Smaidīt, nevis skaitīt mīnusus
Latvijas Florbola savienība godam izturējusi nopietno organizatorisko pārbaudījumu, pirms mēneša Valmierā un Kocēnos sarīkojot Eiropas Čempionvienību kausa izcīņu ar labāko pasaules klubu līdzdalību. Federācijas prezidents Ilvis Pētersons uzsver, ka viss izdevies, kā iecerēts, vairojot pārliecību, ka pēc gadiem sešiem Latvija varētu organizēt arī pasaules čempionātu vīriešiem.
Latvijas padarīto novērtēja visi, taču līdz ideālam pietrūka pilnu tribīņu ar skatītājiem. Iespējams, ka līdzjutējiem pietrūka Latvijas čempionvienību — RTU/Inspectas un Rubenes — sekmīgā starta un cīņas par medaļām, taču kopējā fanu intereses mazināšanās skārusi arī florbolu, pat Vidzemē, kur šis ir viens no populārākajiem sporta veidiem.
„Šis jau bija ceturtais lielais pasākums, kas tika uzticēts Latvijai,” sarunā ar žurnālu Sports uzsver Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons. „2001. gadā debitējām ar pasaules čempionātu sieviešu komandām Rīgā, tad 2005. gadā Valmierā un Cēsīs sarīkojām pasaules U-19 čempionātu meitenēm, pagājušajā gadā notika Eiropas Čempionvienību kausa kvalifikācijas turnīrs, bet pirms mēneša Valmierā un Kocēnos pulcējās pa astoņiem Eiropas labākajiem klubiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Ranga ziņā šis ir otrs nozīmīgākais turnīrs aiz pasaules čempionāta vīriešiem.”
— Kādi secinājumi, atziņas pēc Eiropas Čempionvienību kausa?
— Iespējams, ka šis nebija turnīrs, kas izraisītu plašu ažiotāžu, taču visu organizatorisko pusi paveicām godam, izpelnoties atzinību no Starptautiskās Florbola federācijas (IFF). Lielu palīdzību mums sniedza IFF Žūrijas komisijas loceklis Andris Dzenis, kurš savulaik pats strādājis LFS, pildot ģenerālsekretāra darbu. Šis bija apliecinājums tam, ka Latvija ir gatava sarīkot arī pašu svarīgāko turnīru — pasaules čempionātu vīriešiem. Lielākās bažas gan saistītas ar skatītāju intereses trūkumu par sporta aktivitātēm, jo ar līdzjutēju skaits samazinās ne tikai florbolā, bet arī citās sporta spēlēs Latvijā. Pasaules čempionāta finālā skatītāju tribīnēm jābūt pilnām. Ja to nevar paveikt, tad labāk šādu turnīru rīkošanai nepieteikties. Līdz ar to Latvija varētu pretendēt uz 2016. gada pasaules čempionātu. Līdz tam noteikti pretendēsim uz zemāka ranga starptautiskajiem turnīriem, lai mēģinātu ar augstas klases florbolu iepazīstināt Liepāju, Ventspili un Daugavpili.
— Ierasts, ka pasaules čempionātu fināli notiek milzīgās sporta hallēs, skatītāju skaitam pārsniedzot desmit tūkstošus. Pirms diviem gadiem Prāgā finālu noskatījās 14 208 skatītāji. Līdzīgs skaits noteikti būs arī pēc mēneša Helsinkos. Ko var piedāvāt Latvija?
— Florbola turnīra rīkošanai vairāku dienu garumā nevaram atļauties īrēt Arēnu Rīga, bet citu variantu galvaspilsētā nav. Līdz ar to mums jāmeklē iespējas zemākas raudzes turnīrus rīkot citās pilsētās. Varam florbola laukumu un tribīnes izvietot Skonto hallē, kā tas bija pirms deviņiem gadiem. Taču Čempionvienību kausa sarīkošanai šis variants īsti nederētu, jo nepieciešama vēl viena spēļu arēna, kā arī vieta treniņiem. Tās noteikti būtu daudz lielākas izmaksas nekā Valmierā un Kocēnos. Tad mēnesi pēc turnīra beigām es noteikti nespētu smaidīt. Ceram, ka līdz 2016. gadam arī Rīgā taps vēl kāda lieliem starptautiskiem mačiem atbilstoša sporta zāle.
