Šaurā robeža starp sportu un izrādi

Sports un izlozes, veiksmes elements kā to sastāvdaļa — cik daudz sacensību un seriālu rīkotāji drīkst atļauties, radot papildu intrigu izlozētu starta vietu vai citu elementu veidā? Vai ir iespējams pārkāpt kādu robežu, kad izrādes, šova vārdā tiek zaudēts sports?

Autosports — gan vietējais, gan starptautiskais — bieži vien vedina uz šādām domām, jo izlozes elements tiek izmantots regulāri un arvien vairāk. Piemēram, Latvijas autokrosa čempionāts nākamgad pilnībā pāriet no sekunžu skaitīšanas uz starta vietu izlozi priekšbraucienos. Radniecīgajā folkreisā izloze ir rituāls kopš sporta veida pirmās dienas 2009. gadā. Rallija un sprinta sporta veidos, kur automašīnas startē pa vienai, pati starta secība savā ziņā ir loterija, lai gan rallijā pozīcijas pirms starta tiek sadalītas pēc spēku samēriem. Autošosejas sacensībās jau vairākus gadus nav sveša starta saraksta apgriešana ar kājām gaisā attiecībā pret kādu iepriekšējo braucienu.

JAUNĀ SISTĒMA UN TĀS NEPIECIEŠAMĪBA

Ņemot vērā, ka autosporta finanšu situācija dažādu apsvērumu dēļ ir saspringta, sacīkšu rīkotājiem kopā ar Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvjiem bija jāmeklē risinājumi izmaksu samazināšanai. Tā kā nedrīkst nogriezt neko no drošības (mediķi, tiesneši, apsardze, glābēji, trases drošības elementi), atlika ķerties pie sporta sadaļas izdevumiem. Zem sitiena nonāca hronometrāža — sistēma, kas līdz sekundes tūkstošdaļām uzņēma apļu laikus un braucienu ilgumu, taču sacensību rīkotājiem izmaksāja mežonīgu daļu no budžeta. Šķiet ārprātīgi — kā var aizvadīt autosacensības bez hronometrāžas?! Var — sacensību norisi pakļaujot izlozes elementam.

Līdz šim sportisti, startējot pa vienam, devās laika kontroles braucienā. Ātrākais apļa veicējs pirmajā kvalifikācijas braucienā startēja no pirmās starta pozīcijas. Nākamie rezultātu īpašnieki stājās uz starta nākamajās pozīcijās. Pēc tam bija jāaizvada trīs kvalifikācijas braucieni. Par finišā izcīnītajām vietām tika saņemti attiecīgi punkti, pēc kuriem tika veidota starta secība izšķirošajam finālbraucienam. Sanāk, ka dārgā hronometrāža ir nepieciešama tikai laika kontrolei.

Jaunā sistēma — bez laika ņemšanas — paredz laika kontroli aizstāt ar izlozi, kas savukārt turpina ietekmēt starta pozīcijas visos trijos kvalifikācijas braucienos. Tas nozīmē — pastāv reāla iespēja, ka nomināli ātrākais braucējs nonāk tālā starta vietā, tādā veidā šķietami nespējot demonstrēt savu labāko sniegumu. Negodīgi? Vai vienkārši sacensību faktors, ar ko jārēķinās?

Jebkurā gadījumā jaunā sistēma paredz divus ievērojamus ieguvumus: pirmkārt, rīkotājiem samazinās izmaksas. Otrkārt, jebkurā sporta veidā līdera nonākšana iedzinējos beigu galā ir papildu intriga, kas automātiski nozīmē pamatīgas cīņas un skatītāju interesi. Turklāt motivē lēnākos sportistus sakopot spēkus cerībā no aizmugures lidojošo līderi noturēt aiz sevis.

CITAS LOTERIJU SACENSĪBAS

Pasaules rallijkrosa čempionāts, kurā daudz ko izsaka ne tikai sekundes, bet arī to desmitdaļas un pat simtdaļas (un idejiski līdzīga sistēma Latvijas rallijkrosā). Šķiet, sportists trasē nedrīkst kļūdīties ne par centimetru. Un tomēr tik saspringtā sporta veidā diktē izloze, jo pirmajai no četrām kvalifikācijām braucēji uz starta tiek salikti pēc izlozes noteiktas secības. Pasaules čempionāts, kurā daudz izšķir izloze! Turklāt sacensību gaitā pat tiek vēlreiz izlozēta kvalifikācijas sēriju norise — pirmā brauc ātrāko vai lēnāko braucēju grupa.

