Sezonas atklāšana Gruzijā

Nākamajā
trešdienā pirmo reizi šogad laukumā dosies Latvijas futbola valstsvienība, kas
Tbilisi aizvadīs pārbaudes spēli ar Gruzijas futbolistiem. Latvijas izlases
galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uz šo maču izsaucis visus mūsu labākos
spēkus, iztiekot bez debitantiem.
No
ierastajiem Latvijas valstsvienības pamatsastāva spēlētājiem mačam Gruzijā
negatavosies tikai Imants Bleidelis, kurš janvārī uz diviem gadiem pagarināja līgumu
ar Liepājas metalurgu, taču personisku iemeslu dēļ neaizbrauca uz komandas
pirmo treniņnometni Kiprā. Izlases kandidātu vidū nav arī agrākā uzbrukuma
līdera Mariana Pahara, kurš jau pagājušā gada izskaņā publiski paziņoja par
atvadīšanos no valstsvienības. Turklāt pirms mēneša 31 gadu vecais Pahars
palika bez kluba (Kipras vienība Anarthosis
lauza ar viņu līgumu), tā ka Mariana futbola nākotne ir miglā tīta.

Darba
meklējumos
Problēmas
ar klubiem ir vēl vairākiem mūsu valstsvienības futbolistiem. Jaunu darbavietu
meklē ilggadējais valstsvienības pirmais numurs Aleksandrs Koļinko, kuram gan
vēl ir spēkā līgums uz nākamo sezonu ar Krievijas premjerlīgas klubu Kazaņas Rubin,
taču Tatarstānas galvaspilsētas klubs neslēpj, ka tam vairs nav vajadzīgi
Latvijas izlases vārtsarga pakalpojumi. Līdz ar to Koļinko pagaidām trenējas
kopā ar Rīgas Skonto komandu, gaidot priekšlikumus no citiem ārzemju
klubiem.

Līdzīgā
situācijā ir arī Andrejs Rubins, kuram vēl uz gadu ir līgumsaistības ar spēcīgo
Krievijas klubu Maskavas Spartak, taču Rubins Maskavas klubam sen vairs
nav vajadzīgs. Pagājušā gada otro pusi Rubins ar īres tiesībām pavadīja Liepājas
metalurgā. Vienubrīd parādījās informācija, ka Andrejs varētu turpināt
karjeru Izraēlā, taču tagad šī iespēja klubā Petahtikvas Maccabi  ir zudusi. Skaidrs, ka Rubinam vissliktākais
variants būtu palikt Spartak, jo tur viņš netiks pie spēļu prakses.

Optimistiskāk
nākotnē var skatīties Juris Laizāns, kurš pagājušo sezonu aizvadīja Krievijas
premjerlīgas klubā Krasnodaras Kubaņ. Viņam
ir līgums arī uz šo gadu. Tiesa, pēc pagājušās sezonas rezultātiem Kubaņ izkrita no premjerlīgas, tāpēc
loģiska ir Laizāna vēlme mainīt komandu. Juris jau aizvadījis pāris pārbaudes
spēles Krievijas premjerlīgas jaunpienācēja Jaroslavļas Šiņņik sastāvā,
ar kuru līgums vēl nav noslēgts.

Ļoti
intensīvi jaunu klubu meklē arī viens no labākajiem Latvijas čempionāta
uzbrucējiem Ģirts Karlsons, kuram beidzies līgums ar Liepājas metalurgu.
Ģirts nevēlas turpināt karjeru Latvijas čempionātā un meklē darba variantus
Rietumeiropā. Karlsons aizbrauca atrādīties uz Anglijas pēc skaita otrās līgas
klubu Wolverhampton Wanderers, taču neveiksmīgi, bet pagājušajā nedēļā
devās pārliecināt par saviem spēkiem Nīderlandes augstākās līgas vidusmēra
kluba De Graafschap saimniekus. Ja visi pūliņi iekārtoties kādā labā
ārzemju klubā izrādīsies velti, Karlsons palikšot Liepājā.

Eiropas
apceļotāji

No
karjeras ārzemēs neatteiktos arī citi Latvijas čempionāta pārstāvji
valstsvienībā. Piemēram, liepājnieku aizsargs Oskars Kļava aizbrauca atrādīties
uz Anglijas pēc skaita trešās līgas klubu Leeds United (tikai pirms
septiņiem gadiem šī populārā komanda spēlēja Čempionu līgas pusfinālā), taču
jau zināms, ka Oskars nepārcelsies uz Līdsu.

