Šmēdiņš/Samoilovs un sekotāji

Jau otro gadu pēc kārtas mūs priecē pludmales volejbolisti. 2012. gadā uz Latviju ceļoja olimpiskā bronza. Arī 2013. gada sezonai tika pielikts krāšņs punkts. Open kategorijas turnīrā Durbanā Jānis Šmēdiņš ar Aleksandru Samoilovu un Mārtiņš Pļaviņš ar Aleksandru Soloveju aizspēlējās līdz finālam. Tajā pārāki bija Šmēdiņš/Samoilovs, gadu noslēdzot Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) reitinga pirmajā vietā.

NO VIRSOTNES DZIRNAVĀS

Pašiem sev un daudziem faniem par pārsteigumu, tikai 2012. gada nogalē izveidotais pludmales volejbola pāris Jānis Šmēdiņš/Aleksandrs Samoilovs sezonu pabeidza pasaules ranga pirmajā vietā, pa ceļam uz to uzvarot trijos Pasaules kausa izcīņas posmos, vēl trijos un arī Eiropas čempionātā izcīnot vietu uz pjedestāla. Tas nepalika nepamanīts — Šmēdiņš/Samoilovs Latvijas Gada balvā sportā kļuva par labāko komandu individuālajos sporta veidos. Bet Starptautiskās Volejbola federācijas gada rezumējumā šis pāris izpelnījās piecas balvas — Jānis un Aleksandrs tika atzīti par labāko duetu vīriešu konkurencē, piedevām 26 gadus vecais kuldīdznieks Šmēdiņš kļuva par aizvadītā gada labāko gremdētāju, par pludmales volejbolistu ar vislielāko cīņassparu, par labāko cēlāju un labāko uzbrukuma spēlētāju. No 11 balvām 5 atceļoja uz Latviju, apliecinot šā pāra paveikto un arī viņu potenciālu.

Pat laikā, kad dažādās vietās nācās saņemt dažādas balvas, duets savu tēvu un treneru — Genādija Samoilova un Andra Šmēdiņa — vadībā turpināja treniņus, par savējo padarot Beach Box halli VEF teritorijā. Bet februārī visa šo treneru grupa dosies uz ierasto treniņvietu Ēģiptē. Puiši labi apzinās, ka reizēm uzkāpt virsotnē ir vieglāk nekā tajā noturēties. Vairākiem labiem bīčistiem pēcolimpiskajā sezonā bija neliela atslodze, bet šogad viss kļūs jau par daudz nopietnākām dzirnavām. Tāpēc arī atlaižu nebūs.

NE FINKS, NE ZILĀKALNA MARTA

Jau trešo pārinieku triju gadu laikā izmēģinās mūsu vecākais bīčists Ruslans Sorokins. Šoreiz kopīga valoda tiks meklēta ar vēl pavisam jauno Edvartu Buividu, kuram nupat tikai palika 20. Sezonu Edvarts vēl sāka RTU/Robežsardzes sastāvā, taču jau drīz paziņoja par pievēršanos bīčam un no klasikas aizgāja pavisam. Ruslans pagājušās sezonas izskaņā centās tikt galā ar savainojumu. Šķiet, tas ir arī izdevies, un abi jau cītīgi trenējas — pagaidām vēl tepat Latvijā.

Šis būs slaidākais Latvijas bīča duets — Sorokinam ir 1,96 m un Buividam — 1,98 m. Bloks, serve un uzbrukums varētu būt labā līmenī, bet ar bažām jāgaida sniegums servju uzņemšanā un aizsardzībā. Klasikā Buivids bija diagonāle, kam ar servju uzņemšanu nav jānopūlas. Tiesa, bīčā galīgs iesācējs viņš nav, ar Reini Pekmani pat ir spēlējis pasaules junioru čempionātā. Otra satraukuma iemesls ir finansējums, jo pagaidām vēl nav pārliecības, vai pietiks līdzekļu un spēka, lai izbraukātu uz visiem PK posmiem, kuros vajadzēs sisties cauri kvalifikācijas sietam un iespējas ko nopelnīt nebūs lielas. Tāpēc, ļoti iespējams, nebūs jāsmādē arī Open kategorijas turnīri. Gan naudas, gan reitinga punktu dēļ.

