Par metiena tiesu
“Krištopāns… Krištopāns…” pirms Eiropas handbola čempionāta finālturnīra spēles starp Latviju un Vāciju arēnas Trondheim Spektrum preses centrā bažīgi pie sevis dungoja vācu žurnālists, nervozi riņķojot apkārt. No malas tas izskatījās nedaudz dīvaini, taču šī epizode izcili raksturoja, kā Latvijas handbola valstsvienību uztver citās turnīra dalībvalstīs. Un zināmā mērā — arī Latvijas izlases veikumu savā debijā Eiropas čempionātā kopumā, kurā čempiona titulu nosargāja Latvijas pirmie pretinieki — Spānija. Sudrabs horvātiem, bronza — vieniem no trim čempionāta saimniekiem, Norvēģijai.
“Vai Dainis Krištopāns Latvijā ir tāda zvaigzne kā hokejists Sandis Ozoliņš?” vaicāja vācu rakstošais žurnālists un aizrautīgs podkāstu autors Saša Stāts. Apmulsu, jo, tikai esot iekšā Eiropas handbola čempionāta finālturnīra trakumā, esot klāt turnīra norises vietā, var apjaust, kāda nozīme un spēks vecajā kontinentā ir rokasbumbas sporta spēlei… Apmulsu, jo, šķiet, neapzināmies, cik izcilu spēlētāju un personību šobrīd pieredzam.
Finālturnīram pavisam bija akreditējušies aptuveni tūkstoš (!) žurnālistu. Organizatori paskaidroja, ka visvairāk mediju pārstāvju, protams, bija no Vācijas, kam sekoja Skandināvijas valstis. Valstī, kur handbols ir populārākais sporta veids uzreiz aiz futbola un kur ir 750 000 licencētu handbolistu, pērn handbola bundeslīgas pusfināla reitingu translācijas sasniedza 12 miljonus skatītāju. Salīdzinājumam: titulētajai Francijai, kura šoreiz netika ārā no apakšgrupas (kā jau olimpiskajā gadā…), ir 440 000 reģistrēto spēlētāju, Zviedrijā, kur notika čempionāta izšķirošās finālspēles — 120 000, Eiropas čempionu troņa turētājiem — 99 000 licencētu spēlētāju, Latvijā — aptuveni 2000.
Žurnāls Sports bija vienīgais Latvijas medijs, kurš klātienē apmeklēja Eiropas čempionātā finālturnīru jeb EHF EURO 2020.
TRAUMAS LIEK PIEBREMZĒT
Pirms čempionāta starta handbola ekspertu vidū vadošais viedoklis par Latvijas izlases izredzēm Tronheimā bija skeptisks. Handbola speciālisti prognozēja, ka pirmajā spēlē pret Eiropas čempioniem — ātrajiem un tehniskajiem spāņiem — nav nekādu izredžu. Nīderlande tika uzskatīta par līdzvērtīgu pretinieku, ko vajadzētu uzvarēt, ja jau kvalifikācijas turnīrā holandiešus spējām atstāt aiz muguras. Savukārt pret Vāciju līdzīgi kā pret spāņiem izredzes tika vērtētas kā niecīgas, tomēr telpa pārsteigumiem cīņā tika atstāta.
Tuvojoties čempionātam, prognozes vēl pesimistiskākas padarīja ziņas, kas pienāca no valstsvienības nometnes. Krištopānam traumētas abas potītes, viņa komandas biedram Vardar rindās Artūram Kuģim arī trauma — savainojumi abiem spēlētājiem, kuri 2019. gada jūnijā Valmierā pret Slovēniju veica izšķirošo finiša spurtu, ievelkot valstsvienību finālturnīrā. Kuģis izkrita no sastāva pavisam, savukārt Ģirts Lilienfelds bija uz špricēm, arī pieredzējušais Evars Klešniks nebija vislabākajā kondīcijā, turklāt ar savainojumu sekām cīnījās vēl citi.
NEZINĀMAIS…
Pirms debijas pret Spāniju valdīja neziņa — neviens no malas Latvijas izlasi pirms čempionāta nebija redzējis… Kas īsti būs tā komanda, kura iznāks laukumā?
