Gada karaļi un karalienes

Latvijas Gada balva sportā 2019 ceremonijā skeletonists Martins Dukurs saņēma aizvadītā gada labākā sportista titulu, izpelnoties šo balvu jau sesto reizi. Otro gadu pēc kārtas par Latvijas gada labāko sportisti atzina tenisisti Anastasiju Sevastovu. Pie divām balvām tika motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Pirmo reizi kopš 2005. gada, kad Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) aizsāka Latvijas Gada balvas sportā tradīciju, svinīgā ceremonija risinājās Latvijas Televīzijā. Mūsu valsts sporta izcilniekus kronēja 14 nominācijās.

DUKURA UN SEVASTOVAS LIDOJUMS

Ar savu klātbūtni svinīgo apbalvošanas ceremoniju pagodināja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi, populāri pašmāju mūziķi, aktieri un daudzi citi sabiedrībā cienījami un lielu popularitāti ieguvuši cilvēki.

Apbalvošanas ceremonijas tēma bija profesionālajiem sportistiem ļoti labi pazīstama — lidojums. Pasākuma radošā Latvijas Televīzijas komanda skaidroja ka, to varēja saprast dažādos līmeņos: no vienas puses, tas ir saistīts ar neatņemamu profesionālā sporta daļu — ceļošanu no vienām sacensībām uz nākamajām un reālu lidojumu, no otras: tas ir arī augstais mūsu sportistu sasniegumu lidojums, ar ko varam lepoties un kas ir jānosvin.

Par Latvijas gada labāko sportistu atzītais Martins Dukurs izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu. “Katrs gads sākas no nulles punkta. Skeletons ir mans darbs un mans vaļasprieks — tā ir veiksme un vienlaikus panākumu atslēga, ar ko var kalnus gāzt,” pēc apbalvojuma saņemšanas sacīja Dukurs.

Gada labākās Latvijas sportistes balvu otro gadu pēc kārtas saņēma tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova. Liepājniece sezonas gaitā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA International (Baltic Open) turnīrā — pirmajā WTA turnīrā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē. “Es tiešām negaidīju šo balvu, šis bija grūts gads,” uzreiz pēc nokāpšanas no skatuves atzina Sevastova. Atbildot uz žurnāla Sports jautājumu, ko ikdienā Austrijā dzīvojošā tenisiste īsajā laika sprīdī vēlas pagūt Latvijā, Sevastova sacīja: “Kārtīgi paēst Lido restorānā un iziet pastaigā gar jūru.”

SMILŠU LAUVAS

Par gada labāko treneri aizvadītajā gadā kļuva Genādijs Samoilovs, kura trenētie pludmales volejbola dueti Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs un Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka izcīnīja olimpisko ceļazīmi uz Tokiju, bet meiteņu duetam tika Eiropas čempioņu kronis. “Es esmu sportists, un man galvenais bija uzvarēt Daini Dukuru, jo parasti Dukuri plūc visus laurus,” sirsnīgi nosmējās Samoilovs. “Mēs domājam par Tokijas olimpiskajām spēlēm — nākamgad uzdevums būs grūtāks…” treneris ātri nolaidās atpakaļ uz zemes.

Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka atzītas arī par labāko Latvijas komandu individuālajos sporta veidos. Spēlētājām gada izskaņa aizritējusi pagodinošās ballēs, saņemot dažādus apbalvojumus. “Man kleitas beidzās jau pirms mēneša,” nosmēja Anastasija. Savukārt Tīna nenoliedza, ka bijusi pārliecināta, ka pārinieces iegūs balvu. “Taču brīdī, kad tu sēdi skatītāju tribīnē un nominācijā nosauc arī tādu sportistu vārdus kā Oskars Ķibermanis, kurš ir pasaules vicečempions, un Mārtiņš Pļaviņš, un Edgars Točs, kuri arī aizvadīja labu sezonu, domas sāk mainīties,” atzina Tīna.

