Skolotāja, draudzene vai mamma?

Latvijas meiteņu
basketbolā viena no populārākajām trenerēm ir Mudīte Zandere.  Pēc nedēļas Latvijas Jaunatnes basketbola
līgas Zvaigžņu spēlē viņa cīņā vedīs Austrumu izlasi. Šī saruna
ar Mudīti Zanderi ir par treneres misiju.

Liepājniece Mudīte Zandere (dzimusi Gūtmane) basketbola pamatus apguva
Igora Dudicka un Edvīna Sprūdes vadībā. Pēc tam nāca slavenā Raimonda Karnīša uzaicinājums
uz leģendāro TTT. Pagājušā gadsimta
astoņdesmitajos gados Gūtmanei izdevās izbaudīt gan Eiropas kausu izcīņas, gan
PSRS čempionātu atmosfēru, bet, piedzimstot bērniem, viņai pavērās skolotājas
un treneres pasaule. Lai arī Zandere pedagoga karjeras sākumā bijusi hokejistu
Sanda Ozoliņa un Aigara Ciprusa klases audzinātāja, 15 gadus viņa saistīta ar
basketbola klubu Kolibri, kas
savulaik izveidots kopā ar vīru Igo.

– Cik svarīgi trenerei
būt labai, populārai un audzēkņu mīlētai?

– Katram trenerim patīk, ja audzēkņu attieksme ir pozitīva, taču arī tad
trenerim jābūt stingram. Attiecībās ar jauniešiem nepieciešams vidusceļš – pārāk
jaukam trenerim diez vai izdosies noturēt grožos spēlētājus un komandu kopumā. Ar
meitenēm strādāju jau vairāk nekā 20 gadus, bet vienmēr atceros Gundara Vētras teikto:
„Tev nav jābūt spēlētāju draudzenei, bet gan
trenerei." Savā darbā strikti nenodalu laiku darbam ar katru konkrētu spēlētāju
grupu, jo komunikācija notiek arī citā laikā. Līdzās vecākiem tieši treneris
var būt tas, ar kuru jaunietisvar aprunāties grūtā situācijā.

– Jaunatnes līgā daudzas
meiteņu komandas vada sievietes, bet pieaugušo sportā šis īpatsvars samazinās.

– Esmu pārliecināta, ka arī meiteņu komandās daudz vieglāk klātos
vīriešiem. Treneris vīrietis audzēknēm vieglāk iemācītu modernajam basketbolam
atbilstošu spēles stilu – ātrāku, asāku, fiziskāku. Tomēr jauniešu vecumā
svarīga ir arī psiholoģija, komandas mikroklimats, kuru bieži vien var
nodrošināt tikai trenere sieviete. Vīrietis taču pirms spēles nevar ieiet parunāties
ģērbtuvē vai treniņnometnē – meiteņu istabiņā.

Pastāvēt apvienojoties

– Jaunatnes basketbolā
pārstāvi apvienoto Kolibri/47. vsk.

– 15 gadu laikā darbā ar Kolibri vienmēr
sapņoju par savu sporta zāli, kur notiktu visi sporta skolas treniņi, būtu
pašai kabinets, kur mierīgi gatavoties nodarbībām. Tas nebija iespējams, jo
nācās īrēt dažādas sporta zāles. Tad saņēmu darba piedāvājumu no Rīgas 47.
vidusskolas, jo treneris Juris Garkalns devās pensijā, bija atlicis maz
meiteņu, lai notiktu sekmīga darbība. Kopā bija tikai kādas 10, tādēļ nolēmām
apvienoties. Kolibri nāca ar savām
spēlētājām, bet 47. vidusskola nodrošināja sporta bāzi. Joprojām darbojas
basketbola internāts, taču meiteņu interese nav liela – daudzi izdevumi tomēr
gulstas uz vecāku pleciem. Lai bērns pārceltos no laukiem un normāli dzīvotu
Rīgā, ir nepieciešami papildu izdevumi.

– Cik liela ir ikdienas
slodze treneres darbā?

– Pati strādāju ar vecākajām grupām. Prieks, ka izdevies īstenot vienu
sapni – par treneri kļuvusi arī mana audzēkne Anna Kondratoviča, kura jau otro
sezonu trenē mazās meitenes. Manos palīgos ir arī LU treneris Arkādijs
Makarenko.

