Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Plāns ir. Vai būs banka?

Par Latvijas autošosejas līderiem un valsts
vēstnešiem starptautiskajā arēnā pēdējā laikā kļuvuši formulu braucēji Haralds
Šlēgelmilhs un Karlīne Štāla. Taču formulu sports nav vienīgais šosejas sacīkšu
virziens – ļoti aktīva un plaša ir visdažādāko salonautomobiļu kustība.
Latviešiem ir savs vēstnieks arī šajā jomā – Jānis Horeliks. 2008. gads
viņam nebija viegls, bet tieši tāpēc viņš ar vēl lielāku sparu metas cīņā par
veiksmīgu nākamo sezonu.
Šogad Jānis Horeliks
aizvadīja otro sezonu Somijas salonautomašīnu čempionāta prestižākajā klasē un
jau trešo reizi pēc kārtas devās cīņā arī Eiropas TouringCar kausa izcīņā, kas šogad notika Austrijā. Augsti
rezultāti statistikas ailēs izpalika, jo sacīkstes postīja tehniski sīkumi. Taču
otrā sezona ar 2007. gada sākumā iegādāto Honda
Civic Type-R
tika aizvadīta drošāk, jo bija izprasta gan šī mašīna, gan
sacensības, kurās ar to jāstartē. Vajadzēja būt labāk Horeliks par Somijas
čempionātu, kurā pēc bronzas 2007. gadā šoreiz sasniegta ceturtā vieta, stāsta:
"Daudz zaudēju tehnikas defektu dēļ, bet no sešām sacīkšu nedēļas nogalēm
(katrā divi braucieni) bez problēmām veicu tikai trīs. Situācijas visdažādākās:
tad sajūgs, tad šķietami sīkums – degvielas sūkņa drošinātājs – un citas
lietas. Cerību gan uz uzvaru kopvērtējumā tāpat bija maz, jo Miko Eskelinens
bija sev sarūpējis augsta līmeņa BMW
320si
, turklāt aizvadījis pamatīgus treniņus, jau pirms čempionāta
izmēģinot gandrīz visas trases. Riepas tika pirktas pa labi un pa kreisi. Viņa
iztērētais budžets nebija salīdzināms ar mums pārējiem. Taču dažos posmos ar
viņu cīnīties bija iespējams – ja bija īsa un līkumota trase, tad bija
izredzes viņu arī apsteigt. Eskelinens šo auto iegādājās no Zviedrijas
čempionāta trešās spēcīgākās komandas, un mašīna ir ļoti augstā līmenī.
Protams, kad viņš nonāca Eiropas kausā, tad bija vesela armija, kas ar tādām
pašām mašīnām somam brauca pa priekšu. Taču mūsu kompānijā veikts pamatīgs
izrāviens."

Nauda pelna titulus

Interesanti, vai
tiešām Eskelinens tikai iegādājās šā
gada Somijas čempiona titulu? Kas rada šo šķietami līdzīgo automobiļu
konkurētspējas atšķirības? Kāpēc visi somu sērijas dalībnieki zaudējam šim
vienam, bet kāpēc Eskelinens Eiropā īsti neko nesasniedza (septītais pirmajā
braucienā, astotais otrajā)? "Jāsāk ar to, ka ikvienai komandai, kas
iegādājusies sacīkšu mašīnu, ir dažāda pieeja. Ja motora gatavotājs ir cits, ar
to pilnīgi pietiek, lai parādītos nianses motora darbībā, jaudas rādītājos.
Tāpat spēku samērus nosaka komandu iespējas un prasme mašīnu pareizi regulēt,
radīt regulējumu tieši tai trasei, kurā tūlīt jāstartē," skaidro Jānis.

Neapšaubāmi, ar
regulēšanas prasmes un iespējas rada, pirmkārt, pieredze un treniņu iespējas.
Otrkārt, ne visas mašīnas tik ļoti padodas regulēšanai, ko atkal diktē, cik
ietaupīts šo mašīnu pērkot vai būvējot.

