Autosports sāk pārmaiņu vasaru
Tradicionāli aprīlī startē Latvijas autosporta vasaras sezona. Lai gan dramatisku pavērsienu daudzajos sporta veidos nav, daži jaunumi — gan labi, gan slikti — ir gaidāmi. Arī Latvijas Automobiļu federācijas sadarbība ar FIA var nonākt jaunā līmenī.
VECIE JAUNIE VADĪTĀJI
Martā tika aizvadīta LAF biedru pilnsapulce, bet līdz tam vairums komisiju rīkoja savas iekšējās sēdes, kuru dienaskārtībā bija vadītāju pārvēlēšanas. Ar mainīgām sekmēm un atbalsta attiecībām komisijas saglabājušas līdzšinējos līderus. Vienīgās pārmaiņas piedzīvojusi LAF Kartinga komisija, kuras līdzšinējais vadītājs Reinis Pozņaks pēc divu termiņu vadīšanas nolēma neturpināt šo nodarbi, bet viņa vietā par komisijas vadītāju kļuva Aleksandrs Budovskis. Pozņaks gan darbu federācijā turpina citos projektos. Savukārt Budovskis sācis visai daudzsološi, pāris mēnešu laikā apgūstot Latvijas kartinga situāciju. Komisijas padomes sastāvs intriģējošs — diemžēl bērnu sports allaž bijis lielāko strīdu poligons, tomēr šobrīd padomes sastāvā ir bijušie (cerams) iekšējās politikas sāncenši un pretinieki. Kombinācija bīstama, tomēr pirmās vēsmas šķiet daudzsološas.
Kartinga komisijai ir jābūt spēcīgai, jo LAF tuvākajā laikā arvien lielāku uzsvaru liks uz bērnu un jauniešu sportu, tāpēc centrālajai junioru komisijai jābūt rīcībspējīgai.
Citu komisiju līderi līdzšinējie: ralliju vadīs Jānis Krastiņš, krosu — Inta Ulme, šoseju — Raimonds Cabulis, standartauto — Juris Mūrnieks, rallijreidus — Gabriels Žīgurs. Vienīgi Trofireidu komisija dažādu apsvērumu dēļ nonākusi vadības krīzē, tāpēc šeit ārkārtas biedru sapulce vēl priekšā.
LAF kopsapulce nesarūpēja intrigu, saglabājot līdzšinējos līderus — prezidenta amatā otro termiņu sāk Jānis Naglis, viceprezidenti — Andris Zvingēvics un Raimonds Kisiels, bet ģenerālsekretāre — Linda Medne. Tātad LAF biedri lēmuši par līdzšinējo kursu un stabilitāti.
STARPTAUTISKI IZAICINĀJUMI
Daudz interesantāka solās būt Latvijas autosporta sezona starptautiskajā līmenī. Jau aizvadīts Eiropas rallija čempionāta posms Rally Liepāja 2014, kurš FIA vērtējumā izrādījies daudz labāks, nekā debitējot Eiropā pērn. Rallijs tik tiešām bija labā līmenī, organizatoriski kvalitatīvs un sportiski veiksmīgs.
Vēl maijā jāaizvada Eiropas autokrosa čempionāta posms, kas FIA ekspertu vērtējumā jau gadiem ilgi atrodas vadošajā trijniekā, bet pēdējās sezonās nav bijis zemāk par otro vietu no aptuveni desmit sezonas posmiem. Tātad drīz kārtējais eksāmens, kurš rīkotājiem principa pēc būs jāiztur. Nebūs viegli — visai pamatīgu spiedienu uz SK Mūsa pleciem izdara finanšu situācija, taču vīri turpina cīnīties.
Vēl viens ļoti nopietns izaicinājums būs pērnā gada Eiropas rallijkrosa čempiona Reiņa Nitiša debija pasaules rallijkrosa čempionāta prestižākajā SuperCar klasē. Ar latvieša ātrumu un apļu laikiem viss būs kārtībā — testi pierāda, ka Reinis no pilnpiedziņas nebaidās. Cits jautājums, kā viņš tiks galā tiešajās cīņās ar konkurentiem. To ir daudz, viņi ir profesionāļi. Atliek pieminēt kaut divus, kuri liks patīkami notrīcēt pasaules autosporta līdzjutējiem — pasaules rallija čempions Peters Solbergs un F-1 čempions Žaks Vilnēvs. Konkurentus un komandas varētu saukt vēl un vēl, bet jau ar šiem diviem pietiks. Turklāt atļaušos prognozēt, ka ne Peters, ne Žakijs gada beigās nebūs čempiona godā, čempionātā pietiek citu nopietnu spēlētāju.
Kopumā pasaules rallijkrosa čempionāta progress ir žilbinošs. Vēl bez spilgtiem pilotu uzvārdiem jāmin arī iesaistītie autoražotāji — tiešā vai pārstāvētā veidā rallijkrosā darbosies Ford, Peugeot, Volkswagen, Škoda, Hyundai, Audi un Citroen rūpnīcas. Šis līmenis nozīmē arī to, ka vienkāršs latvju zēns Nitišs šajā pasaules motoru sporta krējumā nonācis ar pēdējo vilcienu pēdējā vagonā. Vēl pēc gada diez vai bez reālas menedžmenta aizmugures varēs iekļūt šajā čempionātā. Tā arī ir atbilde uz allaž bažīgo jautājumu — vai Reinis neielēca augstākajā līmenī pārāk agri, pārāk zaļš. Tas bija jādara, nav variantu. Tomēr līdz ar to šis ir milzīgs izaicinājums.
LAF JUNIORU AKADĒMIJA
Tomēr federācijas iekšienē spilgtākais starptautiskais notikums varētu būt LAF Junioru akadēmijas izveidošana. Ja tas izdosies, tad — pateicoties LAF vadības veiksmīgai sadarbībai ar FIA Institūtu. Viens no Jāņa Nagļa un komandas spilgtākajiem panākumiem ir panāktā LAF atpazīstamība FIA aprindās un FIA prezidenta Žana Toda personīgā atzinība Latvijas speciālistiem. Arī iepriekšējās LAF vadības laikā — gribētos tā domāt — Latvijas līderi tika labi ieredzēti, bet pēdējos gados šis respekts pāraudzis koleģiālā draudzībā.
Par akadēmiju, ja ideju izdosies īstenot, plašāk varēsim informēt maijā; īsā versija — LAF veido akadēmiju, kuras uzdevums būs pirmām kārtām piesaistīt autosportam bērnus un jauniešus, dodot iespēju no malas ienākt un pamēģināt kartingu un Beta bagijus. Savukārt jau esošajiem licencētajiem sportistiem, vecumā no 14 līdz 22 gadiem, tiks veidota mācību programma, kas sagatavos sportistu labāk par iekāpu, nospiedu pedāli, izkāpu principiem. Precīza akadēmijas darba kārtība būs zināma vēlāk. Jebkurā gadījumā šis ir interesants izaicinājums arī Latvijas autosporta speciālistiem — reāli, praksē strādāt ar potenciāli spēcīgiem autosporta talantiem.
Kā atsevišķs projekts saglabāsies arī LMT Autosporta akadēmija. Abi jauniešu apmācības poligoni pratīs pastāvēt kopīgi, viens otram netraucējot. Vēl vairāk — paredzams, ka LAF Junioru akadēmijas vienu no atzariem vadīs bijušais LAF prezidents Dainars Dambergs, kurš ir LMT Autosporta akadēmijas veidotājs un vadītājs.
Patīkami, ka pēdējos gados Latvijas autosportā tiek likts uzsvars uz jauniešu sportu. Vēl pirms desmitgades reti kurā seriālā juniori tika vispār pieminēti. Šobrīd Junioru kauss ir gandrīz visos seriālos rallijā, standartauto un krosā.
NACIONĀLIE NOTIKUMI
Liela daļa nacionālo seriālu startējuši jau ziemā, tāpēc gan braucēju sastāvi, gan spēku samēri puslīdz nojaušami. Latvijas rallija čempionātā Liepājas rallija dubultposms palīdzējis saprast dalībnieku sastāvus jaunajās čempionāta klasēs. Seriāls sācies interesanti, vienīgi žēl, ka ziema iznīcināja ralliju Sarma 2014 — to nācās atcelt, jo laikapstākļi bija ar negantu humora izjūtu.
Sākušies arī rallijsprinta un supersprinta Latvijas čempionāti, minirallija kauss un atsevišķas citas disciplīnas. Vasaras sezona dos jaunu sākumu visiem asfalta sporta veidiem — kartingam, šosejai, driftam, dragreisam. Ir arī Latvijas autokrosa čempionāts, kas tradicionāli pieskaitāms pie vasaras sezonas pasākumiem, lai gan ziemā cīņas aizvada folkreisa un autokrosa kausa dalībnieki.
