Mūsu futbols 2015
Šogad Latvijas futbola draugi varēja izbaudīt visu emociju gammu — mūsu valstsvienība gan negaidīti izcīnīja punktus Čehijā, Turcijā un Islandē, gan arī zaudēja spēli, ko nedrīkstēja zaudēt, palaižot sev priekšā Kazahstānu. Savukārt klubu līmenī varējām priecāties par Liepājas futbola uzplaukumu, bet tajā pašā laikā atvadījāmies arī no negodīgajām komandām.
GADA FUTBOLISTS
Andris Vaņins
Šogad Latvijas Futbola federācijas rīkotajā aptaujā 2015. gada Latvijas labākā futbolista balvai ir izvirzīti vārtsargs Andris Vaņins, pussargs Deniss Rakels, aizsargi Kaspars Gorkšs un Kaspars Dubra. Sporta vērtējumā šis gods pienākas Vaņinam, kurš par Latvijas Gada futbolistu atzīts jau arī 2008. un 2013. gadā, bet pērn šo LFF balvu visai negaidīti saņēma cits vārtsargs Aleksandrs Koļinko. Neticami, ka pirms gada Vaņins nemaz netika iekļauts LFF balvas sešu pretendentu lokā, lai gan tajā pašā laikā Andris tika atzīts par 2014. gada labāko futbolistu portāla Sportacentrs veiktajā Latvijas žurnālistu aptaujā. Arī šogad Vaņins jau izpelnījies labākā titulu žurnālistu vērtējumā, bet Sports savu balsi Vaņinam atdod jau trešo gadu pēc kārtas.
Šogad LFF 2015. gada Latvijas labāko futbolistu paziņos 21. decembrī, bet pavisam kopš 1992. gada šo godu izpelnījušies 13 futbolisti. Vaņinam ir iespēja kļūt par trešo spēlētāju, kurš prestižo balvu ieguvis trīs reizes — pirms tam tas izdevies tikai ilggadējam valstsvienības kapteinim Vitālijam Astafjevam (1995., 1996. un 2007. g.) un pašreizējam Latvijas izlases galvenajam trenerim Marianam Paharam (1999., 2000. un 2001. g.), bet divreiz labākā titulu ieguvuši Koļinko, Māris Verpakovskis, Kaspars Gorkšs un Aleksandrs Cauņa.
Šogad Vaņins no zvana līdz zvanam aizvadīja visas sešas Euro 2016 atlases spēles, aizvadot spilgtas spēles Čehijā un Turcijā, kur mūsu valstsvienība negaidīti tika pie punktiem — abas reizes 1:1. Savukārt savā pārstāvētajā Šveices augstākās līgas klubā Sion Vaņina pozīcijas jau sen nav apšaubāmas, bet šoruden Andris sevi apliecināja arī uz lielās Eiropas skatuves, palīdzot Sion visai negaidīti pārvarēt Eiropas līgas grupu turnīra barjeru. Īpašu uzmanību Vaņins izpelnījās pēc lieliskas spēles leģendārajā Anglijas stadionā Anfield Road, kur Šveices klubs atņēma punktus slavenajam Liverpool — 1:1.
GADA KOMANDA
FK Liepāja
Kad pirms diviem gadiem bankrotēja Liepājas metalurgs, bija bažas, ka mūsu otro lielāko futbola centru pēc Rīgas gaida grūti laiki. Tomēr dzimtajā pilsētā atgriezās mūsu futbola leģenda Māris Verpakovskis, jauna kluba izveidē aktīvi iesaistījās arī Liepājas dome, bet jaunizveidotais FK Liepāja jau savā otrajā sezonā kļuva par Latvijas čempionvienību. Par Liepājas jaunā kluba straujo izaugsmi uzskatāmi liecina arī fakts, ka FK Liepāja izvirzīta starp trim pretendentiem uz Gada balvu sportā 2015 nominācijā Labākā Latvijas sporta spēļu komanda (pārējie divi pretendenti ir Latvijas vīriešu basketbola izlase un Daugavpils spīdveja klubs Lokomotīve).