Klātesot 4500 skatītājiem, latvieši sāka spēcīgi. Komandas kapteinis Ingars Dude jau pirmajā uzbrukumā guva Latvijas izlases pirmos vārtus Eiropas čempionātu finālturnīros. Iniciatīvu uzņēmās Aivis Jurdžs, Krištopāns piebalsoja, kamēr Edgars Kukša vārtos bija nepārspējams, — spēles 8. minūtē uz kuba dega 3:0. Labāk nekā cerēts! Spāņi gan nenodrebēja, ātri atspēlējās un mēģināja pamazām pārņemt iniciatīvu. Ar iespaidīgu tālšāvienu pirmā puslaika pēdējā sekundē Uvis Strazdiņš samazināja rezultāta starpību līdz 11:14, neļaujot sāncenšiem atslābt. Otrā puslaika sākumā spāņi nervozā cīņā saņem otro sarkano kartīti (vispirms diskvalifikāciju dabūja viens no komandas līderiem Horhe Makeda), taču spāņiem aizvien veiksmīgāk izdevās uzspiest savu spēles stilu. Latvieši mēģināja glābt cīņu, uzbrukumos ilgstoši mainot vārtsargu pret septīto laukuma spēlētāju. Beigās zaudējums, kas uz papīra izskatās sliktāk, nekā bija mačs — 22:33. Spēles labākā spēlētāja balvu saņēma Krištopāns, kurš visās čempionāta spēlēs guva katrā pa septiņiem vārtiem.
“Prieks mijas ar vilšanos,” izjūtas pēc debijas MIX zonā komentēja Aivis Jurdžs. “Ļoti labi iegājām spēlē, no nervozitātes nebija ne miņas. Spāņiem nebija viegli pret mums pozicionālā aizsardzībā, uzbrukumus veidojām pacietīgi un meklējām iespējas. Otrajā puslaikā pretiniekiem atvieglojām dzīvi ar vienkāršām, tehniskām kļūdām, kuras Spānijas izlase pārvērta ātrajos uzbrukumos. Spāņi ir taktiski gudri — viņi redz, kur mums ir galvenais ierocis, un izslēdz viņu no spēles — tas nav tik vienkārši: spāņi Krištopānam nolika blakus ātru spēlētāju, no kura Dainis tīri ar kāju kustību nevar aizmukt. Tādēļ viņam katrs uzbrukums bija jāsāk tālāk no pretinieku vārtiem, sākot no saviem soļiem, kas ir ļoti grūti,” komentēja 36 gadus vecais Jurdžs.
Savukārt Spānijas izlases galvenais treneris Džordi Rivera pēcspēles preses konferencē atviegloti nopūtās. “Galvenais, ka mums izdevās paņemt divus punktus. Latvija mūs stipri izaicināja, divas sarkanās kartītes lika krietni pasvīst,” sacīja Rivera. Savukārt kreisās malas uzbrucējs Anhels Fernandess skaidroja, ka vienmēr čempionātā pirmā spēle ir grūta. “Latvijas izlase mums radīja daudz grūtību, īpaši pirmajā puslaikā,” uzsvēra Fernandess, kurš guva piecus vārtus un vēlāk kļuva par čempionāta rezultatīvāko Spānijas izlases spēlētāju.
Kā zināms, finālturnīrā tā arī nevienai komandai neizdevās uzvarēt Spāniju, un spāņi nosargāja titulu.
ATBILDĪBAS IZJŪTA VAI MENTALITĀTE?
Lai gan Latvijas izlase tikai reizi pēdējās četrās spēlēs bija pieveikusi Nīderlandi, līdzjutēji šajā spēlē sagaidīja uzvaru. Protams, spēlē pret citiem finālturnīra debitantiem cita mērķa nemaz nevarēja būt, taču kopš kvalifikācijas turnīra situācija ar komandu reālajiem spēku samēriem bija mainījusies.
