Ar celi pie asfalta
Man jau šķita, ka Garija Rožkalna vārds ir dzirdēts. Tikai nespēju atcerēties — kur… Sarunas noslēgumā atskārtu, ka redzēju viņu braucam sacensībās aizvadītā gada septembrī Biķerniekos, nacionālajā klasē autošosejā. Tieši tā, lai gan, aizvadot 2013. gada sezonu, Garijs kļuvis par visu laiku gados jaunāko Latvijas un Baltijas čempionu prestižajā Superbike klasē motosportā.
TĒVS VAINĪGS…
Pirms runāju par Gariju, nedrīkst atstāt nepieminētu sportista tēvu Bruno Rožkalnu, kurš ir nenoliedzama leģenda — ar labiem panākumiem motošosejā, motokrosā, spīdvejā un skijoringā. „Tēvu gandrīz uzņēma PSRS spīdveja izlasē. Viņš kaut kādā veidā tolaik bija ticis pie Camel novelcenes un uzlīmējis to uz motocikla priekšējā numura,” no tēva dzirdēto atstāsta Garijs. Diemžēl šāda dižošanās ar kapitālistiskā ienaidnieka atribūtiku Bruno nogrieza ceļu uz padomju izlasi.
Garijam, tāpat kā tēvam, īpaši nepatīk ar šosejas motociklu braukt pa satiksmes noslogotām ielām. „Dažkārt es redzu, kā man garām panesas čalis ar divsimt kilometriem stundā. Es zinu, kas ar viņu notiks vēlāk,” saka sportists. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Garija tēvs 2001. gadā iekļuva ļoti nopietnā negadījumā. „Ikdienā man patīk mierīgi vizināties ar auto, bet vasarā cienu izbraukumus ar 50 kubikcentimetru motorolleru pa ielām, un arī tad, atbraucot mājās, jāpasakās dievam, ka neesmu nošķilts,” smej sportists.
Garijs brauc kopš četru gadu vecuma, bet moto un autosportistu aprindās uzturas kopš dzimšanas. Viņa vecāku māja atrodas pavisam netālu no Biķernieku trases. Garijs atceras, ka parasti pēc sacensībām visi sportisti braukuši pie viņiem. Vienmēr bijusi pilna māja dažādu leģendu.
CAURI DUBĻIEM LĪDZ ASFALTAM
Četru gadu vecumā Garijs uzsēdies uz 50 kubikcentimetru motokrosa moča un, uzliekot roku uz gāzes roktura, zibenīgi ietriecies pretim stāvošajā automašīnā. Lai gan motokrosā braucis pāris gadus, šo sporta veidu Garijs pametis, jo nav jutis pieķeršanos. „Tēvs manam krosa mocim uzlika šosejas riepas un, jūtot izaugsmi, iesēdināja motorollera seglos, ar kuru 50 kubikcentimetru klasē braucu kādu laiku.”
Motorolleram sekojis pirmais šosejas motocikls. „No veca motobraucēja Kārļa Zariņa nopirkām divtaktu 125 kubikcentimetru Honda, kas, augot manai kārei pēc ātruma, drīz vien sāka jukt un brukt.”
Pēc nolietotā Honda Bruno Rožkalns dēlam sagādājis pilnīgi jaunu Honda RS 125, ar kuru 2007. gadā izcīnīts Latvijas un Baltijas čempiona tituls 125 kubikcentimetru klasē, bet 2008. gadā viņš kļuvis par atkārtotu Baltijas čempionu.
„2009. gadā pēc divām rezultatīvām sezonām Baltijas mērogā nolēmām iekarot Krievijas asfaltu,” atceras Rožkalns juniors. Visai pārliecinoši Garijs kļuva par laureātu Krievijas čempionātā 125 kubikcentimetru klasē, vinnējot četrus no pieciem seriāla posmiem.
„2010. gadā pārsēdos uz 600 kubikcentimetru motociklu un nobraucu četrus posmus Vācijas čempionātā Yamaha R6 Dunlop Cup, kurā pirms deviņiem gadiem startēja arī mans tēvs,” stāsta Garijs.
Lai gan Vācijas čempionāts izrādījies ļoti grūts, tas attaisnojis teicienu: „Kas nenogalina — dara stiprāku!” Konkurenti pārsvarā bija vietējie puiši, kas trasi pazīst kopš bērna kājas. Turklāt, lai saprastu, kādu zobratu attiecību likt un kā regulēt amortizāciju, īsti nepietika laika, jo pēc diviem treniņiem un divām kvalifikācijām sākās mači.”
Jautāju: „Kuri ir sīvākie konkurenti?” Garijs ātri, bez šaubīšanās atbild: „Spāņi. Viņiem ir desmit ļoti augstas raudzes trases. Turpretim mums ir Biķernieki,” komentē sportists.
TRENIŅU TAKTIKA
„2011. gadā pēc aktīvas spēkošanās trasē nolēmām ieturēt pauzi un pievērsties tikai treniņiem,” stāsta Garijs un smejot piebilst, ka viņš ir budžeta braucējs, jo sacensībās ierodas ar tēti, kurš ir treneris, mehāniķis, menedžeris un viss pārējais vienā personā, kamēr citus braucējus apkalpo algotņi.
„Braucot no treniņiem Čehijā, iegriezāmies Austrijā, kur piektajā posmā Red-Bull Ring STK1000 klasē ieguvu trešo vietu. Toreiz motociklu aizņēmos no drauga, turklāt prieks, ka piekāpos tikai diviem spēcīgiem pretiniekiem un paliku trijniekā.”
