Staiceles dinamieša virslīgas mērķi
Šosezon Latvijas futbola čempionāta pirmajā līgā pārliecinoši uzvarēja un ceļazīmi uz virslīgu ieguva Rīgas vienība Caramba-Dinamo, kas turnīru pabeidza bez zaudējumiem. Savukārt dinamiešu 23 gadus vecais uzbrucējs Verners Apiņš ar 31 vārtu guvumu kļuva par turnīra labāko snaiperi. Starp citu, Apiņš nāk no Staiceles, kas ir īsta futbola pilsēta ar labām tradīcijām.
Caramba/Dinamopārākums pirmajā līgā neizraisīja ne mazākās šaubas — 30 spēlēs 27 uzvaras un trīs neizšķirti, kopējā vārtu attiecība 142:14. Caramba/Dinamo ir jauna komanda, kas tika nokomplektēta tikai pirms šīs sezonas ar skaidru mērķi — uzreiz iekļūt virslīgā. Pirmās līgas čempionu galvenais treneris ir mūsu futbola sabiedrībā labi pazīstamais Mihails Koņevs, kurš savulaik jau no pirmās līgas uz virslīgu izveda arī Rīgas Olimpu (2006) un FB Gulbene (2010), bet virslīgā vadījis arī FC Jūrmala.
Virslīgas jaunpienācēju sastāvā ir arī daudzi Latvijas čempionāta līdzjutējiem pazīstami spēlētāji — Kristaps Blanks un Andrejs Perepļotkins savulaik aizvadījuši vairākus desmitus mačus Latvijas valstsvienībā, bet ne viena vien sezona virslīgā aiz muguras ir arī brāļiem Mārcim un Mārim Savinoviem, Vadimam Gospodaram, Dmitrijam Daņilovam, Aleksejam Bespalovam, Andrejam Panasjukam. Labs papildinājums izrādījās japāņu leģionārs Takeo Ogava. Šosezon dinamiešiem jau bija iespēja salīdzināt savus spēkus ar virslīgu, kad Latvijas kausa astotdaļfinālā pirmās līgas labākā komanda tikai ar minimālu rezultātu 0:1 zaudēja virslīgas ceturtajai vienībai FK Jelgava.
„Godīgi sakot, pirmajā līgā citiem nebija variantu. Mums ir daudzi spēlētāji ar pieredzi, kuri saprata, ka ir uzdevums, kas jāizpilda. Komandai bija nopietna attieksme. Pirmajā līgā tomēr ir liela atšķirība no virslīgas. Tikai uz kādām trim spēlēm mums bija patiešām jānobriest, bet daudzus mačus vinnējām ar pusspēku. Varam spēlēt virslīgā, bet droši vien būtu apakšgalā, cīnītos par sesto septīto vietu — pret lielajām komandām mums būtu grūti aizķerties. Jāpastiprinās, tad varēsim pacīnīties arī ar pirmo četrinieku,” uzskata Caramba/Dinamo uzbrukuma līderis Verners Apiņš.
Darbs komandā bija tuvu profesionālam, lai gan daudzi spēlētāji bez futbola vēl arī strādā. Trīs reizes nedēļā bija obligātie treniņi, bet vēl arī bija individuālie treniņi, atsevišķi dažādu pozīciju spēlētājiem. Man sezonas sākums bija diezgan grūts, jo biju tikko pēc traumas, tāpēc gāju uz individuālajiem treniņiem ar uzbrucējiem. Savulaik Staicelē vairāk spēlēju vidējā līnijā, bet šogad kārtīgi pastrādāju un iejutos uzbrucēja pozīcijā.”
STAICELES BEBRI
Verners Apiņš ir staicelietis, kurš futbola pamatus apguvis dzimtajā pilsētā, kur ilgus gadus spēlēja Staiceles bebru rindās. Starp citu, Caramba/Dinamo sastāvā spēlē vēl divi staicelieši — brāļi Savinovi. Jāpiebilst, ka Staicelē ir viena no labākajām futbola bāzēm valstī ar vairākiem gan īstā, gan mākslīgā zāliena laukumiem — mācību un treniņu centrs Staicele.
