Jāuzticas profesionāļu kompetencei

Latvijas basketbolam novembris ir īpašs mēnesis. 26. novembrī jau 89. reizi svinēsim Basketbola savienības dzimšanas dienu. Jau otro gadu jubilejas svecītes tortei nopūtīs LBS prezidents Valdis Voins, vienlaikus atskatoties uz paveikto un iezīmējot plānus nākamajam gadam. Tajā, kā ierasts, astoņas valstsvienības pārstāvēs Latviju Eiropas čempionātos, notiks tūkstošiem interesantu spēļu Latvijas un reģionālajās līgās, kā arī starptautiskajos turnīros un, esmu pārliecināts, nostiprināsies mūsu lieliskās spēles popularitāte.

Pirms ievilkt elpu svecīšu pūšanai LBS prezidentsValdis Voins raksturo situāciju mūsu valsts basketbolā.

STARPTAUTISKAJĀ ARĒNĀ POZĪCIJAS NEATDODAM

2013. gadā starptautiskajā basketbola dzīvē galvenie notikumi būs Eiropas čempionāti sieviešu un vīriešu komandām. Latvijas vīriešu valstsvienība cīņā par medaļām piedalīsies jau septīto reizi, sieviešu komanda — piekto reizi pēc kārtas. Esam viena no tikai piecām(!) Eiropas valstīm, kura katrā no pēdējiem pieciem čempionātiem bijusi pārstāvēta gan dāmu, gan kungu konkurencē! Abu komandu veiksmīgā līdzdalība kvalifikācijas turnīros bija spilgtākais basketbola notikums aizvadītajā vasarā.

Ceļazīmes uz finālturnīru nenāca viegli. Dāmu valstsvienība, kura nesenā pagātnē vairākkārt pelnīti atzīta par labāko sporta spēļu komandu Latvijā, pārdzīvo allaž grūto paaudžu maiņas procesu. Vairākas pieredzējušās basketbolistes jau atvadījušās no komandas un turpina spēlēt tikai klubos. Dažas — Anete Jēkabsone-Žogota, Elīna Babkina, Aija Brumermane — nevarēja spēlēt veselības problēmu dēļ. Arī vīriešu komandai, kurai dažādu iemeslu dēļ sastāvs tika krasi atjaunināts jau pirms dažiem gadiem, šogad pietrūka vairāku spēlētāju. Un tomēr abas izlases sasniedza savus mērķus — izcīnīja ceļazīmes uz Eiropas finālturnīriem, nodemonstrējot labu basketbolu. Arī iegūstot pašu galveno balvu — skatītāju atzinību.

Šie panākumi parādīja mūsu basketbola sistēmas dzīvotspēju un kvalitāti. Lai gan ikdienā mēdzam kritiski vērtēt latviešu spēlētāju meistarību, biežāk saskatot trūkumus, nekā uzsverot pozitīvās iezīmes, jaunā paaudze — gan puiši, gan meitenes — parādīja cīnītāju raksturu un apliecināja konkurētspēju starptautiskajā arēnā.

Atzinīgus vārdus pelnījuši valstsvienību galvenie treneri Ainars Bagatskis un Aigars Nerips, kā arī viņu palīgi Artūrs Štālbergs, Arnis Vecvagars, Ainārs Čukste un Vents Kārkliņš. Laikā, kad daudzi speciālisti atsakās no piedāvājumiem vadīt izlases, jo to nav viegli savienot ar maizes darbu klubos, minētie speciālisti godprātīgi uzņēmās nepateicīgos pienākumus un parādīja sevi kā īsti amata profesionāļi.

