LBL — pirmais kucēns peld tālāk
Septembra beigās sāksies 25. jubilejas sezona Latvijas Basketbola līgā, kuras izveide 1991. gada rudenī iezvanīja jauno laiku sākumu Latvijas sporta dzīvē. Iepriekšējās 24 sezonās bijušas aizraujošas cīņas laukumā, ne mazāk intriģējoši dueļi kuluāros, rekordi un kļūmes, bijuši trekni un pagalam liesi gadi. LBL bija jauns veidojums Latvijā, kas krāja pieredzi strādājot, meklēja un īstenoja jaunas idejas, arī kļūdījās un centās kļūdas labot. Jubilejas sezonas sākumā atskatāmies uz to, kas bijis interesants, un skatāmies uz to, kas vēl būs!
1. Basketbolisti bija pirmie!Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada rudenī sākās radikālas izmaiņas Latvijas sporta saimniecībā. Kopš 1945. gada tā bija cieši integrēta Padomju Savienības sistēmā, Latvijas čempionātiem atvēlot otršķirīgu lomu. Atsevišķi basketbola sabiedrības pārstāvji pirmie saprata pārmaiņu neizbēgamību un ņēma grožus savās rokās. Paši rīkosim, paši spēlēsim un, ko tur slēpt, arī pelnīsim — ar tādu devīzi virkne dažāda mēroga firmu (arī Banka Baltija) un vairākas privātpersonas 1991. gada 25. novembrī parakstīja SIA Latvijas Basketbola līga dibināšanas līgumu, aicinot pieteikties komandas. Pirmajā čempionātā piedalījās 10. Pirmajā spēlē 1992. gada 15. februārī sacentās Bonus un Cerība.
Pēc karstām un mazauglīgām diskusijām izrādījās, ka Basketbola federācijai nav finansiālu un juridisku iespēju apkarot šo iniciatīvu, taču arī atbalstīta tā netika — oficiāli tiesības rīkot Latvijas čempionātu LBL tika piešķirtas vien 1994. gada rudenī. Savējie kritizēja, toties latviešu basketbolistu apsviedību novērtēja lietuvieši, kuri, ar baltu skaudību mācoties no Latvijas pieredzes, savu līgu nodibināja pēc gada. Pēc tam līgas parādījās arī Latvijas hokejā un volejbolā.
Laika gaitā skarbā dzīve izjauca daudzas ilūzijas. Objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ SIA pie cerētās peļņas netika un klusi beidza savu eksistenci, dodot vietu SIA LBL’2000. Pēc dažu gadu centieniem arī šī struktūra pajuka, un valsts čempionāta rīkošanu pārņēma Latvijas Basketbola savienība. Bet LBL zīmols palika.
2. Dubultčempioni— gan kā spēlētāji, gan galvenie treneri par LBL čempioniem kļuvuši Kārlis Muižnieks, Valdis Valters, Agris Galvanovskis un Roberts Štelmahers, četras Latvijas basketbolā nozīmīgas personības. Muižnieks kā spēlētājs par LBL čempionu kļuva 1993. un 1995. gadā (SWH/Brocēni), bet kā galvenais treneris — vēl sešas reizes (piecas ar Ventspili, vienu ar Baronu). Valters ar komandu Brocēni par čempionu trīs reizes kļuvis kā spēlētājs un tikpat reižu kā galvenais treneris. Štelmahera bilance 2 (ASK/Brocēni) +1 (BK Ventspils), Galvanovskim tas izdevies pa vienai reizei katrā amatā (SWH/Brocēni un BK Ventspils).
3. 25 sezonās LBL bijuši trīs ģenerālsponsori. 1998. un 1999. gada sezonā līgas nosaukumu rotāja vārds Sprite, 21. gadsimta sākumā vairākus gadus LBL ģenerālsponsors bija SIA N&J, bet kopš 2012. gada rudens — alus darītava Aldaris
4. Četru kungu kalps — Sandis Valters par LBL čempionu kļuvis četru komandu sastāvā: piecreiz ASK/Brocēni (1994., 1996.—1999.), divreiz VEF Rīga (2012., 2013.), vienu reizi ASK Rīga (2007.) un BK Ventspils (2014.). Četriem izdevies uzvarēt trīs komandu sastāvos. Mārtiņš Skirmants dzēris čempionu šampanieti kā ASK/Brocēni (1998), BK Ventspils (2002.—2006.) un Barona (2010.) spēlētājs. Raitis Grafs kā brocis (1997.—1999.), ventspilnieks (2006.) un ASK Rīgas (2007) pārstāvis, Arnis Vecvagars kā brocis (1996.—1999.), ventspilnieks (2003.—2006.) un ASK Rīgas (2007.) spēlētājs, bet Raimonds Vaikulis kā brocis (1997.), ventspilnieks (2006.) un barons (2008.).
