Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sapņot sākam Andorā

Ar spēli Andorā Latvijas futbola valstsvienība sāk 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru, kur mūsu pretinieki būs vēl arī Portugāles, Šveices, Ungārijas un Farēru salu izlases spēlētāji. Uz pasaules čempionāta finālturnīru dosies visu grupu uzvarētājas, bet labākās astoņas no deviņām grupu otro vietu ieguvējām vēl aizvadīs pārspēles par ceļazīmēm uz Krieviju.

Uzreiz pēc izlozes daudzi steidzās priecāties par labu grupu, bet pēc Euro 2016 optimisti ir kļuvuši piesardzīgāki, jo ne tikai jaunā Eiropas čempionvienība Portugāle, bet arī Šveice un Ungārija vasarā Francijā uzskatāmi demonstrēja savu spēku, tiekot ārā no grupas. Iesākumā gan Latvijas futbolistiem būs jāpārvar tā sauktā Eiropas futbola punduru — Andoras un Farēru salu — barjera. Daudz kas kļūs skaidrs jau pēc pirmajām spēlēm, jo mūsu valstsvienība atlases ciklu sāk 6. septembrī ar spēli Andorā, bet oktobrī savā laukumā uzņemsim Farēru salu un Ungārijas futbolistus. Lai saglabātu cerības uz otro vietu, pirmajās trīs spēlēs vajadzētu izcīnīt vismaz septiņus punktus, bet šā gada pēdējā spēlē novembrī Portugālē iegūts punkts jau būtu liela mēroga sensācija.

ROBI SASTĀVĀ

Diemžēl kvalifikācijas turnīra startā Latvijas valstsvienības galvenajam trenerim Marianam Paharam būs jāiztiek bez vairākiem vadošajiem spēlētājiem — traumu dēļ Andorā nespēlēs centra aizsargs Kaspars Dubra, pussargs Aleksandrs Cauņa un uzbrucējs Deniss Rakels.

Paharam nav īpaši jāsatraucas par vārtsargu līniju, jo joprojām ierindā ir mūsu ierastais pirmais numurs — 36 gadus vecais Andris Vaņins, kurš gan šosezon vairs nespēlē Šveices augstākajā, bet gan pēc skaita otrajā līgā, pārejot no FC Sion uz FC Zurich. Savukārt Latvijas virslīgā un arī Eirokausu mačos savu gatavību kaut kad aizstāt Vaņinu jau vairākas sezonas apliecina arī 28 gadus vecais FK Jelgava vārtu vīrs Kaspars Ikstens.

Ne tik vienkārši viss ir ar aizsardzību. Latvijas valstsvienības kapteinis, 34 gadus vecais Kaspars Gorkšs, pēc nepilnu desmit gadu ilgās karjeras ārzemēs atgriezies Latvijas čempionātā, pastiprinot FK Liepāja. Taču nevar teikt, ka izlases kapteinim mūsu čempionātā viss uzreiz ritēja gludi — jūlija un augusta FK Liepāja četru spēļu sērija vien bija ko vērta. Liepājnieki katrā mačā ielaida pa trim vārtiem, piedzīvojot arī trīs zaudējumus ar 2:3 (FK Ventspils, FK Jelgava un FS METTA/LU), kas pārsvītroja liepājnieku cerības nosargāt valsts čempionu titulu. Protams, ne jau tikai viens Gorkšs ir atbildīgs par liepājnieku aizsardzību, bet tas rada satraukumu. Pagājušajā Euro 2016 atlases ciklā Gorkša partneris Latvijas izlases aizsardzības centrā bija Kaspars Dubra, bet ceļgala savainojums Kasparam liegs spēlēt vismaz mēnesi.

Pagājušajā ciklā pāris mačus valstsvienības aizsardzības centrā aizvadīja arī Vitālijs Jagodinskis, kurš jau pirms četriem gadiem nonāca titulētākajā Ukrainas klubā Kijevas Dinamo, taču tā arī neiekaroja vietu sastāvā. Pagājušajā sezonā viņš vismaz tika izīrēts citam Ukrainas klubam — Hoverla, bet šovasar 24 gadus vecais aizsargs palicis bez spēļu prakses. Uz septembra spēlēm (pirms mača Andorā Latvijas izlase vēl otrajā septembrī Rīgā aizvadīja pārbaudes spēli ar Luksemburgu), Pahars uzaicinājis tikai divus centra aizsargus — Gorkšu un Jagodinski. Interesanti, ka pat šādā situācijā Pahars nolēmis iztikt bez ārzemēs spēlējošajiem centra aizsargiem, kuri vēl pirms pāris gadiem ne bez panākumiem spēlēja izlasē, — Naura Bulvīša (šo sezonu visai veiksmīgi sācis Anglijas pēc skaita ceturtās līgas klubā Plymouth Argyle) un Renāra Rodes (šovasar pārcēlies uz Dienvidāfriku).