Tajā pašā gadā Garijs debitēja Eiropas čempionātā Spanijā Albacete STK1000 junioru klasē, aizcīnoties līdz sestajai vietai. „Kā man tur gāja? Slikti! Vācijā treniņos kapitāli nošķīlos, līdz ar to bija bailes no motocikla. Nespēju adekvāti braukt.”
Garijs atšķir bukletu, kuru izstrādājis saviem potenciālajiem sponsoriem, jo, kā zināms, motosports ir astronomiski dārgs. Viņš velk ar pirkstu pāri savai panākumu listei un apstājas pie divpadsmitā gada Eiropas čempionāta junioriem, kur startēja pasaules ātrākie braucēji, — Garijs kopvērtējumā ierindojies 23. vietā.
„Cik garš tu esi?” es jautāju, jo, skatoties uz Gariju, nepateiksi, ka šis puisis varētu nodarboties ar tīro un kaligrāfisko motošoseju. Viņš drīzāk varētu būt bokseris. „Metrs deviņdesmit trīs,” viņš atbild un turpina. „Jācīnās! Ko darīt, ja tāds piedzimu,” smejas Garijs.
VIETĒJĀ MĒROGA ČEMPIONS
Sportists īpaši uzsver to, ka ir līdz šim jaunākais braucējs, kurš ieguvis čempiona titulu Superbike klasē Latvijā un Baltijā. „Mani pretinieki bija vīri pie trīsdesmit un pāri,” stāsta sportists. Tomēr motobraucējs atzīst, ka vietējā mēroga konkurence neiztur viņa pārsvaru, tāpēc aizvadītajā sezonā, apspriežoties ar tēvu, nolemts izmēģināt spēkus jaunajā Ņižņijnovgorodas trasē, kur Krievijas čempionāta Superbike klasē, otrajā posmā ieņēmis ceturto vietu. „Nobraucu labi, kaut gan varēju vēl labāk,” uzskata Garijs. Tāds rezultāts, iespējams, tāpēc, ka pirmās dienas braucienos piedzīvojis smagu kritienu. „Man neviens neteica, ka tās baltās līnijas trases malās vājprātīgi slīd. Uzbraucu, izslīdēju, un no motocikla praktiski nebija, ko vākt. Visu dienu ar tēvu skrūvējām,” atceras Rožkalns.
Aizvadītajā sezonā Garijs aizsācis karjeru autošosejā, startējot nacionālajā klasē Dzintara apļa ietvaros. „Pērn ar tēti izdomājām iemēģināt roku autosportā. Pirmkārt, tas ir lētāks, otrkārt, mūsu platuma grādos populārāks sporta veids, bet galvenokārt — mammai sirds būs mierīga. Pārmaiņas pēc arī viņa varēja atnākt un paskatīties, kā braucu, jo motosporta sacensības mamma ignorē,” stāsta Garijs.
„Mums ar tēvu bija vienošanās, precīzāk — derības. Kurš nobrauks ātrāko apļa laiku, brauks sezonu autošosejā,” Garijs braucis pirmais un uzrādījis labu laiku. Tēvs — otrais, bet tehnika pievīlusi un mašīna trasē salūzusi, tā Garijs izcīnīja tiesības piedalīties Dzintara aplī. Turklāt pēc aizvadītajiem trim posmiem viņš ir sajūsmā. Galvenokārt tāpēc, ka izjutis konkurenci, kura ir deficīts motosportā.
IEKĀROTAIS TITULS
Ir dzirdēti dažādi šausmu stāsti par motošoseju, tāpēc jautāju Garijam: „Ar kādu ātrumu trasē jārēķinās?” „Maksimums, esmu izspiedis 320 kilometrus stundā. Plus mīnus savi trīs simti jau ir,” atbild Garijs. Viņš stāsta par braucēja izjūtām, ka lielā ātrumā esot jānoķer viens punktiņš un tam arī jāseko, jo viss pārējais acu priekšā izplūst švīkās. „Ir tādi braucēji, kuri kāpj no vēl ripojošiem motocikliem, domādami, ka tie ir apstājušies.”
Turpinot sarunu par motosportu, Garijs stāsta, ka šogad nolēmuši sezonu izlaist. Vairāk uzmanības tiks veltīts treniņiem, lai 2015. gada sezonā ar jauniem spēkiem startētu pasaulē. „Radošas pauzes ir nepieciešamas, jo pēc tām var sēsties motocikla sedlos ar jaunu kaisli.”
Savukārt šogad galvenais mērķis ir nacionālā klase autošosejā, kurā Garijs saredz reālas iespējas uzvarēt. „Šosezon gribu kļūt par jaunāko autosportistu, kurš izcīnījis čempiona titulu nacionālajā klasē.” Lai gan Garija intonācija runājot nemainās, jūtams, ka viņš ir pavisam pārliecināts. Skaidrs. Šogad kaislības nacionālajā klasē autošosejā sitīs augstu vilni. Turklāt aizvadītās sezonas čempiona Laura Vīganta vietu uz pjedestāla kāro daudzi. Būs interesanti.
Garijs ROŽKALNS
Motosportists un autobraucējs(Bruno Racing Team), students
Dzimis: 1993. gada 25. martā
Izglītība: studē Banku augstskolā
Augums, svars: 193 cm, 100 kg
Pirmais treneris: Bruno Rožkalns, epizodiski — Demjens Kadlins
Lielākie sasniegumi: 2013. gada Baltijas un Latvijas čempions Superbike klasē, 23. vieta 2012. gada Eiropas junioru kausa izcīņas kopvērtējumā, 2009. gada Krievijas čempions 125 cm3 klasē, 2008. un 2007. gada Baltijas čempions 125 cm3 klasē
Ģimenes stāvoklis: precējies
Vaļasprieks: hokejs
Autori: Ralfs Dravnieks
