Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Neaizmirstamais tēva: “Būs jāstartē!”

Kopš 2013. gada Latvijas motoru sporta līdzjutējus saspringumā tur rallijkross, jo togad sākās spožs mūsu valsts sportistu kāpumu un kritumu periods visaugstākajā līmenī. Šogad vienīgais latvietis, kurš aizvada pilnu pasaules rallijkrosa čempionāta programmu, ir Jānis Baumanis. Daudzi seko viņa sniegumam, bet… kas viņš ir?

2013. gadā Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klasē pirmo pilno sezonu aizvadīja Reinis Nitišs, pārliecinoši arī kļūstot par Eiropas čempionu. Togad Baumanis vēl tikai vēroja situāciju starptautiskajā rallijkrosā. Taču jau 2014. gadā, kad Nitišs jau startēja pasaules čempionāta ieskaitē, Jānis Super 1600 klasē guva Eiropas bronzu, bet vēl gadu vēlāk atkārtoja Reiņa panākumu, kļūstot par Eiropas čempionu. Kopš tiem laikiem Nitišs un Baumanis šķiet tikpat bieži un skanīgi minēts duets kā Makss un Morics, Toms un Džerijs vai Pifs un Herkuless.

BRĀĻI BAUMAŅI TĒVA PĒDĀS

Baumaņa ceļš autosportā gan sākās vēl krietni agrāk. Var pat teikt, ka Jāņa karjeru iesāka tēvs Andris Baumanis, kurš pats bija autosportists, cīnoties rallija sacensībās. Tas nevarēja neatstāt iespaidu uz Jāni un abiem viņa vecākajiem brāļiem Rihardu un Arti — visi startējuši sacensībās, cits starptautiskā, cits nacionālā līmenī.

Jānis Baumanis un viņa ģimene allaž lieliski pratuši sekot līdzi krosa veida sacensību tendencēm, vienmēr esot jauno ideju priekšgalā. Līdz ar NEZ Ziemeļeiropas kroskartu čempionāta rašanos 2007. gadā Jānis un arī Artis bija uz starta, kas bija viņu pilnvērtīgā debija sportā pēc dažām sacensībām un treniņiem ar standarta automašīnām. 2008. gadā Jānis Baumanis kļuva par šī augošā čempionāta bronzas medaļas ieguvēju. Šajos pāris gados jaunais sportists iemācījās nebaidīties stāties pretī konkurentiem no citām valstīm, startēt svešās trasēs.

“Joprojām man atmiņā kā spilgti momenti no karjeras sākuma ir pirmie mēģinājumi ar kroskartiem,” atzīst Jānis. “Nevis pirmās sacensības, nevis pirmie panākumi, bet tieši šī pirmā pieredze pie stūres. Toreiz Latvijā sāka ieviest šo klasi, un tēvs mūs ar Arti aizveda izmēģināt svešo tehniku. Mēs iedegāmies, taču pagāja divas nedēļas, līdz tētis teica: labi, būs jums abiem pa kroskartam, būs jāstartē!”

Pēc debijas NEZ kroskartu sacensībās sekoja Latvijas autokrosa čempionāts, kurā Baumanis noslīpēja prasmi uzvarēt, saņemties situācijās, kad viss šķiet zaudēts. Debitējis čempionāta bagiju B600 klasē, 2010. gadā Jānis guva seriāla bronzu, bet jau nākamajās divās sezonās svinēja Latvijas čempiona titulus. Pirmā uzvara nacionālajā čempionātā šķiet neaizmirstama, — pēdējā posmā Mūsas trasē Baumanis veica izcilu finālbraucienu, gūstot uzvaru ar minimālu pārsvaru pār vēl vienu tobrīd daudzsološu jauno braucēju Otto Vočtavu. 2012. gada čempiontituls jau nāca ļoti pārliecinoši, meistars bija licis visiem manīt, kurš ir boss.

“Latvijas autokrosa čempionāta B600 klase iedeva vajadzīgo braukšanas agresiju, izskoloja, ka ir jāprot atrast savu vietu situācijā, kur apkārt ir mežonīgs troksnis, bezkompromisa konkurenti, smiltis, dubļi. Man tas viss šobrīd ļoti noder,” saka Baumanis.

