Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

NEZ dāņu valodā skanēs labāk?

Sestdien Baltezerā,
kompleksā Baltvilla, notika
Ziemeļeiropas zonas (NEZ) rallijkrosa čempionāta 2007. gada laureātu
apbalvošana. Tika sumināti sportisti, kuri pērn četrās klasēs iekļuva pirmajā
sešiniekā. Izmaiņas arī čempionāta vadībā – pēc piecu gadu prezidentūras NEZ
Rallijkrosa komisijas vadības grožus dānim Jorgenam Ringam-Andersenam nodevis
Latvijas pārstāvis Juris Bogdanovičs. Iespējams, šis būs izšķirošs solis
čempionāta pastāvēšanā.

Latviešiem labs gads
Labākie
no latviešiem 2007. gada Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionātā bija Reinis
Safonovs, kurš guva čempiontitulu 2000
Super
klasē, un Jānis Bogdanovičs, kurš bija labākais D-1 kategorijā.
Abiem, iespējams, šī bija pēdējā sezona NEZ čempionātā, jo Reinis būvē automašīnu
dalībai Eiropas rallijkrosa čempionātā (dalību NEZ gan pieļauj), bet Jānis ar
līdz šim izmantoto Ford Focus startēs
Eiropas autokrosa čempionātā, kurā pērn jau svinēja uzvaru seriāla pēdējā
sacīkstē Francijā. Pērn
NEZ rallijkrosā panākumi arī citiem Latvijas rallijkrosa braucējiem: D-1 klasē pēc Bogdanoviča otro vietu
guva Aldis Zēbergs, Open klasē
vicečempions, piekāpjoties somam Silvo Vītanenam, Ilgonis Krūmiņš, 2000 Super
klasē pēc Safonova un lietuvieša Vaida Navicka ierindojās Uģis Pauriņš. Vienīgi
Fast 1600 klasē, kurā līdz tam
latvieši bija guvuši visus čempiontitulus, pērn mūsējo nebija pat sešiniekā –
neviens no sportistiem klasē neaizvadīja pilnu NEZ čempionāta programmu. Toties
komandu vērtējumā Latvijai pirmā vieta, lai arī gandrīz mūsējie dabūja pa mizu
no lietuviešiem.

Triks ar Eiropas sadalīšanu
NEZ ir Starptautiskās Automobiļu federācijas iedalīts reģions – savulaik FIA
Eiropu sadalīja četrās šādās zonās. Baltijas valstis iekļuva vienā pulkā ar
Skandināvijas zemēm. FIA popularizētā ideja vienkāršos vārdos bija radīt
apstākļus, lai sportistiem būtu lielākas iespējas cīnīties starptautiskos
seriālos, nedodoties pārāk tālu prom no dzimtenes. Tādā veidā ārpus savas
valsts brauktgribētāji gūtu iespēju cīnīties spēcīgā konkurencē ar mazākiem
izdevumiem. Protams, Eiropas čempionāta un kausa izcīņas līmeņa sacīkstes
turpināja darbību kā augstākais šīs pasaules daļas pakāpiens čempionātu
hierarhijā. Taču izrādījās, ka šis zonu princips neattaisnoja cerība un drīzāk
panāca sportistu nepatiku pret sistēmu – tie, kas gribēja cīnīties Eiropas
čempionātos, tajos startē vēl šobaltdien, bet tie, kas nevarēja atļauties
braukt uz Eiropas otru galu, tik ļoti nemaz neraujas arī uz tuvākām ārzemēm.
Turklāt zonu sadalījuma noteikumi neļauj, piemēram, Centrāleiropas zonas
pārstāvjiem startēt mūsu zonas ieskaitēs. Līdz ar to latviešu cīņa ar krieviem,
poļiem, vāciešiem, austriešiem un citiem salīdzinoši tuvu dzīvojošiem faktiski
nav iespējama. Turklāt ar zināmu latviešu ieguldījumu Ziemeļeiropas zona ir
spēcīgākā no četriem FIA veidojumiem.