Patīkami, ka mūsu pieredzējušajiem treneriem un spēlētājiem aug laba maiņa, kas apstiprinājās jaunatnes izlašu startos. Sestās vietas Eiropas čempionātos, ko treneru Roberta Štelmahera un Gunta Endzeļa vadībā ieņēma mūsu U-20 un U-18 izlase, kā arī Mudītes Zanderes vadītās U16 meiteņu izlases izcīnītā ceļazīme uz Eiropas čempionāta A līgu — šie panākumi gūti, par spīti tam, ka katastrofāli samazinātā valsts budžeta finansējuma dēļ sagatavošanās procesā mūsu komandām vajadzēja ierobežot treniņnometņu ilgumu un pārbaudes spēļu skaitu. Jaunatnes izlases bija un ir LBS prioritāte, tomēr, kaut arī likumā noteikta valsts atbildība par pienācīgu darba apstākļu radīšanu komandām, kuras pasaulē nes Latvijas vārdu, aizvien vairāk izlašu sagatavošanā jāpaļaujas uz privātajiem labvēļiem un klubiem, kā arī treneru un vecāku entuziasmu. Par laimi, šī ādere neizsīkst.

Uz lauriem nesnaužam. Enerģiskās Daigas Jansones vadītā LBS Treneru komisijajau izvētījusi mūsu treneru rezerves, iesakot nākamos jaunatnes izlašu vadītājus, un kopš septembra rit mērķtiecīgs darbs, gatavojoties 2013. gada Eiropas čempionātu sezonai. Nesolām, ka būs medaļas, taču visas astoņas Latvijas izlases kārtīgi cīnīsies, lai iepriecinātu līdzjutējus un būtu īsts cietais rieksts ikvienam pretiniekam.

EIROPAS ČEMPIONĀTI — IEGUVUMS VISAI LATVIJAI

Kopš 2007. gada katru vasaru Latvijā notiek lielie starptautiskie basketbola turnīri, arī aizvadītā vasara nebija izņēmums. Vēl vairāk — kopā ar kolēģiem lietuviešiem sarīkojām uzreiz divus Eiropas jaunatnes čempionātus U-16 un U-18 grupā, krīzes skartajai Dienvideiropai parādot, kā ar relatīvi nelieliem līdzekļiem var izpildīt visus Starptautiskās Basketbola federācijas kritērijus. Ja vien liek lietā entuziasmu un profesionalitāti, kas piemīt gan Latvijas basketbola cilvēkiem, gan ieinteresēto pašvaldību pārstāvjiem.

Laba reputācija starptautiskajās basketbola aprindās, lieliska prakse mūsu darbiniekiem un sava laukuma priekšrocības Latvijas komandām — tie nav vienīgie labumi, ko gūstam, uzņemoties lielo čempionātu rīkošanu. Sešu gadu pieredze nepārprotami liecina, ka viesu uzņemšana saimnieciskā ziņā ir daudz izdevīgāka, nekā mūsu naudas tērēšana, braucot ciemos pie citiem.

Vislabāk to ir sapratuši mūsu partneri pašvaldībās. Ne Liepājas, ne Valmieras maku turētāji vairs nav jāpārliecina par to, ka katrs basketbola čempionātu rīkošanā ieguldītais lats atpakaļ nes divus vai pat trīs. Lieliskas sporta bāzes, attīstīta pilsētu infrastruktūra, mums ir, ko parādīt ciemiņiem, — un ārzemnieki ir gatavi maksāt par servisu. Jāprot tikai šo naudu paņemt. Aizvadītajā vasarā Eiropas jaunatnes čempionāta finālturnīrs pirmo reizi notika Ventspilī, kas labprāt viesus uzņemtu arī turpmāk.

Vienīgā darvas karote pagājušajā gadā bija valsts naudas turētāju attieksme pret mūsu iniciatīvām. Kaut gan Eiropas jaunatnes čempionātu rīkošana Latvijā iepriekš tika saskaņota Nacionālajā sporta padomē, praksē šis akcepts negarantē finansējuma piešķiršanu, — divu Eiropas čempionātu sarīkošanai no valsts budžeta tika saņemti 15 000 lati, visu rīkošanas smagumu uzveļot uz pašvaldību, sponsoru un LBS budžeta pleciem.