Gada balvu par cīņasgribu saņēma Mārtiņš Pļaviņš. “Svarīgākais ir tas, kā tu tiec pāri visgrūtākajiem brīžiem karjerā,” teica Pļaviņš. Jūlijā Portugālē pasaules tūres četru zvaigžņu posmā pirmo reizi Pļaviņš kopā ar Edgaru Toču izcīnīja bronzas medaļas, turklāt izšķirošo spēli uzvarot, par spīti Mārtiņa spēles gaitā gūtai traumai. “Edgars teica — braucam mājās.” Taču vērtīgie punkti cīņā par kvalificēšanos Tokijas olimpiskajām spēlēm, reāli uzvarami pretinieki un iespēja pirmo reizi sezonā kāpt uz goda pjedestāla Pļaviņu motivējuši nesalaužami.

AMBICIOZIE RITEŅBRAUCĒJI

Gada uzlecošās zvaigznes balvu saņēma šosejas riteņbraucējs Krists Neilands. Ventspilnieks kļuva par pirmo Latvijas riteņbraucēju, kurš vienas sezonas laikā izcīnījis vietas labāko trijniekā trijos UCI 1. kategorijas daudzdienu velobraucienu kopvērtējumā – 1. vieta Ungārijas tūrē, 2. vieta Austrijas daudzdienās, 3. vieta Arktikas daudzdienās. Turklāt Giro d’Italia posmā izcīnīta 5. vieta. Vaicāts, ko Krists domājis, savā uzrunā pieminot olimpisko medaļu, viņš atbildēja: “Mēs esam maza, bet varena valsts, tādēļ vienmēr ir prieks un iedvesma jaunajai paaudzei, ja kāds Latvijas sportists izcīna olimpisko medaļu. Mērķis ir būt olimpiskajās spēlēs, palīdzēt labi nostartēt komandas biedram vai pašam labi nobraukt, ja tā zvaigznes sastāsies,” sacīja Tokijas olimpisko spēļu kandidāts Neilands.

Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā Valmierā izpelnījās Latvijas gada sporta notikuma balvu. “Visgrūtākais bija iegūt tiesības rīkot čempionātu,” atklāja sacensību organizators treneris Ivo Lakučs, kurš saņēma balvu. Ideja par Eiropas čempionātu rīkošanu Latvijā dzimusi pēc Māra Štromberga otrās izcīnītās olimpiskās zelta medaļas 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Sākotnējā ideja bijusi savās mājās sarīkot Štromberga karjeras atvadu sacensības, taču dzīve ieviesusi savas korekcijas.

CĪNĪTĀJI UN DARBARŪĶI

Interneta portālā LSM.lv kopš novembra izskaņas norisinājās līdzjutēju balsojums par Latvijas gada populārāko sportistu. Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā šo titulu 2019. gadā ieguva motosportists Kaspars Stupelis, kurš saņēma arī labākā Latvijas tehnisko sporta veidu sportista balvu. “Ir liels slogs no pleciem nost, jo īpaši rokās turot divas balvas. Domāju, nevienam nav bijis tik garš ceļš līdz šai balvai kā man,” sacīja četrkārtējais pasaules čempions motokrosā ekipāžām, kurš pirmo reizi Gada balvai sportā bija nominēts 2007. gadā un uz ceremoniju uzticīgi devies vienā un tajā pašā uzvalkā. Viņš pieļāva  iespēju, ka balvu iegūšanā lomu nospēlēja Armanda Tripāna uzņemtā dokumentālā filma Stupelis. Starp citu, nākamajā sezonā motosportists atkal startēs kopā ar trakulīgo Danielu Vilemsenu.

Izglītības un zinātnes ministrijas balvu Labākā gada sporta skolotāja saņēma Rubenes pamatskolas sporta skolotāja Santa Krasovska. “Šī pieredze jau vien motivē darīt ko jaunu, ar kārtīgu enerģijas devu,” sacīja Krasovska. Pedagogiem bija jāiztur konkurss, lai cīnītos par balvu un tā tiktu godīgi sadalīta, kas Krasovskais bija jauns izaicinājums. “Skolā man lielākā klase ir maksimums 15 skolēnu, bet konkursā bija jāvada sporta stunda divreiz lielākai klasei Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā. Bērni vienkārši bija eņģeļi — viņi skatījās uz mani kā uz dievu, bija ļoti paklausīgi, emocijas sita augstu vilni,” pārsteigumu un vienlaikus atvieglojumu pauda Krasovska.

Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma šāgada pasaules čempionāta paravieglatlētikā čempione šķēpmešanā un bronzas medaļas ieguvēja diska mešanā Diāna Dadzīte. Uzrunā Diāna minēja, ka šis viņai bijis grūts gads. “Astoņu mēnešu laikā man piecas reizes bija trauma,” neslēpa sportiste. “Trenējos 25 līdz 30 stundas nedēļā — laikam bija par traku. Taču tas nebija tik grūti fiziski, cik psiholoģiski, atkal sagatavoties. Viss veiksmīgi izdevās, jo esam mazā cīnītāju valsts.”

UZ HANDBOLA VIĻŅA

Artura Vaidera fonda balva labākajam sporta žurnālistam 2019. gadā Latvijā tika piešķirta Latvijas Radio ilggadējai sporta žurnālistei un producentei Initai Kresai-Katkovskai. Inita pastāstīja, ka viņai pēdējā laika spilgtākais sporta notikums bijis Latvijas handbola izlases kvalificēšanās Eiropas čempionāta finālturnīram: “Tā bija izšķirošā un vēsturiskā kvalifikācijas turnīra cīņa pret Slovēnijas handbolistiem, kurā izcili nospēlēja Dainis Krištopāns uzbrukumā un vārtus izcili sargāja Artūrs Kuģis.” Pieredzējusī žurnāliste vilka paralēles ar Latvijas futbola izlases kvalificēšanos Euro 2004 finālturnīram, kad valstsvienības uzbrukuma smailē mirdzēja Māris Verpakovskis, un Latvijas sieviešu basketbola izlases uzvaru olimpiskajās spēlēs pret Brazīliju, izlasē dominējot Anetei Jēkabsonei-Žogotai.

Labākā Latvijas sporta spēļu komanda 2019. gadā — Latvijas vīriešu handbola izlase, kura šajā gadā pirmo reizi vēsturē iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. “Tas dod milzīgu gandarījumu. Tā ir vesela handbola paaudze, kas izdzīvoja šo sapni, šo cerību — līdz tas piepildījās,” teica Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. “Man ir patosa pilna izjūta, jo handbola izlase ir viena no patriotiskākajām valstsvienībām — lielākā daļa spēlētāju nav profesionāļi un ņem atvaļinājumus darbā, lai dotos palīgā valstsvienībai un visi kopā cīnītos pret profesionāļiem. Savukārt mūsu profesionāļi riskē ar kontraktiem un brauc palīgā valstsvienībai.” Vēlāk Latvijas handbola izlases preses konferencē Bičevskis piebilda, ka “mūsu sirdīs ir arī Latvijas gada sportistu balva”, atzīmējot Daiņa Krištopāna pienesumu. Patiešām žēl, ka balva ir tikai viena.

PREZIDENTS PATEICAS ZIEDIŅAM

Ar īpašu sirsnību tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu Latvijas sportā, ko no Valsts prezidenta Egila Levita rokām saņēma hokeja spēles entuziasts dzīves garumā, pirmās mākslīgās ledus halles ārpus Rīgas izveidotājs, Talsu hokeja kluba dibinātājs un vadītājs, vairāku desmitu Latvijas hokeja izlases dalībnieku audzinātājs Imants Ziediņš. Balvā Imants saņēma lidojumu ar AirBaltic gaisa kuģi biznesa klasē uz jebkuru no aviokompānijas galamērķiem. “Varbūt uz Abū Dabī?” pēc nelielas apdomāšanās iespējamo lidojuma virzienu norādīja Ziediņš. “Es biju izdomājis citādāku runu, bet, kad uzkāpu uz skatuves, viss izmainījās. Bet neko jau nesaputroju,” smaidu un sev raksturīgo mieru saglabāja Imants. “Tas bija viens klikšķis — biju izdomājis, ka stāšos politehniskajā institūtā, bet, braucot autobusā, domas mainījās, un iestājos Fizkultūras institūtā, kurā tolaik nebija viegli tikt, jo tas bija starp visprestižākajiem sporta institūtiem Padomju Savienībā.” Ja jaunībā Ziediņa domas ceļā nebūtu mainījušās, visticamāk Talsos hokeja halles nebūtu vēl šobaltdien.