Rallijkross turas

NEZ rallijkrosa čempionāta pirmā sezona bija 2004. gadā,
kad to sarīkoja Juris Bogdanovičs ar domubiedriem. Lai gan notikušas NEZ kausa
izcīņas arī citos autosporta veidos (šosejā, rallijā), rallijkrosam izdevās
pirmajam un faktiski vienīgajam nodrošināt čempionāta statusu. Pagāja ilgs
laiks, līdz izveidojās baltiešu sadarbība ar ziemeļniekiem – atsaucību izrādīja
Dānija, nedaudz Somija, Norvēģija un Igaunija (vislabāk saskan Latvijas un
Lietuvas pusēm), taču pilnīgs sasalums valda zviedru attiecībās ar NEZ sistēmu.
Liekas, tas ir spēcīgo nacionālo čempionātu dēļ.

Dāņa
Jorgena Ringa-Andersena ķeršanās pie prezidenta amata pienākumu izpildes sola
divus scenārijus. Vai nu viņam pietrūks tā spēka un neatlaidības, kas bija
Jurim Bogdanovičam, un seriāls izputēs, vai tieši pretēji skandināvi
ieklausīsies savējā un vairāk
respektēs viņa idejas.

No NEZ atkarīgs autosporta
veids

Interesanti,
ka līdz ar šiem diviem scenārijiem izdzīvošanas tēma ir īpaši svarīga Latvijai.
Unikāli – mums ir četri NEZ seriāla komandu čempiontituli pēc kārtas, mums ir
Jānis Aleksejevs, kurš jau aizvadījis pirmās sacīkstes Eiropas rallijkrosā,
mums ir divi trīs sportisti, kuri Jānim gatavojas pievienoties šajā gadā.
Turklāt ir Latvijā jau piemirstie brāļi Uģis un Ivo Traubergi, kuri pāris
sezonas pavadījuši Eiropas rallijkrosā konstruktoru statusā, būvējot mašīnas,
kuras ir gatavas Eiropas spēcīgākās D-1 klases pirmā desmita rezultātiem. Kāpēc
unikāli? Tāpēc, ka Latvijā tāda sporta veida nav – pāris rallijkrosa trases
funkcionē nosacīti. Sporta kompleksā Mūsa
notika vienīgi NEZ posms, bet sporta kompleksā 333 ralllijkrosa trases versija ir izveidojama tikai
nepieciešamības gadījumā – tiek apturēta kompleksa ikdienas darbība, lai
izveidotu rallijkrosa konfigurāciju, bet pēc sacīkstēm to atkal demontētu. Pēc
šāda principa rallijkross tur noticis tikai vienreiz, šogad plānota vēl vismaz
viena sacīkste – NEZ posms. Tas nozīmē, ka ar šādiem otrā plāna rallijkrosa
apļiem ir grūti runāt par rallijkrosa nacionālo čempionātu. Nonākam situācijā –
ja būs NEZ seriāls, Latvijā būs rallijkross. Ja NEZ čempionāta nebūs, atliks
saujiņa latviešu sportistu, kuri izklīdīs pa sacīkstēm Eiropas čempionātā, bet
pašu mājās nekas nenotiks.

Šķiet uzticams

Līdz
šim gan Rings-Andersens bijis spēcīgs NEZ partneris un vienīgais ziemeļvalstu
pārstāvis, kuram baltiešu raušanās pēc starptautiska seriāla šķita interesanta.
Varbūt tāpēc, ka arī dāņi ir vientuļi šajā sporta veidā. „Šis darbs piecu gadu
garumā bija ļoti grūts ziemeļnieku pasīvās attieksmes dēļ," saka nu jau
bijušais NEZ Rallijkrosa komisijas prezidents Juris Bogdanovičs. „Domāju, ka
turpinājums Jorgena vadībā būs tikpat grūts, taču produktīvāks un viņam
izdosies ietekmēt Skandināvijas valstu pašapmierinātos prātus. Jorgena spējām
ticu, jo viņš bija labs partneris un draugs manas vadīšanas laikā. To, ka viņš
ir ieķēries NEZ sistēmā līdz ausīm, rāda viņa lēmums iegādāties pašam savu
rallijkrosa mašīnu, ar kuru startēt seriālā. Nododu stafetes kociņu drošās
rokās."

Viesturs
SAUKĀNS