Šāda prakse vedināja rūpīgi izvērtēt iepriekš LBS rīcības programmā deklarēto principu katru gadu pieteikties uz Eiropas vai pasaules čempionāta rīkošanu Latvijā. Tomēr taupības jostas sažņaugšanas radītā neērtības sajūtas pēc kāda laika piemirstas, bet pozitīvais efekts paliek. Respektējot mūsu sadarbības partneru — liepājnieku — vēlmi arī nākamvasar savā pilsētā uzņemt Eiropas lielo basketbolu, paturot prātā Rīgas solījumus piedalīties finālsacensību sarīkošanā, kā arī attīstot pērnvasar veiksmīgi izmēģināto kaimiņu sadarbības modeli, LBS veic priekšdarbus, lai 2013. gadā Eiropas U-18 čempionāta medaļniekus noskaidrotu mūsu valstī.

NOSTABILIZĒJUSIES LĪGU PIRAMĪDA

Prāvs solis uz priekšu šajā sezonā sperts Latvijas basketbola līgu attīstībā. Pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā vīriešu virslīgas turnīra dalībnieku skaits rakstāms ar diviem cipariem. Latvijas basketbola kartē kā nopietns centrs iezīmējusies Jēkabpils, kur gadiem ilgi veidoto jaunatnes basketbola piramīdu tagad likumsakarīgi papildinājusi lielā komanda ar ambiciozajiem plāniem un mērķiem. Patīkami, ka labākajā sabiedrībā atgriezušies FIBA kausa ieguvēji Barons kvartāls. Un patīkami, ka no aprites nav pazudusi neviena komanda, kura LBL pievienojusies pēdējos gados. Tas nozīmē, ka esam izveidojuši sacensību modeli, kas piemērots gan tādām ambiciozām komandām, kādas ir VEF Rīga un BK Ventspils, gan pašvaldību balstītām basketbola centru vienībām, kādas ir Liepāja/Tiobet, BK Valmiera, BK Jelgava un Jūrmala/Fēnikss, gan studentu komandām no Latvijas Universitātes un biznesa augstskolas Turība.

Skatītāju skaita pieaugums tribīnēs, regulāras translācijas internetā un LTV7, sportiskā intriga, sacenšoties daudzām spēkos līdzīgām komandām, jauno Latvijas basketbola talantu attīstība, augstas prasības pret spēļu organizācijas kvalitāti un klubu mārketinga aktivitātes — visi šie faktori kopā padarījuši LBL pievilcīgu reklāmdevējiem.

Jau trešo gadu turpinās LBL sadarbība ar akciju sabiedrību Aldaris, kas šosezon sasniegusi jaunu pakāpi, Aldarim kļūstot par līgas ģenerālsponsoru. Daļa iegūto līdzekļu tiek izmantota līgas popularizēšanas akcijām, un jau trešo sezonu kādam LBL spēles apmeklētājam būs iespēja sezonas gaitā tikt pie jaunas automašīnas. Daļa līdzekļu tiek novirzīta klubiem, vēl daļa tiek izmantota, lai atvieglotu klubu izdevumu nastu, sedzot transporta izmaksas tiesnešiem.

Sieviešu basketbolā Latvijas — Igaunijas apvienotā čempionāta izveidošana ir klasisks piemērs sporta aritmētikas īpašajiem likumiem — proti, 1+1 mēdz būt ne tikai 2, bet arī 2,5. Kopīga turnīra rīkošana palielinājusi sacensību publicitāti abās valstis un sagādājusi jaunas emocijas gan dalībniecēm, gan līdzjutējiem. Savukārt Igaunijas basketbolistu atšķirīgais spēles stils nodrošina jaunu lietderīgu pieredzi Latvijas jaunajām basketbolistēm. Rīkojot pirmo turnīru, skatāmies arī uz priekšu, cerot izveidot starptautiskas sacensības, kas ar laiku būs interesantas arī citām mūsu reģiona valstīm.

