Ceļā uz negulētām naktīm

Arvien skaļāk sevi piesaka jauna Latvijas autosporta cerība — daugavpilietis Konstantīns Calko, no lieliska kartinga braucēja, šogad kļuvis par Eiropas Radical Masters Euroseries sacīkšu čempionu. Vienmēr var diskutēt par atsevišķu seriālu vietu pasaules autosporta hierarhijā, taču Konstantīna mērķis ir sen zināms un pārliecinošs: starts leģendārajā Lemānas 24 stundu sacīkstē!

LATVIJAS KARTINGA AUDZĒKNIS

Šobrīd 18 gadus vecais Calko ir lielisks Latvijas kartinga čempionāta produkts. Viņš izgājis visu kartinga bērnu un jauniešu klašu pakāpienus, regulāri izcīnot medaļas. Lielākie panākumi kartingā ir Latvijas čempiona tituls 2004. un 2007. gadā, pats sportists īpaši izceļ šogad izcīnīto Baltijas čempiona titulu, kā arī 2010. gadā iegūto 12. vietu pasaules Rotax finālā, kas milzīgajā konkurencē, visiem startējot ar viena ražotāja kartiem, ir lielisks rezultāts. Papildu atklāsme — Latvijas un Baltijas kartings šobrīd spēj attīstīt sportistus līdz atzīstamam starptautiskajam līmenim un ļauj progresēt arī starptautiskā autosporta uzvaru virzienā.

Konstantīna nonākšana autosportā nav nejauša, jo pie sacīkšu mašīnas stūres savulaik sēdies arī viņa tēvs, startējot autotreka sacensībās, kas pirms vairākiem gadiem bija īpaši populārs sporta veids Daugavpilī. Tobrīd juniors vēl bija mazs zēns, taču nu izaudzis par spēcīgu autosportistu ar skaidriem uzdevumiem un mērķiem.

RADIKĀLS SOLIS

Calko vēl nav metis kartingu pie malas, taču jau pērn mēģināja spēkus Latvijas un Baltijas autošosejā. Lai gan izvēlētā klase nesarūpēja kuplu dalībnieku skaitu, uzvaras jau pirmajās sacīkstēs un sasniegtais Baltijas čempiona tituls pierādīja, ka jaunietis ir gatavs autosportam un lieliem notikumiem. Ar katru aizvadīto cīņu gan kartingā, gan šosejā kļuva skaidrs, ka Calko ir īpašs talants, kuram jāmeklē veids, kā attīstīt karjeru — to ir vērts darīt.

Protams, gadu desmitiem līdzjutēju prātos ieaudzināta doma — pēc kartinga uz formulu tipa sacīkstēm, ar mērķi F-1. Šo ceļu lieliem, smagiem soļiem cenšas spert gan Haralds Šlēgelmilhs, gan Karlīne Štāla — zināmākie Latvijas autosporta jaunieši autošosejā. Tomēr Calko ģimene visai ātri saprata, ka cīnīties ar vējdzirnavām nav nepieciešams, jo autosports piedāvā arī citas lieliskas iespējas.

„Kad sākām aktīvi domāt, ko darīt pēc kartinga, bija skaidrs, ka dosimies izturības sacīkšu virzienā,” saka Konstantīns. „Bija vēstules un piedāvājumi arī no dažādiem formulu seriāliem un komandām, taču šie piedāvājumi sevī slēpa pamatīgu finansējumu, ar kuru kabatā būtu vērts sākt runāt par tālākiem plāniem. Startēt jebkurā no formulu seriāliem ir ļoti dārgi. Turklāt es jau sen interesējos par daudzu stundu izturības sacensībām, mani tās tiešām ļoti saista. Leģendārās Lemānas 24 stundas — fantastika! Sacīkstēs var uzvarēt tikai gudrākā, labākā komanda ar stratēģiski un tehniski vislabākajiem cilvēkiem. Braucējam ir jāprot ne tikai ātri braukt, bet ieņemt noteiktu tempu, lai saudzētu tehniku. Tas nemaz nav viegli! Jāprot braukt dienā, vakarā, naktī, rītausmā, kad saule spīd acīs. Jāprot saglabāt koncentrēšanos pat tad, ja tā arī nesanāk diennakts laikā pagulēt. Jāklausa komandas stratēģiem, jāsadarbojas ar pārējiem ekipāžas braucējiem. Tik mežonīgi daudz nianšu, ka šis sporta veids nevar nebūt interesants!”