– Apskatot Jaunatnes
līgas turnīra tabulas, var redzēt, ka Kolibri/47.
vsk. lielākie panākumi ir jaunākajās grupās.

– Vecākajās grupās esam nedaudz zaudējuši pozīcijas, jo vairākus gadus bija
problēmas ar sporta zālēm, komandas netika aktīvi komplektētas. Bija meitenes,
kuras pašas meklēja ceļu uz Kolibri, tādēļ
vairākas vecuma grupas tomēr tika nokomplektētas. Pietrūka spēlētāju atlases,
apzinoties, ka vairākās komandās uzvaras un pirmās vietas nebūs galvenais.
Lielākie sasniegumi saistās ar 1990. gadā dzimušajām meitenēm, bet nākamajos
gadu gājumos ar uzvarām ir tā švakāk. Tajā pašā laikā izaudzināt jaunieti par
konkurētspējīgu cilvēku dzīvei arī nav maz.

– Kāds varētu būt trenera
uzdevums mūsdienu jaunatnes basketbolā – katrā vecuma grupā izaudzināt vienu
zvaigzni vai arī gūt panākumus ar komandu kopumā?

– Ja katrā vecuma grupas komandā būtu viens spēlētājs, kurš gūtu panākumus
arī profesionālajā basketbolā, iekļūtu valsts izlasē, tad jau varētu teikt, ka
treneris ļoti labi dara savu darbu. Protams, ne visi treneri var un vēlas
veltīt maksimālo enerģiju un laiku basketbola treniņiem. 15 gadu laikā
jaunatnes basketbolā esmu pārliecinājusies, ka jau iepriekš var prognozēt – šī
trenera vadītajā komandā spēlētāji būs tehniski labi sagatavoti, citi atkal
uzsvaru liks uz taktiku, bet ir arī vienības, kur basketbolistu meistarība
vairāk atkarīga no pašiem nekā no treneriem.

Ātra un agresīva spēle

– Katrs spēlētājs un
treneris karjeras laikā no kaut kā ietekmējas, veido savu basketbola uztveri.

– Jau no 1. klases esmu basketbolā – vispirms biju spēlētāja, pēc tam
trenere. Nereti pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas rodas pārliecība, ka
basketbolā viss ir zināms. Taču tās ir tikai zināšanas kā spēlētājam, bet
trenerim viss ir jāsāk mācīties gandrīz no nulles, jāgūst pieredze.

Spēlētājas karjeras laikā cītīgu rakstīju dienasgrāmatu, fiksējot gan
trenera teikto, mācīto, gan savus panākumus un atziņas. Arī treneres darbā
nevaru iztikt bez pierakstiem, jo ir svarīgi, lai treniņi nebūt vienmuļi,
regulāri mainītos vingrinājumi, neiestātos apnikums. Protams, vienmēr ir vieta
improvizācijai, taču labāk paļauties uz iepriekš izdomātu plānu. Darbā ar
audzēknēm nereti citēju savu treneri par globālām basketbola lietām, taču
sporta veids strauji attīstās, nepieciešams sekot līdzi arī visam jaunajam.

– Katras komandas spēles
stils atkarīgs no sastāva, taču vai ir kas tāds, kas vieno jūsu vadītās
vienības?

– Esmu ātras un agresīvas spēles piekritēja, aizsardzībā uzsvaru liekot uz
ciešu segšanu. Svarīgākais gan ir tas, lai visas šīs darbības tiktu veiktas ar
apdomu. Protams, būtiski ir iemācīt basketbolistēm arī darbības tehnisko pusi,
lai spēles laikā tiktu izmantotas iespējas. Situācijas laukumā ir dažādas – ir
brīži, kad viss jādara ātri, bet citreiz vajag iepauzēt. Ja izvēle nav pareiza,
tad kļūda ir neizbēgama.

Audzēknes uz izlasi!

– Par trenera darbu
spriež pēc viņa audzēkņiem. Kurus spēlētājus īpaši izceltu?

