoti nozīmīgs čempionu tituls ne tikai man, bet arī visai komandai kopumā bija RTU. Atgriezos savā pirmajā komandā, un izdevās sasniegt maksimumu. Prieks, ka arī vienības vadītājs Kārlis Cinītis pēc vairāk nekā 10 gadu darba tika pie čempionu zelta.”
„Svarīgākais, ka RTU/Inspecta ir Rīgas komanda, kura vienmēr nodrošinājusi ar nepieciešamajiem apstākļiem sporta zāli, inventāru. Vairākus gadus pārstāvēju klubus ārpus Rīgas — no Ķekavas un Talsiem, ievērojami izjūtot tās neērtības, kas saistītas ar nepieciešamību regulāri veikt pārbraucienus. Karjeru vēlos beigt turpat, kur sāku — RTU komandā,” izvēli par labu RTU/Inspecta skaidro florbolists. „Pirms gadiem trijiem, pārstāvot vēl Talsus, saņēmu arī nelielu algu, bet pašlaik visas komandas ir skārusi finansiālā krīze. Līdz ar to konkurējošajiem klubiem nav iespēju pārvilināt spēlētājus.”

Ģimenei tikai vasaras
Lisovskis ikdienā strādā nekustamo īpašu firmā, bet vakaros paspēj nodarboties ne tikai ar florbolu, bet arī ar savu bērnības dienu sporta veidu hokeju.
„Pagājušā sezona bija ļoti sekmīga, jo ar RTU uzvarējām ne tikai Latvijas čempionātā, bet arī Triobet florbola līgā, kā arī zelta godalgas ieguvu Rīgas satiksmes amatieru hokeja komandas rindās, uzvarot arī Apvienotās Hokeja līgas (UHL) čempionātā. Īpašs prieks, ka sezonas laikā vienus vārtus guvu, pārspējot arī savulaik slaveno vārtsargu Juri Klodānu. Amatieru hokejā ierasts, ka ir divas vai trīs maiņas, tādēļ iespējams kārtīgi izslidoties un izskrieties. Nav šaubu, ka man patīk būt līderim, gūt vārtus. Rezervista statusā nevaru sevi iedomāties,” stāsta Lisovskis.
No lielā hokeja Kristiāns aizgāja pirms divdesmit gadiem.
„Citreiz aizdomājos par savu 16 gadu vecumā izdarīto izvēli — kas būtu noticis, ja nebūtu pametis hokeja treniņus. Skaidrs, ka līdz Nacionālajai hokeja līgai diez vai es tiktu. Vai es varētu piecos pasaules hokeja čempionātos pārstāvēt Latvijas izlasi? Diez vai! Florbolā to esmu paveicis,” izvērtē Lisovskis.
Kristiāns savus sportiskos gēnus nodevis arī saviem bērniem.
„Ģimene jau ir pieradusi pie manām regulārajām sportiskajām aktivitātēm. Turklāt abas meitas mani pat mudināja profesionāli turpināt spēlēt florbolu, jo vēlējās redzēt tēti Čempionu līgas mačos Valmierā un lepoties ar maniem sasniegumiem. Lielā meita jau nedaudz nodarbojas ar florbolu, iesaistoties Rīgas lauvās, bet mazākā aug par labu tenisisti, regulāri gūst panākumus dažādos turnīros ar vienaudzēm,” ar lepnumu uzsver Lisovskis, atzīstot, ka mājās nācies pat izveidot atsevišķu plauktu Klaudijas izcīnītajām balvām tenisā. „Pagājušajā gadā piedzima arī dēls. Viņa krusttēvs Jānis Jansons no Zviedrijas atveda mazu florbola nūju, kura netiek izlaista no rokām, dauzot ne tikai bumbiņas, bet arī lapas pagalmā. Man jau ir iecere viņu iesaistīt hokeja treniņos, taču kopīgais ģimenes lēmums nav pieņemts.”
Cik laika izdodas atlicināt ģimenei?
„Sezonā par kino un teātra apmeklējumu kopā ar mani ir jāizmirst, brīvdienās man noteikti ir vismaz viena spēle. Ja sezonas ievelkas vēl maijā, tad gan ir grūtāk nostādīt florbolu augstāk par ģimenes interesēm. Ģimene jau vienmēr ir mani atbalstījusi, tēvs nāk gandrīz uz visiem mačiem, sieva ar bērniem atbalstītāju pulkā ir uz izšķirošajām spēlēm. Pēc kārtējās sezonas ģimene izsaka cerību, ka šis bijis pēdējais gads lielajā florbolā. Nereti esmu arī solījis, ka vairs nespēlēšu, taču pēc garās vasaras drīz vien rokas sāk niezēt, meklējot florbola nūju,” sportošanas atkarību neslēpj viens no Latvijas izlases līderiem.
Renārs BUIVIDS