"Piemēram, Austrijā,
kur notika Eiropas kausa izcīņa, bija pārliecinoši motora jaudas trase. Garajā
starta taisnē ātrākajām mašīnām maksimālais ātrums sasniedza 237 km/h, bet es
nevarēju dabūt vairāk par 227 km/h. Mana mašīna, protams, vairs nav jaunākā. No
tās es gribēdams nevaru izspiest ko ievērojami labāku. Kaut vai tāpēc, ka
automobilim ir konkrēts ražošanas gads, tam ir konkrēts homologācijā paredzēts
motors un manas kā tehniķa darbības ir ierobežotas ar tehniskajiem noteikumiem.
Piemēram, tiem, kas gatavo Honda Accord
mašīnas, ir vairāk iespēju – atļautā motora pārbūve notiek citādāk, līdz
ar to speciālistiem izdevies panākt labāku griezes momentu."

Lielo vīru stratēģija

Jānis nejauši
salīdzināja savu Civic un gabarītos
lielāko Accord. Interesanti, ka
caurmērā vienas ass piedziņas sporta mašīna asociējas ar kaut ko izmēros
nelielu, piemēram, Ford Fiesta, VW Polo
vai Golf. Taču patiesībā, ja
iedziļinās, dominē lielās baržas –
pasaules salonautomobiļu čempionātā BMW
320
, Chevrolet Lacetti, varbūt
nedaudz mazāki šķiet SEAT Leon
automobiļi. Tāpat WRC – Mitsubishi Lancer un Subaru, Ford un Citroen – tehnika šķiet milzeņi. Kāpēc tā? Protams, jāpatur
prātā versija, ražotājs sportā reklamē noteiktu zīmolu, radot tam attiecīgu
imidžu. Runā, piemēram, ka savulaik Ford
inženieri pasaules rallija čempionātā par atbilstošāko modeli nosaukuši Fiestu, bet nācis rīkojums no augšas, kas mārketinga nolūkos
pieprasījis trasē izvest Focus, kā
rezultātā pirmie pāris gadi Ford Focus
mašīnām pasaules čempionātā bijuši ļoti smagi. Taču, kur sportiskā ideja?

"Es pieļauju, ka
pasaules čempionātā WTCC, kur trases
ir ātrākas, lielākas bāzes modeļi sagādā lielāku braukšanas stabilitāti. Mazāka
šasija tomēr ir daudz nervozāka un nevar sasniegt nepieciešamo saķeri, lai tik
ātri pabrauktu. Patiesībā jebkuru mašīnu var padarīt ļoti ātru un par
uzvarētāju. Viss atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs šajā procesā ieguldīt
naudu. Kāds auto modelis izdevies tik labs, lai tas uzvarētu pēc desmit
tūkstošu ieguldījuma, citam vajag, piemēram, piecdesmit tūkstošus."

Bez trīcošām rokām

Par spīti tehnikas
problēmām, Horeliks šosezon daudz vairāk sapratis pērn iegādāto tehniku. "Jutu,
ka esmu spēris soli uz priekšu. Tiesa, parādījās citas nianses – ja pērn
šur tur piekāpos pārāk vāju bremžu dēļ, tad šogad bremzes slodzi turēja
lieliski, savukārt nu bija jāmācās ar šādu pilnveidojumu braukt! Taču mašīna
nekad nav gatava, arī šo var vienmēr padarīt ātrāku, stabilāku. Šobrīd tādā
sacīkstē kā Eiropas kauss stabili varētu braukt pozīcijās no desmitās līdz
aptuveni 13. Ja trase ir īsa un līkumota, kur visu nenosaka jauda, rezultāts
varētu būt arī labāks."

Somijas čempionāts.
Zinot, ka šī valsts ir Hakinena, Raikonena, Kovalainena, Hirvonena un citu
autosportā leģendāru -nenu dzimtene,
tam vajadzētu būt nopietnam pasākumam. Taču realitātē arī viņiem prestižākajā
salonauto klasē ir problēmas: "Ļoti spēcīgs ir Zviedrijas čempionāts, kas var
konkurēt pat ar populāro Lielbritānijas BTCC.
Laba sērija ir Dānijā. Taču somiem Super
2000
klase īsti nedarbojas. Šogad, ja nebūtu manis un pāris igauņu, viņu
čempionāts dalībnieku skaita ziņā būtu ļoti švaks. Arī viņi, tāpat kā Latvijā,
meklē, ko darīt, kādu klasi veicināt. Zviedrijas čempionāts savukārt ir tik
spēcīgs, ka, lai tajā normāli startētu, nepieciešams divreiz lielāks budžets,
turklāt bezcerīgi braukt visiem no aizmugures negribas. Ar pieejamajiem
līdzekļiem Zviedrijā nav cerību."