NOPIETNS SKATS PĀRI ROBEŽĀM

Pēc panākumiem bija skaidrs, ka laiks meklēt kaut ko jaunu karjeras izaugsmei, jo turpināt krāt B600 bagiju Latvijas čempiontitulus nešķita motivējoši, bet starptautiskas sacensības šajā klasē nenotika. Starp citu, šobrīd B600 klases mašīnas ir iekļautas NEZ Ziemeļeiropas kroskartu saimē. 2013. gadā Baumanis koķetēja ar dažādiem krosa paveidiem — nedaudz kross ar B600, pirmie soļi rallijkrosā ar Super 1600 mašīnu, startējot Igaunijas un NEZ čempionātu posmos, ziemā pat vienas ne sevišķi spožas folkreisa sacensības. Bija skaidrs, ka uzsākts rallijkrosa ceļš, turklāt motivāciju deva jau minētais Nitiša sniegums Eiropas čempionātā.

Vēl 2014. gada sākumā ne braucējs, ne komanda nenojauta par plāniem Eiropā. Sezonas sākumā tika meklēta mašīna, kura būtu pietiekami konkurētspējīga startam NEZ rallijkrosa čempionātā un/vai kādas Centrāleiropas valsts nacionālajā seriālā. Mašīnas apskatītas viena, otra, padomi prasīti te lielākam, te mazākam speciālistam… Līdz pāris nedēļas pirms Eiropas čempionāta pirmā posma Jānis kļuva par Super 1600 vadošās komandas SET Promotion komandas braucēju, startējot ar vienu no labākajām mašīnām. Tas bija izaicinājums Baumanim un arī zināmā mērā risks komandai. Taču latvietis cerības attaisnoja ar uzviju, jo jau pirmajā posmā Portugālē Jānis kāpa uz goda pjedestāla, gūdams trešo vietu. Sezonas deviņos posmos seši pjedestāli, no kuriem divas sacīkstes — Norvēģijā un Beļģijā — noslēgtas uz augstākā pakāpiena. 2014. gads beidzās ar trešo vietu Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Iespējams, panākumi palika nedaudz ēnā, jo togad spožu debiju pasaules čempionāta Supercar klasē piedzīvoja Nitišs, arī gūstot bronzu, taču jau augstākā līmenī. Togad pasaules čempionāts rallijkrosa disciplīnai notika pirmo gadu, un Reiņa tūlītēja nonākšana līderu vidū bija patīkams šoks līdzjutējiem, Baumaņa Eiropas bronza fanus tuvināja laimes histērijai. Labs gads bija!

“Otrs tāds gads man vēl nav bijis,” saka Jānis. “Tajā pašā laikā es atceros savas debitanta kļūdas, kuras nedrīkstēja pieļaut, tās bija briesmīgas! Jau nākamajā gadā es daudz ko laboju. Šobrīd redzu, ka jaunie braucēji Super 1600 klasē dara to pašu, ko es savā pirmajā gadā — atkal un atkal!”

EIROPAS ČEMPIONS!

2015. gadu Jānis sāka kā Eiropas čempionāta Super 1600 klases galvenais favorīts, un no malas arī šķita, ka jābūt uzvarai kopvērtējumā, tā Baumanim gluži vai pienākas. Bet togad konkurence Super 1600 klasē bija mežonīga, uz čempiontitulu pretendēja trīs četri spēkos līdzīgi braucēji. Rezultāti to arī parādīja — Baumanis bija līderu vidū, taču nevarēja teikt, ka viņš ir galvenāks favorīts par pārējiem. Pirmajā posmā Portugālē trešais, kam sekoja uzvara Beļģijā, taču tad realitāte ieblieza pa pieri ar piekto vietu Vācijā, tad atkal uzvara Zviedrijā, atkal kritums ar septīto vietu Francijā, pjedestāls Spānijā… Visbeidzot pēdējais posms Itālijā, kam jāsniedz atbilde uz sezonas galveno jautājumu. Jānim ar visu raibo sniegumu kopvērtējumā bija pārsvars, kuru varēja gan izmantot titula nodrošināšanai, gan pazaudēt. Pēdējā sacīkste bija sarežģīta, par ko liecina arī rezultāts — sestā vieta. Taču jau pēc kvalifikācijas braucieniem kļuva skaidrs — konkurentiem Baumanis kļuvis neaizsniedzams. Jānis Baumanis — Eiropas čempions!

