Uzvarētāji par čempioniem

Šogad pirmo reizi Latvijas florbola meistarsacīkstēs tika izmēģināts zviedru izslēgšanas spēļu formāts: komandas ceturtdaļfinālā un pusfinālā spēlē līdz četrām uzvarām, bet finālā čempioni tiek noteikti vienā spēlē. Līdzjutējiem pamatīga intriga garantēta! Ilgi gaidītajā Elvi Latvijas florbola virslīgas čempionāta superfinālā, kas risinājās neitrālā teritorijā — Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā —, Cēsu alus/Lekringa florbolisti negaidīti pārliecinoši sakāva pamatturnīra uzvarētājus RTU-Mogo/Rockets, ar rezultātu 9:4 (4:0, 2:1, 3:3) kļūstot par septiņkārtējiem Latvijas čempioniem.

Zīmīgi, ka RTU-Mogo/Rockets otro gadu pēc kārtas uzvarēja regulārajā čempionātā, bet zelta medaļas trešo gadu pēc kārtas ieguva cēsnieki… Sezonā sāncenši veiksmīgi izmantoja sava laukuma priekšrocības un uzvaras dalīja uz pusēm: Cēsīs 6:5 par labu lēcējpelēm, Rīgā — raķetes revanšējās ar 7:3. Vērtējot savstarpējo spēku samēru, RTU-Mogo/Rockets bija nomināli stiprāki, labāki regulārajā sezonā un pārliecinošāki savstarpējā mikromačā. Taču svaru kauss sašūpojās izslēgšanas spēļu pusfinālā, kurā raķetes ievilka sēriju pret Lielvārdi līdz septiņiem mačiem, bet cēsnieki ar Rubeni tika galā īsākā laikā, patērējot mazāk spēka, nervu un emociju.

FINĀLSPĒLE. KOMANDA UN SOLISTI

Pavasara karstākajā dienā vairāk nekā 2000 skatītāju klātienē zelta spēle iesākas daudzsološi. RTU-Mogo/Rockets izslēgšanas spēļu rezultatīvākais spēlētājs Atis Blinds atdod pirmo centra izspēli cēsniekiem, un RTU-Mogo/Rockets mērķtiecīgi kā lavīna metas virsū Cēsu alus/Lekringa vārtiem. Viltīgi! Komandas spēlē dzelžaini, un līdz pretinieku vārtiem, šķiet, izlauzties abiem sāncenšiem šodien būs teju neiespējami. Taču 6. minūtē zibens no skaidrām debesīm! Pieredzējušais cēsnieku aizsargs Laiviņš sāk reidu no saviem vārtiem, centrā atmet piespēli Rīsmanim, un pēc acumirkļa Laiviņš lido jau vārtu priekšā starp aizsargiem saņemt piespēli un triec bumbiņu Anda Blinda sargātajos rīdzinieku vārtos — 1:0!

RTU-Mogo/Rocketsturpina spēlēt pasīvi, un likumsakarīgi, ka pēc īsa brīža bumbiņa veiksmīgi atlec pie Bulmeistara un cēsnieki pārsvaru dubulto. Apmainījušās ar elegantām soda izspēlēm, uz brīdi komandas nomierinās. Taču vēl viena tiešām neveiksmīga epizode rīdzinieku vārtu priekšā un Mārtiņš Rajeckis savā stilā cēsniekiem gūst jau trešos vārtus. Pirmā perioda pēdējā minūtē ar metienu no ģērbtuves Emīls Dzalbs veiksmīgi realizē soda izspēli un Cēsu alus/Lekringa labā pretiniekus šokējošais 4:0.

Liekas, ka intriga ir izkūpējusi gaisā, taču pēc pārtraukuma RTU-Mogo/Rockets laukumā atgriežas noskurinājušies. Apmetis slaidu loku ap vārtiem, Bulāns pašā vārtu priekšā atrod Blindu, un beidzot ir atvērts arī Cēsu alus — 1:4. Vērojot notikumu attīstību laukumā, šķiet, ka rīdzinieki nu sāks detektīvu. Tomēr Bulmeistars ar savu otro vārtu guvumu 29. minūtē faktiski izšķir likteni, neļaujot rīdziniekiem lauzt spēles gaitu — 1:5.

