Dragreiss – arī normālajiem
Viesturs Saukāns
Tumsa, kuru izjauc mašīnu gaismas. Ļaužu pulks, kurš viegli šūpojas un skaļi klaigā kaut ko bezjēdzīgu, jo šņabītis jau kuro stundu mazajai īsmatainajai galvai ir par daudz. Ik pa brīdim ierūcas motori, nokauc riepas. Bijuši gadījumi, kad šīm skaņām seko vēl viena – metāls taranē ķermeni. Asinis, arī nāve jau klāt… Iespējams, tās ir asociācijas, kad dzirdam vārdu „dragreiss". Taču tā ir šī vārda negatīvā nozīme. Ir arī pozitīvā, atbalstāmā un vajadzīgā nozīme. Dragreiss ir oficiāls sporta veids!
Īsts dragreiss īstiem sportistiem
Rīgā, Biķerniekos aizvadīts LAF sankcionētas, oficiālas sacensības — žurnāla Forsāža rīkotais dragreiss Battery Drag Meeting 2007. Pirmais šīs sezonas oficiālais dragreiss. Labi noorganizēts, viss notika raiti, pēc paredzētās programmas. Bija skatītāju pilnas tribīnes. Rīkotājam paveicās ar laiku – vēl sestdien plosījās vētra, lija un pat krita slapjš sniegs, bet svētdien jau spīdēja saulīte un sacensības varēja notikt pa sausu segumu, kas dragreisā ir ļoti svarīgi. Ļoti daudz dalībnieku, vairāk nekā 160. Šķiet, ka vismasveidīgākās autosporta sacensības Latvijā pēdējo gadu laikā. Daudzi ziemā bija nopietni gatavojuši tehniku.
Tehnika sāk augt
Visnopietnāk, šķiet bija pastrādājis Raimonds Burakēvičs – 2006. gada uzvarētājs Vasaras kausā mazajā klasē ar to pašu Opel Corsa. Raimondam ir tālejošāki plāni nekā starti tikai Latvijā. Mazā korsiņa jau līdzinās nopietnam dragsteram – uz velkošās ass (priekšējās) milzīgi platas riepas, bet uz aizmugurējās – šaurākās pieejamās (platums tikai 135). Ieguldītās pūles tika atalgotas ar uzvarām E līdz 1600 un D līdz 2000 klasēs. Ja E klasē nopietnu konkurentu nebija (tuvākais sāncensis 1/8 jūdzē jeb 201 metrā tika apsteigts par vairāk nekā sekundi!), tad D klasē uzvara nāca grūtā cīņā ar pēdējo gadu Latvijas vadošo dragreisa braucēju Kasparu Martinsonu un viņa Xenon Honda CRX. Finālā, kas ritēja līdz uzvarētiem diviem braucieniem, pēc diviem startiem rezultāts bija 1:1. Izšķirošajā trešajā braucienā pieredzējušais Martinsons pieļāva kļūdu, izdarot pāragru startu un Burakēvičs varēja gavilēt. Spriežot pēc uzrādītājiem rezultātiem, Burakēvičs būtu bijis ātrākais arī C klasē līdz 3000 kub. cm, taču pēc sacensību nolikuma drīkstēja startēt tikai divās klasēs. C klasē jau ierasti dominēja BMW markas automašīnas. Jaudīgākajās klasēs B un A uzvaras izcīnīja Māris Ozoliņš ar Mitsubishi Lancer EVO IX, abos finālos gūstot grūtas uzvaras ar 2:1.