5. Superfinālsērijas — cīņa par Latvijas čempionu titulu kopš 1995. gada sezonas risinās sērijās līdz četrām uzvarām (kā NBA). Piecas reizes Latvijas čempionu noskaidrošanai bija vajadzīgas visas septiņas spēles. Tā notika 1995., 2000., 2009., 2010. un 2011. gadā, bet vispopulārākais rezultāts bijis 4:1 — tas fiksēts 8 reizes. Piecas reizes rezultāts sērijās bijis 4:3 un 4:0, bet trīs reizes šampanietis dzerts pēc sestās spēles (4:2). Izņēmums bija pirmās trīs sezonas. Pašus pirmos čempionus 1992. gadā noskaidroja divu spēļu summā un par tiem kļuva Brocēni/Pārair. Nākamajās divās sezonās čempioniem vajadzēja uzvarēt trijās spēlēs.
6. Veiksmīgākais treneris LBL vēsturē ir Kārlis Muižnieks, kurš savas komandas līdz čempionu titulam aizvedis sešas reizes (2002.—2006. gadā BK Ventspils, 2008. gadā Barons/LMT). Pavisam čempionu titulus izcīnījuši 10 treneri: piecas reizes Armands Krauliņš (1993.—1995. gadā Brocēni, 2000. un 2001. gadā Ventspils), četrreiz Ramūns Butauts (2007. gadā ASK Rīga, 2011.—2013. gadā VEF Rīga), trīsreiz Valdis Valters (1997.—1999. gadā ASK Brocēni/LMT), vienu reizi Anatolijs Konstantinovs (1992. gadā Brocēni/Pārair), Jānis Zeltiņš (1996. gadā ASK Brocēni), Agris Galvanovskis (2009. gadā BK Ventspils), Edgars Teteris (2010. gadā Barons) un Nikolajs Mazurs (2015. gadā VEF Rīga).
7. LBL septītajā sezonā (1997./1998.) ar profesionālajām, pusprofesionālajām un amatieru komandām pirmo reizi konkurēja Latvijas jaunatnes izlase, izmatojot šo turnīru, lai labāk sagatavotos Eiropas junioru čempionātam. Eksperiments ar jauniešiem tika atkārtots no 2012. līdz 2014. gadam, un rezultāti liecināja par tā veiksmi — visos gadījumos pieaugušo cīņās rūdītie juniori iekļuva Eiropas labāko komandu astoņniekā, divreiz aizsniedzoties līdz 4. vietai.
8. LBL čempionāta bronzas medaļas izcīnījušas astoņu Latvijas pilsētu (novadu) komandas. Piecreiz tās tikušas Rīgai, trīs reizes Gulbenei, Liepājai, Valmierai un Ventspilij, divreiz — Ādažiem un Jēkabpilij, vienreiz — Talsiem.
9. Vistitulētākās LBL komandasgodā kopš 2014. gada ir BK Ventspils, kas čempionu godā bijusi deviņas reizes (2000.—2006., 2009., 2014.). Astoņus titulus izcīnījuši Brocēni (1992.—1999.), šajā laikā vairākkārt nomainot kluba juridisko statusu un komandas nosaukumu: Brocēni/Pārair (1992.), BK Brocēni (1993.), SWH/Brocēni (1994.—1995.), ASK/Brocēni (1996.), Brocēni-LMT (1997.), ASK/Brocēni-LMT (1998.—1999.). Četri tituli VEF Rīga (2011.—2013., 2015.), divi — Baronam (2008., 2010.), viens — ASK Rīgai (2007.).
10. 10 reizes LBL pamatturnīrs izspēlēts bez dažādām reglamenta viltībām, proti, komandas sacentušās apļa turnīrā pēc pilnīgi vienādiem noteikumiem. Apļu skaits variējies no viena (1992.) līdz sešiem (2001.). Citos gadījumos sezonas laikā komandas dalītas grupās pēc spēka vai dažām bijušas privilēģijas, lai izbrīvētu laiku un spēkus starptautiskajiem turnīriem. Deviņas reizes komandas spēlējušas dažādu apļu skaitu, sešas reizes izmantota daudzpakāpju sistēma.
11. Kristaps Purnis kļuvis par vienpadsmitkārtēju LBL čempionu, un tuvākajā nākotnē šis rekords paliks nepārspēts. Četras pirmās uzvaras Kristaps izcīnīja ar Bročiem (1995.—1998.), septiņas pārējās — ar Ventspili (2000.—2006.). Ar deviņiem tituliem seko Sandis Valters, septiņus izcīnījuši Mārtiņš Skirmants un Arnis Vecvagars, sešus — Aigars Vītols un Ainars Bagatskis.