Rīdziniekiem paveras pēdējais cerību stariņš — trešā iespēja spēlēt vairākumā. Loģiski — gāzi grīdā! Raķetes koncentrējas tikai uz cēsnieku vārtiem. Un atkal… Mazākumā ar otro piegājienu solo nospēlē Andris Rajeckis, un Cēsu alus/Lekringa pārsvars sasniedz jau piecus vārtus. Pēdējās 20 minūtēs turpinās RTU-Mogo/Rockets murgs, un Cēsu alus/Lekrings handikapu palielina līdz 8:1… Prieks par rīdzinieku vīrišķību, kuri nenolaida rokas laukumā līdz pat pēdējai sekundei un agresīvā cīņā pamanījās trīs vārtus atgūt.

VIEDOKLIS PAR ČEMPIONIEM

Finālā kādam ir jāzaudē. Šoreiz nepaveicās RTU-Mogo/Rockets. Bet kurš gan uzvarētājus var raksturot labāk par zaudētājiem?! Tādēļ šoreiz stāsts no viņu pozīcijām — zaudētāji par uzvarētājiem jeb regulārās sezonas uzvarētāji par čempioniem. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz sāpīgo zaudējumu, rīdzinieki atzina, ka viņiem paticis šāds izslēgšanas spēļu formāts ar zelta spēli kulminācijā.

Fundamentāls rokraksts

Atis Blinds, RTU-Mogo/Rockets rezultatīvākais uzbrucējs:

“Vai pirms spēles bijām jau nopirkuši šampanieti? Nē, neviens — tādas domas vispār nebija. Tā nav joka lieta. Smaga cīņa. Man šis bija 10. fināls Latvijas čempionātos un gribējās sezonu beigt uz pozitīvas nots, taču sports ir nežēlīgs.

Pirmkārt, mums pašiem nekas nesanāca — nevarējām gūt vārtus, slikti nospēlējām aizsardzībā, un arī abi vārtsargi nenostāvēja vārtos, kā gribētos — nevienam no mums spēle nevedās. Mēs nevarējām izpildīt spēles plānu — uzbrucēji spēlēja pārāk tālu no aizsargiem, un līdz ar to cēsnieki ar diagonālām piespēlēm sarāva mūs. Un mēs nevarējām iesākt uzbrukumu.

Lekringsspēlēja savu spēli, kādu viņi demonstrē jau vairākus gadus. Viņi pārsteidza ar to, ka aizsardzībā piespiedās saviem vārtiem tuvāk, nekā parasti to dara. Cēsnieki cieši sedza vārtu priekšu, un bija grūti tur ielauzties. Taču mēs paši pieļāvām daudz kļūdu un veiksme šodien nebija mūsu sabiedrotā. Vārtsargs vai nu pavelk komandu, vai ne: ja komandai ir sakārtota aizsardzība, tad vārtsargs var stabili spēlēt — līdz ar to par Normunda Krūmiņa spēli Lekringa vārtos neko vairāk neteikšu. Es Lekringa sniegumā vairāk gribētu uzslavēt komandas spēli un taktisko zīmējumu, ko viņi veiksmīgi izpildīja un kas ir viņu lielākais trumpis. Viņiem ir kārtīgs komandas rokraksts, kas ir fundamentāls, un ar to arī Lekrings ir pārāks par mums.

Ar psiholoģisku pārsvaru

Jānis Jansons, RTU-Mogo/Rockets uzbrucējs, vienīgais latvietis ar Zviedrijas superlīgas pieredzi:

Lekringsir pieradis spēlēt atbildīgas spēles. Mēs esam regulāro turnīru komanda — RTU ceturto reizi pēdējos piecos gados uzvar regulārajā čempionātā. Tajā, iespējams, Lekrings nespēlē ar tik stingru attieksmi. Taču ar savu rūdījumu izšķirošajos brīžos viņi saņemas un spēj sakoncentrēties labāk nekā jebkura cita komanda. Tas arī bija izšķirošais arguments, Lekrings ir spēcīga komanda — ja viņus nesalauž, problēmas ir garantētas.