Pagaidām gan tikai baumu līmenī ir vēl viena pāra projekts — Toms Šmēdiņš/Jānis Pēda. Abi pērn ne visai veiksmīgi spēlēja ar citiem pāriniekiem. Toms šobrīd individuāli gatavojas sezonai, bet Jānis spēlē klasiku Austrijas klubā Hypo Bank Tyrol. Kas no šādas laulības var sanākt, nepateiktu ne Finks, ne Zilākalna Marta. Abi (bīčisti, protams, ne gaišreģi!) ir gaužām neprognozējami un arī ar visai smagu raksturu. Reizēm var gadīties uzplaiksnījumi, jo smiltīs potenciāls abiem ir gana labs, taču uz stabilitāti sezonas garumā lielu likmi uzdrošinātos likt tikai avantūristi, kādi zināmā mērā ir viņi abi. Jebkurā gadījumā, konkurenci iekšējā tirgū viņi noteikti radītu. Starptautiskam lidojumam vajadzīgas ambīcijas. Turklāt ne tik daudz individuālas, cik kolektīvas. Tas nekas, ka kolektīvu veido tikai divi spēlētāji.

Arī šos pārus trenēs Genādijs Samoilovs un Andris Šmēdiņš.

KUROS PIRKSTOS JĀKOŽ

Krietni vairāk jautājumu ir tā sauktajā Aigara Birzuļa grupā. Šobrīd viņa vadībā Brazīlijā un olimpiskā centra Rīga atlētiskas zālē trenējas Mārtiņš Pļaviņš, Aleksandrs Solovejs, Rihards Finsters un Haralds Regža. Janvāra beigās Pļaviņš dosies peļņā uz Turciju, lai kopā ar ierasto pārinieku Muratu Giginoglu cīnītos par šīs valsts čempionu titulu. Daļa spēļu Turcijā notiek apjumtās hallēs, tomēr ir arī Antalja, kur palmas zaļo vienmēr. Der atgādināt, ka Giginoglu kopā ar Selčuku Sekerči dažos CEV Beach Tour jau ir spēlējuši visai atzīstami un tajā savs nopelns arī Pļaviņam.

Sākotnēji bija iecerēts, ka janvāra vidū Pļaviņš ar Soloveju dosies uz turnīru Krievijas Melnās jūras piekrastē Anapā. Tomēr sprādzieni Volgoradā palielināja bažas par drošību šajā reģionā, arī lidmašīnas Krievijā krīt itin bieži. Turklāt decembrī Durbanā tika ievākta gana laba reitingu punktu raža, tāpēc tagad nebūtu vērts cirst robu treniņprocesā, lai dabūtu dažus desmitus punktu.

Ir jau skaidrs, ka Pasaules kausa izcīņas pirmos posmos, kas būs aprīlī un maijā (Ķīnā, Meksikā, Brazīlijā), Plaviņš aizvadīs kopā ar Soloveju. Tālākais jau būs atkarīgs no tā, kā viņiem tur veiksies. Var droši prognozēt, ka nāksies sisties cauri kvalifikācijas sietam, kas ir gana šaurs. Ja veiksies labi, tad jautājumu būs mazāk un duets Pļaviņš/Solovejs 2014. gada sezonā saglabāsies vismaz līdz jūnija vidum. Sarežģītāk būs, ja sekmes nebūs tik labas, kā gribētos viņiem pašiem, trenerim Birzulim un arī sponsoriem.

