Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ventspils meistari, izlase un skandāli

Pēc gada pārtraukuma Latvijas futbola čempionu godā atkal ticis FK Ventspils, kam tas ir jau piektais valsts meistaru tituls. Zīmīgi, ka ventspilniekiem izdevās apsteigt Latvijas valstsvienības bāzes komandu Rīgas Skonto. Latvijas klubu futbola sezona gan vēl nav beigusies, jo šīs nedēļas izskaņā risinās pārspēles par vietu mūsu futbola augstākajā klasē, kur tiekas virslīgas priekšpēdējā vienība FS METTA/LU ar pirmās līgas otro spēcīgāko komandu FB Gulbene.

PIEKTAIS TITULS

Sezonas starts ventspilniekiem neizdevās — jau pirmajās piecās kārtās tika piedzīvoti divi zaudējumi (Liepājas metalurgam un Skonto), taču kopš aprīļa dzeltenzilie 22 čempionāta spēlēs vairs neizjuta zaudējuma rūgtumu. FK Ventspils tā arī ne reizi neapspēlēja galvenos konkurentus Skonto (0:3, 0:0 un 1:1), taču nezaudēja nevienu punktu mačos ar otrā piecnieka komandām (bez liepājniekiem un Skonto no čempioniem punktu spēja paņemt vēl tikai Daugavpils Daugava). Jāpiebilst, ka čempionu rindās trīs futbolisti visos turnīra mačos devās laukumā starta vienpadsmitniekā — aizsargi Kaspars Dubra, Vitālijs Smirnovs un Antons Kurakins.

Interesanti, ka čempionvienība gandrīz vai nav pārstāvēta Latvijas valstsvienībā — jaunā izlases trenera Mariana Pahara vadībā laukumā ir izgājis tikai viens ventspilnieks — pussargs Jurijs Žigajevs (turklāt arī tikai uz desmit minūtēm pārbaudes mačā ar Igauniju). Tiesa, uz 15. novembra pārbaudes spēli Īrijā Pahars uzaicinājis jau trīs ventspilniekus — Žigajevu, Kurakinu un uzbrucēju Daniilu Turkovu. Šosezon ventspilniekiem palīdzēja arī septiņi leģionāri, taču tikai trīs ārzemnieki regulāri spēlēja pamatsastāvā — lietuvietis Simons Pauļus, kā arī Eduards Suhanovs un Vadims Jančuks no Krievijas. Jančuks ar 12 vārtu guvumiem arī kļuva par komandas labāko snaiperi, par vienu precīzu raidījumu apsteidzot bijušo skontieti Turkovu. Zīmīgi, ka šogad ventspilnieku panākuma kaldināšanā svarīgu lomu spēlēja četri JFC Skonto audzēkņi — uzbrucējs Turkovs, abi centra aizsargi Dubra un Smirnovs, kā arī pussargs Igors Tarasovs.

Par FK Ventspils spēku liecina arī fakts, ka Jurģa Pučinska trenētā komanda šogad izcīnīja dubultpanākumu, maijā triumfējot arī Latvijas kausa izcīņā, kur finālā ar 2:1 pārspēja Liepājas metalurgu.

IZLASES KOMANDA

Sezonas vidū daudzi jau pasteidzās čempionu laurus atvēlēt Skonto, kas šogad tiešām brīžiem demonstrēja spilgtu spēli. Ne velti, tieši Skonto futbolisti guvuši visvairāk vārtu, bet ielaiduši vismazāk. Turklāt jaunais Latvijas valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars šārudens pasaules čempionāta kvalifikācijas mačos tieši lielā mērā lika uzsvaru uz Skonto futbolistiem, iekļaujot sastāvā deviņus skontiešus — aizsargus Nauri Bulvīti, Vladislavu Gabovu un Renāru Rodi, pussargus Juri Laizānu, Alanu Siņeļņikovu, Aleksandru Fertovu un Ritvaru Ruginu, kā arī uzbrucējus Valēriju Šabalu un Artūru Karašausku.