Lekringa florbolisti pirmie guva vārtus un līdz ar to — psiholoģisko pārsvaru. Mums tā ir problēma — ja nonākam iedzinēju lomā, komanda lūzt un nespēj barjeru pārraut. Par to varēja pārliecināties arī pusfināla sērijā pret Lielvārdi, kur, nonākot iedzinējos, vairākas reizes vairs nespējām izglābties.

Lekringatrumpis ir tas, kā viņi spēj nosegt vārtu priekšu — iemest ir ļoti grūti. Tajā pašā laikā mēs šodien spēlējām lēnu, nekvalitatīvu florbolu, un Lekringam pavērās iespēja gūt vārtus pretuzbrukumos, ko viņi arī izmantoja.

Runājot par Lekringa uzbrukumu, pirmie Laiviņa vārti bija laba izspēle — labi sagatavots mājasdarbs. Mēs laukumā stāvējām un spējām vien galvas pagrozīt. Nākamie trīs vārti bija no vārtu priekšas, kur mūsu spēlētāji kļūdījās. Viņi izmantoja mūsu kļūdas, mēs viņu kļūdas — ne. Viņi prot uzbrukumus sagatavot pacietīgi un nesasteigt. Gudri spēlētāji.

Saka, ka vārtsargs ir puse no komandas, taču, ņemot vērā Lekringa taktiku — novirzīt spēli no vārtu priekšas uz laukuma malām, es teiktu, ka Krūmiņam vārtos šodien darba īsti nebija. Protams, ja vārtsargam iet spēle, viņš psiholoģiski paceļ visu komandu uz augšu.

Rezultāts finālam ir par lielu.

Mēs ļāvām, viņi darīja

Andis Blinds, RTU-Mogo/Rockets un izslēgšanas turnīra labākais vārtsargs:

Lekringamšodien veicās, mums — melnā diena. Pirmajos divos zaudētajos vārtos visu izdarīju, kā vajag — izgāju no vārtiem spēlētājam pretī, bet Lekringam tik un tā izdevās trāpīt. Treneris pieņēma lēmumu nomainīt vārtsargu… Runājot par Krūmiņa sniegumu Lekringa vārtos, viņš labi nospēlēja un kļūdas nepieļāva. Savukārt mēs neizmantojām to, ka viņš daudz bumbiņu atsit vārtu priekšā.

Neraksturīgi, bet Lekrings spēlēja agresīvi — tas mani pārsteidza. Viņi izmantoja 90% izdevību — gandrīz pilnīgi visi momenti tika realizēti. Mēs viņiem ļāvām tik brīvi spēlēt un izveidot šos momentus, bet paši tādas epizodes pie viņu vārtiem neizveidojām. Domāju, Lekrings nospēlēja savā līmenī, bet mēs nospēlējām tālu, tālu no sava potenciāla. Tāpēc tā rezultāta starpība spēles gaitā arī bija tik liela.

Vai bija kāda nozīme tam, ka regulārā turnīra pēdējā savstarpējā mačā viņus pārliecinoši apspēlējām ar 7:3? Nē, nē, tas bija ļoti sen, un neviens par to nedomāja. Pirms mača smējāmies, ka mums ir trešā finālspēle pēc kārtas — Lielvārdei sērijā līdz četrām uzvarām atradāmies iedzinēju lomā 2—3… Varbūt šīs divas pēdējās cīņas pret Lielvārdi paņēma pārāk daudz emociju.

Pašam tagad jāsaved veselība kārtībā — spēlēju ar traumu, brīnums, ka tik daudz laika varēju cīnīties laukumā.