Šogad pasaules čempionāts nenotiks, bet Eiropas čempionāts paredzēts jau jūnija sākumā. Tā tad nu būs Pļaviņa un arī Latvijas volejbola federācijas lielā izvēle — Eiropas čempionātā turpināt spēlēt ar Soloveju vai arī sākt ar Hermani Egleskalnu, ar kuru iepriekšēja vienošanās tika panākta jau 2013. gadā. Tomēr arī šajā jautājumā ir dažas neskaidrības. Šobrīd Hermanis naudu pelna Francijas klubā Chaumont, kas valsts čempionātā šobrīd ir 5. vietā. Klasiskā volejbola sezona viņam varētu beigties maija sākumā vai pat vidū (ja aizspēlējas līdz finālam). Tad viņam būs divas izvēles — turpināt sezonu klasikā, jo Latvijas izlasei būs atbildīgas Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles (16.—18. maijā Polijā, 23.—25. maijā Slovēnijā), vai pievērsties bīčam, kur gan viņš sevi grib izmēģināt, gan arī treneris Birzulis grib viņu pārbaudīt nopietnā līmenī. Treneris, domājot par olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, gatavs pat upurēt Eiropas čempionātu. Taču diez vai ar šo argumentu pietiks Latvijas Olimpiskajai vienībai, kas finansējumu piešķir nevis par olimpiskajiem sapņiem, bet par augstām vietām oficiālās sacensībās, Eiropas čempionātu ieskaitot. Piedevām LVF vadība ir vitāli ieinteresēta, lai Egleskalns palīdz klasiskā volejbola izlasei cīņās Polijā un Slovēnijā.

Jā, mums ir otrs augstas klases diagonālais uzbrucējs Gundars Celitāns, taču, kā parādīja pēdējā spēle pret Turciju, divi labi ir vēl labāk. Situāciju sarežģī ziņas arī no Celitāna nometnes, jo ģimenē ap to laiku esot gaidām pieaugums un Gundars gribētu biežāk būt mājās nekā volejbola laukumā. Sezona Turcijā jau tā ir psiholoģiski gana smaga. Tomēr LVF vadība dara visu, lai sastāvā būtu gan Celitāns, gan Egleskalns. Par Hermaņa pārkvalificēšanos bīčistā, sākot ar jūniju, nevienam, varbūt izņemot Soloveju, nebūs iebildumu. Ir pietiekami skaidri redzams, ka iespēja nokļūt olimpiskajās spēlēs Egleskalnam būtu daudz reālāka pludmales, nevis klasiskajā volejbolā. Ja vien viņš šajā volejbola paveidā spētu adaptēties. Trīs mēneši būtu pietiekami ilgs laiks, lai pārbaudītu Hermaņa kā pludmales volejbolista potenciālu. Jo drīz pēc tam viņš visdrīzāk atkal gribētu atgriezties klasikā, kur visu sezonu ir garantēta iztika. Pirmajā sezonā smiltīs diez vai būs iespējams sapelnīt tik daudz, lai klasiku uz laiku (vismaz līdz Rio) noliktu malā. Bet ēst un dzīvot vajag… Būs, ko lauzīt galvu visiem, un katrs lēmums var izrādīties līdzīgs iekošanai kādā pirkstā.

Līdz ar to par savu nākotni neziņā būs arī pēdējo gadu Soloveja pamatpārinieks Rihards Finsters. Bet sportista dzīve ne vienmēr ir kā brīnišķa dziesma.

NEDAUDZ STAGNĒJOŠIE

Jau pāris gadu teju uz vietas mīņājas savulaik pat ļoti perspektīvais duets Haralds Regža/Armands Āboliņš. Šogad viņi vēl pēdējo reizi varētu piedalīties pasaules U-23 čempionātā, kas notiks kaimiņos — Polijā. Taču vēl nav garantiju, ka tiks pie spēlēšanas, jo pagaidām dalībnieku sarakstā Latvijai vietas nav. Lai to iegūtu, atliek turnīri Latvijā un kaimiņvalstīs, EEVZA čempionāts, kāds satelītturnīrs. Varbūt arī kāds Pasaules kausa izcīņas netālais posms, ja vien izdosies piekļūt kvalifikācijai. Āboliņš šobrīd spēlē Schenker līgā Ozolnieku Poliurs sastāvā, bet Regža šobrīd ir malā no klasikas. Sportists bija panācis vienošanos ar Somijas 1. līgas klubu, taču treniņapstākļi tajā viņu nekādi neapmierināja, un Haralds ir atpakaļ Latvijā. Neviens šejienes klubs par viņu interesi neizrāda, jo visdrīzāk būtu jāizpērk transferts no Somijas.