Paralēli notika gatavošanās nākamajiem soļiem, jo bija skaidrs, ka Super 1600 nav virsotne, tas ir labs pakāpiens ceļā uz Supercar klases pasaules čempionātu. Skaidrs, ka tituls bija morāli ļoti vērtīgs, gan komandai pašai, gan Latvijas autosporta sabiedrībai. Tobrīd tā bija tikai trešā reize, kad latvietis autosportā kļuvis par Eiropas čempionu — aiz Uģa Trauberga 2000. gada panākuma Eiropas autokrosa čempionātā un jau minētā Nitiša Super 1600 titula 2013. gadā. Taču gribējās tur — pasaules čempionātā, kurā jau pāris sezonas cīnījās Reinis Nitišs.

Cik morāli svarīgi Jānim un Reinim ir šī savstarpējā rezultātu un panākumu attiecība, liekas — nekad neuzzināsim. Sarunās un intervijās abi allaž bijuši ļoti diplomātiski par šo tēmu, allaž novēlējuši veiksmi viens otram, publiski nav bijis nianšu, kas uzradītu kādu lielāku vai mazāku konkurenci starp abiem. Taču šķiet tikai loģiski, ja divi latvieši augstākajā sabiedrībā viens otru uzmanītu vairāk, jo cīņa ir par pašmāju līdzjutēju sirdīm, potenciālajiem atbalstītājiem un prestižu. Tam ir jāatstāj kāds emocionālais nospiedums attiecībās.

IEPAZĪŠANĀS AR PILNPIEDZIŅU PĀRLIECINOŠA

Gatavošanos augstākajai sabiedrībai Baumanis sāka paralēli cīņām Super 1600 klasēm. Ar Supercar mašīnu aizvadīti trīs pasaules čempionāta debijas posmi tajās nedēļas nogalēs, kad nenotika Super 1600 sacīkstes. Savukārt māju pusē ar Reinsalu Sport komandas mašīnu sasniegts Igaunijas čempiona tituls Supercar ieskaitē.

2015. gada debija pasaules cīņās noslēdzās ļoti daudzsološi — pēdējā pasaules čempionāta posmā Team Austria sastāvā Argentīnā Baumanis pamanījās tikt finālā, to aizvadot perfekti un gūstot ceturto vietu. Tas joprojām ir augstākais Jāņa rezultāts pasaules čempionāta posmos, savu pasaules pjedestālu viņš vēl gaida. Jāņem vērā, ka seriāls auga kopā ar abiem latviešiem — pirmajos gados gan kopvērtējumā, gan posmos augsti rezultāti bija reālāk sasniedzami, jo vēlāk šajās sacensībās ienāca auto ražotāju rūpnīcas, kuras atbalstīja atsevišķas komandas. Ja braucējs nebija šo komandu sastāvā kā pirmais vai otrais pilots, par panākumiem varēja aizmirst. Starti pusfinālā jau bija sasniegums gan Nitišam, gan Baumanim, kuri abi šajos gados nebija izredzēto rūpnīcu komandu pilotu pulkā.

2016. gadā tas notiek — Jānis aizvada savu pirmo pilno sezonu pasaules čempionātā, ar īstu Supercar mašīnu. Posmu pēc posma Baumanis cīnās par iekļūšanu pusfinālos un finālos, bieži tas arī izdodas, un Jānis nu jau visaugstākajā līmenī pierāda savu ātrumu un vajadzīgo agresiju. Taču šajā brīdī pasaules čempionātā arvien izteiktāk izpaužas vadošo komandu attiecības ar ražotājiem, gūstot tehnisko atbalstu, par kādu pusprivātā Team Austria var tikai sapņot. Turklāt šūpošanās notiek arī pašas Baumaņa pārstāvētās komandas iekšienē — austriešu Maksa Puhera kā komandas vadītāja un Manfreda Štola kā inženierijas līdera sadarbība sāk brukt, līdz abu ceļi šķiras. Skaidrs, ka tas atstāj iespaidu arī uz komandas gatavošanos un sniegumu. Štols izveido savu STARD komandu nākamajai sezonai, viņam seko arī Baumanis, kas šobrīd, šķiet, ir bijis pareizais solis.

