Autosportisti gaida ziemu!
Latvijas autosporta aktivitātes sāksies janvārī, bet ziemas sprinta sacensības norisinās jau šajās nedēļās. Braucēji gaida salu un sniegu — tik īpašus un svarīgus elementus sacīkšu kalendārā.
SPRINTERI JAU ĶERAS PIE LIETAS
Decembrī jau startējuši vairāki amatieru autosprintu seriāli, kuros savus spēkus var izmēģināt jebkurš gribētājs. Turklāt seriāli notiek plašā ģeogrāfijā — gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Rīgā.
Ieteikums vērtēt sacensības, kurās plānots startēt, vai vismaz apzināties, ka oficiālas attiecīgās sporta federācijas saskaņotas un/vai rīkotas sacensības tomēr piedāvā precīzāko tiesnešu darbu, sacensību norisi, godīgāko sportu un drošāko trasi. Vismaz tā vajadzētu būt. Ja zināms, ka sacensības nav saskaņotas Latvijas Automobiļu federācijā, jārēķinās, ka jebkurā ārkārtas situācijā problēmu risinājumi var netikt veikti, atbilstoši godīga sporta principiem un augstākajām drošības prasībām. Vai — pavisam vienkārši — nesaskaņotas sacensības dažu minūšu laikā var iztrenkāt vietējā pašvaldības policija, bet iemaksātā dalības maksa tādā situācijā diez vai tiks atdota atpakaļ.
Latvijas sprinta sacensību un seriālu rīkotāji iemanījušies apmānīt ziemu, iztiekot bez sniega un sala. Šādās situācijās izmanto asfalta trašu konfigurācijas. Teorētiski sportists var uzvarēt ziemas seriālā, ne reizi nebraucot pa ledu vai sniegu. Šķietami nepareizi, taču — no otras puses — pirmkārt, sportisti grib braukt un sacensties, otrkārt, agri vai vēlu ziema Latvijā tomēr iestājas — vismaz uz kādu laiku.
LIELAJĀM DISCIPLĪNĀM SAREŽĢĪTĀK
Krietni jūtīgāk ziemas apstākļu trūkumu uztver augstāka ranga sporta veidi — rallijs, ziemas autokross un folkreiss. Tas tāpēc, ka šīs disciplīnas nevar aizvadīt tikai asfalta trasēs — tādu faktiski nav.
Ralliju teorētiski vēl varētu sarīkot uz asfalta, kaut kas līdzīgs pēdējos gados jau notiek piespiedu kārtā, kad lielu daļa veicamās distances veido Biķernieku un 333 trases asfalts, pilsētu ielas un līdzīgi elementi. Krosam asfalta sacīkstes ir neiespējamas. Sprinta sacensībās mašīnas trasē dodas pa vienai, līdz ar to izmantotie ceļi un trases var būt šauras, ar zemākām drošības prasībām, jo nav kopēja starta kā autokrosā un kontaktcīņu. Un vispār sprintā var netikt izmantots aplis, biežāk novērojams rallijam raksturīgais brauciens no punkta A uz punktu B.
Savukārt autokrosa trase bez sniega un ledus šajā gadalaikā ir neizbraucama katastrofa — pēc rudens un atkušņiem segums ir mīksts un startēt ir praktiski neiespējami. Tāpēc krosa disciplīnas ziemā ir ļoti atkarīgas no laikapstākļiem.
Pieņemot, ka kaut kad tomēr uzsals, autokross, rallijs un folkreiss sezonu sāks janvāra vidū.
TIKAI ALŪKSNĒ UN GULBENĒ
Latvijas rallija čempionāts startēs 17. un 18. janvārī Alūksnē. Rally Alūksne, kas būs arī Igaunijas rallija čempionāta posms, šogad svinēs desmit gadu jubileju. Ziemas sezonā paredzēts arī leģendārais Gulbenes puses rallijs Sarma, kas būs arī Igaunijas un Lietuvas čempionāta posms. Pēc tam Latvijā ralliju varēs vērot vēl tikai vienu reizi — maija beigās Rally Liepāja, kas būs Eiropas čempionāta posms un tradicionāli sevī ietvers divus nacionālā čempionāta posmus. Pēc šīs sacīkstes Latvijas čempionāts pārcelsies uz kaimiņvalstīm. Labie laiki, kad Latvijā savā starpā konkurēja pieci seši rallija organizatori, sen aiz muguras…
Autokrosā ziemā tiek uzsākta Krosa komisijas kausa izcīņa, kas ir kā treniņu seriāls pieredzējušajiem sportistiem un iespēja debitēt lielajā krosā jaunpienācējiem. Šis seriāls sākas ziemā, turpinās vasarā un notiek kopā ar tautas sporta folkreisa sacensībām. Savukārt folkreisam gada laikā divas ieskaites — Ziemas un Vasaras kausa izcīņa. Krosam un folkreisam ziemā paredzēti četri posmi — laikā no 18. janvāra līdz 22. februārim: Vecpilī, Madonā, Brenguļos un Jēkabpilī.