Uz
pārbaudi Anglijas pēc skaita otrās līgas klubā Bristol City, kuru trenē
bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Gerijs Džonsons, pabija
naturalizētais Skonto uzbrucējs Andrejs Perepļotkins, kurš pēc ilgāka
pārtraukuma atkal uzaicināts uz Latvijas valstsvienību. Pie mums gan joprojām daži
smejas par Džonsona profesionālo līmeni, taču dzimtenē viņš ar saviem
pienākumiem tiek galā vairāk nekā spīdoši – Bristol City čempionātā ļoti
negaidīti dala pirmo vietu, arvien skaļāk klauvējot pie premjerlīgas durvīm.

Uz
futbola dzimteni pēc vērtīgas pieredzes devās arī talantīgais skontietis Aleksandrs
Cauņa, kurš nedēļu trenējās kopā ar Londonas Chelsea otro komandu. Šāds
brauciens divdesmitgadīgajam Cauņam arī pēc atgriešanās Rīgā noteikti liks
treniņos strādāt ar papildu atdevi. 

Šādā
situācijā nav vērts no mūsu komandas Gruzijā gaidīt izcilu spēli, it īpaši
ņemot vērā, ka no 20 izlases kandidātiem tikai aizsargs Kaspars Gorkšs regulāri
spēlē Anglijas kluba Blackpool sastāvā, bet pārējie vēl tikai gatavojas
sezonai. Futbolisti ir ļoti atšķirīgā sportiskajā kondīcijā – ventspilniekiem
jau aiz muguras itin nopietnā Sadraudzības kausa izcīņa, liepājnieki
aizvadījuši divu nedēļu ilgu treniņnometni Kiprā, toties Māris Verpakovskis
tikai pirms pāris nedēļām atgriezās no atvaļinājuma Āfrikā (Sjerraleonē), Stepanovs
klubā (dāņu Esbjerg) oficiālos mačos
nav spēlējis kopš augusta, bet Karlsons un Rubins braukā pa Eiropu kluba
meklējumos.

Jāpiebilst,
ka joprojām ierindā ir arī valstsvienības kapteinis 36 gadus vecas Vitālijs
Astafjevs, kurš negrasās beigt spēlētāja karjeru. Tas ir saprotami, jo
pagājušajā sezonā Astafjevs uzskatāmi pierādīja, ka viņam vēl ir spēks kaulos,
pirmo reizi karjerā saņemot gada labākā Latvijas futbolista balvu. Gruzijā
Astafjevs aizvadīs savu 141. valstsacīksti. Otrs pieredzes bagātākais šajā
izlases sasaukumā ir 31 gadu vecais aizsargs Igors Stepanovs, kurš
valstsvienībā aizvadījis 94 mačus (šoreiz malā palikušā Bleideļa kontā ir 106
mači). Vismazākā izlases spēļu pieredze ir trešajam vārtsargam Denisam
Romanovam un  22 gadus vecajam FK Rīga
pussargam Jurijam Žigajevam, kuri valstsvienībā izgājuši laukumā tikai divas
reizes.

Vācieša vadībā

Droši
var prognozēt, ka Tbilisi mūsu futbolistus gaida grūts pārbaudījums, jo vismaz
pēc uzvārdiem gruzīniem ir visai iespaidīgs sastāvs.

Gruzīnu
galvenā zvaigzne ir Itālijas granda Milan aizsargs Kaha Kaladze, par
kuru milānieši savulaik Ukrainas slavenākajam klubam Kijevas Dinamo
samaksāja 16 miljonus eiro. Kaladze Milānas kluba sastāvā divas reizes
uzvarējis Čempionu līgā. Kaladze dzīvē ir arī pārdzīvojis traģiskus brīžus, jo
2001. gadā dzimtenē tika nolaupīts viņa brālis Levans, kuru pēc vairākiem
gadiem atrada nogalinātu. Šīs traģēdijas dēļ Kaladze savulaik piedraudēja
aiziet no valstsvienības, taču vēlāk mainīja savu pozīciju.