12. Vispopulārākais izslēgšanas turnīra modelis — piedalās sešas komandas, no ceturtdaļfināla sērijām atbrīvoti pamatturnīra uzvarētāji un vicelīderi — izmantots 12 reizes. Septiņas reizes izspēlēts pilns ceturtdaļfināls (četri komandu pāri), piecreiz labāko kvartets cīņu par medaļām sācis no pusfināla, bet vienu reizi spēlēts pat astotdaļfināls.
13. Velna ducis un trokšņi— LBL pirmā sezona iezīmējās ne tikai ar pilnām Daugavas sporta nama tribīnēm, interesantām spēlēm un vairāku nākamo valstsvienības līderu — Roberta Štelmahera, Uvja Helmaņa, Edgara Šnepa, Arņa Vecvagara — iznākšanu plašākas publikas priekšā. Demokrātija — paši rīkojam, paši lemjam — brīžiem pārauga anarhijā un voluntārā patvaļā. Par tiesneša fizisku aizskaršanu mūža diskvalifikāciju izpelnījās ilggadējais VEF komandas līderis Ivars Žvīgurs, kurš tosezon 40 gadu vecumā ar savu tradicionālo 13. numuru pārstāvēja komandu Nākotne. Arī turpmāk LBL laiku pa laikam gājis skaļi, un, piemēram, 1998. gadā finālsērijas ASK/Brocēni-LMT—BK Ventspils laikā spriedzes mazināšanai nācās lūgt kaimiņvalstu labāko soģu palīdzību. Kaislību netrūkst joprojām, tomēr ar katru gadu LBL stingrāk turas juridiskās likumības rāmjos.
14. Komandu rekordskaits— 14 vienības — piedalījās LBL trešajā čempionātā 1994. gadā. No tām tieši puse pārstāvēja Rīgu. Vismazāk komandu — tikai sešas — LBL spēlēja 2000. gadā. Tikpat komandu sasniedza finišu 2010. gadā (startēja septiņas).
15. Līgas 15. sezona (2005./2006. gads) bijusi vienīgā, kad Latvijas piecas labākās komandas nepiedalījās LBL pamatturnīrā, sezonas laikā kā pamatsacensības izmantojot Baltijas Basketbola līgas čempionātu. Taču Baltijas absolūtās basketbola vienotības projekta īstenošanu nobremzēja Lietuvas kolēģi, un jau nākamajā sezonā LBL un BBL turnīri atkal ritēja paralēli viens otram.
16. Basketbola kluba Ventspils komanda LBL finālsērijās piedalījusies 16 reižu — vairāk par visiem. Deviņos gadījumos ventspilnieki kļuvuši par čempioniem, septiņos nācies samierināties ar sudrabu. Brocēni finālos spēlējuši 10 reižu, no kuriem astoņi bijuši zelta vērtībā. VEF Rīga līdz finālam aizcīnījusies sešas reizes.
17. Ar savām komandām LBL bijušas pārstāvētas 17 Latvijas pilsētas un apdzīvotās vietas. Absolūtā līdere, protams, bijusi Rīga, kur 1994. un 1995. gadā bāzējās pa septiņām LBL vienībām. Ar divām komandām trīs sezonas bijusi pārstāvēta arī Ventspils, kur, tāpat kā Liepājā, LBL spēles notiek kopš pirmās sezonas. 19 sezonas LBL nospēlējusi Valmieras komanda, 12 — Jelgava, 11 — Gulbene, 5 — Jūrmala un Roja, 4 — Ādaži, Jēkabpils un Talsi, 2 — Iecava, Saldus un Tukums, 1 — Brocēni, Cēsis un Līvāni.
18. LBL pilngadības sezona (2008./2009.) apliecināja, ka bērnība jau garām, bet briedums nav iestājies. Treknajos gados iztrakojušies ar valstsvienības spēlētāju piesaisti, kā arī leģionāru kvantitāti un kvalitāti, labākie klubi krīzes iespaidā strauji sajoza vēderu, sezonas laikā šķiroties no dārgajiem līderiem un samazinot algas citiem. Rīgā sezona sākās skatītājiem piepildītā Arēnā, bet finišēja Daugavas sporta namā. Piezemēšanās bija smaga, bet veselīga.
19. 19 precīzi trīspunktnieki39 mēģinājumos, 81 punkts, 12 rezultatīvas piespēles un 10 atlēkušās bumbas nospēlētajās apaļajās 40 minūtēs — tāda bija individuālā statistika tobrīd 36 gadus vecajam SWH/Dumle līderim, kā arī vienam no LBL dibinātājiem un līgas viceprezidentam Valdim Valteram 1994. gada 9. janvārī spēlē ar BK Talsi (156:92). Tiesa, vismaz rezultativitātes ziņā Ģenerālis tika pārspēts — 1995. gada 4. februārī SWH/Brocēni uzbrucējs Aigars Zeidaks mačā ar Valmieras Šanu (177:64) guva apaļus 100 punktus (divpunktnieki 44/52, trīspunktnieki 1/4, sodi 9/14). Šis sasniegums pretendē uz mūžīgā rekorda godu.