Labu basketbolu Latvijā spēlē arī LBL 2. un 3. divīzijā, kā arī Jaunajā sieviešu basketbola līgā un neskaitāmos vīriešu amatieru turnīros. Latvijā organizētās basketbola sacensībās piedalās aptuveni 1500 spēlētāju. Tādas masveidības galvenais avots ir Swedbank Latvijas Jaunatnes basketbola līga, kuras rīkotajos čempionātos un turnīros deviņās vecumu grupās katru gadu piedalās aptuveni 5000 bērni un ar basketbolu aizraujas aizvien jaunas un jaunas paaudzes. Pēdējos gados Jaunatnes līga aktīvi pievērsusies arī dažādiem sociālajiem projektiem, gan uzrunājot jaunāko klašu skolēnus (akcija Basketbols aicina un Dumle kausa izcīņa pašiem jaunākajiem dalībniekiem), gan jaunajiem basketbolistiem regulāri atgādinot par dzīves vērtībām. Ar dažādiem konkursiem tiek stimulēti basketbolisti, kuri ne tikai labi spēlē, bet arī labi mācās. Savukārt nesekmīgie nevar pārstāvēt savas sporta skolas Jaunatnes līgas finālturnīros, kā arī nevar startēt valsts jaunatnes izlašu sastāvos.

Jaunatnes līgā sākusi darboties arī jauno tiesnešu sagatavošanas programma, audzinot palīgus un maiņu mūsu labākajiem soģiem, kuri ieguvuši labu reputāciju visā basketbola pasaulē. Seši Latvijas tiesneši regulāri saņem uzaicinājumus vadīt visaugstākā līmeņa starptautiskas spēles, un LBS Tiesnešu komisijas vadītājs Oļegs Latiševs 2012. gada vasarā piedalījās Londonas olimpisko spēļu basketbola turnīra tiesāšanā.

PAR LOĢISKU KĀRTĪBU, NEVIS VARU VAI MANTU

2012. gada septembrī Latvijas Basketbola savienība nokļuva uzmanības centrā ne tikai ar valstsvienības uzvarām vien. Tuvojoties Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālajai Asamblejai un jaunās vadības vēlēšanām, LBS neslēpa savu nostāju — Latvijas sporta sistēmā ir uzkrājušās problēmas, kuru risināšanā nepieciešami jauni spēki.

Kaut arī LOK prezidenta vēlēšanās LBS izvirzītais kandidāts Jānis Kols saņēma mazāku atbalstu nekā līdzšinējais prezidents Aldons Vrubļevskis, neuzskatu, ka esam zaudētāji. Tieši pretēji — mūsu balss ir sadzirdēta, daudzām sporta organizācijām skats uz sporta sistēmas attīstību ir līdzīgs un, apzinājuši problēmas, turpmāk varēsim strādāt kvalitatīvāk.

Daudzu sporta problēmu sakne, manuprāt, meklējama apstāklī, ka, krīzes laikā katastrofāli samazinoties sporta nozares finansējumam, sporta organizācijas izmisīgi cīnās par izdzīvošanu, zaudējot spēju novērtēt situāciju visā laukumā. Jā, Latvijai ir vajadzīgas olimpiskās medaļas un citi spilgti panākumi augstākā līmeņa sacensībās, kurus varam izcīnīt, koncentrējot materiālos un intelektuālos resursus tajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās, kurās mums ir tradīcijas un zināšanas, materiālā bāze un talantīgi sportisti. Taču Latvijai ir vajadzīgi arī veseli, aktīvi, sportiskam dzīvesveidam uzticīgi cilvēki. Tādi nevar izaugt vienā Siguldas trasē. Jābūt labām sporta bāzēm, iespējai kopš mazotnes regulāri darboties veselīgā un aizraujošā vidē sporta veidā, kas piedāvā interesantu sacensību sistēmu dažādu vecumu un sagatavotības cilvēkiem. To visu vislabāk var nodrošināt basketbols un citas sporta spēles, kuru nozīmi tautas dzīvē nekādā ziņā nedrīkst vērtēt tikai pēc starptautisko uzvaru skaita.