Prieks, ka liepājnieki šo panākumu guva, liekot akcentu uz pašu spēkiem, jo komandā regulāri spēlēja tikai divi leģionāri. Otrās republikas laikā Liepājas futbolam šis jau ir trešais valsts čempionu tituls (Liepājas metalurgs zelta medaļas izcīnīja 2005. un 2009. gadā), bet visas trīs reizes liepājnieku zelta sastāvā spēlēja aizsargs Oskars Kļava un uzbrucējs Kristaps Grebis, savukārt ilggadējais Liepājas metalurga uzbrukuma līderis Viktors Dobrecovs nu jau ļoti veiksmīgi pilda FK Liepāja galvenā trenera pienākumus. Toties par liepājnieku jauno zvaigznīti šogad sevi pieteica 20 gadus vecais Dāvis Ikaunieks, kurš ar 15 vārtiem kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju.
No citām komandām šosezon atkal ar iegūtu trofeju izcēlās FK Jelgava, kas otro gadu pēc kārtas izcīnīja Latvijas kausu, pretinieka laukumā ar 2:0 apspēlējot FK Ventspils. Turklāt bijušā Latvijas valstsvienības kapteiņa Vitālija Astafjeva trenētā komanda nodemonstrēja īpašu cīņassparu, gandrīz visu maču spēlējot mazākumā, jo jau ceturtajā minūtē tikai noraidīts senegāliešu aizsargs Abdulajs Diallo. Tomēr jelgavnieki ne tikai nosargāja savus vārtus neiekarotus, bet nigērietis Kenedijs Eriba un Latvijas izlases aizsargs Gints Freimanis vēl pat guva vārtus, nodrošinot FK Jelgava trešo Latvijas kausu pēdējo sešu gadu laikā.
GADA PROGRESS
Kaspars Dubra
Šogad Baltkrievijas čempionvienības BorisovasBATE aizsargs Kaspars Dubra kļuva par sesto Latvijas futbolistu, kas ir spēlējis UEFA Čempionu līgā — vēl Eiropas galvenajā klubu turnīrā spēlējuši Māris Verpakovskis (Kijevas Dinamo), Igors Stepanovs (Londonas Arsenal), Andrejs Štolcers (Maskavas Spartak), Juris Laizāns un Aleksandrs Cauņa (abi Maskavas CSKA). 24 gadus vecais Dubra prestižajās sacensībās debitēja Vācijā mačā ar Leverkūzenes Bayer (1:4), bet tad arī piedalījās vienā no baltkrievu kluba slavenākajām uzvarām vēsturē, kad BATE Borisovā ar 3:2 pārspēja Itālijas grandus AS Roma. Abos mačos Kaspars laukumā bija visu spēli, bet grupu turnīra pēdējās kārtas spēlē Romā Dubra devās laukumā uz maiņu otrā puslaika sākumā, palīdzot BATE nosargāt neizšķirtu 0:0, ar ko gan Baltkrievijas klubam bija par maz, lai pagarinātu savu Eiropas sezonu.
Šosezon Čempionu līgā divos mačos piedalījās arī Cauņa — CSKA mājas spēlē ar slaveno Manchester United (1:1) Aleksandrs devās laukumā uz maiņu spēles izskaņā, bet pēdējā kārtā izbraukuma spēlē pret Nīderlandes čempioniem PSV Eindhoven (1:2) viņš spēlēja visas 90 minūtes, ieņemot sev neierasto kreisā aizsarga pozīciju.
Dubra jau pirms pieciem gadiem debitēja Latvijas valstsvienībā, kad mača kompensācijas laikā izgāja laukumā uz maiņu pārbaudes spēlē Ķīnā. Debija gan izvērtās ļoti dramatiska, jo jau pēc brīža ķīnieši guva vienīgos vārtus, izraujot uzvaru 1:0. Pēc tam Kaspars valsts galvenajā komandā atgriezās laukumā tikai pagājušajā vasarā, palīdzot Latvijas izlasei izcīnīt Baltijas kausu, bet vēlāk Dubra arī kļuva par vienu no mūsu valstsvienības pamata spēlētājiem šajā Euro 2016 atlases ciklā, aizvadot astoņus pilnus mačus no desmit.