Kristiāns LISOVSKIS
Latvijas izlases un RTU/Inspecta florbolists
Dzimis: 1974. gada 18. septembrī Rīgā
Augums, svars: 181 cm, 81 kg
Pirmais treneris: Gints Bikars
Karjera: RTU (1997.—1999. gads), Ķekava (1999.—2007.), Talsi (2007.—2009.), RTU/Inspecta (no 2009. gada)
Sasniegumi: pieckārtējs Latvijas čempions; Latvijas izlases sastāvā piedalījies piecos pasaules čempionātos — 1998., 2000., 2002., 2004. un 2008. gadā
Statistika: pasaules čempionātos Latvijas izlasē aizvadījis 25 spēles un guvis 16 vārtus; 2010. gada Čempionvienību kausa sešās spēlēs gūti četri vārti; pašreiz Latvijas čempionāta otrais labākais vārtu guvējs — 24 vārti 12 spēlēs
Nodarbošanās: Austrālijas—Latvijas uzņēmuma SIA Latau nekustamie īpašumi direktors; nodarbojas ar investīcijām nekustamajos īpašumos
Ģimene: sieva Kristīne, bērni — Krista (15 gadi), Klaudija (9 gadi), Ričards (1 gads)

Pasaules čempionāts
A grupa
Somija, Krievija, Dānija, Kanāda
B grupa
Šveice, Latvija, Polija, Singapūra
C grupa
Zviedrija, Vācija, Igaunija, Austrālija
D grupa
Čehija, Norvēģija, Itālija, Japāna

Spēļu kalendārs
(H – Hartwall Arena, VA – Vantaan Energia Arena)
Sestdiena, 4.decembris
Igaunija – Zviedrija plkst. 10 (H)
Kanāda – Krievija plkst. 10 (VA)
Itālija – Čehija plkst. 13 (H)
Vācija – Austrālija plkst. 13 (VA)
Somija – Dānija plkst. 16 (H)
Norvēģija – Japāna plkst. 16 (VA)
Latvija – Šveice plkst. 19 (H)
Singapūra – Polija plkst. 19 (VA)
Svētdiena, 5.decembris
Norvēģija – Itālija plkst. 10 (H)
Japāna – Čehija plkst. 13 (H)
Igaunija – Vācija plkst. 14 (VA)
Somija – Kanāda plkst. 16 (H)
Dānija – Krievija plkst. 17 (VA)
Zviedrija – Austrālija plkst. 19 (H)
Pirmdiena, 6.decembris
Polija – Šveice plkst. 12 (H)
Itālija – Japāna plkst. 12 (VA)
Čehija – Norvēģija plkst. 15 (H)
Singapūra – Latvija plkst. 15 (VA)
Otrdiena, 7.decembris
Latvija – Polija plkst. 9.30 (H)
Austrālija – Igaunija plkst. 11 (VA)
Šveice – Singapūra plkst. 12.15 (H)
Kanāda – Dānija plkst. 14 (VA)
Vācija – Zviedrija plkst. 15 (H)
Krievija – Somija plkst. 17.45 (H)
Trešdiena, 8.decembris
Par 13.-16.vietu: A4 – B4 plkst. 11 (VA)
Par 9.-12.vietu: A3 – B3 plkst. 11.45 (H)
Par 13.-16.vietu: C4 – D4 plkst. 14 (VA)
Par 9.-12.vietu: C3 – D3 plkst. 14.45 (H)
1/4 fināls: A1 – B2 plkst. 17.45 (H)
1/4 fināls: D1 – C2 plkst. 20.30 (H)
Ceturtdiena, 9.decembris
Par 11.vietu plkst. 10 (H)
Par 15.vietu plkst. 11 (VA)
Par 9.vietu plkst. 13 (H)
Par 13.vietu plkst. 14 (VA)
1/4 fināls: B1 – A2 plkst. 16 (H)
1/4 fināls: C1 – D2 plkst. 19 (H)
Piektdiena, 10.decembris
Par 5.-8.vietu plkst. 11.30 (H)
Par 5.-8.vietu plkst. 14.30 (H)
Pusfināls plkst. 17.30 (H)
Pusfināls plkst. 20.30 (H)
Sestdiena, 11.decembris
Par 5.vietu plkst. 10 (H)
Par 3.vietu plkst. 13 (H)
Par 1.vietu plkst. 16 (H)

