Latvijas kross 39 trasēs 20 valstīs
Noslēdzies Latvijas un Baltijas autokrosa čempionāts, noskaidrots, kāds bijis latviešu krosa un rallijkrosa braucēju sniegums starptautiskajā frontē. Statistika liecina, ka mūsējie šosezon piedalījušies sacensībās 39 dažādās trasēs 20 pasaules valstīs. Kā klājies krosa disciplīnām 2015. gadā?
Iespējams, šis apskats ir pāris mēnešu par agru, jo vēl turpinās pasaules un Eiropas rallijkrosa čempionāti, atsevišķi nacionālā mēroga seriāli un citas sacīkstes. Bet tas ir tikai interesantāk — ir iespējams paspēlēties ar prognozēm par cīņu iznākumu.
REIŅA NITIŠA DILEMMA
Protams, galvenā Latvijas sportistu programma, turklāt ne tikai krosa sabiedrībai, bet Latvijas autosportā kopumā, ir pasaules rallijkrosa čempionāts un Reiņa Nitiša sekmes tajā. Komplektā līdzi nāk arī Jāņa Baumaņa starts Super 1600 klasē, kurā viņš cīnās par Eiropas čempiona titulu. Baumanis aizvadījis arī pāris SuperCar pasaules cīņas, gatavojoties, iespējams, lielām lietām jau nākamajā sezonā.
Nitiša sezona, teiksim, kā ir, nav veiksmīga. Pēc pērnās sezonas panākumiem, kad tika izcīnīta uzvara gan pasaules čempionāta posma, gan seriāla kopvērtējuma bronza, šis gads šķiet krietni blāvāks. No vienas puses, mierinoši šķiet, ka ne jau Reinis pie tā vainojams, jo problēma vairāk komandā un mašīnā. No otras puses, šāda sezona var samazināt Nitiša vērtību ārpus trašu cīņās komandu vadītāju acīs. Protams, šobrīd Nitiša brigāde klusē par pilota nākamā gada plāniem (šogad beidzas divu gadu līgums ar OlsbergsMSE). Šīs lietas ir procesā. Taču priekšā ir dilemma: iespējams, palikt šajā pašā komandā varētu būt gan lētāk, gan ērtāk, jo viss jau ir zināms un prognozējams. Taču šāgada sniegums liek domāt, ka varbūt tomēr OlsbergsMSE nav tā vienība, kurai pieķerties vēl uz gadu, diviem. Trešā nianse — nav arī īsti skaidrs, vai OlsbergsMSE vispār grasās interesēties par Nitiša nākotnes plāniem. Vieni baumo, ka komandas vadītājs Andreass Eriksons gribot tikt vaļā gan no latvieša, gan no komandas biedra Andreasa Bakerūda. Citi runā, ka abi braucēji, sevišķi stabilais Nitišs, ir nepieciešams Eriksonam, jo ir pārbaudīta vērtība. Cik zināms, nākamās sezonas jautājums Reinim Nitišam aktuāls kļūs tikai vēlā rudenī vai pat ziemas sākumā.
Kāpēc cenšos visu vainu novelt uz komandu? OlsbergsMSE šķiet stāvam uz vietas laikā, kad konkurentu progress ir kosmisks: par Hansen-Peugeot Team nerunāsim, viņi ir gatavi lielām lietām. Taču arī EKS-Audi vienība demonstrē labu ātrumu, vairāki Volkswagen braucēji ir līmenī, Petera Solberga sniegums joprojām ir ātrs un stabils… Tikmēr OlsbergsMSE komandas braucēji zaudē pozīcijas kopvērtējumā, Nitišs jau ir ārpus Top 6, Bakerūds tikko izkrita no trijnieka. Komanda atšķirībā no pagājušā gada starp posmiem neaizvadot izmēģinājumus.
UN KURIENI SOĻO BAUMANIS?