Dubra ir Rīgas kluba Skonto audzēknis, tā sastāvā viņš arī 2010. gadā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu. Pēc tam Kaspars uz īsu brīdi izmēģināja laimi Polijā, bet drīz vien atgriezās dzimtenē, nu jau pārstāvot FK Ventspils, kur viņš iepriekšējos divus gadus atkal tika Latvijas čempiona godā. Pērn Dubra tika atzīts par Latvijas čempionāta labāko aizsargu, bet ziemā pārcēlās uzBATE, kur viņš šogad arī kļuva par Baltkrievijas čempionu.
GADA TIESNESIS
Andris Treimanis
Šā novembra beigās Latvijas tiesnešu brigāde — galvenais tiesnesis Andris Treimanis kopā ar asistentiem Haraldu Gudermani un Alekseju Spasjoņņikovu — pirmo reizi vēsturē apkalpoja Eiropas līgas grupu turnīra spēli, kad Francijas pilsētā Marseļā vietējais klubs Olympique uzņēma Nīderlandes vienībuGroningen (2:1). Tiesa, pirms deviņiem gadiem Latvijas tiesnešu brigāde ar Romānu Lajuku priekšgalā bija tiesājusi Eiropas līgas priekšteces UEFA kausa izcīņas grupu turnīra spēli (Vīnes Austria — Prāgas Sparta). Pirms spēles Marseļā Treimaņa vadītā brigāde vairākkārt tiesājusi arī Čempionu līgas un Eiropas līgas priekšsacīkšu mačus, bet šosezon Eiropas līgas priekšsacīkšu spēles apkalpojusi arī galveno tiesnešu Vadima Direktorenko un Aleksandra Anufrijeva vadītās brigādes.
30 gadus vecais kuldīdznieks Treimanis savulaik pats spēlējis futbolu Latvijas čempionāta pirmajā līgā, kā arī Latvijas jauniešu izlasēs, bet jau 20 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko tiesnesi, kurš debitējis virslīgā. Jau 25 gadu vecumā Treimanis saņēma FIFA starptautiskā tiesneša kategoriju.
Saprotams, ka tieši Treimanim parasti tiek uzticēts vadīt arī vietējā mēroga svarīgākos mačus. Piemēram, šogad Treimanis vadīja Latvijas kausa izcīņas finālu FK Ventspils — FK Jelgava, kur jau ceturtajā minūtē pilnīgi pelnīti noraidīja jelgavnieku aizsargu Abdulaju Diallo. Ļoti emocionāla bija arī Latvijas čempionātā pirmo divu komandu — FK Liepāja un Skonto — pēdējā tikšanās reize Rīgā, kur lielā mērā izšķīrās čempionu titula liktenis, bet jau kompensācijas laikā Treimanis par nesportisku uzvedību noraidīja divus skontiešus — aizsargu Ofosi Apiju un Latvijas izlases uzbrucēju Artūru Karašausku.
GADA ATVADAS
Māris Verpakovskis
Pērn Māris Verpakovskis aizvadīja savu pēdējo maču Latvijas valstsvienībā, bet šogad Liepājas futbola slavenākais audzēknis oficiāli beidza profesionāla futbolista karjeru. Svinīgās atvadas notika Latvijas virslīgas čempionāta pēdējās kārtas mačā ar BFC Daugavpils (FK Liepāja uzvarēja 1:0), kad Verpakovskis otrā puslaika sākumā devās laukumā uz maiņu, nospēlējot gandrīz visu otro puslaiku. Tā gan šogad arī bija vienīgā 36 gadus vecā FK Liepāja prezidenta spēle valsts čempionātā, bet vēl vienreiz šosezon Verpakovskis izgāja laukumā Latvijas kausa astotdaļfināla mačā pret pirmās līgas vienību no Salaspils, kur Māris pat izcēlās ar vārtu guvumu (4:0).
