Autosporta ziema finišējusi
Viesturs Saukāns
Jelgavā tika aizvadīts ziemas auto daudzcīņas pēdējais, sestais posms, kura laikā kļuva zināmi pirmie 2007. gada Latvijas autosporta čempioni. Priekšpiedziņas klasē triumfēja Ģirts Krūzmanis, aizmugures piedziņas kategorijā – Jānis Gustāns, bet labākais no pilnpiedziņas braucējiem bija Elmārs Aukšmuksts. Sezona arī radīja jautājumu – kas ir ziema?
No sešiem posmiem divi – pirmais un pēdējais — tika aizvadīti Jelgavas kartinga trasē, laika apstākļos, kad no sniega nebija ne vēsts. Līdz ar to radās diskusija, ka ziemas daudzcīņas pamatideja – braukšana pa sniegu un ledu – tiek ievērota nosacīti. Taču, ja šajā Latvijas Automobiļu federācijas Standartauto komisijas (LAF SAK) sporta veidā paredzēts aizvadīt čempionātu, jārūpējas, lai sezona notiktu. Lai autosportā Latvijas čempionātu uzskatītu par notikušu, jāaizvada vismaz pieci posmi.
Sportisti, kuri lielākoties ir auto amatieri ar ierobežotām finanšu un tehnikas iespējām, gatavo tehniku atbilstoši ziemas apstākļiem. Tāpēc viņu pirmā tikšanās uz asfalta daudziem bija nepatīkams pārsteigums – tika pieļauta iespēja boikotēt šādu posmu. Arguments: kāda ziemas daudzcīņa, ja nav ziemas? Taču šo pirmo asfalta braucienu sportisti rīkotājiem piedeva – ziema tik ilgi nesākās, ka bija bažas, vai seriāls varēs notikt. Tāpēc labāk bija krāt nolikumā un citos dokumentos paredzēto notikušo posmu skaitu, lai arī kādos apstākļos tie notiktu. Vēlāk, par laimi, ziema iestājās pilnā brangumā, un četras sacīkstes ritēja sniegā un ledū. Taču, tā kā LAF SAK pakļautībā ir arī minirallija čempionāts, abu seriālu posmu norises datumus komisija nevēlējās pārklāt – nedēļas nogalēs, kad notika divi minirallija posmi, daudzcīņas sacīkstes nenotika, jo aptuveni sestā daļa daudzcīņas dalībnieku startē arī minirallijā. Tika pazaudētas divas nedēļas nogales daudzcīņas posmu aizvadīšanai.
Līdz sniega nokušanai bija aizvadīti pieci daudzcīņas posmi – pēc LAF statūtiem čempionāts tika uzskatīts par notikušu. Taču sacensību nolikumā paredzēti septiņi posmi. LAF SAK par katru cenu vēlējās realizēt šo plānu, un pastāvēja iespēja, ka atlikušie divi posmi varētu notikt uz asfalta. Te nu ziemas braukšanas piekritēji vairs nebija tik piedodoši kā sezonas sākumā – daudzi iebilda pret ziemas sacīksti asfalta trasē. Turklāt viena daļa braucēju, kurus apmierināja situācija kopvērtējumā, bija ar mieru čempionātu vispār neturpināt.
Tika panākts kompromiss – sestais posms tika izsludināts par pēdējo, un pēc Jelgavas asfalta ziema tika uzskatīta par finišējušu. Diskusija par daudzcīņas čempionāta principiem paliks aktuāla arī turpmāk. Vieni uzskata, ka ziema ir periods, kad ir sniegs un ledus, citi, ka tas ir posms starp rudeni un pavasari, kura laikā notiekošās sacīkstes ir cīņa ziemā, lai kādi arī būtu laika apstākļi.