JĀŅA UN STARD KOPĪGĀS CERĪBAS

STARD sāk savu attīstību, mācās arī Jānis, un nākamajās sezonās tiek uzklausīta vispārējā atzinība par komandas un pilota neatlaidību un prasmi turēt līdzi lielajām komandām. Taču ar to nepietiek, jo Jānis kā braucējs iesprūst pirmajās vietās aiz neķeramajiem līderiem — par to nedod ne pasaules čempiona titulus, ne medaļas, ne ziedus. 2016. gada pasaules čempionāts noslēgts desmitajā vietā, nākamajā gadā scenārijs visai līdzīgs — 12. vieta, bet pērn līdz šim statistiski labākajā Jāņa sezonā — devītā vieta pasaules čempionātā.

Šogad čempionāts ir krietni izmainījies, jo dažādu iekšējo faktoru dēļ seriāla līderus pametuši ražotāji, apraujot tiešo tehnisko jauninājumu plūsmu. Skaidrs, ka rokas berzē visas tās komandas un braucēji, kuri aizvadītajās sezonās bija pirmie aiz līderiem. Jānis Baumanis un STARD to skaitā. Sezonas sākums Jānim izvērties visai nervozs, taču statistiski cienījams — turpat aiz fināla svītras pirmajā posmā Abū Dabī, un nodrošināta vieta finālā Spānijas sacīkstēs, kurā gūta sestā vietā. Pēc pirmajiem diviem posmiem Baumanis kopvērtējumā atrodas ceturtajā vietā. Daudz laika lieliem rezultātiem!

“Starts ar Supercar pasaules čempionātā bija un ir mans sapnis, un tagad tajā dzīvoju,” atzīst Jānis Baumanis. “Protams, tajā viss nav rožaini. Iepriekšējos gados bija vilšanās sajūta, jau pirms starta zinot, ka ar privātkomandas mašīnu rūpnīcas braucējiem garām netikt. Tas nomāc, taču paliek motivācija tieši tāpēc aizķert līderus un pārsteigt viņus. Savukārt šogad, kad ražotāji šķietami ir prom, mēs, daudzi braucēji, cerējām uz savu lielo iespēju. Taču, sākoties čempionātam, saprotam, ka ražotāji ir prom, bet viņu pērnās mašīnas komandām palikušas, un daudzi joprojām netiek tām līdzi. Pēc pirmajiem posmiem esmu trijniekā četriniekā pasaules čempionāta kopvērtējumā. Taču pirmie divi posmi parāda, ka savas cerības varam nomierināt. Ja izdotos saglabāt šo tuvumu pie medaļu zonas, būtu izcili, taču esmu skeptisks par to. Pārāk jāsakrīt apstākļiem, lai šogad tiktu pie medaļas, redzot, cik tomēr spēcīgi iezīmējušies līderi. Taču kā vienmēr — atdošu maksimumu un cerēšu, ka komanda varēs izpildīt sev uzliktos uzdevumus mašīnas attīstībā!”

 

INTELIĢENTS UN… MONSTRS

Inta ULME, LAF Krosa komisijas vadītāja Jāņa karjeras laikā

“Es redzēju Jāni ienākam sportā, redzēju visu, kā viņš izauga un izveidojās par tādu braucēju, kāds viņš šobrīd ir. Baumanis ir kluss, piezemēts un ļoti inteliģents cilvēks, bet paskatieties, ko viņš dara trasē, tur viņš ir īsts monstrs! Un vislielākā atzinība Jānim par to, ka līdz ar visu sarežģīto cīņu sportā viņš nav pametis mācības, guvis nopietnu izglītību un veido sevi arī ārpus sporta. Ne visi notur šo prioritāti!”

 

BAŽĪGAIS DRIFTS

Jānis KOZLOVSKIS, viena no spožākajām Latvijas autokrosa zvaigznēm, Latvijas čempions

“Visvairāk es Jāni apbrīnoju par viņa momentāno domāšanu. Esmu redzējis gan Latvijas krosa laikos, gan šobrīd pasaulē, ka viņš spēj momentā pieņemt lēmumu. Reiz B600 bija viena cīņa Bauskā, kurā Jānis distancē devās no pēdējās starta vietas. Divi trīs līkumi, un viņš jau bija pirmais! Tā šajā sportā ir izcila spēja. Šobrīd mani bažīgu dara mašīnas biežā sānslīde, drifts. Man nav skaidrs, vai tās ir Jāņa kļūdas vai neveiksmīga mašīna. Ļoti prasītos pēc kāda pasaules līmeņa trenera, lai pieslīpē, pietīra Jāņa braukšanu. Jebkurā gadījumā — neapšaubāms talants, kuru nav kauns vērot trasē!”

Viesturs Saukāns
Viesturs Saukāns