Prezidents, kurš atbalsta jaunatni

Gada
nogalē Rīgas domes kausa izcīņas laikā pirmo reizi Latvijas galvaspilsētā
ieradās Starptautiskās Handbola federācijas (IHF) prezidents ēģiptietis Hasans
Mustafa, kurš sniedza arī interviju Sportam.

Vizītes
laikā Hasans Mustafa kopā ar Latvijas Handbola federācijas prezidentu Anriju
Brencānu piedalījās turnīra atklāšanā, apmeklēja divas Latvijas izlases spēles,
kā arī tikās ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski un
ģenerālsekretāru Einaru Fogeli, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts
sekretāra vietnieku sporta jautājumos Edgaru Šnepu un Rīgas domes
priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dineviču, apspriežot jautājumus par handbola
attīstību Latvijā un vienojoties par turpmāko atbalstu. Sarunās par galvenajām
handbola problēmām mūsu valstī tika atzītas rokasbumbas standartiem atbilstošu
sporta zāļu un kvalificētu treneru trūkums. –
Esmu priecīgs apmeklēt Rīgu laikā, kad Latvijas Handbola federācijai aprit piecdesmit
gadi kopš tās dibināšanas. Paldies tās prezidentam par uzaicinājumu un novēlu
veiksmi federācijai nākamajos piecdesmit tās pastāvēšanas gados! – mūsu sarunu
IHF prezidents sāk ar apsveikuma vārdiem. – Ceru, ka šī nebūs pēdējā reize, kad
viesojos Latvijā.

–
Kādi ir jūsu vizītes mērķi?

–
Mēs apspriedīsim, kā attīstīt handbolu Latvijā. IHF vienmēr ir gatava
sadarboties ar Latvijas Handbola federāciju, lai realizētu tās mērķus.

–
Kā panākt handbola izaugsmi Latvijā?

–
Jums ir ļoti aktīvs prezidents, viņš pats spēlējis handbolu, un tas nozīmē, ka
mīl savu sporta veidu. Viņam ar IHF ir laba sadarbība, taču ir vajadzīga
palīdzīga roka arī no valdības, Olimpiskās komitejas, Izglītības un zinātnes
ministrijas puses, lai sasniegtu labus rezultātus. Vajag sākt ar jauniešu
piesaistīšanu, jo handbols ir aizraujoša, pievilcīga un viegli uztverama spēle.

–
Cik populārs handbols ir Ēģiptē?

–
Populārāks nekā Latvijā. Handbols Ēģiptē tikai nedaudz atpaliek no futbola. Arī
mūsu federācija nesen nosvinēja piecdesmito jubileju, tāpēc pirms mēneša
Ēģiptes vīriešu handbolu izlase tikās ar pasaules izlasi. Mēs zaudējām tikai ar
vienu vārtu starpību. Labi rezultāti ir arī jauniešiem un junioriem. Tas
nozīmē, ka handbols mums ir augstā līmenī.

–
Kādi ir IHF nākotnes plāni?

–
Esam izveidojuši jaunu Izaicinājuma kausa izcīņas sistēmu. Piemēram, Āfrikā,
kas ir sadalīta septiņās zonās, katras zonas komandas, izņemot spēcīgāko
izlasi, piedalās savā turnīrā. Pēc tam zonas uzvarētājas citā turnīrā noskaidro
kontinenta divas labākās komandas, kas tiksies ar citu kontinentu Izaicinājuma
kausa izcīņas divām spēcīgākajām komandām. Mūsu mērķis ir ieviest šo sistēmu
katrā kontinentā, izveidojot visaptverošu Izaicinājuma kausa izcīņas turnīru,
kur visas izmaksas segtu IHF. Turnīra laikā notiks arī treneru un tiesnešu
apmācības kursi, attīstot handbolu valstīs, kurās tas nav tik populārs. Kad par
šo sistēmu pastāstīju Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentam Žakam
Rogem, viņš to ieteica ieviest arī citos sporta veidos, un no SOK kabatas tās
realizācijai atvēlēja 50 tūkstošus dolārus.

–
2010. gadā notiks pirmās Jaunatnes olimpiskās spēles.

–
Mums vajag sākt ar pašiem mazākajiem, ļaujot viņiem izbaudīt olimpisko
atmosfēru un iepazīt citas valstis, to tradīcijas. Tā ir arī iespēja
talantīgajiem sportistiem, kuri nāk no valstīm, kas sportu nespēj pietiekami
atbalstīt, demonstrēt savas spējas un saņemt SOK atbalstu, lai talantu
attīstītu. Ļoti svarīgi spēļu laikā jauniešus izglītot, cik bīstama ir dopinga
lietošana.

–
Jūs esat sarakstījis maģistra darbu Vārtsarga statuss. Vai šī spēlētāja
statuss handbolā ir mainījies?

–
Vārtsargi kļūst par arvien nozīmīgāku komandas sastāvdaļu. No Vācijas
bundeslīgas saņēmu pētījumu, kas apliecina, ka handbols ir ātrāks nekā
basketbols, un vārtsarga pienākumi kļuvuši vēl sarežģītāki.