Jūtot, ka mūsu argumenti netiek pienācīgi uzklausīti, esam meklējuši un atraduši sabiedrotos, nodibinot Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju. Sākotnēji tā apvienoja piecas olimpisko sporta veidu federācijas, taču drīz mums pievienojās arī Florbola un Lakrosa federācijas, tā apgāžot aizdomas, ka LKSAA veidota tikai tādēļ, lai budžeta plāno deķīti pārvilktu uz savu pusi, atstājot kolēģus pusplikus. Nē, asociācijas mērķis ir apsēdināt pie viena galda nozares profesionāļus, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu taisnīgus un loģiskus spēles noteikumus valsts budžeta līdzekļu sadalē, ņemot vērā gan sportiskos rezultātus, gan attiecīgā sporta veida ietekmi ilgtermiņā. Prakse pierāda, ka reālā sporta darba darītājiem vieglāk ir vienoties savā starpā, neiesaistot ne konjunktūrai pakļautus politiķus, ne ierēdņus, kuru kompetences līmenis sporta jautājumos bieži izraisa smaidu (ja vien tas nebūtu tik skumji) vai žēlas nopūtas.

Svaigs piemērs profesionālas diskusijas trūkumam ir viss, kas pēdējā laikā notiek ap Murjāņu sporta ģimnāziju. Visu cieņu šīs iestādes vēsturei, taču dzīve rit uz priekšu, daudzās Latvijas vietās ir uzbūvētas lieliskas sporta bāzes, strādā labi treneri un ir visas iespējas jauno sportistu audzināšanai. Šādos apstākļos 7 miljonu atņemšana kopīgajām sporta vajadzībām, lai reanimētu savu laiku nokalpojušo Murjāņu bāzi būtu īsts voluntāra nesaimnieciskuma piemērs. Esmu pārliecināts, ka par MSĢ statusu un nākotni jārunā plašā kontekstā, skatot sporta internātu attīstību visā valstī un ņemot vērā jau nodibināto reģionālo Olimpisko centru iespējas. Un tas jādara nozares profesionāļiem.

Prakse liecina, ka sporta nozares atrašanās Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā neatbilst laika garam un dzīves realitātei. Šai ministrijai ir ļoti plašs darba lauks, un sports paliek novārtā. Ministrijas augstākajām amatpersonām pietrūkst laika iedziļināties nozares specifiskajās problēmās un vajadzībās, bet pavirši risinājumi kaitē nozares attīstībai un rada augsni nevajadzīgiem konfliktiem.

Ministru prezidenta Valda Dombovska uzņemšanās vadīt Nacionālo sporta padomi dod pamatu cerībām, ka šīs institūcijas darbībā ekonomiskā loģika ņems virsroku pār subjektīvu lobismu un politiskajām ambīcijām. Gan saskaņojot NSP lēmumus ar iespējām tos realizēt, gan uzlabojot lēmumu kvalitāti. Taču ar to vien nepietiek.

KLUBI KĀ SPORTA SPĒĻU OLIMPISKĀ VIENĪBA

Pieskaršos vēl kādam aspektam, kas raisījis skaļus pārmetumus un diskusijas. Runa ir par atbalstu tā dēvētajiem privātajiem basketbola klubiem.

Manuprāt, šī lieta jāskata visas Latvijas sporta sistēmas kontekstā. Individuālajos sporta veidos katras federācijas rūpe ir sagatavot jauno sportistu līdz noteiktam līmenim, kas apliecina viņa konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Kad tas ir izdarīts, jaunais talants nokļūst Latvijas Olimpiskās vienības aprūpē, kas lielā mērā par valsts līdzekļiem nodrošina viņa tālāko attīstību.