„Staicelē sešu gadu vecumā sāku spēlēt futbolu pie trenera Andreja Krūmiņa. Staicele ir futbola pilsēta, neko citu Staicelē nemaz nezinu, visu laiku pa laukumu vien dzīvojos. Tur ir ideāli apstākļi treniņiem, par ko paldies Jānim Bakmanim, kurš izveidojis šo centru. Vēlāk jau trenējos pie Imanta Dalkas, kurš redzēja manī potenciālu, laida spēlēt pie vecākiem puikām. Staicelē visi iziet cauri Staiceles bebriem (ilgus gadus Staiceles bebri spēlēja Latvijas čempionāta otrajā līgā, bet šogad debitēja pirmajā līgā — K. G.), kur sāku kā jaunais, bet beigās jau biju gandrīz galvenais komandas vilcējs. Liels paldies Jānim Jaunzemam un Gintam Hansonam, bez kuriem Staiceles bebri nepastāvētu. Tur mani ievēroja Valmieras treneris Gatis Ērglis, kurš mani uzaicināja uz Valmieru, kur man bija no jauna jāiekaro sava vieta,” stāsta Apiņš.
Staicele ir pazīstama arī ar lielisku futbola tradīciju — katru gadu Līgosvētku dienā pilsēta sadalās divās daļās, lai sacenstos futbola spēlē.
„Ziemeļi spēlē pret dienvidiem, zilie pret sarkanajiem. Es esmu no dienvidiem — sarkanais. Jāņos visi saģērbjas savās krāsās, tad svētku gājienā dodas uz stadionu. Tur laukuma centrā sākas apdziedāšana, bet tad iet vaļā futbols.”
Latvijā ir tradicionālie futbola centri — Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, bet jaunajiem puišiem no mazpilsētām ir daudz grūtāk aizcīnīties līdz profesionālajam futbolam.
„Jauniešu izlases regulāri brauca uz treniņnometnēm Staicelē, mani arī tur ņēma trenēties. Trenējos kopā ar tagadējiem izlases spēlētājiem Denisu Rakelu, Artūru Karašausku, Vitāliju Jagodinski. Tad gan gandrīz nemaz nerunāju krieviski, bija grūti iedzīvoties, varbūt tikai tāpēc arī mani nepaņēma. Iespējams arī fiziski nebiju tik spēcīgs. 15—16 gadu vecumā ar Skonto jauniešiem braucu uz ārzemju sacensībām, bet tur īsti nebiju savējais, tāpēc maz tiku pie teikšanas,” atceras Staiceles labākais futbolists.
ĒNU FUTBOLS
Pirms diviem gadiem Apiņš tika atzīts par Latvijas meistarsacīkšu otrās līgas Vidzemes čempionāta labāko uzbrucēju, bet pērn jau debitēja Latvijas virslīgā, pārejot uz Rīgas Daugavu. Nevar gan teikt, ka Vernera debija profesionālajā futbolā izdevās, jo sezonas vidū viņš pārcēlās uz Gulbenes komandu, kas pērn pārliecinoši uzvarēja pirmajā līgā. Šajās komandās Apiņš iepazinās arī ar mūsu futbola ēnas pusēm, jo gan Daugava, gan Gulbene tika turētas aizdomās par negodīgu spēļu rezultātu manipulācijām, bet šosezon abi šie klubi tika izmesti no virslīgas.
