Ivars Vasaraudzis uz pasaules čempionātu
Viesturs Saukāns
Latvijā divas sacīkstes pie Mitsubishi Lancer WRC05 stūres aizvadījusi titulētā ekipāža, pērnā gada N4 klases čempioni Ivars Vasaraudzis un Valdis Spredzis. Pasaules līmeņa automobiļa starts uz Latvijas zemes liek meklēt sakarības – ekipāžas dzīšanās pēc lētas popularitātes vai pirmie soļi kādā garā rallija karjeras pārgājienā? Zinot ekipāžas sportisko garu, pirmo variantu gribētos atmest. Paliek otrais…
„Kad pirms rallija Latvija 2006 saņēmām iespēju sēsties pasaules līmeņa mašīnā, pirmās emocijas bija prieks par iespēju pārbaudīt šādu tehniku, realizēt sapni," atzīstas pilots Ivars Vasaraudzis. „Jau gadiem ilgi biju sapņojis par iespēju pārbaudīt, kas šīs ir par tehnoloģijām, kur slēpjas tā maģija, kas apvij WRC automobiļus. Bija kaut kāds priekšstats un iztēle, ko gaidīt no šīs pieredzes. Biju redzējis šīs mašīnas darbībā, apmeklējis sacensības. Tomēr tas viss ir no malas – paša izjūtas ir pilnīgi kas cits. Pēc pirmajām sacensībām, ko esam veikuši, man ir daudz mazāk jautājumu par to, kā ir iespējams braukt ar automobili tā, kā tas notiek pasaules čempionāta virsotnē. Vērojot pasaules čempionāta sacīkstes, likās, ka tur bieži viss notiek pret fizikas likumiem, nebija skaidrs, kā šī tehnika turas uz ceļa. Tagad šādu jautājumu ir krietni mazāk. Jaudas, protams, pamatīgas. Lai arī līdz šim esam braukuši ar gana jaudīgām mašīnām, pirmo trīs pārnesumu laikā nav īsti skaidrs, kas notiek un, kur es atrodos. Pie ceturtā un piektā pārnesuma parādās nojausma, ko darīt tālāk."
„Iesēšanās WRC mašīnā radīja nepieciešamību kaut ko mainīt arī stūrmaņa darbībās," savus uzdevumus komentēja Valdis Spredzis. „Bija skaidrs, ka ātrumi kļuva ievērojami lielāki, līdz ar to pilotam informācija bija jāsaņem ātrāk. Mainījās arī stenogramma, ātrums lika lasīt Ivaram ceļu daudz tālāk uz priekšu. Pirmajā sacīkstē tas tik labi neizdevās, taču nu jau situācija kļūst labāka. Taču nav runa par ekipāžas sadarbības stila salaušanu – jājūt situācija un jāpagūst līdzi ātrumam. Ivars nebrauc citādāk, viņš brauc ātrāk un mēģina paņemt no mašīnas visu, ko tā dod."
Tehnoloģiju virsotne
Latvijā pazīstamas rallija A un N grupas mašīnas. A grupa pasaules rallijā ietver automobiļus, kuri speciāli sagatavoti sacensībām. Savukārt N grupa, teorētiski, ir standartautomobiļu klase, kurā ielas mašīnām veiktas minimālas, sporta režīmam nepieciešamas izmaiņas. Lūdzu Ivaru noteikt WRC automobiļa atšķirību no Mitsubishi Lancer Evo sērijas mašīnām A un N grupās, kurās Vasaraudzis startējis pēdējo pāris sezonu laikā. Taču pilots vispirms atzina, ka viņu A grupas tehnika bija tā pati N grupas mašīna, vienīgi ar A grupas motoru, tāpēc īstu A grupu nav izdevies izmēģināt. Vēlāk sportists piebilda, ka salīdzinājumu mazāk izsaka skaitļi, drīzāk regulējumi un mezglu sabalansētība – ātrumkārba, transmisija ļoti precīzi saskaņota ar motora jaudām, griezes momentu un citām darbībām.
Lai visus sagrautu Latvijā?