Uz sporta spēlēm šāda kārtība neattiecas. Jā, likums paredz, ka valstij jānodrošina izlašu piedalīšanās pasaules un Eiropas čempionātos. Taču iepriekš jau minēju, ka piešķirto līdzekļu apjoms ar katru gadu samazinās un vairs nespēj nodrošināt pat minimāli nepieciešamo pēdējā sagatavošanās posmā. Lielākā problēma ir tā, ka izlasēs darbs rit vienu vai divus mēnešus, bet sportistam jātrenējas visu gadu un sporta spēlēs īsta izaugsme iespējama tikai klubos — gan kvalitatīvi trenējoties, gan piedaloties augsta līmeņa sacensībās. Daļēji mums palīdz ārzemju klubi bagātākās valstīs, taču pieredze liecina, ka savus talantus vislabāk audzināt pašiem.

Pirms desmit gadiem jau tika iedarbināta īpaša sistēma klubu atbalstam, piešķiramās naudas daudzumu padarot atkarīgu no sagatavoto izlašu dalībnieku skaita. Politiskās cīņas dēļ šī kārtība tika sagrauta, un LBS strikti iestājas par tās atjaunošanu. Savukārt pārmetums, ka „par nodokļu maksātāju naudu tiek uzturēti  ārzemnieki”, ir klajš populisms un nevēlēšanās ieskatīties aiz fasādes. Jā, gan VEF Rīga, gan Ventspils sastāvā spēlē arī leģionāri, kas palīdz latviešu spēlētājiem būt konkurētspējīgiem augstākā līmeņa starptautiskajos turnīros, tāpat kā mūsu Anete Jēkabsone-Žogota palīdz Krievijas vai Jānis Blūms — Lietuvas klubam. Taču šajās komandās ir vismaz 10 dažādu Latvijas izlašu spēlētāji, un abi privātie klubi regulāri iegulda lielus līdzekļus savas jaunatnes sistēmas uzturēšanai, nodrošinot jaunu kadru pieplūdumu valsts galvenajām komandām.

*

19. novembrī paredzēta pirmizrāde kinofilmai „Sapņu komanda 1935”, kas stāsta par latviešu puišiem, kuri pirms 77 gadiem pārsteidza visu Eiropu, kļūdami par pirmajiem čempioniem. Tradīcijas ir viens no spēka avotiem, kas Latvijas basketbolam joprojām palīdz ieņemt cienījamas pozīcijas pasaulē, kaut arī krasi paaugstinājies konkurences līmenis un, salīdzinot dažādās valstīs basketbolā ieguldītos līdzekļus, Eiropā esam starp pastarīšiem, nevis līderiem. Par šīm tradīcijām runāsim visu nākamo gadu, ko dzīvosim LBS 90. jubilejas zīmē. Un tradīcijās smelsim spēkus jaunām uzvarām.

Valdis VOINS

Latvijas Basketbola savienības prezidents

Dzimis: 1959. gada 21. maijā Rīgā

Izglītība: Rīgas 66. vidusskola, PSRS IeM Ļeņingradas ugunsdzēsības tehniskā skola, Minskas Augstākā milicijas skola, Latvijas Policijas akadēmija, mācās P. Stradiņa universitātes doktorantūrā

Darba gaitas:vadījis vairākas Valsts policijas struktūrvienības, bijis Valsts policijas priekšnieks, kopš 2011. gada janvāra Rīgas Ostas policijas priekšnieks

Sportā:sporta meistars ugunsdzēsības sportā, amatieru līmenī nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem, patlaban spēlē tenisu. Vadījis Policijas basketbola klubu, joprojām vada Latvijas Policijas sporta asociāciju