Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Bruņošanās vasaras kaujām

Maijā Baltijas reģionā startēs autošosejas
seriāli ar latviešu piedalīšanos. Līdz sākumam vēl tālu, taču jau šobrīd
jūtamas pirmās vēsmas, kas liecina – sporta veids cenšas atgūt elpu, lai tā
turpinātu dzīvot. Pagaidām viss šķiet daudzsološi.

Pēdējās sezonās virs
Latvijas šosejas autosporta savilkušies melni mākoņi – vienīgā trase iznīkst,
klasēs, kuras iedibinātas pirms dažiem gadiem, sportistu paliek arvien mazāk,
un mūsējie uz Baltijas fona izzūd.
Atradīsim, ar ko lepoties
Tomēr blakus
lejupslīdei norit paralēlā dzīve. Tālāk par Haraldu Šlēgelmilhu un Karlīni
Štālu pasaules autošosejā ticis vienīgi igaunis Marko Asmers, noslēdzot līgumu
ar BMW F-1 komandu. Turklāt, kamēr
igauņi spēkus starptautiskajā arēnā koncentrē rallijā, mums aiz abu lielo Š mugurām ir vēl vismaz viens
piesedzējs. Iespējams, jāpiekrīt tiem, kuri uzskata, ka Šlēgelmilha un Štālas
starptautiskajiem panākumiem ir maz sakara ar Latvijas autošoseju – pēc
kartinga karjeras abi kļuva par citu valstu vai reģionu braucējiem minimālās
vietējās konkurences dēļ (Štāla vienīgi veica sezonu Toyota Yaris kausā, bet Haralda starts ar Vācijas F-BMW formulu bija vienreizīgs
gadījums). Tādā gadījumā lai par Latvijas autošosejas potenciālu kalpo prasme
noturēt vairāk par diviem braucējiem Baltijā līdz šim prestižākajā B2000 klasē un izcīnīt reģiona
čempiontitulu. Turklāt Jānis Horeliks pērn bija trešais Somijas Super 2000 klases čempionātā, bet
jelgavnieks Lauris Vidžis triumfēja Baltijas Super 1600 ieskaitē.

No huligāniem par čempioniem

Tomēr par lielāko
pēdējo gadu sasniegumu uzskatāma nacionālās klases izveidošanās. Sākotnēji
klase daudziem atgādināja nelielas strītfaiteru
un autohuligānu saujiņas nokļūšanu
pie īstajiem autosportistiem. Zināma
pretestība – varbūt pat neapzināta, bet kā aizsardzības reakcija – nāca pat no
Lattvijas Automobiļu federācijas. Tomēr nacionālās klases sportisti izrādījās
entuziasma pilni un prata ne tikai pulcēties arvien lielākā skaitā trasē, bet
pakāpeniski sakārtot nepieciešamo dokumentāciju un tehniskos pamatprincipus,
lai iegūtu čempionāta statusu un vispārēju atzinību. Biķerniekos brīžiem gāja
žiguļu vai golfu laikos – pārliecinoši virs divdesmit mašīnām katrā nacionālās
klases braucienā.

Protams, iepriekš
minētais ir nedaudz piepušķota idille, taču ar to visu šobrīd lepojas Latvijas
autošoseja. Nekur nav pazudušas problēmas ar Biķernieku trasi, turpinās LAF un
trases pārraudzītāju divkaujas. Taču ir sportisti, kuri vēlas braukt un kļūt
par čempioniem.

Nacionālā klase augs

LAF Šosejas komisijas
vadītāja amatā starpsezonā iesēdās Raimonds Cabulis – gados jauns, draugos ar
uzņēmējdarbību, nācis no nacionālās klases aktīvistu pulka, izbaudījis pa kādam
panākumam un to, ka autosports mēdz būt nežēlīgs sporta veids, ja nepareizi
sakrīt apstākļi. Viņš skaidro: „Nacionālā
klase šā gada sezonā noteikti nezaudēs savu daudzskaitlību. Nāk klāt jauni
sportisti, bet daļa no tiem, kuri klasi pamet, jūtas profesionāli, morāli un
finansiāli spēcīgi, lai pārietu uz prestižāko Super Production kategoriju. Nav iemesla apšaubīt, ka nacionālā
klase joprojām būs viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skatītājiem jāapmeklē
autošoseja."

Raimonda minētā Super Production ir jaunums Baltijas
reģionā. Līdz šim prestižākā klase bija B2000,
savukārt mēģinājums ieviest Baltijā Super
2000
beidzās ar to, ka šādas mašīnas sagādāja Horeliks un pāris igauņu,
nekavējoties nozūdot Somijas čempionāta virzienā.

