Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zvaigznīte starp zvaigznītēm

Pērnā gada izskaņā Šveicē pasaules florbola čempionāta sievietēm Latvijas valstsvienībā iemirdzējās vairākas jaunas zvaigznītes. Viena no spilgtākajām bija 17 gadus vecā Kocēnu Rubenes uzbrucēja Simona Grāpēna, kura kļuva par Latvijas izlases otro rezultatīvāko spēlētāju, gūstot vārtus arī grūtos brīžos. Pēc meistarsacīkstēm Grāpēna saņēma vilinošus piedāvājumus turpināt karjeru Somijā.

Latvijas izlase savu 12. pasaules čempionātu Neišatelē aizvadīja ar mainīgām sekmēm, pirmo reizi finišējot ārpus labāko septītnieka — 8. vietā. No vienas puses, protams, rezultāts varēja būt labāks, no otras — valstsvienībā notiek paaudžu maiņa un čempionāts tika aizvadīts ar astoņām (!) debitantēm.

Sarkanbaltsarkanajām uzbrukuma motoriņš bija Kocēnu Rubenes talantīgais trio — Simona Grāpēna (5+4), par viņu pusotru gadu vecākā Laura Gaugare (6+4) un Jūlija Rozīte (2+1). Aizsardzībā partneres piesedza vēl viena Rubenes vienaudze — Samanta Bērziņa. Vārdu šoreiz devām jaunākajai no spožā virknējuma.

JĀTRENĒJAS!

Simona ir ātra, izveicīga, uz vārtiem tendēta kreisās malas uzbrucēja, kurai ir retāk sastopamais kreiļa satvēriens nūjai. Simona gan raksta ar labo roku. Valmieriete nacionālajā izlasē sevi ar blīkšķi pieteica pirms pasaules čempionāta Sešu nāciju turnīrā Polijā, kad viņai bija vēl tikai 16 gadu. Kāda ir Simonas panākumu recepte? “Jādara tas, ko jebkurš augsta līmeņa sportists dara — jātrenējas!” norāda Grāpēna. “Man ir paveicies ar dzīvesvietu. Turpat Rubenes komandā spēlēju kopā ar Latvijas labākajām florbolistēm, kas rada vēlmi attīstīties. Dzenam cita citu uz priekšu, un tas motivē!”

Simona pirmo reizi florbola nūju paņēmusi rokās astoņu vai deviņu gadu vecumā sporta stundā. “Jau tad man florbols iepatikās un diezgan labi sanāca uz citu klases biedru fona. Vidzemē florbols ievērojami attīstījās. Tāpēc arī mums skolā deva nūjas un lika pildīt dažādus vingrinājumus. Tas bija vienīgais sporta veids, kurš man neapnika, un gribēju spēlēt vēl un vēl,” stāsta florboliste. Simona paziņoja mammai: “Gribu trenēties arī pēc stundām!” Tieši mamma ar savu piemēru meitai bija radījusi interesi par sportu.

“Mamma atrada klubu. Rubenes komandā bija ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi treneri, bija prieks trenēties. Daudz skaidroja, iemācīja pamatus un lēnām lika klāt visu pārējo,” Simona sākusi trenēties pie Latvijas lepnuma balvas laureāta Jāņa Daiņa. Vēlāk meistarību slīpējusi arī kopā ar puišiem Ivara Jēkabsona vadībā.

VĒSTURISKIE PIRMIE

2017. gadā Simona debitēja Elvi sieviešu virslīgas turnīrā, sezonas beigās izpelnoties labākās debitantes balvu. 2018. gada pavasarī aizvadīts U-19 pasaules čempionāts pie divus gadus vecākām meitenēm. “Sava veida pieredze ar pasaules čempionātiem man jau bija bijusi,” piebilst Simona.

Aizrautīgā spēlētāja ir liela šausmu filmu cienītāja. Vaicāta, kas spilgtāk palicis prātā — čempionāta astotdaļfinālā gūtais hat-trick pret Norvēģiju (lasi — sarūpētās šausmas norvēģiešu aizsardzībai) vai viņas izpildījumā komandas vienīgie vārti pret pasaules čempioni Zviedriju, Simona pārsteidz: “Mani pirmie vārti pasaules čempionātos pret Slovākiju.”