Dienu pirms spēles abas komandas aizvadīja treniņu Heimdalas skolas handbola centrā. Vispirms laukumā no saspringuma vieglā treniņā centās atbrīvoties latvieši. Kad nodarbība vēl nebija beigusies, blakus laukumā absolūti atraisītā noskaņojumā devās Nīderlandes izlase. “Holandiešiem patīk riskēt, patīk spēlēt aktīvi — paņemt pretinieku uz nervozitāti,” apzinājās Dainis Krištopāns, kurš treniņu pabeidza ātrāk ar ledus maisu uz potītes.
Savukārt Vācijas bundeslīgas kluba Lemgo malējais spēlētājs Bobijs Šāgens bija holandiešu rezultatīvākais spēlētājs kvalifikācijas turnīrā spēlēs tieši pret Latviju. “Šajā turnīrā gribam uzvarēt vismaz vienu spēli. Pret Latviju — tās vienmēr ir sīvas un smagas cīņas,” sacīja atraktīvais Šāgens. Viņš brīvajā laikā nodarbojas ar handbola žurnālistiku — līdzīgi kā mūsu vārtsargs Raitis Puriņš.
Bažas apstiprinājās.
MELNĀ DIENA
No malas izskatījās, ka Latvijas izlasei šajā spēlē nekas nesanāca, bet holandiešiem, kuri cīnījās ar sešiem bundeslīgas spēlētājiem, spēle gāja no rokas.
Spēles sākumā pēc Nila Kreicberga metiena Latvijas izlase gandrīz 6000 skatītāju klātienē izvirzījās vadībā ar 1:0, taču tā arī palika pēdējā reize, kad vadībā bija sarkanbaltsarkanie…
“Brīdis, kad varējām spēli salauzt, bija otrajā puslaikā, kad atspēlējāmies līdz mīnus trīs, mums bija bumba, bet paši uzbrukumā kļūdījāmies, un nīderlandieši uzreiz mūs sodīja ar vārtiem — pie mīnus divi viņi visticamāk sāktu nervozēt, bet sanāca mīnus četri,” pēc spēles norādīja Latvijas izlases galvenais treneris Armands Uščins. “Nīderlande ir ļoti progresējusi, šodien netikām galā ar viņu kreiļiem. Katram mūsu spēlētājam bija psiholoģiskais spiediens, kļūdas maksāja uzreiz punktus atpakaļ. Lielā mērā mēs esam šeit, pateicoties Dainim (Krištopānam), šodien viņš nebija tik aktīvs, nepavilka arī vārtsargi, kā gribētos.”
Treneris nepiekrita, ka izvēlētā stratēģija, gatavoties čempionātam bez pārbaudes spēlēm, būtu bijusi kļūda: “Veterāniem vajag vairāk laika, lai atjaunotos. Mēs varējām atstāt pirmo septītnieku malā un braukt uz pārbaudes spēlēm ar jaunajiem spēlētājiem, bet tas nebija mūsu mērķis.”
Kapteinis Dude uzsvēra, ka komanda pārāk daudz paļāvusies uz Krištopānu. “Pašiem ir vairāk jāuzņemas iniciatīva, kuras pietrūka — tāpat kā atbildības izjūtas. Nevar visu laiku gaidīt, ka viens cilvēks uztaisīs spēli. Mēs visu laiku kaut kur peldējām. Nīderlande nospēlēja savu spēli vislabākajā līmenī, pat varbūt vēl nedaudz labāk,” sacīja Dude.
Savukārt mača labākā spēlētāja balvu saņēmušais Kejs Smits, kurš ar septiņiem goliem bija rezultatīvākais Nīderlandes izlasē, uzsvēra, ka šī bija ļoti, ļoti laba spēle holandiešu izpildījumā. “Mums izdevās nospēlēt tieši tā, kā pirms cīņas bijām runājuši — jūs varējāt redzēt, kā spēlējām aizsardzībā — pirmajā puslaikā ielaidām tikai 10 vārtus. Laba aizsardzība pavēra iespējas ātrajiem pretuzbrukumiem. Pārtraukumā runājām — vienkārši jāturpina spēlēt tieši tādā pašā stilā,” sacīja Dānijas kluba TTH Holstebro labais ārējais spēlētājs. “Latvijas izlasei nebija reālu iespēju atspēlēties, un mēs to redzējām — ikreiz, kad rezultāta starpība saruka, mēs spējām noturēt iniciatīvu un pat palielināt pārsvaru. Dzelžaina aizsardzība spēlē allaž ienes nedaudz nervozitātes. Redzējām, ka Latvijas izlase mēģināja rast dažādus risinājumus, bet nekas īsti nestrādāja. Nekāda lūzuma punkta spēlē pat nebija, visu maču bijām vadībā, un mums izdevās saglabāt maksimālu koncentrēšanos. Atraktīvās izspēles beigās — tā ir daļa no spēles stila, izbaudot handbolu visā būtībā.
