Latvieši, kuri negribēja būt trešie pasaulē

Viņiem izdevās šokēt: viņi pirmo reizi šajā sezonā aizbrauca uz pasaules čempionāta posmu Somijā, bet atgriezās pēc nedēļas jau ar uzvaru rokā. Rallija ekipāža Andis Neikšāns un Pēteris Dzirkals paveica to, kas neizdevās iepriekš nedz viņiem pašiem, nedz arī kādam citam pasaules čempionāta modernajā ērā: WRC Somijas posmā sasniegta uzvara N4 klasē. Andim Neikšānam šis ir ļoti veiksmīgs periods: pērn beidzot izcīnīts Latvijas čempiona tituls, kuru, šķiet, šogad izdosies nosargāt. Turklāt vēl panākumi Somijā…

UZVARA TIKA IZDOMĀTA PIRMS PĒDĒJĀS DIENAS

Nav visai tipiski, ka autosportā dalībnieks ierodas uz vienām sacīkstēm un aizbrauc mājās kā uzvarētājs pasaules čempionāta posmā. Tā it kā nenotiek, līmenis pārāk augsts. Tomēr latviešiem un viņu komandai tas kaut kā izdevās.
Ekipāža pati atzīst, ka šāds rezultāts nebūtu iespējams, ja Somijā nebūtu braukts gadu no gada. Turklāt komanda panākumus guva, izvērtējot visus par un pret un nospriežot, ka tieši šī ir tā reize, kad jādodas pēc augstākā mērķa.
„Somijā pēc divām sacensību dienām bijām līderi savā klasē,” saka Andis. „Pirms pēdējās sacensību dienas sēdējām un spriedām — ko darīt ar šo pozīciju? Ja mūsu uzdevums būtu iekļūšana trijniekā, tad mums pilnīgi pietiktu pēdējos ātrumposmus veikt pavisam mierīgi, jo ceturtā vieta bija ļoti tālu. Taču trešā pozīcija pēc tam, kad esi bijis līderis… Nospriedām — kad tad, ja ne tagad… Jā, pastāvēja risks izstāties, bija arī epizodes, kad tuvojāmies pamatīgai avārijai.”
Taču, tieši cik reižu sportista karjerā Neikšānam būtu jābrauc „vienkārši līdz galam”, lai viņš būt labs sportists? Ja tas ir izdarīts vairākas reizes, ko dos finišs vēl vienā Somijas rallijā? Kur paliek sports? Ekipāža to ļoti labi saprata, tāpēc riskēja.

AR NĀKOTNI VISS KĀRTĪBĀ?

Valda uzskats, ka brāļiem Andim un Mārim Neikšāniem pēc šīs sezonas būs sarežģījumi turpināt rallija braucēju karjeru, jo līdz ar galvenā atbalstītāja LMT pievēršanos O!Kartes Autosprta Akadēmijas projektam brāļiem naudas neatliks. Šobrīd nav precīzi skaidrs, vai šis mīts ir patiesība vai nē. Taču pēc Somijas uzvaras radās sajūta, ka Andis deg nepacietībā kaut ko pavēstīt, taču zina, ka šobrīd to vēl nedrīkst darīt.
Privātās sarunās ir skaidrs, ka diez vai Latvijā būs kāda kompānija, kas būtu ar mieru nosegt Neikšāna regulāru startu, piemēram, tajā pašā N4 mašīnu P-WRC čempionātā, kurā tika startēts pirms pāris gadiem. Iespējams, lielā kompānija, kas jau septiņus gadus ir kopā ar ekipāžu, būtu ar mieru dalīt reklāmas laukumu ar jebkuru citu atbalstītāju, tādā veidā palīdzot ekipāžai (vai ekipāžām) startēt starptautiskajā līmenī.
Savukārt Andis Neikšāns, stāstot par Somiju, ik pa brīdim piemin kādu mistisku pasākumu, kurā tiks pavēstīti jaunumi. Liekas, viņš zina, ka nākotne ir puslīdz nodrošināta.