PIETRŪKA IEGŪTAIS

Apakšgrupu turnīrā latvietes eksaminēja spēcīgā Čehija, strauji progresējusī Slovākija un varenā Zviedrija. “Turnīra sākumā pietrūka pieredzes, un Čehija (2:14) diezgan ātri parādīja spēku,” vērtē Simona. “Spēles otrajā pusē spējām savākties, beigās tikām pie diviem vārtiem, kas bija svarīgi, lai nenokārtu galvas un būtu kas pozitīvs paņemams līdzi uz nākamo spēli pret slovākietēm.”

Svarīgākā grupas spēle, lai iegūtu nomināli vieglāku pretinieku astotdaļfinālā un ceturtdaļfinālā, bija pret Slovākiju (5:7). “Spēlējām labāk. Pašu kļūdas gan atnesa nevajadzīgus vārtu zaudējumus, un trešā perioda galotnē vairs nespējām atspēlēties… Žēl, jo pietrūka tikai nedaudz,” pārdzīvo Grāpēna.

Pēdējā apakšgrupas cīņā pretī stājās titulētā Zviedrija (1:16). “Pirmajā periodā diezgan sekmīgi spēlējām aizsardzībā un zviedrietēm nemaz tik viegli neklājās, meitenes cīnījās ļoti labi. Domāju, mums pietrūka pieredzes un bezbailības, lai pieturētu bumbiņu, nevis veidotu ātras pārejas uzbrukumā, kurās bieži vien vienkārši pietrūka spēka. Pozitīvi, ka zviedrietes nopelnīja astoņas soda minūtes pret mums, kas tikai pierāda, ka spēlējām aktīvi. Izdevās realizēt vairākumu, kur nostrādāja treniņos iespēlēta kombinācija. Laba pieredze, bet viegli nebija,” nopūšas Simona.

UZ NAŽA ASMENS

Astotdaļfinālā pretī stājās Norvēģija (6:4), kas Latvijai visos čempionātos bijis principiāls un sīksts konkurents. “Cīņa bija grūta — bija jau uzkrājies nogurums no iepriekšējām spēlēm, šī bija ceturtā spēle četrās dienās… Līdzīga cīņa, kurā realizējām savus momentus un likumsakarīgi uzvarējām. Mūsu maiņai īpaši laba spēle, jo piedalījāmies visos sešos vārtu guvumos,” atgādina galvenā uzvaras kaldinātāja.

Ceturtdaļfināls pret mājiniecēm Šveici bangojošu tribīņu priekšā. “Pirmajā periodā neizdevās izveidot pietiekami labus uzbrukumus. Šveice panāca jau 5:0 pēc nospēlētām 20 minūtēm. Atlikušo spēles daļu ļoti labi cīnījāmies un izcili realizējām mums dotās iespējas. Arēnā valdīja lieliska atmosfēra!”

Sekoja čempionāta vienīgā brīvdiena, pēc kuras nāca spēle pret Poliju (1:6) — pusfināls ceļā uz piekto vietu. “Sliktākā spēle, ko aizvadījām čempionātā,” uzsver Simona. “Polietes apspēlēja mūs diezgan vienkārši.”

Savukārt noslēdzošo cīņu par septīto vietu pret vācietēm (3:4) latvietes iesāka labi. “Ātri izvirzījāmies vadībā un noticējām, ka spēle nebūs grūta. Izveidojām labas epizodes, bet pretinieču vārtusardze atvairīja 30 no 33 metieniem. Neizdevās arī spēle nevienādos sastāvos — ielaidām divus vārtus mazākumā un vienus — vairākumā.”

Čempionāta gaitā Simona saņēma vairākus piedāvājumus no Somijas klubiem, kas ietver ne tikai spēlēšanu, bet nodrošina arī apstākļus dzīvošanai. “Uzskatu, ka vispirms ir jāpabeidz vidusskola un tad var domāt par pārcelšanos uz Somiju vai citu valsti,” piezemēta ir 10. klases audzēkne. Viss vēl priekšā.

 

Simona GRĀPĒNA

Florboliste

Dzimusi: 2002. gada 30. oktobrī

Izglītība: J. Endzelīna Kauguru pamatskola, Valmieras sākumskola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras 5. vidusskola

Mīļākais mācību priekšmets: angļu valoda

Pirmais treneris: Jānis Dainis

Lielākie sasniegumi sportā: Elvi virslīgas labākā debitante 2017./2018. g., 8. vieta PČ 2019. g. Šveicē, 9. vieta U-19 PČ 2018. g. Šveicē, divkārtēja Latvijas čempione

Citi sporta veidi: slēpošana, riteņbraukšana, pludmales volejbols

Mūzika: Asap Rocky

Filma: Everests, šausmu filmas

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns