Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Autosporta sarežģītais tops

Latvijas autosportā 2013. gads bija lielisks — Reinis Nitišs izcīnīja Eiropas rallijkrosa čempiona titulu, Konstantīns Calko pēc veiksmīgas sezonasRadical sērijā gadu noslēdza ar debiju WTCC pasaules čempionātā. Šie un daži citi panākumi lika gadu izvērtēt, sastādot sportistu topu. Tomēr, sākot ar trešo vietu, tas izrādījās sarežģīti.

Uzdevums bija konstatēt, kurus autosportistus un kādā secībā sarindot Latvijas autosporta gada Top-10. Pirmais — Nitišs, otrais — Calko. Viegla pastaiga! Tomēr — kas tālāk? Jāatzīst, palīgā tika saukti karstākie autosporta līdzjutēji, LAF komisiju pārstāvji un pa kādam kolēģim no mediju vides, lai izvērtētu sasniegto.

Lielā mērā izšķirošs faktors bija sportistu starptautiskie sasniegumi, jo tie it kā parāda gan attiecīgā braucēja, gan mūsu autosporta konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī. Daudzi čempioni un stiprinieki neiekļuva Top-10, lai arī pašu mājās paveikts lielisks darbs. Piemēram, šajā rangā nebūs Latvijas rallijā dominējošā Ralfa Sirmača, kurš grauj konkurentus R2 klasē un vienas ass piedziņas automašīnu cīņās kopumā. Ralfam, kā arī pārējiem daudzsološajiem rallija braucējiem jāmeklē izeja starptautiskajā līmenī, ko, starp citu, Sirmacis arī dara saistībā ar nākamo sezonu. Desmitniekā varētu būt arī autokrosa braucējs Andis Kļava, kurš šogad ieguva gan Latvijas, gan Baltijas čempiona titulu, LAF Krosa komisijas kausa deviņu posmu garās sezonas uzvaru un Latvijas Sporta meistara nosaukumu. Topā vietai vajadzētu būt pāris autošosejas braucējiem (vēl bez Calko), kādam no kartinga, trofireida. Bet…

Skat, kas mums sanāca!

1. vieta: Reinis Nitišs, rallijkross

Vienkārši noteikt šāgada labāko (tāpēc arī topa apskats sākas ar pirmo, nevis desmito vietu — nav intrigas). Reinis Nitišs 17 gadu vecumā aizvadīja pirmo pilno sezonu Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 un, deviņos posmos gūstot sešas uzvaras un vienu otro vietu, sakāva konkurentus, titulu nodrošinot jau posmu pirms sezonas beigām. Lieliska sezona, lieliska menedžmenta un tehniskā komanda, perfekts braucējs.

Līdzjutējus interesē Reiņa nākotnes plāni, tomēr komanda nesola oficiālu paziņojumu agrāk par nākamā gada pavasari. Nojaušams, ka viss darba process gan finanšu meklēšanā, gan komandu piedāvājumu izskatīšanā tiek koncentrēts uz dalību pasaules rallijkrosa čempionātā prestižākajā pilnpiedziņas Supercar klasē. Tūlīt pēc izcīnītā čempiontitula bija plāns aizvadīt vēl vienu gadu Super 1600, bet šobrīd nekas tāds netiek pieminēts. Saprotami, ja par mazo latvieti interesējas vairākas leģendāras pasaules rallijkrosa komandas!

2. vieta: Konstantīns Calko, autošoseja

Šāgada lielisko startu Eiropas Radical Masters seriālā pastiprināja pēkšņais starts pasaules salonautomašīnu čempionāta (WTCC) pēdējā posmā Makao. Radical spēcīgākajā klasē daugavpilietis cīnījās par kopvērtējuma uzvaru līdz pat seriāla pēdējam aplim, tomēr čempionāts noslēdzās ar Calko otro vietu. Ņemot vērā, ka Radical prestižākajā klasē Konstantīns aizvadīja pirmo sezonu, sniegums ir pārliecinošs.