Izbraukt ar WRC automobili Latvijas autorallija čempionāta posmā un visus konkurentus sagraut – to var darīt vienu, divas reizes, lai pārliecinātos par mašīnas spējām un pārsvaru pār vietējo braucēju tehniku. Tā kā Vasaraudzis un Spredzis nešķiet tie sportisti, kuri šādas uzvaras uzskatītu par savas karjeras spilgtākajiem panākumiem, vairākkārtēja WRC mašīnas izmantošana vedina uz domām – ekipāža kaut ko perina. Šogad Vasaraudzis ar WRC automobili plāno startēt Latvijas čempionāta posmos Talsos, Cēsīs un Liepājas rallijā Kurzeme 2007. Kas tālāk? „Ar lielisku šā brīža sponsoru – Parex Līzinga, Baltijas Apdrošināšanas nama, Vianor un citu — atbalstu mēs kaļam plānus sezonas nogalei. Skatīsimies," kautrīgi apraujas Ivars.
Pirms pāris gadiem Vasaraudzis, atbildot uz latviešu iespējām startēt pasaules čempionātā, sacīja, ka mūsu nacionālais čempionāts nav tā sērija, kura pavērtu īpašas iespējas tikt uz pasaules čempionāta virsotni. Rudenī Ivara atbilde uz šo jautājumu bija diplomātiskāka – lai arī viņš atzīmēja, ka Latvijā profesionāla autorallija kā tāda nav, zināmas apstākļu sakritības un pamatīgs darbs var palīdzēt pietuvoties iespējai salīdzināt spēkus ar pasaules labākajiem braucējiem. Pirms šā gada vasaras sezonas ekipāžas sakāmais kļuvis vēl daudz optimistiskāks.
Mērķis — pasaules čempionāts
Valdis Spredzis, būdams īpaši ciešās attiecībās ar Mitsubishi, arī vairāk pastāstīja par plāniem, kas saistīti ar šīs tehnikas nonākšanu ekipāžas rokās. „Pirmkārt, šī bija lieliska iespēja mums izmēģināt, bet visiem rallija līdzjutējiem redzēt un baudīt pasaules augstākā līmeņa rallija tehniku. Taču, protams, mūsu braucieni nav tikai sava un citu prieka pēc. Šogad, aizvadot sezonu Latvijā, centīsimies saprast, ko mēs ar šo auto varam izdarīt, cik no tā varam paņemt. Tālākais plāns – ja viss šogad laimīgi noslēdzas, nākamgad aizvadām atsevišķus pasaules rallija čempionāta posmus. Noteikti tas nebūs Somijas rallijs, jo, pēc visiem ieteikumiem esam sapratuši, ka tā ir sarežģītākā sacensība, bet mēs vēlamies salīdzināt spēkus ar pasaules braucējiem mums zināmākos apstākļos. Mūsu mērķis nav piedalīties un sasniegt finišu kā Dakaras rallijreidā. Dakarā finišs ir varoņdarbs, bet pasaules čempionāta posmā tikt līdz galam var jebkurš. Finišēt priekšpēdējam un ievilkt ķeksīti, ka esam tur bijuši, nav mūsu uzdevums. Tātad tiecamies pēc saprātīga rezultāta, bet, lai to sasniegtu, nepieciešams strādāt un izprast auto, ko arī darīsim šīs sezonas laikā. Tāpat skaidrs, ka ar dalību vietējos rallijos būs krietni par maz. Nopietni jāplāno izmēģinājumu sesijas, jāstrādā maksimāli tuvu tiem apstākļiem, kādi mūs sagaidīs attiecīgajā pasaules čempionāta posmā. Tomēr neapgalvojam, ka tas ir ilgtermiņa projekts – brauksim, lai saprastu mūsu līmeni, apzinātos iepriekš rallijā pavadīto gadu nozīmi."