Ja neskaita nesaprotamo snieguma kritumu Francijas posmā, Eiropas čempionātā Super 1600 klasē ir viens izteikts līderis — Jānis Baumanis. Lai gan vēl par agru būt pārliecinātiem par Baumaņa uzvaru kopvērtējumā (atlikuši divi posmi), Jānis ir favorīts šajā klasē. Varbūt labi, ka iepriekšējā posmā Francijā neizdevās sasniegt rezultātu — tas varētu sapurināt gan braucēju, gan komandu izšķirošajām cīņām.
Baumanis šogad jau aizvadījis divas cīņas SuperCar klasē, no kurām vienā sasniegts pjedestāls SuperCar Eiropas čempionāta ieskaitē. Jāņa panākumi ar pilnpiedziņas mašīnu ir apbrīnojami un liek cerēt uz spožu nākotni pasaules čempionātā. Cik zināms, Baumaņa komanda cītīgi strādā pie lieliem nākotnes plāniem. Nav slikti, ka SuperCar starti notiek tieši ar Hansen komandas aprīkojumu — ja sadarbība jebkādā no formām turpinātos, Jānis būtu ieguvējs.
To, ka Baumanis ir gatavs lielām lietām ar pilnpiedziņas mašīnu, pierāda arī izcīnītais Igaunijas rallijkrosa čempiona tituls SuperCar klasē. Kaimiņu seriālā konkurence varbūt nav pati lielākā, taču noteikti ļāva pārliecināties, ka Jānim piemīt kaut kas īpašs, kas liek būt pārākam par jebkuru konkurentu vietējā līmenī.
VISPĀR… BAUMAŅI IR DIVI!
Patiesībā kopš septembra sākuma jārunā jau par diviem Baumaņiem pasaules rallijkrosa elitē. Jāņa vecākais brālis Artis Baumanis, kurš sezonas gaitā pamatā cīnās par uzvaru RallycrossChallenge Europe seriālā, Francijā aizvadīja startu Eiropas čempionāta Super 1600 klasē. Nojaušams, ka Artis ir gatavs pilnai Eiropas programmai nākamajā gadā. Ātrums ir, jāveido rezultātu stabilitāte.
Arta Baumaņa RallycrossChallenge sniegums ir aizraujošs, tomēr arī sarežģīts. Latvietis pirms pēdējā posma par nieka četriem punktiem atpaliek no krieva Jegora Saņina (starp citu, brāļu Traubergu TT Motorsport komandas apkalpots braucējs), kas nozīmē, ka atlikušais duelis Itālijā būs spožs. Atšķirībā no Saņina Baumanis šosezon vairākus posmus sabojājis smagās cīņās ar konkurentiem — daudz plosījies pēcstarta burzmā, daudz konkurentu dauzīts. Bet nekas — tā rūdījās tērauds.
RĪGAS POSMS — REALITĀTE
Pasaules rallijkrosa čempionāts nākamgad tiešām notiks arī Latvijā. Sacīkste Biķernieku trasē jau jūlijā tika prezentēta Latvijas publikai, ar čempionāta augstākās vadības un pasaules čempiona Petera Solberga piedalīšanos. Sacensība Rīgā notiks vai nu augusta beigās, vai septembra sākumā — kalendārs vēl tiek kombinēts.
Latvijas trase tiks integrēta Biķernieku autošosejas apļa iekšienē, kartinga trases teritorijā. Tiks izmantota šosejas starta taisne (pretējā virzienā), tālāk trase ielauzīsies kartinga apļa teritorijā, tad sasniegs autošosejas meža taisni, kam sekos atgriešanās kartinga trasē un šosejas starta taisnē. Jānomierina tie, kuri satraukušies par Biķernieku meža labklājību. Rallijkrosa trases veidotāji sola, ka, lai arī bez meža aiztikšanas neiztikt, nekādā gadījumā tas netiks postīts un iznīcināts, trases vajadzībām tas nav nepieciešams.