Igaunim par ātru
Bija ieradušies arī daži igauņi un lietuvieši. Pauragdemonstrējumus ar pilnīgi jaunu dragsteru, kas ir uzbūvēts uz Pontiac Trans Am bāzes un aprīkots ar speciālu bremzēšanas izpletni, rādīja pirmais Igaunijas čempions Outlaw klasē un vairāku rekordu sasniedzējs ceturtdaļjūdzē Lauri Kuriks. Melnais monstrs, kura paātrinājums no 0 līdz 100 km/h fiksējams 1,5 sekundē, aprīkots ar 8,9 litru dzinēju, kas ļauj sasniegt 1000 zirgspēku jaudu (plus vēl NOS…) un 1300 Nm! Pirmos jaunā dragstera izmēģinājumus par veiksmīgiem nevarētu nosaukt – jau pirmajā braucienā distances vidusdaļā kolorītais igaunis ar kuplo bārdu bija spiests pārtraukt paātrināšanos, lai noturētu mašīnu taisnvirziena kustībā. Otrajā braucienā, gandrīz visu taisni veicis izspolējot riteņiem, pirms pašas finiša līnijas ar ātrumu pie 200 km/h igaunis pieļāva kļūdu – dragsters par mata tiesu izvairījās no ieskriešanas finiša konstrukcijā. Turpinājumā mašīna sānslīdē palēkdamās tuvojās trases betona sienai, tomēr brīnumainā kārtā izdevās izvairīties no kūleņošanas un pirmie testi ar jaudīgo spēkratu laimīgi beidzās pārdesmit centimetrus no apmales.
Bija interesanti šovi – astotnieku zīmēšana, riepu spridzināšana un drifts. Starp citu, 29. aprīlī Biķernieku kompleksa motobola stadionā notiks pirmās drifta sacensības.
Mēness tumšā puse
Ar katrām sacensībām uz starta iziet aizvien mazāk šrotu. Tomēr Rīgas ielās var redzēt daudz, daudz vairāk jaudīgu un interesantu spēkratu nekā uz oficiālo dragreisu starta. Iespējams, ka šos braucējus no startēšanas attur fakts, ka dragreisi Latvijā ir izteikti komerciāli pasākumi, dažkārt sportisko faktoru atstājot otrajā plānā.
Ir arī citas problēmas. Viens no lielākajiem kavēkļiem dragreisa kā patstāvīga sporta veida attīstībai ir kvalitatīvas hronometrāžas iekārtas un programmatūras trūkums. Viens apmierinošs variants Made in Latvia gan pastāv, bet dažādi zemūdens akmeņi un personīgie konflikti tā izmantošanu padara par neiespējamu. Vispārpieņemts, ka rezultāts dragreisa distancē sastāv no divām daļām – reakcijas laika (brīdis no zaļā signāla iedegšanās un kustības uzsākšanas) un distancē pavadītā laika (no kustības uzsākšanas līdz finiša līnijas šķērsošanai). Savukārt Latvijas sacensībās braucējam ir iespējams uzzināt tikai bruto laiku (no zaļās gaismas iedegšanās līdz finiša līnijas šķērsošanai) un arī to pašu pēc ilgākas gaidīšanas.
Latviešiem par īsu
Dragreisa sacensībās ārzemēs kvalifikācijas braucienos parasti vērtē tikai distancē pavadīto laiku, bet sacensību braucienos rezultātu nosaka abu komponentu summa – kurš pirmais sasniedz finišu, tas arī ir uzvarējis. Distancē pavadīto laiku bez reakcijas laika sportistam ir ārkārtīgi svarīgi zināt, jo tikai pēc tā var spriest par automašīnas patiesajām spējām un novērtēt uzlabojumu un regulējumu izmaiņu ietekmi uz rezultātu. Loģiski, ka katrā braucienā reakcijas laiks atšķiras. Bez šī rādītāja zināšanas progresa iespējas ir krietni apgrūtinātas, jo ir grūti noteikt, kas tieši ietekmējis rezultātu izmaiņu – veiksmīgi uzminēts starta brīdis, vai arī, piemēram, pareizi izvēlēts riepu komplekts.
Vēl viena ļoti sāpīga problēma. Dragreisa klasika ir 402 metru garš skrejceļš, jeb tā sauktā ceturtdaļjūdze. Biķerniekos iespējams sarīkot tikai 201 metra, jeb astotdaļjūdzes sacensības, jo starta taisne ir par īsu. Tas nozīmē, ka starptautiski šobrīd ir grūti attīstīties un ārvalstu braucēji uz šīm sacīkstēm atbrauc tikai piknika režīmā. Latvijā tikai vienreiz aizvadīts legāls ceturtdaļjūdzes dragreiss – pirms dažiem gadiem Daugavpilī. Taču organizatoriskas problēmas nav ļāvušas turpināt šādu darbību.