Tādēļ solis Radical sērijas virzienā ir pamatots — arī šis, tāpat kā Lemānas vadošo klašu mašīnas, ir izturības sacensību prototipu čempionāts. Tam ir vairākas klases, kas sadala mašīnas jaudu kategorijās. Calko šogad startēja Supersport grupā, bet nākamsezon viņš gatavojas pārcelties uz jaudīgāko Masters klasi. „Atšķirība starp šā gada mašīnu un nākamā gada auto — šogad Radical SR3 automobilim bija aptuveni 250 zirgspēku jauda, bet Masters klasē mašīnas aprīkotas ar aptuveni 450 zirgspēku jaudīgiem motoriem. Masters klases SR8 automašīna ir gandrīz kā Formula 2 savā tehniskajā izpildījumā, apļu laiki atšķiras par pāris sekundēm. Toties krietni lētāk un patiesībā pat tuvāk manam Lemānas sapnim. Darbs tāds pats, kā būtu formulu čempionātos — ar komandu, ar profesionāliem inženieriem. Nesaku, ka negribētu darboties formulās un negribētu sapņot un startēt F-1. Tomēr izmaksas ir pārāk nežēlīgas, un Baltijā nav ne šādas naudas, ne šādu sponsoru.”

ARĪ 48 STUNDAS?

Nākamais gads Masters klasē Konstantīnam ir svarīgs, jo, uzvarot šajā seriālā, paveras nopietnas iespējas tikt pie pasaules SportsCar tipa sacensību tehnikas testiem. „Šogad cerējām uz iekļūšanu pirmajā trijniekā Supersport klasē, taču viss izdevās daudz labāk, nekā domājām. Nākamgad mērķis ir krietni nopietnāks — vēlos uzvarēt Masters ieskaitē! Šī uzvara pavērtu ceļu uz startu ALMS (American Le Mans Series) leģendārajā posmā Deitonas 24 stundu sacīkstēs, kā arī izmēģināt LMP2 klases automašīnu, kas ir šā sporta veida otrā spēcīgākā klase pēc Lemānas absolūtās uzvaras gūstošajām LMP1 mašīnām. Nākamgad Radical sērijā turpinām sadarbību ar līdzšinējo Speed Factory Racing Team, ar kuru šogad esam guvuši labus panākumus. Zinu arī, ka komanda ir pieteikusies pasaulē pirmajai 48 stundu sacīkstei, tāpēc ceru, ka braucēju sastāvā atradīsies vieta arī man. Tas tik būtu piedzīvojums!”

SKATS NO MALAS

Vērojot Konstantīna Calko, kā arī vairāku citu jauno sportistu karjeru, uzkrītoši, ka pēc kartinga viņi, rodoties pirmajai izdevībai, aizspurdz uz ārzemēm. Saprotams, lai kā arī censtos, ne Latvija, ne Baltija nekļūs par tādu autosporta industrijas reģionu kā Lielbritānija, Vācija, Itālija. Konstantīns gan ir optimistisks, ka Baltijā autošoseja — vienalga, kādā formā — pastāvēs un dzīvos. „Baltic Openklase, kurā pērn uzvarēju, ir sarežģīta. Tā ir ātra, ļoti baudāma gan sportistiem, gan skatītājiem lielo jaudu dēļ. Taču tā ir arī ļoti dārga mūsu reģiona apstākļiem un diez vai tuvākajā laikā līdz galam iesakņosies. Toties lielisku potenciālu redzu šogad strauji izaugušajā 1600 klasē, jo tai tiek bremzētas izmaksas, turklāt šādas kubatūras klases ir Eiropā populāras. Lietuvā šosejas sportistu skaita problēmu mēģina risināt ar tā sauktās minišosejas palīdzību. Šajā seriālā lielā mērā var startēt jebkurš un ar jebkādu tehniku. Tomēr šādai demokrātijai līdzi nāk neliels bardaks, bet šis sporta veids nedrīkst atļauties riskus, kas saistīti ar drošību. Tomēr esmu optimistisks — mums ir un būs autošosejas sacensības. Atjaunota Pērnavas šosejas trase, cik zinu — arī Biķerniekos gaidāmi uzlabojumi. Ļoti gribētu kādreiz Rīgā paspēkoties ar mūsu labākajiem braucējiem — Haraldu, Karlīni…”