Izcila komanda
Mitsubishi Lancer WRC automobilis, ar kuru Vasaraudzis un Spredzis aizvadīja 2006. gada Latvijas čempionāta pēdējo posmu ralliju Latvija un šā gada otro sacīksti Sigulda 2007, ir Mitsubishi Motors Corporation īpašums. Latvieši šo auto īrē, bet to apkalpo Mitsubishi rūpnīcas brigāde. Spredzis apbrīno darbu, kuru dara šī auto apkalpe: „Nav šaubu, viņi ir īsti profesionāļi un gatavojas katram rallijam ar pilnu atdevi, nav svarīgi, vai tas ir pasaules čempionāta vai nacionālā seriāla rallijs. Viss ir sakārtots, organizēts – fantastiski! Arī tā ir pieredze, no kuras varam tikai mācīties – gan mēs, gan jebkura privātkomanda, kura startē pasaules rallija čempionātā. Piemēram, mums izmēģinājumos salūza ātrumkārba – viņi to nomainīja pusstundas laikā. Nodrošinājums ir milzīgs. Rallija laikā pārbraucienos iespējami sakari ar komandu un, ja jūtam, ka kaut kas nedarbojas, viņi prot dot norādījumus, kas mums jādara. Mašīna ir kā liels dators – pēc brauciena var izvērtēt, cik ātri esam braukuši, cik daudz bremzējuši, cik daudz un ilgi lietota rokas bremze, cik spēcīgi spiests gāzes pedālis un cik agri vai vēlu tas atlaists. Pēc šīs telemetrijas tiek analizēts katrs braucējs, kas sēžas pie stūres."
Nebrauktu, ja nepatiktu
Dažkārt mazāk zināmu braucēju pārbaude komandām liek meklēt vārdus, kā maigāk pateikt, ka braucējs ir pilnīgs nejēga. Ja atmetam publiskās attiecības un diplomātiju, ko par Vasaraudzi sacīja Mitsubishi?
„Ja Ivars būtu nekam nederīgs, viņi šeit vairs nebrauktu," sacīja stūrmanis. „Tikko, piemēram, pasaules čempionāta posmā Portugāles rallijā startēja ekipāža, kura izdarīja visu iespējamo slikto, ko vien ar auto var izdarīt. Tas komandai rada milzīgas problēmas – gan tehniskas, gan finansiālas. Šaubos, vai šis pilots ar šo mašīnu vēl kādreiz brauks."
Jāpiebilst, ka Vasaraudža un Spredža izmantotā mašīna bija tā, kas Portugālē jau treniņu laikā ielidoja fotogrāfos, dažus no tiem savainojot. Pilots Armindu Auraho notrieca piecus cilvēkus, vienam laužot kāju, vienam roku un pārējiem sagādājot nedaudz maigākas traumas. Interesanti, ka Portugāles rallijam bija nepieciešams radīt maksimāli labvēlīgu priekšstatu FIA komisāriem, lai atgūtu ilgtermiņa vietu pasaules čempionāta kalendārā. Šāds negadījums, saprotams, portugāļiem par labu nenāk.
WRC realitāte
Ja reiz dzīve latviešu vienai no visu laiku labākajām rallija ekipāžām kļūst tik rožaina, var rasties naivs, taču daudzus interesējošs jautājums – vai, startējot privāti pasaules rallija čempionāta posmos, ir iespējams iekrist acīs kādam rūpnīcas komandas bosam un nokļūt kādas komandas sastāvā? 34 gadus vecais Ivars Vasaraudzis smejot saka: „Kādas veterānu komandas sastāvā – varbūt! Taču par rūpnīcas sastāvu nevar būt runa. Jābūt reāliem un jāsaprot, ko mēs varam un kādā situācijā esam. Lai mēs būtu kādam interesanti, mūsu braukšanas līmenim jābūt tuvu Markusa Gronholma sniegumam."
Valdis Spredzis piebilst: „Var, protams, sakopot finansiālos spēkus un, kā Manfreds Štols, ar naudu ierasties pie komandas un cīnīties. Tas nav pat vecuma jautājums. Ja esi normāls braucējs un katrā sacīkstē neiznīcini pa mašīnai – to var darīt. Ja iedziļināmies WRC virtuvē, tad ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms braucēju skaits, kuri startē rūpnīcas līmeņa komandās un par to saņem algu. Pārējie startē ar sponsoru atbalstu un saviem līdzekļiem. Lai iegūtu kādu no šīm dažām algotajām vietām, jābūt ļoti talantīgam un ar izcili gudru menedžmentu. Turklāt rūpnīca skatās arī uz nacionālo piederību – ražotājs vērtē, vai attiecīgā braucēja tautība veicinās panākumus attiecīgajā auto tirgū. Tāda ir realitāte."
Vasaraudža un Spredža ekipāža piekopj simpātisku stratēģiju: tā vietā, lai slietu gaisā plaukstu ārējos pirkstus un skaidrotu, kā viņi pasaulē visus iznīcinās, notiek pakāpeniska virzība uz nopietnu mērķi. Viņi mums neko nesola, ievērojāt?