Čempioni zināmi
Visu trīs klašu čempioni ir pelnījuši, lai viņus sauktu par ziemas sacīkšu speciālistiem. Ja bijušajam autošosejas čempionam Ģirtam Krūzmanim varētu pārmest pārāk spēcīgu pārsvaru asfalta posmos, nākas secināt, ka arī ledus apstākļos viņš bija pietiekami spēcīgs, lai nākamo vietu ieguvēji nevarētu apvainoties. Turklāt tituls priekšpiedziņā iegūts, nestartējot vienā posmā saaukstēšanās dēļ. Krūzmanis uzvarēja čempionātā, par nieka vienu punktu pārspējot Ritvaru Kārkliņu. Gabaliņu aiz līderiem – Ritvara tēvs Normunds Kārkliņš.
Aizmugures piedziņas klasē stabili sezonu aizvadīja Jānis Gustāns, kurš pirmajos posmos iekrāja pārsvaru, kamēr galvenie konkurenti koncentrēja spēkus pakaļdzīšanās mēģinājumiem. No pārējiem kā līdera galvenais drauds izkristalizējās Normunds Orlovs, kurš šogad, sākot no otrā posma, centās pierast pie sev svešās Toyota MR-2 automašīnas. Tomēr Normundam nedaudz pietrūka punktu, un Jānis nosargāja titulu. Trešajā vietā nonāca Jānis Slišāns. Interesanti, ka abi līderi startēja ar Toyota MR-2 – mašīnām, kuru ienākšana sportā pirms vairākiem gadiem izraisīja daudz diskusiju citos autosporta veidos. Automobilim ir labas starta un līkumu izejas ātruma īpašības. Aiz braucēja muguras esošais motors veido labu aizmugurējās piedziņas saķeri ar zemi, ar ko nevar lepoties klasiskie VAZ, BMW un citi līdzīga koncepta aizmugures piedziņas auto. Savulaik šo mašīnu invāzija izpostīja aizmugures piedziņas klasi autokrosā, jo bija divi varianti: katram iegādāties šāda principa auto, vai samierināties ar pirmo vietu aiz prototipiem. Ar skandālu beidzās arī Mārtiņa Sviļa dalība Latvijas autotreka čempionātā. Noteikumi paredzēja, ka čempionātā drīkst piedalīties vienas ass piedziņas auto ar motora darba tilpumu līdz 2000 kub. cm. Protams, rīkotāji bija paredzējuši klasiskā tipa aizmugures piedziņas auto, taču 2003. gadā ieradās Svilis ar savu Toyota MR-2 un pārliecinoši uzveica visus autotreka dūžus. Pēc sezonas noteikumi mainījās tikai uz priekšpiedziņas formulu, bet Svilis varēja tikai ironiski smaidīt par sevis izstumšanu no čempionāta. LAF SAK jādomā, vai un kā kontrolēt vēstures atkārtošanos.
Pilnpiedziņā Aukšmuksts
Pilnpiedziņas klasē pārliecinošu uzvaru sasniedza Elmārs Aukšmuksts, kurš šogad cenšas iesaistīties arī minirallija apritē. Aiz sevis stiprinieks atstāja Kārli Nebaru un Mareku Matvejevu.
Komandu vērtējumā par čempioniem kļuva Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma vienība (Ritvars Kārkliņš, Jānis Gustāns, Mareks Matvejevs). Sudraba medaļas komandu ieskaitē izcīnīja 2006. gada čempione Ice MEN (Elmārs Aukšmuksts, Normunds Orlovs, Mareks Kairis). Trešie — SRT.lv (Ģirts Krūzmanis, Jānis Grīnbergs, Agnis Segliņš).
Paralēli Latvijas čempionātam sportisti, kuru automašīnas aprīkotas ar Matador riepām, sniegotajos posmos sacentās par Svētavota balvām. Kopvērtējumā uzvarēja Normunds Orlovs, turpmākajās vietās atstājot Mareku Kairi un Elmāru Aukšmukstu.
Čempionāts beidzies. Taču standartauto kustība daudzcīņai līdzīga formā uzņem apgriezienus arī vasaras sezonā – notiek vairākas sacīkstes un pat seriāli, kuros var piedalīties ļaudis ar savām ielas automašīnām.
Viesturs SAUKĀNS