Autošosejā, piemēram, F-2 čempionātā, kas ir pēdējais solis pirms pedantiskās F-1, sacensību posma dienaskārtību veido divi braucieni. Pirmajam starta secību veido kvalifikācijas brauciens — kā F-1. Savukārt otrajam braucienam sportisti stājas uz starta, atbilstoši pirmā brauciena rezultātiem, taču ar apgrieztu pirmā brauciena TOP8. Šķiet, viena no dīvainākajām sistēmām, neskatoties uz tik augstu seriāla rangu pasaules autosporta hierarhijā. Praksē tas nozīmē, ka dažkārt pirmajā braucienā cīņa par astoto vietu ir nežēlīgāka nekā par uzvaru, jo tā nesīs pirmo starta vietu otrajā braucienā, kas autošosejā ir ļoti svarīgs elements. Turklāt redzēti gadījumi, kad sportisti atslābina cīņu par septīto pozīciju, jo kopvērtējuma punktu ziņā tā ir tikai viena divu punktu iegūšana, savukārt izmantojot nākamā brauciena pirmo starta vietu, var iegūt daudz vairāk… Šķiet — neprātīga sistēma.

Arī pati F-2 nav pasargāta no loterijas elementa — drošības mašīnas. Braucējs var būt minūti lielā atrāvienā un droši doties pretī uzvarai, kad pēkšņi kāds neveiksminieks piedzīvo avāriju un… trasē izbrauc drošības mašīna, kas visu karavānu sadzen vienā ciešā rindā, un tavs minūtes pārsvars pazūd kā nebijis. Negodīga loterija vai sacensību elements, ar ko jārēķinās?

Rallijā mašīnas pa vienai startē pēc rīkotāju saliktas secības, kas balstīta uz iepriekšējās sacensībās demonstrēto ekipāžas ātrumu. Tik tālu ļoti prātīgi un pareizi. Taču problēmas rodas reālajos apstākļos. Piemēram, smilšainos ceļos tiem, kuri pirmie dodas ātrumposmā, faktiski jāveic ceļa tīrīšanas darbi, kamēr noārdās seguma mīkstā daļa. Attiecīgi piektajam vai astotajam startējušajam segums ir tīrāks un cietāks nekā līderim. Vai otrādi — asfalta rallijs, kurā pirmie startētāji trasi var veikt pa tīru ceļu, bet katrs nākamais ir spiests rēķināties, ka uz tā būs no ceļmalām izrautas smiltis, dubļi, mazi un pat lielāki akmeņi. Grozies, kā gribi, visiem vienādus apstākļus nodrošināt ir gandrīz neiespējami.

SPORTS VAI IZRĀDE?

Autosports, tāpat kā daudzi citi sporta veidi, ļoti cīnās par skatītāju skaitu klātienē un pie TV ekrāniem. Televīzijas pārraižu tiesības starptautiskajā arēnā ir miljonu vērts produkts. Vietējā mērogā skatītāja nopirkšana ar spožu izrādi ir nākamajās sacensībās vairāk nopirktu biļešu, attiecīgi — ienākumi sacensību rīkošanā. Taču — cik tālu drīkst iet?

Uz šo jautājumu patiesībā nevar atbildēt, jo robeža nav nosakāma. Ja potenciālais līderis nefinišēja pirmais, loterijas dēļ startējot pēdējais… Mēs nekad neuzzināsim, vai viņš būtu pirmais, startējot no savas pirmās starta vietas? Viņu tik un tā pirmajā līkumā varēja apdzīt, un viņš braucienu varēja pazaudēt arī savu kļūdu dēļ.

Kamēr rezultātu izspēles neaiziet pilnīgā neprātā, piemēram, liekot līderim pēdējo apli veikt atpakaļgaitā, gribas domāt, ka ātrākais tomēr galu galā saņem pelnīto kausu un medaļu.

Vērojot čempionātus, kuros rezultātus ietekmē arī izloze, redzama kāda pamatīga tendence — ātrākais beigās uzvar. Gluži kā asa sižeta filmā — favorīts ir favorīts un beigās vienalga uzvar (un bučojas ar meiteni), taču līdz tam jāaizvada smaga cīņa un pamatīgs kautiņš. Interesanti, ka sezonas griezumā līderi tomēr vienmēr ir vieni un tie paši. Sacensības ar šokējošu iznākumu, kura scenāriju veido tieši izloze, ir liels retums. Neveiksmīga izloze un slikta starta vieta var liegt kādam līderim konkrētajā dienā uzvarēt, taču visā čempionātā tomēr uzvar ātrākais, labākais, viltīgākais.

Autosportam ir jācīnās par auditoriju, par pilnām tribīnēm. Daudz klātienes un neklātienes skatītāju nozīmē arī potenciālo reklāmdevēju, sponsoru uzmanību, kas var nest labumu gan rīkotājiem, gan sportistiem. Vai vienmēr tiešā, sportiski precīzi aizvadītā sacensība spēj būt tik aizraujoša, lai sports būtu pārdodams skatītājam un sponsoram? Daudzi apgalvo, ka F-1 ir garlaicīgs pasākums (lai gan nekad tā nav bijis un nav, skaistumu tikai jāprot saskatīt!). Vai miljonu vārdā ir jāmaina čempionāta norise un tajā jāievieš loterijas elementi? Starp citu, F-1 bija ļoti tuvu formāta maiņām un korekcijām, lai nākamgad ieviestu papildu intrigu. Pagaidām nobijās, cenšoties izbēgt no loterijas un mākslīgas intrigas elementa…