Par svinīgo atmosfēru un gaumīgu humoru rūpējās pasākuma vadītāji Uģis Joksts, Karīna Rubene un Reinis Ošenieks, savukārt par muzikālo baudījumu parūpējās solistes Aminata un Linda Leen, kā arī Latvijas etnomūzikas grupa Tautumeitas.

Pretendentus katrā no nominācijām līdz 10. novembrim izvirzīja Latvijā atzīto sporta federāciju, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības vadība, Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļi, kā arī Latvijas sporta žurnālisti un citi nozares eksperti, bet uzvarētājus noteica žūrija.

Latvijas Gada balva sportā 2019 pulcē Latvijas izcilākos sportistus, trenerus, sacensību rīkotājus un sporta personības. Aizvadītajā gadā Latvijas sportisti un sporta komandas priecējušas ar augstākā mēroga starptautiskajiem panākumiem dažādu sporta veidu pasaules un Eiropas čempionātos, turnīros un sacensībās.

Svinīgo ceremoniju Latvijas Gada balva sportā 2019 organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Televīzija un Igo Japiņa sporta aģentūra, ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Sporta federāciju padomes finansiālu atbalstu. Latvijas Gada balva sportā 2019 partneris ir VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”, to atbalsta LOK ģenerālsponsori SIA Latvijas Mobilais Telefons, AS Latvijas Valsts meži un LOK sponsori AS Grindeks un sporta apģērbu zīmols 4F.

NOMINĀCIJAS UN LAUREĀTI:

Labākais Latvijas sportists: Martins Dukurs (skeletons)

Nominanti: Mairis Briedis (bokss), Dainis Krištopāns (handbols), Oskars Ķibermanis (bobslejs), Kaspars Stupelis (motosports)

Labākā Latvijas sportiste: Anastasija Sevastova (teniss)

Nominanti: Tīna Graudiņa (pludmales volejbols), Rebeka Koha (svarcelšana), Anastasija Kravčenoka (pludmales volejbols), Jeļena Ostapenko (teniss)

Populārākais Latvijas sportists: Kaspars Stupelis (motosports)

Nominanti: Dainis Krištopāns (handbols), Pauls Jonass (motosports)

Labākais Latvijas tehnisko sporta veidu pārstāvis: Kaspars Stupelis (motosports)

Nominanti: Jānis Baumanis (autosports), Pauls Jonass (motosports)

Labākais Latvijas treneris: Genādijs Samoilovs (pludmales volejbols) Nominanti: Eduards Andruškevičs (svarcelšana), Dainis Dukurs (skeletons), Bobs Hārtlijs (hokejs), Sandis Prūsis (bobslejs)

Labākā Latvijas sporta spēļu komanda: Latvijas vīriešu handbola izlase

Nominanti: Latvijas vīriešu hokeja izlase, sieviešu basketbola klubs TTT Rīga

Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos: Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka (pludmales volejbols)

Nominanti: Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs (pludmales volejbols), Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga (bobslejs)

Gada uzlēcošā zvaigzne: Krists Neilands (riteņbraukšana)

Nominanti: Roberts Akmens (kanoe), Kamilla Bartone (teniss), Artūrs Kurucs (basketbols), Ieva Maļuka (peldēšana)

Gada sporta notikums Latvijā: Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā Valmierā

Nominācijas: Baltic Open Jūrmalas WTA starptautiskais tenisa turnīrs, FIA pasaules čempionāts rallijkrosā Neste World RX of Latvia, TET Rīgas maratons

Par cīņasgribu: Mārtiņš Pļaviņš (pludmales volejbols)

Nominanti: Jānis Strēlnieks (basketbols), Kaspars Stupelis (motosports)

Gada sporta skolotājs: Santa Krasovska (Rubenes pamatskola)

Nominanti: Laura Janševska (Mežinieku pamatskola), Māris Liepiņš (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija)

Artura Vaidera fonda balva labākajam Latvijas sporta žurnālistam: Inita Kresa-Katkovska (Latvijas Radio)

 Nominanti: Raimonds Gekišs (LTV), Aivars Liepiņš (Diena)

Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalva: Diāna Dadzīte (paravieglatlētika)

Nominanti: Aigars Apinis (paravieglatlētika), Jurijs Semjonovs (parapeldēšana), Rihards Snikus (paraiejāde)

Mūža ieguldījums Latvijas sportā: Imants Ziediņš