Verpakovskis savu futbolista karjeru sāka dzimtajā Liepājā, kur sākumā Māris spēlēja kopā ar savu tēvu Ilmāru, jau 16 gadu vecumā debitējot Latvijas virslīgā. 21 gada vecumā Verpakovskis pārgāja uz Rīgas Skonto, kur trīs gadus pēc kārtas kļuva par Latvijas čempionu. Pēc izcilās spēles Latvijas valstsvienības rindās Euro 2004 kvalifikācijas turnīrā Māris izpelnījās uzaicinājumu uz slaveno Ukrainas klubu Kijevas Dinamo, kur jau pirmajā gadā līdzjutēju balsojumā tika atzīts par komandas labāko spēlētāju. Dinamo rindās Verpakovskis veiksmīgi spēlēja arī UEFA Čempionu līgā, kur viņš jau no pirmās sezonas daudziem faniem paliks atmiņā ar gūtajiem vārtiem pret Madrides Real (2:2). Pēc četrām sezonām Kijevā Verpakovskis uzspēlēja vēl četrās valstīs — Spānijā (klubos Getafe un Celta), Horvātijā (Hajduk), Azerbaidžānā (Baku) un Grieķijā (Ergotelis). Kad 2014. gada sākumā bankrotēja futbola klubs Liepājas metalurgs, Verpakovskis atgriezās dzimtajā pilsētā, kļūstot par jaunveidotā FK Liepāja prezidentu, pagājušajā gadā apvienojot šo amatu ar spēlēšanu komandā.
Verpakovskis aizvadījis 104 spēles Latvijas valstsvienībā, kas ir sestais rādītājs mūsu izlasē, bet ar 29 gūtajiem vārtiem Māris kļuvis par valstsvienības visu laiku rezultatīvāko spēlētāju (otrajā vietā ar 24 vārtiem ir pirmās republikas laika futbolists Ēriks Pētersons). Valsts galvenajā komandā Māris debitēja jau 19 gadu vecumā, kad mūsējie Atēnās sensacionāli uzvarēja Grieķiju, bet jaunais liepājnieks guva pirmos vārtus. Protams, Verpakovska zvaigžņu brīdis bija Euro 2004 atlases turnīrs, kad Māris guva sešus vārtus. Pēc tam arī viņš guva mūsu vienīgos vārtus Eiropas čempionāta finālturnīrā. Verpakovskis arī divreiz atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu — 2003. un 2004. gadā.
GADA SKANDĀLS
Gulbene
Šogad Latvijas virslīgas čempionātu sāka astoņas komandas, bet pabeidza tikai septiņas — otrā riņķa sākumā par negodīgu spēli tika diskvalificēta Gulbenes komanda. Tas gan nav pirmais gadījums, kad Latvijas virslīgā komanda tiek noņemta no distances vēl pirms sacensību finiša — 2009. gadā par tādu paša veida krāpšanos no virslīgas tika izslēgta Daugavpils Daugava, bet toreiz bargais lēmums tika pieņemts jau čempionāta beigu daļā. Tā pati Dinaburga 2007. gadā jau pēc pirmā mača tika izslēgta arī no Baltijas līgas.
Gulbenes klubstika nodibināts pirms desmit gadiem, bet virslīgā gulbenieši debitēja 2011. gadā. Tad arī par kluba prezidentu kļuva labi pazīstamais bijušais futbola tiesnesis Romāns Lajuks. Pēc divām sezonām gan Gulbenes komanda izkrita no virslīgas, bet pērn gulbenieši pārliecinoši uzvarēja pirmajā līgā, iegūstot tiesības atgriezties mūsu klubu futbola elitē. Tiesa, jau ziemā kuluāros runāja, ka Gulbenes komandai patīk nodarboties ar negodīgu spēļu rezultātu ietekmēšanu, taču nebija formālu iemeslu neļaut Gulbenei spēlēt virslīgā. Pēc astoņām spēlēm gan Latvijas Futbola federācijas pacietības mērs bija pilns, tāpēc Vladimira Pačko trenētā komanda tika izslēgta no čempionāta. Jāpiebilst, ka gulbenieši astoņos mačos nebija tikuši pie punktiem, bet aizdomas bija par divām spēlēm — 0:5 pret Skonto un 0:6 pret Spartaku. Ar nākamo sezonu FB Gulbene būs tiesīga atsākt spēlēt Latvijas čempionāta otrajā līgā.