Optimāla prestižākā klase

Lai nenoniecinātu B2000, kamēr tiek gaidīta Super 2000, kuras masveidība šķiet
nereāla, abas klases, kurām ir starptautiski tehniskie noteikumi, apvienotas
vienā –Super Production. Baltiešu
izpratnē pieļauti dažādi tehniskie atvieglojumi, kas klasi padarītu pieejamāku.
Iespējams brīvāk variēt motoru, ātrumkārbu, bremžu sistēmu un citu mezglu
sagatavošanā. Optimāla lielā klase
Baltijas valstu nacionālajām vajadzībām.

Latvijas puse šajā
procesā cer, ka iespējams mūsu valstī vien savākt gandrīz desmit automobiļus.
Pērnā gada čempions Egons Lapiņš turpinās dīdīt Honda Civic Type-R, uz starta plāno nokļūt arī Kristaps Blušs,
šoseju pametušais bijušais Latvijas čempions Oskars Laivenieks, Kaspars
Graudiņš, Agris Petrovskis, Atis Veismanis un citi. Dažs no minētajiem vēl
tikai apsver startu Super Production.
Taču fakts, ka klase vienas ziemas laikā izraisījusi ažiotāžu, liecina, ka,
sakārtojot tehniskos uzstādījumus un padarot klasi pieejamāku, iespējama arī
izaugsme.

Koks ar diviem galiem

Starp citu, Latvijas
tehniskajiem sporta veidiem šī ir interesanta dilemma. Tie, kuri vēlas un visu apstākļu
ziņā var cīnīties starptautiskajā līmenī, uzskata, ka arī nacionālajam
čempionātam jābūt atbilstošam FIA augstākajām prasībām. Tikmēr otra fronte
skaidro, ka, nedaudz mīkstinot tehniskos noteikumus, iespējams piesaistīt
vairāk sportistu nacionālajā cīņā, bet tie, kuri gribētu braukt ārpus valsts
vai reģiona, atradīs iespēju pielāgoties situācijai. Pirmie skaidro, ka
augstāko prasību ievērošana veicina izaugsmi un līmeni, otrie saka, ka tas ir
neaizsniedzams, tāpēc iznīcina masveidību. Spilgts piemērs – 4×4 sports ar
izcilajiem OSCar un RE Autokluba Mitsubishi, kas demonstrē izcilo Latvijas līmeni pasaulē un… 13
mašīnām uz starta Latvijas rallijreidu čempionāta pirmajā posmā. Līdzīgi bija
ar šosejas prestižo klasi – bija pusotra
puslīdz cienījamas gatavības mašīna, bet aiz tām – Biķernieku priežu šalkoņa.

Jaunie noteikumi
nepadarīs līdz šim B2000 klasē
braukušās mašīnas sliktākas. Tiks panākta situācija, ka tām pievienojas vēl
dažas ne tik augstvērtīgi sagatavotas, bet ar iespējām cīnīties.

Pagaidām izskatās, ka
Super 1600 klase paliks bez
latviešiem, jo čempions Lauris Vidžis, plānojot pāreju uz citu klasi,
pamanījies iekulties arī personiskas dabas likstās, kas diez vai ļaus viņam
šogad iziet uz starta. Klusums no Latvijas puses valda arī Nordic GT kategorijā – pārsteigumi šajā ziņā gaidāmi 2009. gadā.
Maz informācijas arī par formulu sporta attīstību Baltijā – iepriekšējā sezona
bija viena no neizteiksmīgākajām pēdējos gados. Taču runā par bijušā nacionālās
klases čempiona Normunda Šubecka vēlmi turpināt pērn iesākto darbu, turklāt
ideju braukt Formula Baltic klasē
apsver arī pēdējo gadu Latvijas ICC
klases kartinga čempions Mārcis Birkens.

2008. gada Latvijas un Baltijas čempionāta
kalendārs visām klasēm*

1. posms        3.-4. maijs      Rīga

2. posms        17.-18. maijs  Kauņa

3. posms        28.-29. jūnijs  Pērnava

4. posms        9.-10. augusts            Pērnava

5. posms        30.-31. augusts         Rīga

6. posms        27.-28. septembris   Kauņa

Nacionālajai klasei
Latvijas un Baltijas čempionātā vēl papildus divi posmi – 14.-15. jūnijā un 13.
jūlijā, abi paredzēti Rīgā.

 

Viesturs SAUKĀNS

 

FOTO

Vesels bars. Prakse pierādījusi, ka autošosejas izrādi veido salīdzinoši
lētas automašīnas – toties daudz. Masveidību uzdevums radīt arī Super Production klasē