Latvijas izlases sastāvs
(Spēlētāja numurs, vārds, uzvārds, augums, dzimšanas gads, pozīcija, klubs, pasaules čempionāti)
1. Guntis Bundzenieks 1,70,1978.,V,Lekrings, 2
2. Oskars Fīrmanis 1,86, 1984., A, RTU/Inspecta, 1
3. Andris Malkavs 1,91, 1983., A, Lekrings, 3
4. Artis Savins 1,76, 1991., U, Lielvārde, 0
5. Mārtiņš Rajeckis 1,85, 1983., A, Lekrings, 2
8. Ivo Preiss 1,80, 1983., U, RTU/Inspecta, 2
10. Atis Blinds 1,84, 1983., U, RTU/Inspecta, 4
11. Ingus Laiviņš 1,76, 1982., U, Loviisan Tor (Somija), 5
13. Ainārs Juškēvičs 1,74, 1981., U, RTU/Inspecta, 4
14. Dailis Skudrītis 1,75, 1970., A, -, 4
15. Aleksandrs Abramovs 1,84, 1991., U, Lekrings, 0
16. Aigars Belasovs 1,83, 1983., A, Loviisan Tor (Somija), 5
17. Ivars Jēkabsons 1,77, 1983., U, Rubene, 3
18. Kristiāns Lisovskis 1,81, 1974., U, RTU/Inspecta, 5
19. Jānis Jansons 1,70, 1982., U, Pixbo Wallenstam (Zviedrija), 5
21. Jānis Rajeckis 1,83, 1992., A, Lekrings, 0
22. Gints Siliņš 1,77, 1983., A, Kurši, 1
26. Mihails Kostusevs 1,78, 1988., U, Loviisan Tor (Somija), 1
27. Artis Raitums 1,82, 1987., U, Talsi/Triobet, 2
31. Andis Blinds 1,84, 1983., V, RTU/Inspecta, 3
Galvenais treneris Īro Parviainens (Somija), treneri Kristians Bjerkstens (Somija), Gints Bikats, menedžeris Oļegs Groševs, ārste Lilita Lazdiņa, fizioterapeiti Jānis Volajs un Jolanta Tauriņa.

Visi pasaules čempionāti
Gads un vieta, 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta, Latvija
1996. (Zviedrija) Zviedrija, Somija, Norvēģija, 9.
1998. (Čehija) Zviedrija, Šveice, Somija, 9.
2000. (Norvēģija) Zviedrija, Somija, Šveice, 7.
2002. (Somija) Zviedrija, Somija, Šveice, 7.
2004. (Šveice) Zviedrija, Čehija, Somija, 6.
2006. (Zviedrija) Zviedrija, Somija, Šveice, 5.
2008. (Čehija) Somija, Zviedrija, Šveice, 5