Neesam lupatas, bet…

Kristians Lisovskis, RTU-Mogo/Rockets treneris:

Lekringsmūs šodien pārspēja bez variantiem. Paši sākām spēlēt 8. minūtē…

Mača sākumā Lekrings kontrolēja bumbiņu savā zonā, neko bīstamu neveidoja. Spēle ritēja taustoties un pēc principa — kurš pirmais iemetīs, tas uzvarēs. Izdarījām vairākus metienus pa Lekringa vārtiem, bet nekā bīstama tur nebija. Tad paši četras reizes kļūdījāmies pie saviem vārtiem, un Lekrings to pārvērta rezultātā 0:4.

Pārtraukumā ģērbtuvē bija pārrunas ar spēlētājiem. Komanda laukumā atgriezās mobilizējusies, un ātri vienus vārtus Lekringam atspēlējām. Kad dabūjām vairākumu, vajadzēja iemest otros, bet paši ielaidām vēl vienus… Tad atkal visiem rokas nolaidās. Mēģinājām izdarīt spiedienu uz Lekringa vārtiem, bet nekas nesanāca, un viņi mums iemeta vēl vienus — 1:6. Pēdējā trešdaļā gājām uz visu banku un jau no pirmās minūtes mēģinājām spiest viņus pa visu laukumu, mums priekšā aktīvi spēlēja divi uzbrucēji, un trešdaļas mikromaču nospēlējām 3:3. Bet tik un tā nevienu periodu nebeidzām ar pozitīvu bilanci. Teju visi Lekringa metieni pa vārtiem bija rezultatīvi, mūsu metieni — vai nu līdz vārtiem neaizgāja, vai arī tos Lekringa vārtsargs atvairīja.

Lūzuma punkts bija pēc 1:4, kad mums vajadzēja panākt 2:4, bet mēs neizmantojām vairākumu. Tā vietā Lekrings īsā laikā guva vārtus un vēl iemeta mazākumā — 1:6. Ar to viss beidzās. Trešajā periodā gājām laukumā ar domu pierādīt skatītājiem, ka kaut ko varam un neesam lupatas. Lekrings nospēlēja taktiski labi, neļāva mums izdarīt brīvus metienus. Viltīgās Lekringa soda izspēles? Tās mani nepārsteidza. Tā kā Lekringam šodien krita, tā mums viss lidoja iekšā izšķirošajā septītajā spēlē pret Lielvārdi. Tur arī pēdējās divās spēlēs daudz emociju atstājām.

Mēs nenācām šodien Zemgales olimpiskajā centrā iekšā kā čempioni. Mēs nācām cīnīties, bet man kā trenerim ir sāpīgs šis lielais rezultāts — to es nebiju gaidījis. No rīta pamodos, un man bija sajūta, ka šodien būs.

Sajauca mums galvu

Toms Mežotnis, RTU-Mogo/Rockets aizsargs:

Lekringsmums šodien sajauca galvu, un mēs pirmajā trešdaļā nepildījām spēles plānu. Bija grūti. Mēs sākām spēlēt mistisku aizsardzību, kādu nekad nebijām spēlējuši. Lekrings bija daudz labāk sagatavojies spēlei, mēs domās bijām kur citur…

Nebija tik traki, ka visas emocijas būtu atstātas cīņā pret Lielvārdi — otrajā periodā spēle bija sakarīga, mums vienkārši nekrita Lekringa vārtos. Būtu iekrituši divi vārti otrajā otrās trešdaļas sākumā, spēle izvērstos citādāk. Jā, arī man beigās bija iespēja iemest no distances, bet vārtsargs labi nospēlēja. Viņš pāris epizodēs izvilka, man viņi kā komanda patika — Lekrings ir pārliecinoša play-off komanda. Florbols Latvijā ir audzis — es pats šogad savā pirmajā sezonā RTU-Mogo/Rockets atklāju jaunu veidu, kā spēlēt, te ir daudz lielāka nozīme saspēlei, un mēs spēlējam gudrāk. Agrāk Ķekavā spēlējām vienkārši.