„Daugavaman bija liels grābeklis, uz kura uzkāpu. Skumjš stāsts — uzticējos nepareizajiem cilvēkiem. Apsvilinājos, bet arī tā ir pieredze. Dinamo organizatoriskā ziņā ir daudz pārāka, Daugava pat nestāv klāt. Dinamo ir ļoti laba attieksme, treneri interesējas un rūpējas par spēlētājiem. Uz Daugavu atnācu no komforta zonas, jo ne Staicelē, ne Valmierā neko tādu nebiju pieredzējis, tāpēc pat nenojautu, kas notiek. Ar laiku jau sāku saprast, bet neko konkrētu nezināju. Man neko tādu nepiedāvāja, nesaprotu, kā var ko tādu darīt, jo tad nav vairs jēgas spēlēt. Daugavā arī nauda kavējās, bija jāsitas par baltu velti,” atklāja Apiņš.
„Pēc tam atrādījos Kiprā (Kipras augstākās līgas klubā Othellos — K. G.), kur biju uz nedēļas treniņnometni. Tur bija kādi 80 spēlētāji, no kuriem pamazām atsijāja vājākos. Es paliku līdz pēdējai atlasei, bet viņiem īsti nevajadzēja mana tipa spēlētājus, viņiem interesēja mazi, tehniski futbolisti. Tad domāju atgriezties Valmierā, bet mani uzaicināja nedēļu patrenēties ar Gulbenes komandu. Tur bija pazīstami spēlētāji — brāļi Savinovi, Aleksejs Bespalovs. Paliku spēlēt, vinnējām pirmo līgu, bet īsti nesapratos ar kluba vadību. Man bija potītes trauma, operācija, pēc kuras smags rehabilitācijas ceļš. Atsāku trenēties ar Gulbenes komandu, bet sapratu, ka viņiem ir citas intereses. Arī gulbenietis Jānis Lapss teica, lai laižos prom, ka tur nekas labs nebūs. Sazinājos ar brāļiem Savinoviem, viņi sauca patrenēties nedēļu ar Caramba/Dinamo. Ziemas kausā vēl spēlēju Valmieras komandā, bet redzēju, ka Dinamo notiek nopietns darbs, komandā ir iekšējā konkurence, visiem ir motivācija, treneri neļauj spēlētājiem atslābt, kas man ļoti patīk.”
FUTBOLA PASAKAS
Apiņš pamazām tuvojas futbolista labākajiem gadiem. Tikko pasaules futbolā lielu rezonansi izraisīja angļu futbolists Džeimijs Vardijs, kurš Apiņa vecumā vēl spēlēja pēc skaita astotajā Anglijas futbola līgā, paralēli strādājot fabrikā, bet jau pēc dažiem gadiem uzstādīja jauno laiku Anglijas premjerlīgas rezultativitātes rekordu, gūstot vārtus 11 spēles pēc kārtas. Kāds ir staicelieša mērķis futbolā?
„Sasniegt var jebko, ja vien grib. Vispirms gribētos nostiprināties Caramba/Dinamo, būt tur vienam no vadošajiem spēlētājiem. Gribētos pierādīt, ka varu būt starp labākajiem Latvijā. Vardijs ir ļoti labs piemērs, ka no fabrikas strādnieka var kļūt par rekordistu. Lai progresētu, daudz kas ir atkarīgs no paša, bet jātiek arī īstajā sistēmā. Piemēram, Latvijā tāda ir Liepājā. Toties Daugavā bija grūti domāt par futbolu, ja trīs mēnešus nesaņem algu. Savulaik Staicelē cēlu guļbūves, bet vakaros gāju uz treniņiem. Bija grūti, pēc tam gan bija tāda fiziskā gatavība, ka pašam prieks,” saka pirmās līgas labākais snaiperis.
Verners APIŅŠ
Futbolists
Dzimis: 1992. gada 14. aprīlī Limbažos
Augums, svars: 185 cm, 84 kg
Pozīcija: uzbrucējs
Pirmais treneris: Andrejs Krūmiņš
Klubs: Caramba/Dinamo
Pārstāvētie klubi: Staiceles bebri, Valmieras FK, Daugava (Rīga), FB Gulbene
Mācījies: Staiceles vidusskola