Kartinga sezona pašlaik ir neprognozējama tieši organizatorisku grozījumu dēļ. Čempionātam ir konkrēts rīkotājs, kas var savest kopā nosacītos profesionāļus ar tautisko Pro Kart amatieru seriālu. Tam vajadzētu sākt migrāciju čempionāta virzienā, palielinot dalībnieku skaitu.
Problēmas šogad var piemeklēt autošoseju, turklāt ne tikai Latvijas kontekstā. Kopš pavasara rekonstrukciju piedzīvos Biķernieku trase, kas ir vienīgā Latvijas šosejas cīņu vieta. Fakts pats par sevi apsveicams, trasei sen jau vajadzēja ieviest jaunus vaibstus un uzlabojumus. Taču šis pasākums sakrīt ar situāciju Lietuvā, kur Autosporta federācija, šķiet, neizsniegs trases licenci leģendārajai un skarbajai Kačergines trasei, pamatojoties uz drošības jautājumiem. Un taisnība — trase ir bīstama. Taču tas nozīmē, ka Baltijā kaujas gatavībā paliek vienīgi atjaunotā Pērnavas trase Igaunijā, kur arī varētu norisināties galvenās šosejas aktivitātes. Taču problēmas arī ar to nebeidzas — igauņi savukārt ar kaimiņiem nespēj vienoties par atsevišķu klašu noteikumiem, kas nedaudz saasina pārrunas jebkurā jautājumā.
Tomēr cerībā, ka tiks izslēgtas starpvalstu nesaskaņas, sakārtosies sarežģītā situācija LAF Šosejas komisijas iekšienē (politisku strīdu nomākta komisija), sezona vismaz kādus aizraujošus rezultātus mums sarūpēs.
Šosejā spēcīgs spārns ir vēsturisko automašīnu braucēju pulks. Tomēr, lai arī tas varētu veiksmīgi darboties, jārisina ne tikai trašu, bet arī cilvēcisko problēmu nianses.
Šosejas komisijā ziedu laiki joprojām paredzami driftā, jāvēro notikumi dragreisā.
Krosa publika jauno sezonu gaida ar sajūsmu, jo braucēju aptaujas liecina, ka sportistu sastāvs ievērojami aug — čempionātā parādās sportisti gan ārpus LAF sacensībām, gan no folkreisa, kuri pēc uzvarām krosa tautas sportā ar ambicioziem mērķiem dodas Latvijas čempionāta virzienā.
BEZCEĻU CĪŅU JAUNĀ ĒRA
Abas apvidus automašīnu komisijas — rallijreidu un trofireidu — darbosies arī šajā sezonā. Patīkami, rallijreidu komisija atradusi iemeslu savai eksistencei. Ar entuziastes Ivetas Kaminskas un komisijas vadītāja Gabriela Žīgura iniciatīvu līdzšinējais trīs un sešu stundu izturības kauss nonācis Latvijas čempionāta statusā. Šīs ir apvidus ceļu sacensības sporta automašīnām, turklāt ne tikai tā sauktajiem džipiem, bet arī vieglo auto braucējiem. Tiesa, čempionāta statuss padara cīņu sportistiem dārgāku un tehniski sarežģītāku, kas var nedaudz iedragāt dalībnieku skaita augšanu. Tomēr tas jebkurā gadījumā ir ceļš uz sakārtošanos.
Trofireidu situācija ir sarežģītāka — dažādu apsvērumu dēļ notika pārrāvums komisijas vadības darbā. Šķiet, ka brīdī, kad vajadzēja meklēt risinājumu, kā cīnīties pret dalībnieku skaita sarukšanu, groži izspruka no rokām. Sacensību dokumentācijas gatavošana pabeigta nesen, revolucionāri manevri šosezon vēl nav paredzēti. Taču komisijas pilnsapulce pirmā Latvijas čempionāta posma laikā var ienest vairāk skaidrības gan par dalībnieku sastāvu, gan vēlmēm, gan komisijas nākotni.
Jebkurš no minētajiem un neminētajiem sporta veidiem allaž bijis saistošs līdzjutējiem. Vienus vilina azartiska nešanās pa ceļiem, lai noķertu kārtējo rallija ātrumposmu, cits labprāt dienu pavada trasē, lai vērotu krosu un šoseju. Skaidrs, ka arī šogad būs, ko redzēt!