20. Jubilejas sezonā dāvana līdzjutējiem — LBL 20. sezonā 2011. gadā līdzjutējiem pirmo reizi bija iespēja piedalīties akcijāTrāpi un brauc! Apmeklējot kādu LBL spēli, ikviens skatītājs varēja piedalīties metienu konkursā, kura galvenā balva — jauna automašīna — tika izspēlēta sezonas beigās. Trāpi un brauc! risinājās piecus gadus pēc kārtas.
21. LBL 21. sezonā toreizējā valsts čempionvienība VEF Rīga aizsāka praksi savas mājas spēles rīkot nevis Rīgā, bet gan dažādās Latvijas pilsētās, kurās nav savu LBL komandu. Trīs sezonu laikā Latvijas labāko basketbolu klātienē varēja vērot Jēkabpilī un Saldū, Aizkrauklē un Bauskā, Dobelē un Madonā, Smiltenē un Gulbenē, Kandavā un Baldonē. Efekts nebija ilgi jāgaida — itin drīz Jēkabpils un Saldus komandas jau spēlēja Aldara LBL!
22. 22 tiesneši — apmēram tāds bijis vidējais sezonas laikā LBL spēļu vadīšanā iesaistīto soģu skaits. Tiesājot LBL, par FIBA kategorijas tiesnešiem izauguši 11 Latvijas tiesneši, tai skaitā Oļegs Latiševs, kurš jau strādājis gan olimpiskajā turnīrā, gan Pasaules kausa izcīņā. 2014. gadā Aldara LBL spēlē debitēja pirmā tiesnese — jelgavniece Ieva Meistere.
23. Spraigām divcīņām pārbagātajā LBL finālsērijā 2000. gada pavasarī ventspilnieks Darnels Hoskinss cīņā ar Brocēniem-LMT otrajā spēlē uz soda metienu līnijas stājās 23 reizes, trāpīdams 19 metienus. Finālos visvairāk divpunktnieku (14) iemetis Trojs Ostlers (Skonto, 2003. gadā), bet visvairāk precīzu trīspunktnieku (8) — 1985. gadā izdevušies SWH/Brocēni saspēles vadītājam Edmundam Valeiko.
24. LBL otrajā sezonā 1993. gada martā tika sarīkota pirmā Zvaigžņu spēle, kurā sacentās Daugavas Kreisā un Labā krasta komandas un trīspunktnieku konkursa uzvarētājs balvā saņēma linaudekla maisiņu ar 250 tikko kaltiem vienlatniekiem. Kopš tā laika notikuši jau 23 šādi basketbola festivāli, iegriežoties 10 pilsētās un komandu sadalījumā lietojot gan ģeogrāfisko (Rietumi pret Austrumiem), gan nacionālo principu (latvieši pret leģionāriem). Vislielākā auditorija sapulcēta 2008. gada februārī Arēnā, kur maču noskatījās apmēram 7000 interesentu. Zvaigžņu spēļu programmu tradicionāli kuplinājuši slam dunk, trīspunktnieku konkursi, treneru un meistarības konkursi, bet kopš 2011. gada krāšņo karsējmeiteņu konkurss. Par labāko snaiperi piecas reizes kļuvis Uvis Helmanis, par labāko spraudēju četras reizes — Kristaps Dārgais. 2015. gada 21. februārī Zvaigžņu spēles rezultativitātes rekordu sasniedza Jānis Timma, kurš LBL izlases labā guva 41 punktu. Līdz šim notikušas 23 spēles, bet jubilejas 24. sarīkojums 2016. gada februārī solās būt īpašs. Sekojiet informācijai.
25. Aldara LBL25. sezonas čempionātā piedalīsies 11 komandas. Līdz ar tradicionālajiem dalībniekiem — VEF Rīgu, BK Ventspils, BK Jēkabpils, Liepāju/Triobet, Jūrmalu/Fēniksu, Baronu/LDz, BK Valmieru/ORDO, BK Jelgava un Latvijas Universitāti — pirmo reizi virslīgā spēlēs BK Ogre vienība. Savukārt starptautisku dimensiju LBL čempionātam piešķirs apvienotās Valkas un Valgas komandas līdzdalība, kas šosezon vienlaikus piedalīsies gan Latvijas, gan Igaunijas čempionātā. Pamatturnīrs ilgs no 29. septembra līdz 26. aprīlim, un pēc tā sešas komandas izslēgšanas turnīrā cīnīsies par Latvijas čempionāta medaļām.