Mēs sēdāmies, viņi cēlās

Henrijs Uzraugs, RTU-Mogo/Rockets rezervists:

Lekringsšodien bija gatavāks cīņai, labāk noskaņojies spēlei. Viņiem veicās ar gūtajiem vārtiem spēles sākumā. Svarīgi, kurš iemet pirmos vārtus — Lekringam pirmo golu izdevās izspēlēt līdz tukšiem vārtiem, un tas emocionāli viņus pacēla. Tikmēr mēs nosēdāmies, un viņi ātri iemeta vēl divus. Viņiem spēle aizgāja uz urrā, bet mums no bedres tikt ārā bija grūtāk. Varbūt Lekringam par labu nostrādāja tas, ka viņi vairāk dabūja atpūsties, jo pusfinālu nokārtoja piecos mačos bez lielām emocijām, kamēr mums bija septiņas spēles, no kurām pēdējās divas — būt vai nebūt. Lekrings šodien nedaudz pārsteidza ar interesantām soda izspēlēm. Tā viņi mums iemeta 4. vārtus — Dzalbs ieskrēja no nekurienes, un vārti…

LATVIJAS ČEMPIONĀTU LAUREĀTI VĪRIEŠIEM

Gads, 1. vieta, 2. vieta, 3. vieta

1994. Lekrings, LJPS (Rīga), LJPS (Bauska)

1995. Lekrings, Līgatne, LJPS (Rīga)

1996. Lekrings, Farmserviss, Līgatne

1997. Līgatne, Maiznieks, RA Coca Cola

1998. Ķekaviņa, Rēzeknes maiznieks, RTU

1999. Rēzeknes maiznieks, Vaidava, Ķekaviņa

2000. Ķekaviņa, Rēzeknes maiznieks, Vaidava

2001. Ķekava/Simeks, RA/Arrows, Lekrings

2002. Rubene, Ķekava/Simeks, Lekrings

2003. Ķekava/Simeks, Cēsis/Lekrings, Rubene

2004. Ķekava, Rubene, FK Rīga

2005. Rubene, Lauku Avīze, Ķekava

2006. Latvijas Avīze, Rubene, Ķekava

2007. Latvijas Avīze, CelTik/Lekrings, Rubene

2008. Latvijas Avīze/LU, Rubene, Talsi

2009. CelTik/Lekrings, Talsi/Triobet, Rubene

2010. RTU/Inspecta, Lekrings, Rubene

2011. RTU/Inspecta, Lekrings, Lielvārde

2012. Lielvārde, Ķekava, Lekrings

2013. Lekrings, Lielvārde, RTU/Inspecta

2014. Cēsu alus/Lekrings, Lielvārde, RTU/Inspecta

2015. Cēsu alus/Lekrings RTU-Mogo/Rockets            Rubene

Izslēgšanas turnīra rezultatīvākie spēlētāji

1. Toms Akmeņlauks (Lielvārde) 22+11

2. Atis Blinds (RTU-Mogo/Rockets) 15+15

3. Kārlis Bulāns (RTU-Mogo/Rockets) 18+5

4. Gvido Lauga (RTU-Mogo/Rockets) 12+8

5. Andris Rajeckis (Cēsu alus/Lekrings) 10+10

6. Jānis Jansons (RTU-Mogo/Rockets) 8+11

Izslēgšanas turnīra labākie vārtsargi (pēc atvairīto metienu procenta)

1. Andis Blinds (RTU-Mogo/Rockets) 308:31 min, 84,62%

2. Jānis Salcevičs (Lielvārde) 696:52 min, 84,35%

3. Agris Rogainis (FBK Valmiera/VIA) 306:32 min, 82,74%

4. Anrijs Vents (Cēsu alus/Lekrings) 117:10 min, 82,22%

5. Normunds Krūmiņš (Cēsu alus/Lekrings) 535:34 min, 81,68%

6. Āris Aldiņš (Rubene) 477:47, 81,08%

Dāmu konkurencē, kur pamatturnīrā spēlēja vien četras komandas, superfinālā Rubene ar 8:6 pārspēja Ķekavu. Bronzas medaļas izcīnīja RSU spēlētājas.