Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pirmsvasaras pārdomas

Aprīļa beigas Latvijā ir vasaras motoru sporta sezonas sākums. Autosportā sākas vietējo un starptautisko sacensību maratons, kas noslēdzas tikai vēlu rudenī. Kādi būs aizraujošākie pieturpunkti?

Kas kuram šķiet aizraujošākais? Latvijas autosports mēdz sadalīt publiku starp neskaitāmām disciplīnām un paveidiem, par ko dažs saka, ka sacensību formātu esot pat krietni par daudz. Kādam aizraujošākais ir sekot līdzi nacionālā līmeņa seriāliem, citam — pašam piedalīties amatieriskākās vai nopietnākās sacensībās, kāds autosportā jēgu atrod dažas reizes gadā, apmeklējot spilgtus starptautisko seriālu posmus.

DARBS UN LAIME

Lielo starptautisko notikumu kalendārā arī šogad ir tradicionālas vērtības — Eiropas autokrosa čempionāta posms, NEZ Ziemeļeiropas kroskarti, spoža autošoseja, lieli drifta pasākumi, Eiropas rallijs, pasaules rallijkrosa čempionāta posms un arī jaunpienācējs RallyX Nordic rallijkrosa seriāla posms, kas veidojas gluži vai kā alternatīva Eiropas rallijkrosa čempionātam. Starptautisku pasākumu dažādos līmeņos un veidos tiešām daudz.

Neticēsiet, bet tā sāk veidoties par zināmu autosporta problēmu. Liekas taču — ja mūsu organizatori ir tik spēcīgi, ka tiem uzticas gan kaimiņvalstis Baltijas kontekstā, gan augstākā līmeņa FIA speciālisti, jābūt laimīgiem. Laimes un darba pietiek, taču daudzie starptautiskie pasākumi rada pamatīgu slodzi vietējā mēroga sacensību rīkotājiem.

Kāds Latvijas čempionāta līmeņa sacensību organizators ziemas periodā atzina: “Skaidrs, ka jebkurš starptautisks pasākums Latvijā ir goda un prestiža lieta, par to nav šaubu. Taču ko darīt tiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar organizēt starptautiskos posmus? Latvijā nekad nebūs vairāki pasaules čempionāta posmi, kurus izdalīt visiem rīkotājiem, nebūs arī vairāku Eiropas posmu un citu pasākumu, lai pietiktu visiem. Taču mēs visi cīnāmies par vienu un to pašu skatītāju, par to, kurš ies gan uz pasaules sacīksti, gan gribēs apmeklēt vietējo pasākumu, jo viņu tas interesē. Kalendārā ir daudz starptautisko sacensību, un tā jau ir pamatīga slodze skatītājam un entuziastam. Jāveic pārdabiski manevri, lai šo skatītāju dabūtu savā trasē arī Latvijas čempionāta rīkotāji. Un tā nav objektīva cīņa, par kuru pateikt: cīnies un izturi konkurenci!”

Pirmajā brīdī šķiet, ka viedoklis ir latviski čīkstīgs, taču kalendārs nemelo, sacensību dažādos līmeņos ir daudz, un secinājumā ir zināms patiesības procents. Taču ko nu par slikto — sezona sākas!

GODS UN MAKS

Pirmās sacensības visās disciplīnās parādīs patieso ainu, bet šobrīd šķiet, ka visām Latvijas Automobiļu federācijas komisijām gaidāma sezona ar labu dalībnieku skaitu, vismaz ne dramatisku kritumu, ja neskaita izņēmuma gadījumus. Par to bija bažas, jo pērn un gada sākumā vairāki autosportā iesaistīti uzņēmēji privātās sarunās atzīmēja, biznesa vidē nav līdz galam pārliecības, ka rudenī valstī viss būs kārtībā. Arī ziedojumu saņemšanas sistēmas maiņa ir sāpīgs trieciens finanšu apritē autosporta iekšienē — tāpat kā daudzās sporta federācijās.

Uzkrītoši, ka LAF komisijas nupat gandrīz visas ir ķērušās pie tautas/amatieru/standarta sacensību veidošanas. Vēl pirms pāris gadiem šķita, ka dažai ir zem tās goda krāmēties ar lētām mašīnām un budžeta klases braucējiem. Taču šobrīd topošie sportisti var meklēt ceļu uz lielo autosportu par salīdzinoši zemām izmaksām praktiski katrā disciplīnā, cik nu autosportā izmaksas vispār var būt zemas.