Kā labāk sagatavoties sezonai, tas ir katra spēlētāja ziņā, taču pat Latvijas klubs dod kādu finansiālu pamatu zem kājām. Regža pēdējos gados maldās kaut kur pa vidu starp bīču un klasiku. Varbūt tāpēc arī progresa vairs nav. Un bez vīra rakstura diez vai arī būs. Jo pludmales volejbolu var spēlēt gan profesionāli, gan hobija līmenī. Tiesa, bez sapņiem par augstām uzvarām. Bet šobrīd, lai izsistos pasaulē, vispirms ir jāizsitas Latvijā, kur bīčā ir gana laba konkurence — ir četri spēlētāji, kas kādā no Pasaules kausa posmiem stāvējuši uz pjedestāla…

Starptautiskās sezonas galvenās kontūras ir skaidras, un tagad tajās jāiespiež Latvijas čempionāta posmi, kā arī neapšaubāmi populārākais un apmeklētākais turnīrs Saulkrastu kokteilis. Kā atzinuši paši sportisti, pērn tas varbūt arī cirta kādu brūci mūsējo kondīcijā un traucēja parādīt labāku kvalitāti. Tajā pašā laikā kanādieši Bens Sekstons/Čeims Šalks tieši pēc Saulkrastu kokteiļa sasniedza labāko formu un pasaules čempionātā nospēlēja veiksmīgi, izcīnot 5. vietu.

Ļoti iespējams, ka jau šogad Latvijā, Jūrmalas smiltīs, notiks pirmais Satelite kategorijas turnīrs. Tā otrajam ešelonam būtu laba iespēja tikt pie papildu pieredzes un reitinga punktiem.

Turklāt šāgada kalendārs, sākot no Lieldienām, ir gana blīvs un pāriem būs rūpīgi jāplāno savs gada sacensību grafiks. Jo sevišķi tiem, kuriem nāksies cīnīties kvalifikācijā. Tas pats attiecas uz Latvijas kalendāra veidotājiem — ja viņi šeit grib redzēt spēlējam arī mūsu vadošos pludmales volejbola pārus. Fani grib noteikti! Bet kopumā tas sola ļoti aizraujošu sezonu, jo kaujas Kopakabanas olimpiskajā pludmalē arī vairs nav aiz kalniem.

2013. GADA BILANCE

(Turnīri, spēles,  uzvaras, zaudējumi, punkti, nauda)

J.Šmēdiņš/Samoilovs

Kopā 14, 82, 66, 16, 7490, 111 000 Ls

Grand Slam10, 59, 48, 11, 5840, 163 000 USD

Pļaviņš/Pēda

Kopā9, 25, 6, 19, 2013, 12 300 Ls

Grand Slam5, 14, 2, 12, 1280, 14 700 USD

Pļaviņš/Solovejs

Kopā 3, 15, 10, 5, 834, 5000 Ls

Grand Slam1, 1, 0, 1, 160, 0

Sorokins/T.Šmēdiņš

Kopā 13, 44, 14, 30, 2960, 15 000 Ls

Grand Slam 8, 28, 10, 2160, 22 100 USD

Regža/Āboliņš

Kopā 3, 13, 6, 7, 392, 600 Ls

Grand Slam –

Solovejs/Finsters

Kopā 2, 14, 9, 5, 346, 400 Ls

Grand Slam –

Statistiku apkopojisAinārs Cīrulis