Latvijas čempionātā Skonto vienīgo zaudējumu piedzīvoja tikai čempionāta pēdējā mačā ar FK Jelgava, kad čempionu titula liktenis jau bija ventspilnieku rokās. Tomēr astoņi neizšķirti izrādījās pārāk daudz, lai Tamaza Pertijas trenētā komanda tiktu pie zelta medaļām. Turklāt Skonto spēlēja neizšķirti arī ar otrā piecnieka komandām — FC Jūrmala, FK Jelgava un FS METTA/LU. Skonto uzbrucējs Artūrs Karašausks ar 16 gūtajiem vārtiem dalīja čempionāta rezultatīvākā spēlētāja godu ar Andreju Kovaļovu, bet deviņpadsmitgadīgā Šabalas rēķinā bija tikai par vieniem vārtiem mazāk. Savukārt Fertovs bija vienīgais komandā, kurš piedalījās visos 27 mačos.

Skontosastāvā sezonas laikā laukumā izgāja arī astoņi leģionāri, taču tikai diviem no viņiem komandā bija vadošas lomas — lietuviešu vārtsargam Pauļum Gribauskam un turkmēņu pussargam Ruslanam Mingazovam.

TOTOPILS

Pagājušajā sezonā pirmo reizi vēsturē par Latvijas čempionvienību kļuva Daugavpils Daugava. Šogad Daugava pastiprināja sastāvu (piemēram, pirms sezonas uz Daugavu pārcēlās trīs Skonto futbolisti — Igors Savčenkovs, Kirils Ševeļovs un Armands Pētersons), tāpēc Daugavpilī it kā bija pamats cerēt uz panākuma atkārtošanu. Tomēr šogad Daugava diezgan ātri izstājās no cīņas par zeltu, samierinoties ar trešo vietu, kas gan Daugavai dod tiesības nākamgad piedalīties Eiropas līgas priekšsacīkstēs.

Neticamas pārvērtības šogad notika ar pāris iepriekšējo sezonu Daugavpils uzbrukuma līderi Mamuku Gongadzi, kurš pērn ar 18 gūtajiem vārtiem kļuva par čempionāta labāko snaiperi (pirms diviem gadiem Gongadze Latvijas virslīgā guva pat 21 golu), bet šosezon sākumā tika izīrēts turnīra pastarīšiem Ilūkstei, bet pēc tam Daugavas sastāvā 16 mačos ar rezultatīvu raidījumu izcēlās tikai reizi. Jāpiebilst, ka šogad Daugavas krāsas aizstāvēja pavisam 11 leģionāri, bet nigēriešu aizsargs Daniels Ola vienīgais komandā aizvadīja visas spēles. Noteikti ir jāizceļ arī pussargs Andrejs Kovaļovs, kurš ar 16 vārtu guvumiem kļuva par čempionāta labāko snaiperi, izpelnoties arī vietu Latvijas valstsvienības pamatsastāvā.

Tomēr beigās viss Daugavas paveiktais futbola laukumā palika otrajā plānā, jo uzmanības centrā atkal nonāca jautājums par Daugavpils kluba totalizatora mahinācijām. Jau gadiem ilgi futbola aprindās runā, ka Daugavpilī regulāri notiekot spēļu rezultātu ietekmēšana, lai varētu nopelnīt totalizatorā (ne velti futbola līdzjutēju vidū Daugavpili nereti sauc par Totopili), bet šogad šis jautājums ieguva pavisam jaunu skanējumu, jo nigēriešu futbolists Stenlijs Ibe pēc līguma laušanas ar Daugavu publiski paziņoja, ka komandā ar atsevišķu spēlētāju palīdzību notikusi spēļu rezultāta ietekmēšana. Turklāt runa ir ne tikai par vietējiem mačiem, bet arī par Čempionu līgas kvalifikācijas spēli ar zviedru Elfsborg, kur Daugava piedzīvoja apkaunojošu zaudējumu ar 1:7. Mača aculiecinieki noteikti atcerēsies, ka šajā konkrētajā mačā dažs labs futbolists pieļāva tik bērnišķīgas kļūdas, kas būtu neierastas pat otrajā līgā. Protams, Daugavas vadība nepārprotami noraidīja visus Ibes apvainojumus.