Skatītājiem interesē tikai Dinamo
— Lai cerētu uz vērā ņemamu skatītāju interesi par Eiropas Čempionvienību kausa finālspēlēm, vismaz vienam no Latvijas klubiem — Rubenei vai RTU/Inspectai — bija jāpārvar grupu turnīrs, iekļūstot pusfinālā. Diemžēl abi klubi paliks ārpus lielā četrinieka, līdzdalību sacensībās pabeidzot jau piektdienā.
— Pirms turnīra prognozēju, ka Rubenes meitenes vienīgi labvēlīgu sakritību dēļ varētu iekļūt pusfinālā. Lielākas cerības saistīju ar RTU/Inspectas puišiem. Tomēr rīdziniekiem neizdevās apspēlēt Norvēģijas kluba Tunet IBK florbolistus un viņi palika ārpus pusfināla. Diemžēl Latvijas čempioni piedzīvoja zaudējumu — 4:8. Prieks, ka Rubene izcīnīja vietu jaunizveidotajā Čempionu līgas turnīrā, sniedzot iespēju vēl vienam mūsu valsts klubam piedalīties kvalifikācijas mačos. RTU/Inspecta šādu iespēju neizmantoja.
Skatītāju interese tiešām bija zemāka, nekā cerēts. Esam secinājuši, ka biļešu cenas nebija par augstu, jo līdzjutējiem vajadzēja šķirties tikai no diviem latiem par četriem mačiem vienā dienā.
Biju pārliecināts, ka iespēja klātienē vērot pasaules spēcīgākos florbolistus izraisīs interesi vismaz pašu florbolistu pulkā, taču tribīnēs bija ļoti maz pašmāju klubu spēlētāju. Federācijai jāstrādā kopā ar klubiem, lai uzlabotu apmeklētību. Basketbola pārstāvji atzinuši, ka hokejā īstenotais Rīgas Dinamo projekts atņēmis daudz potenciālo līdzjutēju. Arī florbolā var piekrist šādam apgalvojumam.
— Kāda ir florbola vieta Latvijas sporta spēļu popularitātes hierarhijā?
— Florbolam ir grūti konkurēt ar tādiem olimpiskajiem sporta veidiem kā basketbolu, futbolu un rokasbumbu. Mūsu federācijai noteikti ir vissmieklīgākais budžets un mazākais funkcionāru skaits, taču licencēto spēlētāju skaits varētu būt lielāks nekā, piemēram, handbolam. Protams, basketbols un futbols ir masveidīgāki, bet hokejs jau varētu līdzināties florbolam. Pagaidām vēl mūsu sporta veids nav tiktāl attīstījies, lai valstu federācijas saņemtu finansiālo vai cita veida palīdzību no starptautiskās federācijas.
Plašākā virslīga
— Latvijas atklātā čempionāta virslīgā sacenšas 13 klubi, ieskaitot Igaunijas komandu Selver/Tahe. Sezonu iesāka arī FK Rīga, taču finansiālo problēmu dēļ tā no turnīra izstājās.
— Lai arī sabiedrībā izskanējusi informācija, ka FK Rīga bankrotēja, tas ir pārspīlēti. Klubs izvērtēja situāciju, secinot, ka šosezon nav iespējams pabeigt startu virslīgā — apmaksāt dalības maksu, sporta zāles īri. Līdz ar to komanda tika atsaukta, taču tiek prognozēts, ka FK Rīga varētu turpināt startu Latvijas čempionāta otrajā līgā, lai saīsinātu iespējamo ceļu atpakaļ uz eliti. Klubi, kuriem ir jauniešu komandas, nekur nepazudīs. Iespējams, ne katru gadu izdosies izveidot vienlīdz spēcīgu sastāvu, taču jautājums par pastāvēšanu nerodas. Virslīgā vienīgais izņēmums ir RTU/Inspecta, kam nav savas jauno talantu sagatavošanas sistēmas. Pamazām aktīvo spēlētāju pulkā paliek aizvien mazāk sportistu, kuri savulaik pārnāca uz florbolu, piemēram, no hokeja. Vietas elites klubos ieņem florbolisti, kuri jau no mazotnes apguvuši šo sporta veidu. Arvien vairāk palielinās arī treneru skaits, jo ne mazums florbolistu pēc aktīvo sporta gaitu beigām izvēlas studijas LSPA.