Gruzijas
izlasē uz maču ar Latviju izsaukti vēl vairāki Eiropā labi pazīstami
futbolisti. Čempionu līgā spēlē arī pussargs Levans Kobiašvili, kurš ir viens
no Vācijas kluba Gelzenkirhenes Schalke vadošajiem futbolistiem. Šosezon
Levanam traumu dēļ gan nācies izlaist daudzus mačus. Ilgus gadus Vācijā spēlēja
arī pussargs Levans Ckitišvili (sešas sezonas pirmajā bundeslīgā kluba Freiburg
sastāvā), kurš tagad palicis bez kluba. Savukārt Krievijā ar labiem panākumiem startē
aizsargs Malhazs Asatiani, kurš ir viens no Maskavas Lokomotiv līderiem.

Ļoti
labi pazīstams ir arī pussargs Zurabs Mentešašvili, kurš vairākus gadus
aizstāvēja Skonto krāsas, bet pērn spēlēja FK Ventspils.

Gruzīniem
tomēr būs jāiztiek bez dažām zvaigznēm. Anglijas premjerlīgas kluba Blackburn
Rovers aizsargs Zurabs Hizanišvili un Vācijas pirmās bundeslīgas vienības Karsluhe
uzbrucējs Aleksandrs Iašvili šoreiz nav iekļauti izlases sastāvā. Visu laiku
rezultatīvākais Gruzijas izlases dalībnieks Šota Arveladze, kurš slavu ieguvis,
spēlējot Holandes klubos Ajax un AZ Alkmaar, pagājušajā gadā
paziņoja par aiziešanu no valstsvienības. Pērn tieši Arveladze trešo reizi tika
atzīts gada labāko Gruzijas futbolistu (tikpat reižu šo godu izpelnījies
Kaladze, bet divreiz prestižo titulu ieguvis Kobiašvili).

Gruzijas
izlasi divus gadus vada pazīstamais vācu treneris Klauss Topmellers, kurš
strādājis ar dažādiem Vācijas bundeslīgas klubiem, bet lielāko panākumu guva
2002. gadā, negaidīti aizvedot Lēverkūzenes Bayer līdz Čempionu līgas
finālam.

Gruzijā
vienmēr bijuši labi futbolisti. Padomju laikos Gruzijas futbola flagmanis
Tbilisi Dinamo divas reizes ieguva PSRS čempionu titulu, bet 1981. gadā
izcīnīja Eiropas Kausu ieguvēju kausu, taču neatkarības gados Gruzijas izlasei
nav izdevies gūt lielus panākumus. Atsevišķu spilgtu maču gan netrūkst (uzvaras
pār Krieviju, Poliju, Bulgāriju, Velsu, neizšķirts ar Itāliju), taču nevienā no
atlases cikliem gruzīni nav bijuši pat tuvu tam, lai kvalificētos uz
finālturnīru. Šajā ziņā viņi mūs var apskaust. Lielas cerības tika saistītas ar
Topmellera atnākšanu, taču iepriekšējā Euro 2008 kvalifikācijas ciklā
gruzīniem jau no paša sākuma nebija cerību, jo viņi tika nāves grupā
kopā Itāliju, Franciju, Ukrainu un Skotiju: astoņi zaudējumi 12 mačos, bet
divas no trim uzvarām tika gūtas pār pastarīti Fēru salām. Cikla beigās
Topmellers uzsāka izlases atjaunināšanu, kas ātri vien atmaksājās. Gruzijas
izlase ar 2:0 uzvarēju Skotiju, kurai šī neveiksme lielā mērā maksāja ceļazīmi
uz finālturnīru. Šajā mačā laukumā izgāja trīs septiņpadsmitgadīgi futbolisti –
vārtsargs Georgijs Makaridze, pussargs Levans Kenija un uzbrucējs Levans
Mčedlidze, kurš debijas mačā atzīmējās ar vārtu guvumu. Viņi visi uzaicināti
arī uz maču ar Latviju. Īpašas cerības gruzīni saista ar Keniju, kurš nesen
parakstīja ilglaicīgu līgumu ar vāciešu Schalke.

Starptautiskās
Futbola federācijas (FIFA) izlašu reitingā Gruzija ir deviņas pozīcijas augstāk
nekā Latvija – 76. vieta. Latvijas un Gruzijas valstsvienības tiksies piekto
reizi. Līdz šim gruzīni bijuši pārāki divās pārbaudes spēlēs, bet Euro 2000 atlases turnīrā Rīgā ar 1:0
uzvarēja mūsu komanda, bet Tbilisi tika fiksēts neizšķirts – 2:2. 1998. gada
rudens spēles Rīgā daudziem latviešu faniem palikusi atmiņā ar izciliem Andreja
Štolcera gūtajiem vārtiem, kurš iegrieza bumbu tīklā pa tiešo no stūra sitiena.