– Protams, savu Andri Biedriņu vēl neesmu izaudzinājusi, taču viss notiek pamazām.
Meitenēm jāsāk ar Latvijas izlasi, bet pēc tam jau var mērķēt tālāk. Divas manas
audzēknes – Anete Horelika un Zane Zeltiņa – jau ir izpelnījušās bijušā Latvijas
izlases trenera Ainara Zvirgzdiņa uzticību, šosezon kļūstot par Latvijas
čempionvienības SK Cēsis basketbolistēm.
Pašlaik vairākas Kolibri spēlētājas
ir devušās studēt un spēlēt basketbolu uz ASV. Šo ceļu dažādos laikos mērojušas
Katrīna Limbaha, Agnija Reke, Laura Vētra, Anete Klintsone. Mācības ir ļoti
svarīgas, jo ne visas basketbolistes pēc studijām paliek lielajā sportā. Atbalstu
federācijas lēmumu, ka jauniešu izlasēs iekļaujami tikai sekmīgi skolēni. Apskatīju
Kolibri meiteņu liecības un secināju,
ka lielai daļai meiteņu nav zemāku atzīmju par astoņi.

– Kāds ir stimuls
meitenēm trenēties basketbolā – vieta Latvijas izlasē vai arī iespēja braukt uz
ASV un bez maksas iegūt izglītību?

– Sporta skolas jaunākajās grupās par to netiek domāts. Vismaz par Latvijas
izlasi noteikti ne. Prioritātes izveidojas vēlāk, kad kļūst skaidrs, vai ir
iespēja ar basketbolu pelnīt naudu vai nav. Arī studijas Amerikā nebūt nav tik
vieglas, tur no studentiem prasa gan sekmes mācībās, gan basketbola laukumā. Slodze
sanāk milzīga. Ja vēl jaunietim nākas iztikt bez radiniekiem, draugiem,
mācīties svešā valodā, tad nav viegli izturēt, vismaz pirmajos gados. Sporta
skolas absolventam gan nav daudz iespēju, jo ne jau visas basketbolistes iekļūs
TTT Rīgas un SK Cēsis rindās.

– Vasarā kopā ar treneri
Mārtiņu Zībartu vadīsi Latvijas U-20 izlasi Eiropas čempionātā Liepājā. Cik Kolibri audzēknes pretendē uz vietu
sastāvā?

– Vairums no viņām ir aiz okeāna. Ap Jāņiem gaidīsim visas mājās, jo 15.
jūlijā sāksies pirmā treniņnometne. U-20 izlasi konsultēs arī Gundars Vētra.
Viņa meita atbrauks no ASV un būs kandidātu pulkā. No Kolibri audzēknēm būs Klintsone, Laura Puriņa, kā arī Anete
Šteinberga un Anna Gailīte no 47. vidusskolas.

Renārs BUIVIDS

Mudīte Zandere (dzimusi
Gūtmane)

Kolibri/47. vsk. trenere

Dzimusi: 1960. gada 4. novembrī Liepājā

Pirmie treneri: Igors Duduckis (Liepājas Dinamo), Edvīns Sprūde (Liepājas BS)

Spēlētājas karjera: no 1. klases Liepājas Dinamo, Liepājas BS, TTT juniores, TTT meistarkomanda, Lokomotīve,
Variants

Treneres karjera: No 1983. gada – TTP
basketbola skola, Kolibri

Panākumi: divkārtēja Eiropas kausa
ieguvēja un vairākkārtēja PSRS čempione TTT
sastāvā; PSRS skolēnu spartakiādes un PSRS jaunatnes čempione Latvijas PSR
sastāvā; Eiropas U-18 čempionāta B divīzijas čempione kā Latvijas izlases
trenere; vairākkārtēja Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempione kā Kolibri trenere

Izglītība: LVFKI, LSPA treneres
specialitāte

Ģimene: vīrs Igo, dēls Edgars un meita
Lāsma, mazdēls Daniels

LJBL Zvaigžņu spēles balsojums

(uz 26.janvāri)

Populārākie treneri
meitenēm

Mudīte Zandere (Kolibri)      732

Ainārs Čukste (Rīdzene)     686

Dace Aumale (Tukums)      596

Daiga Jansone (Jugla)        582

Daiga Žvirble (3. BJSS)       383

Ināra Biciņa (Liepāja)           297

Maija Kubliņa (TTP/DSN)    261

Inese Briede (Cēsis)            259

Marija Rasa (TTP/DSN II)   245

Jūlija Smirnova (Daugavpils)          226