Ledus kūst sāpīgi
Ledus vīrs izmantoja savu iespēju. Kimi
Raikonens kļuvis par F-1 pasaules čempionu. Pāris reižu zaudējot titulu,
atrodoties krietni izdevīgākā situācijā, Kimi saņēma savu tiesu, gūstot uzvaru
situācijā, kad tā šķietami pienācās citiem. Ledus vīrs atzīstas – ir tik labi,
ka sāp!
Debesu dāvana
Kimi Raikonens ir
2003. un 2005. gada F-1 vicečempions – uzvaras šajos gados tika Mihaelam
Šūmaheram un Fernando Alonso. Raikonens zaudēja ar godu, sagremojot sāpīgos
likteņa triecienus un klusējot tos norijot. „Esmu tik laimīgs, ka
jūtu sāpes. Piepildījies sapnis, kuru sevī auklēju kopš bērnības," saka Ferrari pilots. „Manas karjeras galvenais mērķis vienmēr bijis
pasaules čempiona tituls. Pāris reižu esmu bijis tā tuvumā, beidzot viss
noslēdzies laimīgi. Pēdējā sacensība bija patiesi emocionāla. Liekas, tādas
emocijas mašīnas kokpitā vēl nebiju izjutis. Viss darbojās nevainojami. Tā ir
kā dzimšanas dienas dāvana no debesīm – man sacīkšu nedēļā palika 28 gadi."
Raikonens atzīmē, ka
čempionāta izšķirošā sacīkste bija priekšpēdējais posms Ķīnā. „Japānas sacensības mēs pametām, divus posmus
pirms sezonas beigām zaudējot līderim 17 punktus. Tas nozīmēja, – mums gandrīz
nav cerību. Man liekas, ka ārpus Ferrari
komandas labi ja desmit cilvēki ticēja, ka es varu būt čempions. Taču mēs
nepadevāmies. Mēs ticējām brīnumiem. Un tad Ķīnas posms: uzvarējām, bet
kopvērtējuma līderis palika bez punktiem. Atguvām cerību, lai arī izredzes tomēr
bija minimālas."
Čempionāta svarīgākais aplis
Pēdējais posms
nesolīja daudz – abi McLaren-Mercedes
piloti Luiss Hamiltons un Fernando Alonso bija priekšā Kimi, turklāt Brazīlijā
Raikonens kvalificējās tikai trešajā vietā. Taču jau starta brīdī soms
atgriezās cīņā par titulu – pirmajā līkumā viņš bija otrais aiz komandas biedra
Felipes Masas, turklāt ar izredzēm brazīlieti pat apdzīt. „Ļoti iespējams, ka šis bija mans sezonas
labākais starta lēciens. Ļoti iespējams, ka bija iespēja jau pirmajos
pagriezienos tikt garām Felipem. Taču man bija izstrādāts sacīkstes plāns, un
cīņa ar komandas biedru tajā nebija iekļauta. Spoguļos redzēju, ka Luiss ir aiz
Fernando un viņam ir problēmas. Sapratu, ka mums ir izdevība, kuru tik ļoti
gaidījām. Liekas, šis pirmais aplis izšķīra čempionāta likteni. Mums bija
ātrākās mašīnas. Man jāpateicas Felipem par viņa atbalstu – viņš izdarīja visu,
ko varēja. Felipe ir perfekts komandas biedrs. Komanda šajā sacensībā nevarēja
sasniegto vairāk par dubultuzvaru. Tā ir maksimums. Bija nepieciešams brīnums
no konkurentu puses. Kad šķērsoju finiša līniju, svarīgākais, ko gribēju zināt,
bija – kā veicies Hamiltonam. Lūdzu komandai radio informāciju. Taču sekoja
pamatīga vairāku sekunžu pauze, līdz beidzot Kriss man teica, ka Hamiltons ir
septītais. Tajā brīdī mana sirds gandrīz aizdegās. Biju laimīgs. Beidzot: mēs
esam pasaules čempioni!"
Atkal Ferrari
Protams, Raikonena
pēc finiša teiktais liela daļa bija pateicības vārdi komandai: „Ir fantrastiski būt visu laiku varenākās
komandas sastāvā. Šogad pirmo formulu izbaudīju vairāk nekā jebkad agrāk. Sapņoju
par uzvaru čempionātā, braucot ar Ferrari.
Varu derēt – katrs braucējs par to sapņo. Šī komanda nekad neapstājas. Strādā
ar maksimālajiem apgriezieniem un nekad nepadodas. Mums bija daži smagi brīži,
taču pratām atgūties. Tas pierāda šeit strādājošo ļaužu kvalitāti."
Viesturs SAUKĀNS