Atcerēsimies, ka 2009. gadā Daugavpils Dinaburga par spēļu rezultātu sarunāšanu jau tika izslēgta no Latvijas virslīgas, bet kluba prezidents Oļegs Gavrilovs tika diskvalificēts uz mūžu, taču tas netraucē Gavrilovam joprojām regulāri viesoties Latvijas stadionu VIP ložās. Cerēsim, ka arī šoreiz viss neaprobežosies ar vārdu kaujām, bet tiks noskaidrota patiesība un vainīgie saņems bargu sodu. Eiropā šādos gadījumos ar vainīgajām komandām neviens neceremonējas — piemēram, šosezon par spēļu rezultātu sarunāšanu iepriekšējās sezonās no dalības Čempionu līgā tika izslēgta Ukrainas vicečempione Harkovas Metalist, bet Eiropas līgā tāds pats liktenis piemeklēja divus Turcijas grandus Fenerbahce un Besiktas.

PIE EIROPAS DURVĪM

Par vienu no šīs sezonas patīkamajiem jaunumiem kļuva Rīgas Daugava — pērn Daugava palika priekšpēdējā un bija spiesta piedalīties pārspēlēs par vietu virslīgā, bet šogad rīdzinieki līdz pat priekšpēdējai kārtai cīnījās par bronzas godalgām. Galarezultātā rīdziniekiem gan neizdevās izpildīt savu mērķi — iegūt tiesības piedalīties Eiropas kausos. Rīgas Daugavai jau šogad bija iespēja spēlēt Eiropas līgā — lai tas notiktu, rīdziniekiem bija jāizcīna Latvijas kauss, taču pusfinālā rīdzinieki pēcspēles 11 m sitienu sērijā zaudēja Liepājas metalurgam.

Šogad Daugava izspēlēja Lietuvas kārti — lietuviešu trenera Virgīnija Ļubša vadībā laukumā izgāja septiņi viņa tautieši (pavisam Daugavā spēlēja desmit leģionāri). Tieši lietuvieši arī lielā mērā noteica komandas spēles toni — pussargs un kapteinis Mants Savens guva 12 vārtus, bet Povila Lukša rēķinā ir deviņi vārtu guvumi, lai gan viņš komandai pievienojās tikai sezonas vidū. No vietējiem spēlētājiem var atzīmēt bijušos valstsvienības futbolistus — pieredzējušos aizsargus Denisu Kačanovu un Pāvelu Mihadjuku, bet vasarā viņiem pievienojās arī pussargs Andrejs Perepļotkins. Nestabils, bet pamanāms bija arī jaunais vārtsargs Artūrs Vaičulis.

BANKROTA ĒNA

Jau pirms sezonas varēja paredzēt, ka šis būs grūts gads Liepājas metalurgam, kas finansiālās krīzes apstākļos veica nopietnu sastāva atjaunināšanu, iztiekot tikai ar vietējiem futbolistiem. Ņemot vērā, ka Liepājas galvenajai rūpnīcai jau iestājusies maksātnespēja, par Liepājas futbola nākotni ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Šī sezona apliecināja, ka tikai ar pašu spēkiem liepājnieki nespēj cīnīties par medaļām, taču tajā pašā laikā bija arī redzams, ka Liepājā ir virkne perspektīvu jauniešu. Šosezon Liepājas metalurga treneru Jāņa Intenberga un Viktora Dobrecova rīcībā visas sezonas garumā bija tikai pieci pieredzējuši futbolisti — aizsargi Dzintars Zirnis un Antons Jemeļins, pussargi Valērijs Afanasjevs un Genādijs Soloņicins, kā arī uzbrucējs Jurģis Kalns, bet pārējie pārsvarā bija dažādu vecumu jauniešu izlašu kandidāti.

Jāpiebilst, ka 36 gadus vecais Zirnis šosezon kļuva tikai par trešo futbolistu, kuram Latvijas virslīgā izdevies pārsniegt 400 spēļu robežu (pēc šīs sezonas Zirņa rēķinā ir 413 virslīgas spēles, bet vairāk ir tikai tagadējam pirmās līgas kluba FB Gulbene spēlējošajam trenerim Igoram Korabļovam — 475). Sezonas pēdējā mājas spēlē ar FC Jūrmala Zirnis, kurš Liepājas metalurga rindās aizvadījis 17 sezonas, oficiāli atvadījās no Liepājas komandas, lai gan nav izslēgts, ka nākamgad viņš vēl turpinās spēlēt kādā citā klubā.