LĪDERIS LATVIJĀ

Latvijas rallija čempionāts starptautiski tiek uzskatīts par vienu no augstvērtīgākajiem nacionālajiem rallija seriāliem Eiropā. Ne velti šeit ik pa brīdim ierodas pa kādai bijušai vai esošai pasaules čempionāta zvaigznei, Gārdemeisters vai, piemēram, Ketomā. Tāpēc uzvarēt mūsu čempionāta principiālākajā klasē N4 ir ne tikai goda lieta, bet tik tiešām apliecinājums, ka attiecīgā ekipāža tīri labi brauc rallijā.
Pērn šīs klases čempiontituls nonāca Anda Neikšāna un Pētera Dzirkala rīcībā. Neticami, ka gadiem ilgi Latvijas autosporta zvaigznes statusā bijušais Neikšāns nebija bijis Latvijas čempiona godā — ne rallijā, ne krosā, ne kartingā, ne šosejā, ne autotrekā… Medaļas — kā jūrā viļņu, bet čempiontitula — neviena. Pērn beidzot izdevās.
Sākās 2011. gada čempionāts un uzvaru sērija turpinājās. Pāris posmus pirms šāgada Latvijas čempionāta beigām Neikšāns ir tik drošā kopvērtējuma līderpozīcijā, ka viņu apdraudēt, turklāt ļoti teorētiski, var tikai viena ekipāža — ar brāli Māri pie stūres. Ja šajā situācijā zaudēt ir iespējams, šis nebūtu ļaunākais scenārijs Neikšānu karjerā.

PASAULĒ VĒL ATGRIEZĪSIES

Šajā sezonā bez diviem atlikušajiem Latvijas čempionāta posmiem paredzēta vēl viena sacīkste pasaules čempionātā. Komanda gatavojas startēt Lielbritānijas rallijā, kas allaž ir ļoti specifisks tipiskā britu rudens dēļ, kad ceļu segums pārvēršas par nesaprotamu vielu. Kā teica Dzirkals, sacīkste lietus apstākļos notiek pa nesacietējušu betonu.
Ekipāža gan uzreiz atslābina līdzjutējus, sakot, ka diez vai Lielbritānijā iespējams atkārtot Somijas panākumus. Dzirkals teic: „Ja Somijas ralliju nebūtu iepazinuši iepriekšējos gados, nebūtu pieraduši pie šo ceļu specifikas, kopējām sajūtām, mēs nekādā gadījumā neuzvarētu, pirmo reizi šeit ierodoties. Savukārt Lielbritānijā mēs esam bijuši tikai pierakstīt trasi, bet nestartējām sacīkstēs — šāda iespēja pastāv, treniņu nolūkos. Tāpēc tagad varonīgi paziņot, ka laiks otrai uzvarai, būtu nepareizi.”

SPECIĀLISTI ATZĪMĒ LATVIJAS RALLIJU ĀTRUMU

Tie speciālisti, kuri Somijas rallijam sekoja līdzi sevišķi uzmanīgi, atzīmē niansi: Neikšāns bija ātrāks tieši trases ātrajos gabalos. LAF Rallija komisijas vadītājs Jānis Krastiņš saka: „Latvijas ralliju specifika ir ātrums, jo mums vienkārši nav tādu piņķerīgu ceļu, kuros izkopt niansētu braukšanu. Toties mums ir ātri un plaši ceļi, kuros tādas ekipāžas kā Andis un Pēteris ir iemācījušies nebaidīties un izspiest no mašīnas maksimumu. Somijā viņi cīnījās ar austrālieti Padonu — ja ātrumposma pirmā daļa bija piņķerīgs labirints, priekšā tā saucamajos splitos bija Padons. Ja ātrumposms otrajā daļā izstiepās un kļuva ātrāks, Neikšāns aizbrauca Padonam priekšā.”
Tā kā Somijā bija daudz ātrumposmu ar minēto mainīgo specifiku, Neikšāna un Padona ātrumposmu rezultāti bija ļoti līdzīgi, pāris sekunžu robežās, taču tikai zinātāji pamanījuši, ka vienādus rezultātus abi braucēji ražoja pilnīgi atšķirīgos veidos.
Arī veiksme Somijā stāvēja klāt. Pēteris Dzirkals: „Bija iespēja zaudēt visu, pat mašīnu. Bija tramplīns, kurā uzlēcām, lidojām, lidojām, turklāt mašīna šķiebās pamatīgā leņķī uz sāniem. Lidojām, lidojām, bet nākamais līkums jau tuvojās… Tomēr nokritām uz riteņiem un arī pagriezienā vēl paspējām trāpīt!”
Viesturs SAUKĀNS