VĀCIEŠU BAILES
Pirms spēles ar Vāciju joprojām gaisā virmoja zaudējuma rūgtums pēc negaidīti neizteiksmīgās spēles pret holandiešiem. Tiesa, izredzes izcīnīt otro vietu grupā un iekļūt turnīra nākamajā kārtā nebija zudušas. Pirms mača, aprunājoties ar Latvijas līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši no Ludzas, fani vien pauda cerību, ka vīri godam novedīs čempionātu līdz galam. Latvieši par vienas dienas spēļu biļeti maksājuši 80 eiro, kas mēnesi pirms čempionāta iepriekšpārdošanā internetā bija lētā ieejas kartes versija. “Tikai Ziemassvētkos bija atlaide un uz brīdi cena tika samazināta līdz 40 eiro,” pastāstīja līdzjutēji.
Tikmēr Vācijas izlases nometnē, ko pavadīja aptuveni 60 žurnālistu, valdīja piezemēta piesardzība. Viens no pasaules labākajiem vārtsargiem, 37 gadus vecais Johannes Biters sarunā ar žurnālu Sports atgādināja: “Domāju, Latvijai joprojām ir plāns šajā čempionātā uzvarēt vienu spēli — pret Nīderlandi tas neizdevās, tādēļ tagad latvieši gribēs uzvarēt mūs.” 2007. gada pasaules čempions no TVB 1898 Stuttgart kluba uzsvēra: “Latvija spēj demonstrēt kvalitatīvu handbolu, komandai ir perfekts sniegums labā ārējā pozīcijā (Krištopāns). Protams, Latvijai nav tik pieredzējušu spēlētāju kā Spānijai vai Vācijai, komanda tomēr ir tikai pirmo reizi kvalificējusies finālturnīram.”
Preses centrā pirms spēles valdīja nervozitāte. Acīmredzot vācieši neizslēdza iespējamību: Krištopāns var uztaisīt rezultātu, bet pēc tam Nīderlande var pieveikt Spāniju, kurai pēdējā kārtā nekas neizšķīrās. Vācijas žurnālisti uzskatīja, ka Latvijas izlase tiek pārlieku respektēta. “Jums taču ir viens spēlētājs — Krištopāns. Nu, labi, piekrītu — vēl Jurdžs,” augstprātīgi sacīja viens no mediju pārstāvjiem. Krištopāna vārds tika locīts dzirdami, pat stāvot rindā pēc uzkodām, kāds vācietis pūta: “Krištopāns… Krištopāns…”
UZVARA PĀR SPĒCĪGO LATVIJU
Krištopāns ar precīzu metienu atklāja spēles rezultātu, un latvieši atraisīti sāka spēli. Pirmā puslaika otrajā daļā pamazām sāka pieaugt vāciešu pārsvars — vispirms latvieši nonāca iedzinēju lomā ar 7:11, bet 30. minūtē uz tablo jau iedegās satraucošais 10:16. Taču sekundi pirms pārtraukuma Politers paguva atspēlēt svarīgus vārtus. Otrajā puslaikā vācieši turpināja uzņemto kursu, palielinot handikapu līdz pat septiņiem goliem. Kādā no epizodēm pašaizliedzīgi vārtus glāba Puriņš, bumbu atvairot ar seju un paliekot nokdaunā. Cīņu savās rokās ņēma Dude, Krištopāns, Ermanis, un pēc Jurdža metiena 50 sekundes pirms spēles beigām Vācijā par veseri iesauktais Jurdžs ar labu metienu rezultāta starpību samazina līdz minimumam — 27:28. Tribīnes eksplodē, un, šķiet, teju visa Spektrum arēna ir par Latviju. Skaļi aplausi un sajūsma par mūsējiem! Vācieši izglābās, paņemot pārtraukumu, lai novilcinātu spēles laiku.