Savukārt ar malējiem aizsargiem mums viss ir pa vecam, joprojām ierindā ir pagājušā cikla pamatspēlētāji — Vladislavs Gabovs un Vitālijs Maksimenko, kuri regulāri spēlē attiecīgi Polijas un Austrijas augstākajā līgā, tāpat pārbaudīta vērtība ir arī FK Jelgava kapteinis Gints Freimanis. Vienīgi šobrīd ne tos labākos laikus piedzīvo vēl viens uz izlasi izsauktais aizsargs — Antons Kurakins, kurš pagājušajā sezonā bija stabils Skotijas premjerlīgas kluba Hamilton Academical spēlētājs, bet šosezon izrādījies skotu klubam nevajadzīgs.

AR ĪPAŠIEM NOPELNIEM

Salīdzinot ar pagājušo ciklu, nekādas lielās pārmaiņas nav gaidāmas arī Latvijas izlases vidējā līnijā. Diemžēl ir lielas šaubas, cik nopietns palīgs šajā ciklā būs mūsu potenciāli labākais pussargs Aleksandrs Cauņa no Maskavas CSKA, kurš pāris pēdējos gadus vairāk ārstē savainojumus, nekā spēlē — šovasar Aleksandrs pārcietis kārtējo operāciju. No pagājušajā ciklā izlasē regulāri spēlējošajiem pussargiem šoreiz nav uzaicināts arī Aleksandrs Fertovs, kurš šovasar palika bez kluba.

Interesanti, ka valstsvienības kandidātu lokā iekļauti uzreiz trīs FK Jelgava pussargi — Artis Lazdiņš jau ne reizi vien spēlējis izlases pamatsastāvā, toties Gļeba Kļuškina rēķinā ir tikai viena pārbaudes spēle valstsvienībā pirms trim gadiem, bet Boriss Bogdaškins pirmo reizi uzaicināts uz izlasi. Ar pieciem spēlētājiem FK Jelgava kļuvusi par visplašāk pārstāvēto klubu valstsvienībā. Tajā pašā laikā izlasē nav neviena bez piecām minūtēm jauno Latvijas čempionu — Jūrmalas Spartaka — spēlētāja. Par jūrmalnieku reālāko pretendentu uz vietu izlasē tika uzskatīts jaunais pussargs Jevgēņijs Kazačuks, taču viņš pagaidām ir palicis Latvijas U-21 izlases rīcībā. Zīmīgi, ka gandrīz puse valstsvienības kandidātu spēlē Latvijas čempionātā — 11 no 24.

No Latvijas čempionāta klubiem izlasē iekļauti vēl četri pussargi — pieredzējušie Aleksejs Višņakovs (Rīgas Futbola skola) un Oļegs Laizāns, kā arī jaunais Roberts Savaļnieks (abi no FC Riga) un FK Liepāja argentīnietis Kristians Toress. Īpaši jāizceļ Toress, kuram šogad par īpašiem nopelniem tika piešķirta Latvijas pilsonība. Pērn Toress tika atzīts par mūsu virslīgas labāko spēlētāju, bet noteikti var pastrīdēties, ko nozīmē īpaši nopelni Latvijas labā. Jāpiebilst, ka Toress Latvijā ieradās jau pirms 12 gadiem, šeit ir izveidojis ģimeni, taču tā arī nav iemācījies valsts valodu (diemžēl šajā jomā viņš izlasē nav vienīgais). Redzēsim, cik lielu lomu Toress spēlēs izlasē, jo sākotnējā kandidātu sarakstā Pahars viņu nemaz nebija iekļāvis, uzaicinot pēdējā brīdī. Ņemot vērā, ka Toresam jau ir 31 gads, par nākotnes perspektīvu arī diez vai var runāt.

Vēl joprojām neesam atguvušies no padomju laikos notikušās mūsu futbola pārkrievošanas, kad sporta karalis pie mums gandrīz vai tika pārvērsts par cittautiešu sportu, taču atkal savas problēmas ceram risināt mākslīgā veidā. Atgādināšu, ka jau 1998. gadā šādā īpašā veidā pilsonību ieguva krievu uzbrucējs Mihails Miholaps, kurš pat izlases rezervista statusā aizbrauca uz Euro 2004 Portugālē, taču divi gūtie vārti 32 izlases spēlēs nav nekas dižs. Savukārt pirms deviņiem gadiem Saeima steidzamības kārtā (!) piešķīra pilsonību vēl trim iebraucējiem, no kuriem neviens tā arī nedeva reālu labumu Latvijas futbolam — tagadējais FK Jelgava pārstāvis Andrejs Perepļotkins gan bez lieliem panākumiem mazliet uzspēlēja Latvijas valstsvienībā, bet Andreju Kostjuku un Ivanu Sputaju atceras tikai kvēlākie mūsu futbola līdzjutēji.