FB Gulbene gan nebija vienīgā komanda, kas tika turēta aizdomās par negodīgu spēli jeb manipulācijām ar spēļu rezultātiem — pagājušajā sezonā ļoti slikta slava bija FC Jūrmala, kas virslīgā palika pēdējā vietā, zaudējot vietu elitē, bet divām Daugavām — no Daugavpils un Rīgas — šosezon vairs netika piešķirtas licences dalībai virslīgā (formāli gan tas nebija saistīts ar spēļu rezultātu mahinācijām, bet tika piemeklēti citi pārkāpumi).
GADA DRAUDZĪBA
Ukraina — Latvija 1:1
Jau divus gadus Eiropas politisko ziņu augšgalā atrodas notikumi Ukrainā, kur pēc pašcieņas revolūcijas uzvaras ukraiņiem nācās ar ieročiem rokās aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Skaidrs, ka arī Latvijas patriotiem nav vienaldzīga ukraiņu cīņa par brīvību, jo arī paši esam pārcietuši daudz netaisnību, tāpēc bija patīkami, ka marta pēdējā dienā liktenis bija lēmis Latvijas valstsvienībai aizvadīt pārbaudes spēli Ļvovā. Lai izmantotu šo iespēju demonstrēt solidaritāti ar ukraiņu tautu, uz Ukrainu devās arībusiņš ar latviešu futbola līdzjutējiem, kuru kodolu veidoja futbola kluba Alberts biedri. Pirms spēles mūsu fani devās uz palīdzības pieņemšanas punktu, kur tiek vākti ziedojumi ukraiņu karavīriem un viņu ģimenēm, lai ziedotu pāris kastes ar Nīcas Zivju fabrikas atvēlētājām šprotēm, bet galvenais vēstījums bija sagatavots uz spēli, kad himnu atskaņošanas laikā latvieši rokās turēja lielu karogu Ukrainas nacionālajās krāsās ar izšūtu uzrakstu ukraiņu valodā: Ukraiņi, Latvija ir ar jums! Ukraiņi šo žestu novērtēja, par ko liecināja gan aplausi, gan vēlāk arī daudzie pateicības vārdi sociālajos tīklos.
Spēles laikā ukraiņi vēlreiz demonstrēja, ka sports nekādā gadījumā nav atrauts no cilvēku dzīves, bet tribīnes ir laba vieta, lai demonstrētu savu attieksmi pret aktuālajiem notikumiem — līdzjutēji gan dziedāja ne pārāk pieklājīgas dziesmas par Krievijas prezidentu, gan skandēja citus pret iebrucējiem vērstus saukļus, bet mača emocionālākais brīdis bija spēles izskaņā, kad visi 18 tūkstoši skatītāju cēlās kājās, lai vēlreiz pēc pašu iniciatīvas nodziedātu valsts himnu. Šajā brīdī pār muguru skrēja skudriņas — nekas tāds līdz šim Latvijas izlases mačos vēl nebija pieredzēts. Žēl, ka Latvijā šo spēli gan daudzi neredzēja, jo sabiedriskā televīzija neatrada iespēju to pārraidīt.
GADA VILŠANĀS
Latvija — Kazahstāna 0:1
Pirmo reizi vēsturē Latvijas valstsvienība pasaules vai Eiropas kvalifikācijas turnīrā palika pēdējā vietā. Tāpat arī pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā mūsu izlase visā ciklā nespēja izcīnīt nevienu uzvaru. Lai gan Mariana Pahara trenētā komanda prata atņemt punktus mūsu grupas trim labākajām komandām Čehijai, Islandei un Turcijai, zaudējums savās mājās pēdējā mačā ar Kazahstānu (0:1) sabojāja visu iespaidu par Euro 2016 atlases ciklu.
Pēc zaudējuma Kazahstānai bija jocīgi klausīties diskusijas, ka pie vainas bijusi mūsu komandas neprasme spēlēt kā pirmajam numuram, jo patiesībā kazahi nebūt neierakās aizsardzībā, bet apspēlēja Latvijas izlasi pēc visām notīm. Mums jāpateicas vārtsargam Andrim Vaņinam par to, ka ielaidām tikai vienus vārtus, bet pretinieku vārtsargu mūsu komanda tā arī ne reizi nepārbaudīja (!), ko apliecina statistika — sitieni vārtu rāmī 1:9.