Tomēr Liepājas metalurgu šosezon varēja saukt par jauniešu komandu. Īpaši varētu izcelt vairākus jaunos pussargus — deviņpadsmitgadīgo Iļju Šadcinu un par diviem gadiem vecāko Dmitriju Hmizu, kuri ar astoņiem vārtiem bija rezultatīvākie komandā (tikpat golu gan arī Kalna rēķinā), bet sezonas beigās sevi no vislabākās puses parādīja Toms Gucs. Ja Liepājas futbola izdosies izglābties no finanšu kraha un labākie talanti paliks dzimtajā pilsētā, tad nākamgad no liepājniekiem jau varētu gaidīt lielākus varoņdarbus.

OTRAIS PIECNIEKS

Otro gadu pēc kārtas sestajā vietā finišēja FC Jūrmala, lai gan šosezon, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūrmalniekiem bija pavisam cita komanda (no pērnās komandas ierindā bija palicis tikai pusducis spēlētāju). Pirms sezonas FC Jūrmala aizvadīja treniņnometni Turcijā, komandā sezonas laikā spēlēja 11 leģionāri (seši no Krievijas, četri japāņi un viens portugālis), tāpēc sesto vietu diez vai var uzskatīt par labu panākumu. It īpaši ņemot vērā, ka no piektās vietas jūrmalniekus šķīra 14 punkti. Tiesa, Mihaila Koņeva vadītā komanda vismaz var mierināt sevi ar to, ka finiša taisnē izdevās par punktu apsteigt otru Jūrmalas klubu Spartaks. Tas izšķīrās pēdējā kārtā, kad FC Jūrmala ar 2:1 triumfēja pilsētas derbijā.

KURSA MAIŅA

Šosezon īpaši nav, ar ko lepoties arī Spartakam, kas pagājušajā gadā diezgan spilgti debitēja virslīgā, pakutinot nervus ierastajiem favorītiem un beigās finišējot piektajā vietā. Šosezon Spartaks tā arī neieguva nevienu punktu mačos ar čempionāta medaļniekiem (to nespēja vēl tikai Ilūkste), bet īpaši neveiksmīgs Spartakam bija pēdējais riņķis, kurā Spartaks tika tikai pie viena punkta.

Par komandas neveiksmēm vislabāk liecina treneru maiņas, bet šosezon Spartakā laimi izmēģināja trīs galvenie treneri — sezonu jūrmalnieki sāka Baltkrievijas speciālista Oļega Kubareva vadībā, tad vadības pulti pārņēma Aleksandrs Stradiņš, kurš pirms tam ilgus gadus bija Liepājas metalurga jaunatnes futbola centra direktors, bet čempionātu Spartaks beidza jau labi pazīstamā futbola speciālista Jurija Popkova vadībā. Sezonas vidū Spartaka vadība paziņoja par kluba stratēģijas maiņu, turpmāk uzsvaru liekot uz jaunajiem spēlētājiem. Tā no Liepājas tika pārvilināti Latvijas U-19 izlases spēlētāji — vārtsargs Roberts Ozols un aizsargs Kārlis Kņūts. Tiesa, arī šogad Spartakā, kas pērn uz citu fona izcēlās ar daudzajiem kolumbiešu leģionāriem, netrūka ārzemju futbolistu — pavisam sezonas laika Spartaka krāsas aizstāvējuši astoņi leģionāri, tai skaitā četri kolumbieši.

FINIŠA SPURTS

Grūtu sezonu aizvadīja arī FK Jelgava, kas pirmo gadu iztika bez sava ilggadējā trenera Daiņa Kazakeviča, kuru nomainīja Sergejs Golubevs. Ilgu laiku jelgavniekiem draudēja izkrišana no virslīgas, taču Zemgales komandai izdevās lielisks finiša spurts — pēdējās astoņās spēlēs izcīnītas četras uzvaras un tikpat neizšķirti.