Pagājušajā ciklā par vidējās līnijas līderi izvirzījās Artūrs Zjuzins, kurš jau piecus gadus spēlē Krievijas pirmajā līgā (šogad 25 gadus vecais futbolists pārcēlies uz Tambovas klubu, kur gan reti tiek laukumā). Savukārt Igors Tarasovs, kurš šogad no Polijas augstākās līgas pārcēlies uz Turcijas pēc skaita otro līgu, vajadzības gadījumā var pārkvalificēties arī par centra aizsargu. Mūsu futbola tuvākajā nākotnē lielas cerības saistām ar brāļiem Jāni un Dāvi Ikauniekiem, taču šobrīd viņi ir visai atšķirīgā situācijā — 21 gadu vecais Jānis jau pirms diviem gadiem uzspīdēja izlasē, taču šogad viņš ir nonācis Francijas virslīgas kluba FC Metz dziļā rezervē, paliekot bez spēļu prakses, savukārt par gadu vecākais Dāvis tikai šovasar debitēja valstsvienībā, iznākot laukumā uz maiņu Baltijas kausā, toties viņš ir visai veiksmīgi debitējis Čehijas augstākajā līgā.

ZVAIGZNES ATGRIEŠANĀS

Uzbrukumā pēc idejas par Latvijas valstsvienības līderi ir jākļūst Vācijas Bundeslīgas pārstāvim Artjomam Rudņevam, kurš pērn gan atteicās spēlēt valstsvienībā, bet šogad ir atgriezies Pahara rīcībā. Rudņevs ir vienīgais Latvijas pārstāvis Eiropas futbola vadošajās līgās, turklāt šovasar viņam arī noticis pozitīvs pavērsiens karjerā — pagājušajā sezonā daugavpilietis reti tika pie spēlēšanas Vācijas bundeslīgas klubā Hamburg, bet pēc pārejas uz citu pazīstamo Vācijas klubu 1.FC Koln Rudņevs jauno sezonu sācis komandas pamatsastāvā. Šogad Rudņevs pēc ilgas klusēšanasarī guva vārtus Latvijas izlases rindās, palīdzot Pahara komandai saglabāt savā īpašumā Baltijas kausu (tie viņam bija tikai otrie vārti 36 izlases spēlēs).

Toties Latvijas valstsvienībā apskaužamu rezultativitāti demonstrē Valērijs Šabala — 26 spēlēs deviņi vārti. Taču Valērijam ne pārāk veiksmīgi attīstās klubu karjera. Kad pirms diviem gadiem viņš pievienojās vienam no spēcīgākajiem Beļģijas klubiem — Club Brugge, viss šķita ļoti cerīgi, taču Beļģijas klubā Šabala tā arī nav ticis pie teikšanas, divu gadu laikā ar dažādām sekmēm uz īres tiesībām uzspēlējot Kipras, Čehijas un Polijas līgās, bet šajā sezonā nonākot Slovākijā. Jau pagājušajā ciklā sevi no labākās puses pieteica 24 gadus vecais uzbrucējs Artūrs Karašausks, kurš šosezon nonācis pēc skaita otrajā Šveices līgā, bet no Latvijas U-21 izlases uz lielo valstsvienību pārcēlies FC Riga uzbrucējs Sergejs Vorobjovs, kurš Pahara trenētajā komandā debitēja Baltijas kausa izcīņā. Salīdzinot ar pagājušo ciklu, no izlases uzbrucējiem trūkst savainotā Rakela, kurš salauzis potīti un šogad vairs nespēlēs, tāpat ārpus kandidātu loka palicis Eduards Višņakovs, kuram pēdējā laikā nav bijusi spēļu prakse.