“Ja spēle ilgtu vēl divas minūtes, mēs būtu zaudējuši,” sacīja žurnālists Štāts, norādot, ka trenerim pie Vācija izlases stūres dienas ir skaitītas.
“Aizvadījām labu spēli,” pieticīgi izteicās Jurdžs. “Man joprojām sāp zaudējums Holandei. Ja to spēli izņemam no turnīra ārā, mēs ļoti labi sevi šeit prezentējām, un tiešām tas sagādāja prieku.”
Cīņas rezultatīvākais spēlētājs Juliuss Kūns, kurš guva astoņus vārtus, uzsvēra, ka vācieši nenospēlēja savu labāko spēli, īpaši otrajā puslaikā. “Pieļāvām daudz kļūdu, kas ļāva Latvijai atspēlēties. Es neesmu pārsteigts — ļoti, ļoti gatavojāmies šim mačam. Krištopāns nospēlēja ļoti labi, un mēs zaudējām kontroli pār savu aizsardzību. Mūsu mērķis ir iekļūt pusfinālā, svarīgi saglabāt vēsu prātu,” sacīja 2016. gada Eiropas čempions un Rio olimpisko spēļu sudraba medaļnieks. Mērķi gan piepildīt neizdevās, finišējot 5. vietā.
Latvija turnīru pabeidza pēdējā 24. vietā, ko noteica gūto un zaudēto vārtu attiecība. Tomēr latvieši no čempionāta atvadījās ar dziļākiem pēdu nospiedumiem un ovācijām nekā Serbija, Ukraina, Bosnija un Hercegovina, Krievija vai Polija, kuras arī turnīrā neizcīnīja nevienu punktu.
Nākamajā dienā respektablā Vācijas izdevuma Bild vāku rotāja virsraksts: “Uzvara pār spēcīgo Latviju”.
Kā rezumēja kādreizējais Latvijas handbola izlases kapteinis Raimonds Emuliņš, kurš agrāk vadīja arī Latvijas Handbola federāciju, šis čempionāts Latvijai ir vērtējams ar plus zīmi. “Tas ir novērtējums vairākām handbola paaudzēm — šis starts finālturnīrā bija mērķa īstenojums, kurš kādreiz šķita kas neiespējams, bet tagad čempionāta laikā kļuva par stabilu realitāti,” sacīja Emuliņš.
Laiks gatavoties pasaules čempionātam.
LATVIJAS IZLASES REZULTĀTI EIROPAS ČEMPIONĀTA FINĀLTURNĪRĀ
Spānija — Latvija 33:22 (14:11)
Latvija — Nīderlande 24:32 (10:16)
Latvija — Vācija 27:28 (11:16)
LATVIJAS HANDBOLA IZLASE EČ
(Spēlētājs, vārti)
Dainis Krištopāns 21
Nils Kreicbergs 13
Aivis Jurdžs 11
Ingars Dude 9
Māris Veršakovs 7
Uvis Strazdiņš 4
Andis Ermanis 3
Egils Politers 2
Oskars Arājs 1
Rihards Leja 1
Ģirts Lilienfelds 1
Evars Klešniks, Jānis Pavlovičs, Austris Tuminskis
Vārtsargi: Edgars Kukša, Raitis Puriņš
2020. GADA EIROPAS ČEMPIONĀTS HANDBOLĀ
1. Spānija
2. Horvātija
3. Norvēģija
4. Slovēnija
5. Vācija
6. Portugāle
7. Zviedrija
8. Austrija
9. Ungārija
10. Baltkrievija
11. Islande
12. Čehija
13. Dānija
14. Francija
15. Maķedonija
16. Šveice
17. Nīderlande
18. Melnkalne
19. Ukraina
20. Serbija
21. Polija
22. Krievija
23. Bosnija un Hercegovina
24. Latvija