PAŠU MĀJĀS DOMINĒ AUTOKROSS
Kamēr Nitišs un Baumanis veido Latvijas krosa tēlu pasaulē, Latvijā savas tradīcijas turpina un pat stiprina Latvijas autokrosa čempionāts. Šķiet, kādu laiku tas tā arī būs, jo nacionālā līmenī par rallijkrosu interese ir minimāla. Protams, lielā mērā tāpēc, ka nav atbilstošas trases. Taču šķiet, ka arī trases un sacensību rīkotāji neatrisinātu šā sporta mīlestības trūkumu attiecīgajā sabiedrībā. Maijā Autocross.lvRX Cup sacīkstē 333 trasē izdevās sapulcināt gan lielisku rallijkrosa braucēju pulku, gan skatītāju daudzumu. Taču jau pāris mēnešu vēlāk NEZ rallijkrosa čempionāta posms turpat 333 trasē pārsteidza ar minimālu Latvijas sportistu interesi. Šobrīd nav arī rīkotāju, kuri izrādītu interesi par citu rallijkrosa sacensību organizēšanu.
Līdz ar to līdzjutējiem un arī Autocross.lvRX sacīkstes rīkotājiem atdzīvojas pārdomas: „Tad varbūt Latvijā vienkārši nevajag rallijkrosu? Ja to nevajag ne sportistiem, ne rīkotājiem, kāpēc pārdzīvot par to, ka nacionālā rallijkrosa nav? Jo vairāk, ka Latvijas autokrosa čempionāts ir līmenī un progresē tā popularitāte un atpazīstamība.”
VALSTS ČEMPIONI NOSKAIDROTI
Latvijas autokrosa čempionāta seriāls jau veiksmīgi noslēdzies, čempioni zināmi.
1600klasē pārliecinošu kopvērtējuma uzvaru guva Rūdolfs Bogens. Viņam tituls tika prognozēts jau pirms sezonas, turklāt Bogens ir vienīgais no sešiem šāgada čempioniem, kuram zeltu izdevās nopelnīt vēl posmu pirms sezonas beigām. Favorīts savu uzdevumu izpildīja.
2000 Superklase sarūpēja daudz lielāku pārsteigumu. Par čempionu kļuva Ainārs Kenigsbergs, kurš pirmssezonas titula kārotāju pulkā tika prognozēts kā piektais, pat sestais pretendents. Citi favorīti — Rihards Dainis, pērnais čempions Mārtiņš Starks, iepriekšējo gadu čempions Jānis Miščenko, mūžīgais favorīts Juris Spīķis un citi pārāk daudz kļūdījās, negūstot vajadzīgās uzvaras un punktus. Kenigsbergs no pieciem posmiem uzvarēja divos, pārējos demonstrēja stabilitāti, un tituls rokā. Aināram šis ir otrais Latvijas čempiona tituls pēc 2009. gadā izcīnītā.
Openklasē uzvarēja debitants Jānis Borševskis, kuram izdevās salauzt iepriekšējo gadu čempiona Agra Bredika pretestību, kā arī izturēt vēl viena favorīta Inta Jeršova spiedienu. Lielā mērā gan jāatzīst, ka šogad par daudz bija sagurusi Bredika čempionmašīna — arī pēdējā posma duelis neizdevās Agra mašīnas motora defekta dēļ.
VAZ Klasikaklasē vēl viens favorīts izpildīja uzdevumu — Arnis Odiņš guva sen gaidītu Latvijas čempiona titulu. Viņš jau pirms sezonas tika dēvēts par galveno uzvaras pretendentu, un, lai gan sezonas nogalē tehniskas problēmas sašūpoja uzvaras gājienu, čempiontituls tika izcīnīts.
Starp citu, šajās klasēs norisinās arī Baltijas autokrosa čempionāts, un visi četri minētie Latvijas čempioni šogad kļuvuši par uzvarētājiem arī Baltijas čempionāta ieskaitē. Baltijā allaž spēcīgie lietuvieši šogad padevās bez lielas pretošanās.
Latvijas čempionāta B600 klasē Beatei Klipai bija sarežģīts uzdevums — aizstāvēt pērno čempiona titulu no Kaspara Meņģeļa un Valtera Zīverta uzbrukumiem. Čempionāts klasei bija dramatisks un aizraujošs, un tikai pēdējā posmā Beate salauza konkurentus, kļūstot par divkārtēju titula ieguvēju.
