Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kāpnes uz augstāko virsotni

Sezonu Eiropas formulu čempionātos beiguši
Latvijas braucēji, visspilgtāk izceļoties Haraldam Šlēgelmilham un Karlīnei
Štālai. Pēc Haralda uzvaras vienā no F-3
Euroseries
posmiem un Karlīnes kļūšanas par Beļģijas F-Renault čempiontitula sasniegšanas radusies pastiprināta interese.
Kas šie ir par čempionātiem? Cik tuvu vai tālu no tiem ir Latvijas sportisti?

FIA bija savs plāns
Vēl pirms gadiem
desmit Eiropas autosporta sabiedrībai bija izdevies visai konkrēti izstrādāt pamata
ķēdīti jaunā braucēja attīstībai no kartingista līdz, veiksmes gadījumā, F-1.
Pēc kartinga – kāda no mazo formulu sērijām, piemēram, britu Formula Ford, kas tobrīd bija prestižākā. Uzvarot šajā čempionātā, loģisks
solis būtu F-3. Arī šajā klasē no visiem Eiropas valstu čempionātiem tieši
Lielbritānijas seriāls bija visaugstvērtīgākais, lai arī nopietni konkurēja
Vācijas čempionāts, F-3 klasē izcēlās arī Japānas prestižais seriāls.
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) gadiem ilgi centās ieviest vēl vienu
pakāpi pirms F-1 – Formulu 3000, uz
kuras bāzes izveidojās GP2. Teorētiski bija plānots, ka šī pēdējā pakāpiena
uzvarētājs automātiski kļūst par F-1 pilotu, turklāt labā komandā. Taču praksē
F-3000 un šobrīd arī GP2 pārāk bieži tika apiets. Jau deviņdesmitajos gados
uzkrītoša bija tendence lēkt no F-3 uz F-1, līdz ar to F-3000 kļuva par
seriālu, kurā atdūrās pirmajā formulā netikuši braucēji.

F-1 komandas izlaiž pakāpienus

FIA gan neuzspieda F-1
komandām, ka tām būtu īpaši jāizturas pret F-3000 braucējiem, lai arī tika
izdarīts viss, lai F-3000 būtu tiešā F-1 tuvumā. Posmi notika vienā un tajā
pašā trasē un vienā nedēļas nogalē ar F-1. Taču tik un tā F-1 komandas atklāja,
ka nav vajadzības gaidīt, kad labākie talanti iztērē vēl pāris sezonu F-3000.
Sākās jauna pieeja: savākt pilotu vēl pavisam jaunu, ļaut viņam braukt F-3
sacīkstēs, paralēli sākot pildīt F-1 komandas testpilota darbus. Kad jaunietis
iepazinis F-1 tehnoloģijas kā izmēģinātājs, viņš gūst vietu F-1 sacīkšu
braucēja statusā. Tāds bija, Kimi Raikonena F-1 debijas princips. Viņu Peters
Zaubers izcēla no F-Renault
čempionāta, kas faktiski ir pirmais formulu sacīkšu līmenis pēc kartinga. Un
tas darbojās. Bet FIA ar savu klasisko hierarhiju ražoja F-1 testpilotus – beigu gala braucējus un tos, kuri ir
F-3000/GP2, bet pēc tam var meklēt darbu jebkur citur, tikai ne F-1, jo tur jau
ir pilns ar šo pakāpienu pārlēkušajiem puišiem. Protams, ir arī spilgti
izņēmumi: Luiss Hamiltons, Niko Rosbergs un Heiki Kovalainens izgājuši gan F-3,
gan GP2 rindas un joprojām ienākuši F-1 kā vieni no jaunākajiem braucējiem
vēsturē.

Ražotājiem savi seriāli

Tā kā FIA shēma
nebija tabu katram jaunajam autosportistam, sarosījās arī pasaules lielākie vai
F-1 iesaistītie ražotāji. Viņi veidoja paši savus čempionātus, ar motoru
tilpumiem un aerodinamikas paketēm izstrādājot savu izaugsmes hierarhiju.
Visspilgtāk tas ir izdevies Renault
kompānijai, kurai ir F-Renault
čempionāti nacionālajos līmeņos gan 1600, gan 2000 kub. cm mašīnām, gan
starptautisks seriāls, kuru Renault
nekautrējas dēvēt par pasaules sēriju.

Kad ražotāji (Renault nav vienīgā, kas veido savu
shēmu) sāka vienu pēc otra veidot sacīkšu čempionātus, klasiskā, FIA tīkamā
shēma, apauga ar paralēlām līnijām. Šobrīd jaunie braucēji arvien mazāk
pieturas pie kartings – mazā formula –
lielāka formula – F-3 – GP2 – F-1
shēmas vienā noteiktā virzienā. Sportists
katras nākamās sezonas darba vietu izvēlas pēc finansiālajām iespējām,
piedāvājumiem, uzticas menedžmentam, kuram jāspēj prognozēt, vai izvēlētais
ceļš nesīs lielākos panākumus  (sportiskos,
finansiālos) nākotnē. Dažkārt gadās, ka braucēja karjera tik ļoti sapinas, ka
viņš vispirms nonāk Amerikā, startējot ChampCar
vai IndyCar, un tikai tad atgriežas
Eiropā, gūstot vietu F-1. Tā notika arī ar bijušajiem F-3000 čempioniem Huanu
Pablo Montoju, Sebastjanu Bordē (nākamā gada Toro Rosso F-1 pilots), kā arī ar Tjago Monteiro. Taču ASV
čempionāti nav klasiskie junioru seriāli. Pamēģiniet amerikānim izskaidrot, ka
F-1 ir augstāka klase par IndyCar un
eiropieši tajā brauc tikai tāpēc, ka neatrada vietu F-1! Var gadīties, ka jūs
nesaprot.

Paralēlās pasaules

Kartings un mazākās
formulu klases, protams, neražo tikai
potenciālos F-1 pilotus vai, ja F-1 tikt neizdodas, bezdarbniekus. Jebkurā
brīdī sportists var apstāties un pateikt: „Apturiet pasauli, vēlos izkāpt!" Ar savām prasmēm viņš var nokļūt
salonautomobiļu čempionātos Lielbritānijā, Vācijā, pasaules WTCC un tamlīdzīgi.
Labu darbu, savācot pāri palikušos
jauniešus, veic SportsCar tipa
sērijas – Le Mans sērija, FIA GT, kas
šobrīd tiek uzskatītas par Karlīnes Štālas karjeras iespējamo augstāko punktu. Runājot
par Šlēgelmilhu, līdz šim paveiktais liek saglabāt latviešu autosporta fana visnaivāko
cerību: F-1. Joprojām nekas nav palaists garām!

F-1 pilotu karjerās izmantotās autosporta
klases

Kimi Raikonens

Kartings – Formula Renault – F-1

Fernando Alonso

Kartings – Formula Nissan Eirosērija – F-3000 – F-1
testpilots – F-1

Luiss Hamiltons

Kartings – Formula RenaultF-3 Eirosērija – GP2 – F-1

Aleksandrs Vurcs

Kartings – Formula Ford 1600 – F-3 – Le Mans Series un TouringCar – FIA GT – F-1

Viesturs SAUKĀNS