Novembrī Latviju pāršalca patīkami pārsteidzoša ziņa — Calko startēs WTCC posmā Makao! Tā arī notika, sportists pieņēma Campos Racing uzaicinājumu un ar SEAT automašīnu debitēja īstā FIA pasaules čempionātā. Pirmais brauciens pat bija pārliecinošs, ar objektīvi vājo auto pasaules vienā no sarežģītākajām trasēm Calko bija nonācis 14. vietā vairāk nekā 30 dalībnieku konkurencē. Tiesa, tad izslīdēšana, saplēstas riepas un izstāšanās. Brauciens šķita nedaudz jauneklīgs — lielais temps, iespējams, arī izraisīja riepu nodilšanu un izslīdēšanu. Tas ir stratēģijas jautājums, taču ātrums Konstantīnam ir pietiekami liels, lai par viņu interesi izrādītu komandas saistībā ar nākamā gada WTCC plāniem. Sportists šobrīd vēl nevar precizēt, kāds ir nākamā gada plāns. Tomēr viņa Facebook profilā parādījās līdzjutējus kacinoša aptauja: „Kur nākamajā sezonā startēt Konstantīnam Calko — WTCC vai WEC (pasaules izturības braucienu seriāls, kura ietvaros ir arī Lemānas 24 stundu sacīkste)?” Tātad virzieni, kuros strādā menedžments, ir skaidri.

Nitišs un Calko abi ir Latvijas kartinga un lielā autosporta audzēkņi. Nav bijusi agra migrācija uz kādu no motoru sporta attīstītās industrijas valstīm, kad Latvijas karodziņš uz mašīnas kļūst tikai par formalitāti. Vēl viens zīmīgs fakts — ne viens, ne otrs neklīst kā nabadziņi pa ofisiem un kabinetiem raudādami, ka viņus un viņu komandas neviens nenovērtē, neviens neatbalsta un ka viņi nevienam nav vajadzīgi, jo Latvijā viss ir slikti. Bija plāns, uz to tika iets, šis tas ir paveikts, darbs turpinās!

3. vieta: Jānis Boks, autokross

Autokrosa braucējs Jānis Boks šogad sasniedza Latvijas bagiju braucēju augstāko rezultātu — Eiropas autokrosa čempionāta prestižākajā SuperBuggy klasē ceturto vietu. Sezonas posmos gūtas divas otrās vietas un regulāri rezultāti vadošajā piecniekā. Jānis atzīst — arī medaļa bija iespējama, taču traucēja problēmas ar startu un, šķiet, arī pārāk maza bija ticība tam, ka pjedestālu aizsniegt patiešām ir iespējams. Boks aizvadīja savu labāko sezonu, lai gan ne bez kļūdām un neveiksmēm. Uzreiz gan jāsaka — Jānis vismaz uz gadu pametīs sportošanu, jo līdzšinējās cīņas Eiropā paņēmušas gadus, līdzekļus un arī gandarījumu. Īsāk sakot — nogurums, kā dēļ arī jāatpūšas.

4. vieta: Aivis Egle, rallijs

Rallija braucējam Aivim Eglem šogad nav bijusi iespēja startēt svarīgos starptautiskos pasākumos (ja neskaita Latvijas čempionāta posmus Eiropas čempionāta ietvaros Kurzemes pusē ziemā). Taču vieta topā ir pelnīta, jo Egle kopā ar stūrmani Andi Daugu šogad kļuva par pieredzes un sportiskās gudrības iemiesojumu. Jau rakstījām par Aivja startu Latvijas čempionāta N4 klasē. Viņa rezultātu statistika un izredzes uz Latvijas čempiona titulu šķita tuvu nullei. Astoņos posmos netika gūta neviena rallija un pat klases uzvara. N4 klasē ekipāžas, kuras nepārprotami izskatījās ātrākas par daudzkārtējo čempionu, bija vismaz divas, varbūt pat trīs. Pat četras? Un tomēr tieši Egle/Dauga tika līdz finišam, kad skrējēji lauza riteņus, meta kūleņus un zaudēja punktus. Ekipāža kļuva par Latvijas čempioni jau posmu pirms sezonas beigām. Tāpēc, ka saprata, ka rallijs nav sprints, bet gan izturības, gudrības un taktikas cīņa.

5. Andris Kuļikovskis, autokross

Andris Kuļikovskis šogad Eiropas autokrosa čempionāta Buggy 1600 klasē sasniedza 12. vietu vairāk nekā 100 dalībnieku konkurencē. Sezona gan varēja būt veiksmīgāka, jo reizēs, kad Kuļikovskis tika līdz finālam, pievīla tehnika un posmu rezultāti formāli nebija tik spoži. Taču regulāra iebraukšana punktos un pat finālā nežēlīgajā konkurencē ir apsveicama. Turklāt ar pašu Kuļikovsku gatavotu bagiju un zināšanām, kā arī ierobežotu budžetu.