Mini bagiju klasē, kurā sacenšas bērni vecumā līdz deviņiem gadiem, sezonas līderi bija Krišs Miķelis Aploks un lietuvietis Normants Lepšis. Praktiski katrā posmā abi aizvadīja skarbas cīņas par uzvaru, tomēr lielākoties pie panākumiem finišā tika Aploks. Lieliskā sezona noslēgta ar pārliecinošu Latvijas Bērnu čempiona titulu.
PJEDESTĀLI EIROPĀ
Šogad labi Eiropas čempionātā cīnās Latvijas braucēji, kuri aizvada pilnu sezonu šajā seriālā. Ar diviem pjedestāliem sarežģītā konkurencē iepriecinājis SuperBuggy klases braucējs Jānis Boks, kurš pirmajā posmā Vācijā uzvarēja, bet aizvadītajā nedēļas nogalē ieguva trešo vietu Francijas posmā 47 dalībnieku konkurencē. Arī JuniorBuggy braucējam Justam Grencim divi pjedestāli: otrais Ungārijā un trešais —tikko Francijā. Tuvu lieliem panākumiem SuperBuggy klasē bijis arī Ervins Grencis, kurš kvalifikācijas braucienos pat šķiet stabilāks par Boku. Vienīgi pusfinālos un finālos par maz veiksmes.
Brāļi Andris un Juris Kuļikovski aizvada piezemētāku sezonu, lai gan Buggy 1600 klasē Andris mēdz ielauzties līderu pulkā un bijis arī finālistu desmitniekā.
Līdzšinējās sezonās Latvijas bagiju braucēji netika pie tik spožiem, regulāriem panākumiem. Bija skaidrs, ka potenciāls tepat kaut kur slēpjas, taču to realizēt neizdevās. Šogad latvieši ir favorītu pulkā pirms katra posma. Tomēr kopvērtējuma ziņā medaļu šogad nebūs — ir atsevišķi panākumi, taču sezonai kopumā punkti nekrājas tik veiksmīgi, lai būtu medaļnieku pulkā, trūkst stabilitātes. Boks, piemēram, tā arī atzīst — viņš neskatās uz situāciju kopvērtējumā, jo apzinās, ka, lai arī ir ātrāko pulkā, viņš katru sacīksti brauc kā pēdējo, jo trūkst stabilitātes visas sezonas rezultātam.
ATGRIEŽOTIES PIE RALLIJKROSA
Ja par Latvijas krosa sportistu starptautiskajiem panākumiem, tad jāpiemin jau pabeigtais NEZ Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionāts. NEZ 2000 klasē par Ziemeļeiropas vicečempionu kļuva Juris Spīķis, par mata tiesu apsteidzot tautieti Ediju Ošu, kurš izcīnīja bronzas medaļu. NEZ Open klasē bronza tika arī Kristapam Gruntem.
NEZRallijkross jau nākamajā sezonā var piedzīvot lielas izmaiņas. Oktobrī sapulcē Helsinkos tiks spriests, vai nav pienācis laiks dramatiskām čempionāta formāta pārmaiņām.
TAUTAS SPORTS — FOLKREISS
Vispieejamākais no visiem krosa disciplīnu veidiem Latvijā ir folkreiss. Tautas sports šogad guvis lielisku uzrāvienu dalībnieku skaita ziņā šovasar jau divreiz labots viena posma dalībnieku rekords.
Arī sportiski interesanti: vēl posms atlicis līdz LAF Folkreisa Vasaras kausa izcīņas sezonas beigām, bet uz uzvaru kopvērtējumā pretendē pat pieci sportisti. Galvenais favorīts gan ir madonietis Edijs Sloka — piecos aizvadītajos posmos gūtas trīs uzvaras. Starp citu, pirms Edijs nebija guvis panākumus iepriekšējās divās sacīkstēs, folkreisā tika uzstādīts vēl viens savdabīgs rekords — deviņās sacīkstēs pēc kārtas bija deviņi dažādi uzvarētāji!