Kristiāns
GIRVIČS

Latvijas valstsvienības kandidāti

Vārtsargi: Aleksandrs Koļinko (Rubin, Krievija), Andris Vaņins
(FK Ventspils), Deniss Romanovs (Bukarestes Dinamo, Rumānija);

Aizsargi: Dzintars Zirnis, Oskars Kļava, Deniss Ivanovs (visi Liepājas
metalurgs), Kaspars Gorkšs (Blackpool, Anglija), Igors Stepanovs (Esbjerg,
Dānija), Deniss Kačanovs (FK Ventspils);

Pussargi: Vitālijs Astafjevs, Aleksejs Višņakovs, Aleksandrs Cauņa
(visi Skonto), Genādijs Soloņicins (Liepājas metalurgs), Juris
Laizāns (Šiņņik, Krievija), Andrejs Rubins (Maskavas Spartak, Krievija), Jurijs Žigajevs (FK Rīga);

Uzbrucēji: Māris Verpakovskis (Hajduk, Horvātija), Ģirts
Karlsons (bez kluba), Vits Rimkus (FK Ventspils), Andrejs Perepļotkins (Skonto).

Gruzijas
valstsvienības kandidāti

Vārtsargi: Georgijs Makaridze (Tbilisi Dinamo), Roins
Kvaskvadze (Zestasponi), Nukri Revišvili (Rubin, Krievija);

Aizsargi: Mate Gvinianidze (Munich 1860, Vācija), Laša
Salukvadze (Rubin, Krievija), Giorgijs Šašiašvili (Sturm,
Austrija), Malhazs Asatiani (Maskavas Lokomotiv, Krievija), Kaha Kaladze
(Milan, Itālija), Aleksandrs Kvahadze (WIT Georgia), Amirans
Sanaja (Le Mans, Francija), Georgijs Hidešeli (Zestaponi);

Pussargi: Levans Kobiašvili, Levans Kenija (abi Schalke,
Vācija), Dāvids Kvirkvelija (Doņeckas Metalurg, Ukraina), Gogita Gogua
(Naļčikas Spartak, Krievija), Zurabs Mentešašvili (FK Ventspils,
Latvija), Džaba Kankava (Dņipro, Ukraina), Dāvids Mudžiri (Kriļja
Sovetov, Krievija), Šota Grigalašvili (Tbilisi Dinamo), Levans
Ckitišvili (bez kluba);

Uzbrucēji: Levans Mčedlidze (Empoli,
Itālija), Dāvids Siradze (Paderborn, Vācija), Beka Gociridze (Zestaponi),
Nika Gelašvili (WIT Georgia).

Latvijas un Gruzijas izlašu līdzšinējās savstarpējās
spēles

26.06.1994. Rīga,
Latvija – Gruzija 1:3 (0:1), PS

Vārtus guva:
Astafjevs 59. – Džanašija 10., Kačarava 69., Džamarauli 75.

06.02.1998.
Valleta (Malta), Gruzija – Latvija 2:1 (0:0), PS

Vārtus guva:
Džamarauli 50., 72. – Bleidelis 86. (no 11 m)

10.10.1998 Rīga,
Latvija – Gruzija 1:0 (1:0), EČ

Vārtus guva:
Štolcers 2.

08.09.1999.
Tbilisi, Gruzija – Latvija 2:2 (1:0), EČ

Vārtus guva: Š.
Arveladze 30., Kavelašvili 52. – Bleidelis 62., Stepanovs 90.

Fotoparaksti

Otrā jaunība. Latvijas valstsvienības kapteinis 36 gadus
vecais Vitālijs Astafjevs vēl nedomā par karjeras beigšanu. Ne velti viņš tika
atzīts par labāko 2007. gada Latvijas futbolistu

Gruzijas zvaigzne. Gruzijas futbola galvenā zvaigzne ir
valstsvienības kapteinis Kaha Kaladze, kurš Itālijas superkluba Milan sastāvā divas reizes uzvarējis
Čempionu līgā