6. Gvido Elksnis, drifts

Pārrunājot ar klasiskā autosporta līdzjutējiem drifta braucēju sniegumu gan pašu mājās, gan starptautiskajā līmenī, iestājas neveikls mulsums. Tie, kuri pieraduši skaitīt rallija sekundes un krosa vai šosejas pozīcijas trasē, joprojām mulst, vērtējot autosporta daiļslidošanas nopietnību. Taču ir skaidrs — drifts Latvijā ir lieliskā līmenī, tehnika nacionālajam čempionātam sagatavota augstvērtīgi, skatītāju daudz, sportisti saprot, ko dara… Gvido Elksnis šogad kļuva par EEDC (Austrumeiropas drifta kauss) čempionu, sakaujot pamatīgu konkurentu pulku šajā reģionā.

7. Jānis Eglīte, drifts

Patiesībā bija tā — ja topā nebūtu Elkšņa, nebūtu arī Eglītes, jo viņu sniegums ir ļoti līdzīgs. Eglīte guva otro vietu komercseriālā Eiropas Drift Allstars kausā, sīvi spēkojoties par uzvaru kopvērtējumā. Jānis arī kļuva par šāgada Latvijas čempionu un nodrošināja Latvijas Sporta meistara nosaukumu. Par to, kurš ir labāks drifteris — Elksnis vai Eglīte, lai spriež šā sporta veida eksperti!

8. Mārtiņš Svilis, rallijs

Mārtiņš Svilis ar stūrmani Ivo Pūķi šogad pārliecinoši dominēja Latvijas rallija čempionāta A+ grupā, turklāt ekipāža bija ceļā uz uzvaru rallijā Vācijā. Ja vien nebūtu saņemtais laika sods par formālu pārkāpumu sacensību laikā… Neapšaubāmi stabila un ātra ekipāža. Lai gan Svilis ir bijis šīs klases līderu pulkā jau gadiem, šogad viņa ekipāžas sniegumu grūti ielikt šajā topā tuvāk, piemēram, kolēģim Aivim Eglem. A+ klases konkurence bija ļoti mainīga, ne visi spēcīgākie dūži startēja visos posmos. Tāpēc sportiski Egles tituls bez posmu uzvarām N4 šķiet īpašāks nekā Mārtiņa A+ dominance ar piecām uzvarām astoņos posmos.

9. Agris Brediks, autokross

Šogad krosā ienākušais Agris Brediks pieteicis sevi ļoti pārliecinoši, lai gan lielā mērā vieta šajā topā ir dota avansā. Agris izcīnīja Latvijas un Baltijas autokrosa čempiona titulu, uzvarēja NEZ Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionāta Latvijas posmā, bet sezonas nogalē izcīnīja trešo vietu Eiropas Rallycross Challenge pēdējā posmā Čehijā. Kā noprotams, Brediks šim Eiropas seriālam nākamajā sezonā plāno pievērsties cītīgāk, iespējams, aizvadot visus posmus un cīnoties par Supercar klases medaļām.

10. Ilmārs Zausajevs, dragreiss

Sarežģīti topā aizpildīt tieši pēdējās desmitnieka vietas, jo ir tik daudzi, kurus gribētos pieminēt un kuri būtu pelnījuši atzinību par šajā autosporta gadā paveikto. Desmitā vieta — dragreisa braucējam Ilmāram Zausajevam.

Dragreisā ļoti ilgi turējās Latvijas rekords 402 metru distancē. Vispirms to laboja Normunds Lācis — 9,2 sekundes. Taču vēlāk rekords krita vēlreiz — Zausajevs rezultātu uzlaboja līdz 8,4 sekundēm.

Pēcvārds

Latvijas autosports ar tā dalībniekiem ir dažāds, raibs, un brīžiem tajā sasniegtie rezultāti nav salīdzināmi, gluži tāpat kā piena paka ar kartupeļiem. Tāpēc jebkura ranga veidošana ir sarežģīts process. Un tomēr, šis tops ir veids, kā vēlreiz domās izskriet cauri aizvadītajai sezonai, atceroties paveikto un sasniegto.