FK Jelgava iztika gandrīz bez leģionāru palīdzības — visu sezonu regulāri spēlēja tikai lietuvietis Mindaugs Grigaravičs. Veiksmīgās sezonas beigas noteikti ir saistītas arī ar vasaras transfēru perioda pastiprinājumu, kad komandā atgriezās pussargs Gints Freimanis un uzbrucējs Oļegs Malašenoks, bet par nopietnu papildinājumu kļuva vārtsargs Kaspars Ikstens.

GARA SEZONA

Ilgāk par citām komandām šosezon ir jāspēlē Rīgas FS METTA/LU, kam pēc čempionāta beigām vēl ir pārspēlēs jācīnās par palikšanu virslīgā. FS METTA/LU atkal iztika bez leģionāru palīdzības, bet jau ar pirmajām spēlēm kļuva skaidrs, ka studentus gaida smaga cīņa par vietas saglabāšanu virslīgā. Andra Riherta vadītajai komandai pagalam grūti gāja ar spēli uzbrukumā — 27 spēlēs gūti tikai 15 vārti. Tomēr, iespējams, tieši studenti lielā mērā Latvijas čempionu titula likteni, septembra beigās sagādājot turnīra lielāko sensāciju, kad FS METTA/LU atņēma divus punktus Skonto, turklāt vēl atspēlējot divu vārtu deficītu — 2:2.

ATVADAS BEZ ASARĀM

Pēc šīs sezonas no virslīgas ir jāatvadās čempionāta jaunpienācējai Ilūkstei, kam neizdevās atrast argumentus, lai noturētos vietējā futbola elitē. Diez vai par Ilūkstes izkrišanu daudzi raudās, jo komanda tika uzskatīta par neoficiālu Daugavpils Daugavas fārmklubu, par kuru arī klīda baumas par negodīgu spēli. Piemēram, kad priekšpēdējā kārtā Ilūkste ar 1:6 zaudēja Daugavpils Daugavai, bet trīs vārtus guva Andrejs Kovaļovs, Skonto treneris Pertija publiski paziņoja, ka jau pirms spēles zinājis, ka Kovaļovs gūs trīs vārtus, lai kļūtu par čempionāta labāko snaiperi. Arī atvadīšanās no virslīgas Ilūkstei izdevās ļoti savdabīgas — zaudējums 2:10 Liepājas metalurgam. Interesanti, ka virslīgas neveiksminieces rindās vairāk vai mazāk spēlējuši arī astoņi leģionāri.

Nākamgad Ilūkstes vietu virslīgā ieņems vēl viena Daugavpils komanda — BFC Daugava. Smejies vai raudi, bet divas Daugavas no vienas pilsētas jau būs īsts kuriozs, tāpēc virslīgas jaunpienācēji apsverot nosaukuma maiņu. Jaunā Daugava arī darbojoties neatkarīgi no nu jau bēdīgi slavenās Daugavpils Daugavas.

 

LATVIJAS VIRSLĪGA

FK Ventspils 27 – 21 – 4 – 2 – 65:19 – 67

Skonto27 – 18 – 8 – 1 – 68:11 – 62

Daugava(Daugavpils) 27 – 15 – 7 – 5 – 44:19 – 52

Daugava(Rīga) 27 – 14 – 6 – 7 – 44:21 – 48

Liepājas metalurgs27 – 11 – 7 – 9 – 54:35 – 40

FC Jūrmala27 – 7 – 5 – 15 – 20:52 – 26

Spartaks27 – 7 – 4 – 16 – 30:49 – 25

FK Jelgava 27 – 5 – 8 – 14 – 26:46 – 23

METTA/LU27 – 4 – 7 – 16 – 15:47 – 19

Ilūkstes NSS 27 – 2 – 6 – 19 – 26:93 – 12

Rezultatīvākie spēlētāji: Artūrs Karašausks (Skonto), Andrejs Kovaļovs (Daugavpils Daugava) — 16, Valērijs Šabala (Skonto) — 15, Mants Savens (Rīgas Daugava) — 12, Vadims Jančuks, Daniils Turkovs (abi FK Ventspils) — 11, Povils Lukšis (Rīgas Daugava) — 10.