Praktiskais mantojums
Pjērs de Kubertēns ir autorssimboliem un ceremonijām, bez kurām nav iedomājamas mūsdienu olimpiskās spēles. Iepazīsimies ar šo bagātību!
Olimpiskā Harta
Šajā dokumentā formulētas visas olimpiskās kustības vērtības un mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Pjērs de Kubertēns izstrādājis Olimpiskās Hartas pamattēzes, kuras tika apstiprinātas SOK pirmajā kongresā 1894. gadā.
Olimpiskie apļi
Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādas krāsas apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām, taču katrs aplis nav kāda konkrēta kontinenta simbols. Olimpiskie apļi ir viens no pazīstamākajiem simboliem pasaulē.
Ierosmi Kubertēns guvis, apciemojot Delfus (Grieķijā), kur reiz notika Pītijas spēles. Uz sena altāra Pjērs de Kubertēns ieraudzīja emblēmu no pieciem savērtiem apļiem.
Pirmo reizi apļi tika prezentēti 1914. gada jūnijā olimpiskajā kongresā Parīzē, bet olimpiskajās spēlēs pirmo reizi tos izmantoja 1920. gadā Antverpenē.
Olimpiskais karogs
Uz balta fona attēloti pieci kopā savīti dažādu krāsu apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš, sarkans. Olimpiskais karogs tika apstiprināts SOK kongresā Parīzē 1914. gadā. Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi to svinīgi pacēla 1920. gadā Antverpenē.
Olimpiskais karogs tiek pacelts spēļu atklāšanas ceremonijas laikā, tas plīvo spēļu galvenajā arēnā.
Noslēguma ceremonijas laikā karogs tiek nolaists. Rīkotājpilsētas mērs to pasniedz SOK prezidentam, kurš karogu nodod tālāk nākamo olimpisko spēļu rīkotājpilsētas pārstāvjiem.
Olimpiskā uguns
1912. gadā Pjērs de Kubertēns izvirzīja ideju pirms katrām spēlēm senajā Olimpijā iedegt olimpisko uguni.
Pirmo reizi pēc paša Kubertēna izstrādātā rituāla uguns tika iedegta 1928. gadā pirms IX olimpiādes spēlēm Amsterdamā. Ziemas olimpiskajās spēlēs uguns pirmo reizi dega 1952. gadā Oslo.
Olimpiskā uguns ceļu uz kārtējo spēļu galvaspilsētu sāk Olimpijā. Saskaņā ar tradīciju uguns tiek iegūta Hēras tempļa drupās, izmantojot saules starus un lēcas. Atklāšanas ceremonijas laikā spēļu galvenajā arēnā aizdedz lielo lāpu, kas deg visu spēļu laiku.
Pēdējo posmu lāpas stafetē parasti veic un lielo lāpu aizdedzina rīkotājvalsts slavenākie sportisti.
Sportista olimpiskais zvērests
Olimpiskā zvēresta tekstu Pjērs de Kubertēns izstrādāja 1913. gadā, ierosinot atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra).
Pirmo reizi zvērests tika dots VII olimpiādes spēlēs Antverpenē 1920. gadā. Atklāšanas ceremonijas laikā zvērestu dod tās valsts atlēts, kuras teritorijā notiek spēles.
Olimpiskā zvēresta teksts: „Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā.”
Olimpiskā devīze
„Ātrāk, augstāk, spēcīgāk!” — šie uzmundrinājuma vārdi pieder franču teologam dominikāniešu priesterim Anrī Didonam. Kubertēns tos izraudzījās par olimpisko devīzi, uzskatot, ka tie precīzi izsaka olimpiskās kustības centienus.
Modernā pieccīņa
Papildinot olimpisko spēļu programmu, pēc SOK prezidenta iniciatīvas 1912. gadā Stokholmā pirmo reizi notika sacensības modernajā pieccīņā, kuras programmā iekļāva daudzpusīgu sagatavotību prasošus sporta veidus — šaušanu, paukošanu, peldēšanu, jāšanu un skriešanu.
Kaut gan laika gaitā uz dažiem no tiem vārdu modernā attiecināt vairs nevar un reglaments krietni mainījies (agrāk sacensības ilga piecas dienas, tagad viss sākas un beidzas vienā), sacensību pamatprogramma palikusi nemainīga.
Olimpiskais muzejs
Pjērs de Kubertēns, jau sākot ar 1915. gadu, kad SOK arhīvs tika pārvietots uz Lozannu, pievērsa lielu uzmanību muzejisko vērtību — dokumentu, priekšmetu, fotogrāfiju vākšanai, uzsverot olimpiskā muzeja tapšanas nepieciešamību un vēsturisko vērtību nozīmi SOK darbā. Pagāja daudzi gadi, līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, balstoties uz Pjēra de Kubertēna savākto kolekciju, SOK prezidents Huans Antonio Samarančs deva zaļo gaismu olimpiskā muzeja — vērtīgās olimpiskās krātuves — oficiālai dibināšanai.
No 18.janvāra žurnāls Sports atkal pārdošanā! Jautājiet žurnālu preses tirdzniecības vietās!