–
Handbolista karjeru beidzāt trīsdesmit gadu vecumā. Kāpēc tik agri?

–
Man bija mērķi, kurus es sasniedzu. Desmit gadus spēlēju Ēģiptes izlasē, pēc
tam, Leipcigas institūtā ieguvis trenera diplomu, kļuvu par valsts izlases
treneri.

–
Par Ēģiptes labāko treneri jūs atzina 1997./1998. gada sezonā. Kuru komandu
trenējāt?

–
Es biju Alahle (tulkojumā – nacionālais) komandas treneris, kas
ir viens no vadošajiem un slavenākajiem klubiem Arābijā. Klubam ir simts gadu
ilga vēsture, un katrā Arābijas valstī ir viens klubs, kas nosaukts Alahle
vārdā.

–
Kādi ir jūsu lielākie sasniegumi spēlētāja, trenera vai tiesneša karjerā?

–
Esmu atzīts par Ēģiptes labāko spēlētāju, treneri un tiesnesi, taču siena, kas
mani tajā laikā šķīra no pārējās pasaules, neļāva sasniegt augstākas virsotnes.

–
Vai tas ir labi, ka handbolisti dodas spēlēt ārpus savas valsts robežām?

–
Katrai izvēlei ir savas priekšrocības un trūkumi. Dodoties prom, sportists var
spēlēt ar spēcīgākām komandām un spēlētājiem, tā attīstoties. Ja viņš paliek
savā valstī, ir pieejamāks izlasei un var arī uzlabot savas prasmes. Latvijā handbolistam
tomēr labāk doties ārpus valsts un galvenais – spēlēt labā komandā, kur var uzlabot
meistarību.

–
Eiropas Handbola federācijas darba grupas kārtējā sēdē tika spriests par to, ka
nākotnē kvalifikācijas mačus vajadzētu aizvadīt uz laukumiem, kuriem ir tikai
handbola spēles līnijas.

–
Tas būtu labāk, jo tad trenerim, spēlētājiem un tiesnešiem ir vieglāk
koncentrēties spēlei. Nozīmīgākajos turnīros – Čempionu līgā, Eiropas un pasaules
finālturnīros – noteikti vajadzētu sacensties  sporta zālēs, kur ir tikai handbola spēles
līnijas. Tas palielinātu rokasbumbas kvalitāti. Nav pareizi, ka uz laukuma ir
sešu spēļu līnijas, tomēr mums jābūt praktiskiem. Nevar zāli atdot tikai
handbolam. Tas būtu finansiāli neizdevīgi.

–
IHF prezidents esat kopš 2000. gada. Kādas izmaiņas esat veicis?

–
Biju ļoti priecīgs, saņemot statistiku par televīzijā skatītākajiem sporta
veidiem olimpiskajās spēlēs Atēnās 2004. gadā. Handbola popularitāte ir augusi:
pirmajā vietā bija vieglatlētika, otrajā peldēšana, bet trešais skatītākais
bija handbols. Agrāk handbols bija attīstīts galvenokārt tikai Eiropā, bet
tagad ir labas komandas arī Āfrikā, Āzijā un Amerikā. Pašlaik strādājam, lai
handbolu attīstītu lielajās valstīts: Ķīnā, ASV, Indijā, Austrālijā, Pakistānā.
Izstrādāta arī jau pieminētā Izaicinājuma kausa izcīņas sistēma. Esam
izveidojuši programmu, kuras ietvaros jebkura valsts federācija var iegūt video
materiālus par handbolu. Svarīgākais, ka IHF ienākumi ir palielināti par 500
procentiem. Izveidots projekts, jauno tiesnešu izglītošanai. Agrāk tikai
spēcīgākajām handbola valstīm bija labi tiesneši, bet tagad arī, piemēram,
Latvijai ir labs tiesnešu pāris (Renārs Līcis un Zigmārs Stoļarovs). Sarunā ar tiesnešu
komisijas vadītāju izteicos, ka latviešiem jādod iespēja tiesāt visaugstākajā
līmenī.

–
Jums ir arī hobijs, varbūt vēl spēlējat handbolu?

–
Handbolu nespēlēju, jo man diemžēl ir problēmas ar plecu. Tomēr katru dienu
pastaigājos pusotru stundu, veicot astoņus kilometrus.

Raitis
PURIŅŠ

Hasans
Mustafa

IHF
prezidents

Ēģiptes
handbola federācijas prezidents (kopš 1996. gada)

Dzimis    1944. gada 28. jūlijā

Sasniegumi
sportā             atzīts par Ēģiptes labāko handbola
spēlētāju, treneri un tiesnesi

Darba
gaitas          Ēģiptes Olimpiskās komitejas
ģenerālsekretārs (1992.- 1996.), IHF padomes biedrs (1992.-2000.), IHF
prezidents kopš 2000. gada, Ēģiptes Olimpiskās komitejas loceklis