Jebkādas problēmas gan nevarēs būt par attaisnojumu mačā ar Andoru, kas FIFA rangā ieņem 203. vietu (Latvija atrodas 110. pozīcijā). Andoras izlase savā vēsturē pasaules vai Eiropas čempionātu atlases mačos ir guvusi tikai vienu uzvaru, 2004. gada novembrī ar 1:0 uzvarot Maķedoniju. Tajā pašā ciklā andorieši arī divreiz nosargāja bezvārtu neizšķirtu — spēlēs ar Maķedoniju un Somiju. Nākamajos piecos atlases ciklos Andoras futbolisti piedzīvojuši tikai zaudējumus — pavisam kopā atlases ciklos Andora zaudējusi 89 no 92 mačiem. Pagājušajā Euro 2016 kvalifikācijas turnīrā vistuvāk panākumam andorieši bija mačā ar Velsu, kad velsiešu superzvaigzne Garets Beils tikai desmit minūtes pirms mača beigām izrāva uzvaru ar 2:1. Pārsvarā Andoras izlases futbolisti spēlē pašmāju klubos vai arī Spānijas trešās un ceturtās līgas komandās, tikai aizsargs Marks Valess iekārtojies Somijas augstākajā līgā. Skaidrs, ka mačā ar šādu pretinieku var būt runa tikai un vienīgi par uzvaru.

 

LATVIJAS VALSTSVIENĪBAS KANDIDĀTI SPĒLĒM AR LUKSEMBURGU UN ANDORU

Vārtsargi: Andris Vaņins (FC Zurich, Šveice), Kaspars Ikstens (FK Jelgava), Pāvels Šteinbors (Arka Gdynia, Polija);

Aizsargi: Kaspars Gorkšs (FK Liepāja), Vitālijs Jagodinskis (Kijevas Dinamo, Ukraina), Vladislavs Gabovs (Korona Kielce, Polija), Gints Freimanis (FK Jelgava), Vitālijs Maksimenko (SV Mattersburg, Austrija), Antons Kurakins (Hamilton Academical, Skotija);

Pussargi: Artis Lazdiņš, Gļebs Kļuškins, Boriss Bogdaškins (visi FK Jelgava), Oļegs Laizāns, Roberts Savaļnieks (abi FC Riga), Igors Tarasovs (Giresunspor, Turcija), Artūrs Zjuzins (FK Tambov, Krievija), Aleksejs Višņakovs (Rīgas Futbola skola), Dāvis Ikaunieks (Vysocina Jihlava, Čehija), Jānis Ikaunieks (FC Metz, Francija), Kristians Damians Toress (FK Liepāja);

Uzbrucēji: Sergejs Vorobjovs (FC Riga), Artūrs Karašausks (FC Wil, Šveice), Artjoms Rudņevs (1.FC Koln, Vācija), Valērijs Šabala (DAC 1904 Dunajska Streda, Slovākija).

2018. GADA PASAULES ČEMPIONĀTA KVALIFIKĀCIJAS TURNĪRS

B grupa

Portugāle

Šveice

Ungārija

Farēru salas

Latvija

Andora

B GRUPAS SPĒĻU KALENDĀRS

2016. gads

Otrdiena, 6. septembris

Andora — Latvija, Farēru salas — Ungārija, Šveice — Portugāle

Piektdiena, 7. oktobris

Latvija — Farēru salas, Ungārija — Šveice, Portugāle — Andora

Pirmdiena, 10. oktobris

Latvija — Ungārija, Andora — Šveice, Farēru salas — Portugāle

Svētdiena, 13. novembris

Portugāle — Latvija, Ungārija — Andora, Šveice — Farēru salas

2017. gads

Sestdiena, 25. marts

Šveice — Latvija, Andora — Farēru salas, Portugāle — Ungārija

Piektdiena, 9. jūnijs

Latvija — Portugāle, Andora — Ungārija, Farēru salas — Šveice

Ceturtdiena, 31. augusts

Ungārija — Latvija, Portugāle — Farēru salas, Šveice — Andora

Svētdiena, 3. septembris

Latvija — Šveice, Farēru salas — Andora, Ungārija — Portugāle

Sestdiena, 7. oktobris

Farēru salas — Latvija, Andora — Portugāle, Šveice — Ungārija

Otrdiena, 10. oktobris

Latvija — Andora, Ungārija — Farēru salas, Portugāle — Šveice

A grupa

Nīderlande

Francija

Zviedrija

Bulgārija

Baltkrievija

Luksemburga

C grupa

Vācija

Čehija

Ziemeļīrija

Norvēģija

Azerbaidžāna

Sanmarīno

D grupa

Velsa

Austrija

Serbija

Īrija

Moldova

Gruzija

E grupa

Rumānija

Dānija

Polija

Melnkalne

Armēnija

Kazahstāna

F grupa

Anglija

Slovākija

Skotija

Slovēnija

Lietuva

Malta

G grupa

Spānija

Itālija

Albānija

Izraēla

Maķedonija

Lihtenšteina

H grupa

Beļģija

Bosnija un Hercegovina

Grieķija

Igaunija

Kipra

Gibraltārs

I grupa

Horvātija

Islande

Ukraina

Turcija

Somija

Kosova