Taču arī par šo tēmu dzirdētas diskusijas. Atzīstot, ka autosportā masveidīgs tautas sporta līmenis ir nepieciešams, zinātāji uzdod jautājumu, vai šīs tautas disciplīnas tiek pienācīgi uzturētas, barotas, lai varētu izdzīvot. Zemu izmaksu sports veidojas ne tikai zemās tehnikas gatavošanas izmaksu, lēto riepu vai aizliegtu dārgo tehnoloģiju dēļ, tas veidojas arī dalības maksas un licenču cenu dēļ. Izskan piedāvājumi, ka komisiju iekšienē tā sauktajām lielajām disciplīnām būtu jāspēj piesegt tautas disciplīnas, lai caur tām savā virzienā vilinātu arvien jaunus sportistus. No otras puses, arī sportistam kaut kas ir jāvar atļauties pašam, ja reiz izvēlēts tāds sporta veids, kurā bez izmaksām nekādi neiztikt. Problēma tikai tā, ka no braucēju skaita ir atkarīgs, vai šo sacīksti vispār ir iespējams sarīkot. Organizatoram vajag daudz sportistu. Ja sportistu būs maz, skatītāji pasākumu neapmeklēs, līdz ar to izsīkst vēl viens rīkošanas izdevumu segšanas avots.

Labā ziņa ir tā, ka autosportā katrs var atrast iespēju pamēģināt par salīdzinoši zemākām izmaksām. Tas ir svarīgi ne tikai no finanšu viedokļa. Reiz braucējs ar rallijsprinta un rallija pieredzi vēlējās pamēģināt krosa tipa sportu. Viņš to varēja atļauties, taču ir svarīga nianse — rallija veida sacīkstē viņš cīnās viens ar laiku un ceļu, savukārt krosā blakus vienā trasē parādās arī vairāki tiešie konkurenti. Sākas kontaktcīņas, apdzīšanas. Tā sauktā ideālā trajektorija, pa kuru būtu pareizi veikt trasi, braucot vienam, vairs nav ideāla, ja tiek atstāta brīva pagrieziena iekšmala, kurā dullie konkurenti, sasitot sānus, aizbrauc garām. Braucējs pamēģina šo bara un kontaktu sportu un saprot, ka tas nav viņam, tas ir par saspringtu un agresīvu.

Sāpīgākais ir tas, ka viņš to pamēģināja ar mašīnu, kas maksāja aptuveni 10 000—15 000 eiro. Pamēģināja, saprata, ka pasākums neuzrunā, likās mierā. 15 tūkstoši pamēģināšanai! Krosa vidē šo jautājumu jau desmito sezonu risina folkreiss, kurā visas mašīnas kā viena maksā 950 eiro (tādi noteikumi). Un tas ļāvis ienākt sportā daudziem jauniem braucējiem. No tiem daudzi uzķēruši, ka braukšana barā ir interesants pasākums, un jau devušies uz autokrosu un rallijkrosu.

LAIPNI LŪGTS, ABC RACE!

Šobrīd lielas cerības tiek liktas uz autošosejas ABC Race — izveidota klase vienkāršām, izmaksu ziņā lētām mašīnām, ar primāru drošību. Šis ir un būs labs poligons, kas šosejā ievedīs gan sprintu braucējus, gan kartinga absolventus. Autošosejai šāds jaunu braucēju avots jau sen bija nepieciešams, faktiski kopš Golf kausa laikiem. Diemžēl līdz šim neviena tautas klase un to formāti nav bijuši spēlējoši ilgtermiņā. Uz dažiem gadiem izdevies piepildīt pilnu Biķernieku trases starta taisni, bet pēc tam sekojusi strauja izdzišana. Šosejas sacensībām ir, protams, nepieciešams dārgu mašīnu glamūrs un spožums. Taču braucēju piramīdā bez apakšējā platākā slāņa neiztikt.

Vasaras sezona sākas ar intriģējošām starptautiskajām norisēm un cerību par autosporta labsajūtu vietējā līmenī.

Viesturs Saukāns
Viesturs Saukāns