— Latvijas florbola čempionātā virslīgā ir daudz vairāk komandu nekā citās sporta spēlēs. Pavasarī, piemēram, basketbola čempionātu pabeidza seši klubi.
— Pirms diviem gadiem paplašinājām virslīgu līdz 14 komandām. Šajā laikā ir bijušas dažas spēles ar graujošu rezultāta starpību, bet tam par iemeslu nav bijusi milzīgā meistarības atšķirība, bet gan konkrētu vadošo spēlētāju slimība vai citi faktori. Ja jau futbolā sastopams rezultāts 10:0, tad florbolā noteikti nesagaidīsim adekvāto 50:0. Ir virslīgas ilgdzīvotājas, kā arī komandas, kuras balansē uz izkrišanas robežas. Spēku samēri regulāri mainās, tādēļ iepriekš nevar prognozēt pilnīgi visu komandu sasniegumus. Ja Latvijas čempionāta otrajai līgai vēl izdotos pievienot ne tikai Ventspili, bet arī Daugavpils pārstāvjus, tad mēs būtu aptvēruši visus reģionus. Protams, notiek ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu čempionāti, taču tiem nav ambīcijas kļūt par reģionāliem vai valsts mēroga turnīriem.
Par vietu pusfinālā
— No 4. līdz 11. decembrim Latvijas vīriešu izlase Helsinkos startēs pasaules čempionātā. Latvija iekļauta vienā grupā ar Šveici, Poliju un Singapūru. Pēc apļa turnīra aizvadīšanas labākās divas izlases iekļūs ceturtdaļfinālā. Nav šaubu, ka vispirms notiks cīņa par pirmo vietu grupā ar Šveici, lai izslēgšanas mačus sāktu no labākas pozīcijas un izvairītos no tikšanās jau ceturtdaļfinālā ar pasaules grandiem. Latvijas izlasi cīņās vedīs 43 gadus vecais somu treneris Īro Parviainens.
— Rutīna nedrīkst iestāties ne tikai biznesā, bet arī sportā. Tādēļ arī notika valstsvienības treneru maiņa. Vadības maiņai jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados. Ārzemju treneru uzaicināšana noteikti ievērojami nepalielina nepieciešamo budžetu. Valsts ir piešķīrusi līdzekļus ne tikai šai, bet arī Latvijas U-19 meiteņu komandai, tādēļ gatavošanās notiek pēc iepriekš apstiprinātā plāna..
— Vai federācija noteikusi konkrētus mērķus Latvijas florbola izlasei?
— Federācija oficiāli nav noteikusi komandas uzdevumus, taču palikšana ārpus labāko piecnieka varētu tikt uzskatīta par neveiksmi. Savukārt izlases treneri izteikuši mērķi vispirms apakšgrupā izcīnīt pirmo vietu, lai reāli varētu pretendēt uz vietu pusfinālā. Ja apakšgrupā paliekam otrie, tad jau ceturtdaļfinālā visdrīzāk pretī stāsies Somija. Ar somiem un zviedriem pašlaik nevaram cīnīties par uzvaru, bet konkurencē ar čehiem vai norvēģiem varam pretendēt uz bronzas medaļām. Valstsvienībā tiks pulcēti pašreiz labākie spēlētāji, saglabājot pirms diviem gadiem startējušās komandas kodolu. Būs arī debitanti.
Renārs BUIVIDS
Latvijas čempionāts
Vīrieši. Virslīga
Lekrings 9 – 9 — 0 – 92:37 – 26
RTU/Inspecta 9 – 8 — 1 – 94:30 – 24
Talsi/Triobet 9 – 6 — 3 – 55:45 – 19
Ulbroka 10 – 6 — 4 – 43:44 – 18
Selver/Tahe 9 – 6 — 3 – 51:47 – 18
Lielvārde 8 – 6 — 2 – 58:35 – 18
Rubene 10 – 4 — 6 – 44:57 – 12
FK Bauska 9 – 4 — 5 – 40:52 – 11
Ķekava 9 – 3 — 6 – 50:64 – 11
SK Pārgauja 9 – 3 — 6 – 56:76 – 8
Kurši 10 – 2 — 8 – 53:80 – 7
Telms/Energokomplekss 9 – 1 — 8 – 36:78 – 4
Latgranula/Līgatne 10 – 2 — 8 – 38:65 – 4
Vīrieši. I līga
Valmiera 6 – 6 — 0 – 52:28 – 18
SK Cēsis/CB 6 – 5 — 1 – 39:27 – 15
Rubene 6 – 4 — 2 – 37:31 – 12
FK Madona 6 – 3 — 3 – 36:37 – 9
FK Ādaži 6 – 3 — 3 – 37:39 – 9
FK Jūrmala 6 – 3 — 3 – 41:36 – 9
FK Valka 6 – 2 — 4 – 38:49 – 6
SK Babīte 6 – 2 — 4 – 37:42 – 6
Burtnieku novads 6 – 1 — 5 – 34:45 – 4
Ķekava II 6 – 1 — 5 – 27:44 – 3
Vīrieši. II līga. Kurzeme
Ogijs 1 – 1 — 0 – 5:3 – 3
Kurši II 1 – 0 — 1 – 3:5 – 0
Talsi II 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
FFK Livonija 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
Vīrieši. II līga. Rīga
Ķekavas buldogi 2 – 2 — 0 – 18:12 – 6
Jelgavas novads 3 – 2 — 1 – 32:19 – 6
Rīgas lauvas 3 – 2 — 1 – 28:20 – 5
Inčukalns 2 – 1 — 1 – 16:14 – 4
Ritols 2 – 1 — 1 – 15:19 – 3
Devils United 2 – 0 — 2 – 10:18 – 0
FK Saulkrasti 2 – 0 — 2 – 6:23 – 0
Vīrieši. II līga. Vidzeme
Madona II 2 – 2 — 0 – 19:12 – 6
Valmiera/BSS 1 – 1 — 0 – 8:6 – 3
Jaguāra ķepa 2 – 0 — 2 – 14:17 – 0
FK Kalsnava 1 – 0 — 1 – 4:10 – 0
SK Veixmes 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
Vīrieši. Veterāni
Bulta/Limbaži 7 – 7 — 0 – 50:14 – 21
Lino.lv 6 – 6 — 0 – 39:15 – 17
Rubene 7 – 5 — 2 – 42:32 – 14
Ķekavas Bulldogs 7 – 4 — 3 – 30:23 – 14
Alusvēderi 7 – 4 — 3 – 26:25 – 13
Ekskurzeme 6 – 2 — 4 – 25:25 – 8
FK Valka 7 – 3 — 4 – 13:27 – 8
Smilšukastes 6 – 3 — 3 – 25:23 – 7
Cielaviņu armija 6 – 1 — 5 – 20:36 – 3
Silarozes-Aizkraukle 7 – 1 — 6 – 19:43 – 3
FK Taizels 6 – 0 — 6 – 10:36 – 0
Sievietes. Virslīga
RSU/Runway 6 – 6 — 0 – 52:9 – 18
FK Ķekava/AXA 5 – 5 — 0 – 26:16 – 14
Rubene 6 – 4 — 2 – 48:14 – 13
Irlava/Tukums 7 – 3 — 4 – 21:44 – 9
Rīgas lauvas/Errea 7 – 2 — 5 – 40:39 – 7
Valmiera/BSS 7 – 2 — 5 – 30:52 – 5
Ķekavas novads 6 – 0 — 6 – 16:29 – 0
Sievietes. I līga
Rubene 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
Ķekavas Bulldogs- 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
Rīgas lauvas- 0 – 0 — 0 – 0:0 – 0