Neizmantota iespēja

Lai arī Austrijā
Eiropas kauss neizdevās motora defekta dēļ, Horelikam atkal ir jauna pieredze
un atklāsmes: "Žēl, ka pievīla tehnika, turklāt jau pašā sākumā. Visus treniņus
un kvalifikāciju veicu bez otrā pārnesuma, kas vienā trases daļā bija nozīmīgs
trūkums. Līdz ar to nesasniedzu iespēju robežu – nevar trenēties un
mācīties trases specifiku, ja mašīna nedarbojas. Pietrūka viena nopietnas
treniņa, lai tiktu līdz atklāsmei, kā trasi ātrāk izbraukt. Pēc mistiskā soda
par dzeltenā karoga neievērošanu kvalifikācijā startēju no 19. vietas. Izdevās
labs starts, jau pirmajā aplī tiku līdz 13. vietai. Un tad apstājos…"

Arī sezonas lielākais
pasākums Jānim noslēdzās šogad ierastā stilā. Bet kas varētu mainīties
nākamgad?

Plāns ir!

"Nezinu, vai pašreizējā
situācijā, kas valda ekonomikā, plāns ir īstenojams. Taču radās doma šo mašīnu
pārdot, bet nākamsezon startēt Eiropas SEAT
kausa izcīņā. Seriālam nav tik lielas izredzes kā Super 2000 klasē, turklāt
sacīkstes notiek vienās nedēļas nogalēs ar WTCC
un Formula Master, sacīkstes rāda Eurosport, iespēja izbraukāt labākās
Eiropas trases, turklāt SEAT vadība
kā balvu par uzvaru aizvadītajā sacīkstē ļauj SEAT rindās aizvadīt nākamo WTCC
posmu. Visai iespaidīgs komplekts. Mašīnas seriālā galvenokārt visiem ir
līdzīgas, jo, lai arī katrs sports mašīnu iegādājas un var darīt ar to, ko
vēlas, tomēr daudzi mezgli ir noplombēti un paša aktivitātēm paliek salīdzinoši
maz vietas. Taču, nepārdodot Hondu,
es šobrīd neredzu iespēju, kā šo plānu īstenot. Ja vēl nesen automobili varēja
pirkt uz līzinga, tad šobrīd diez vai tas būtu iespējams. Ja plāns neizdosies,
tad atkal skatīšos Somijas čempionāta virzienā."

Skats no malas

Kas notiek Latvijas
autošosejā? Pēdējos gados nacionālā kustība varēja lepoties ar spilgtu
nacionālo klasi, taču sezonas nogale sāka rādīt satraucošas iezīmes dalībnieku
skaita krituma ziņā, turklāt īsti nefunkcionē neviena cita mašīnu klase. "Braukt
gribētāju pietiek, taču cilvēkiem nav naudas. Ja pieņemam, ka tā kādreiz būs,
tad galvenais – nespert soļus atpakaļ, atkāpjoties no Super 2000 principa un izveidojot klasi, kas ir pa vidu starp Super 2000 un kaut ko. Kropla sērija nerada izaugsmi, jo tās mašīnas neatbilst
nekam Eiropā."

Tas ir mājiens šogad
tapušās Super Production klases
virzienā, kurā dalībnieku trūkuma dēļ iekļautas praktiski visas salonmašīnu
klases, izņemot nacionālo kategoriju (B2000,
Super 2000, Super 1600 u. c.). Savukārt par nacionālo klasi Jānis saka: "Nacionālā
klase pilda savu funkciju un ievedusi šosejā daudz jaunu braucēju. Taču, es
jūtu, sāk strauji atkārtoties Golf
kausa scenārijs. Atkal pagājuši trīs gadi, kuru sākumā visi bija jauni un neko
nesaprata, līdz ar to visi ir vienādi. Tagad savukārt, pastāvot minimālai kontrolei,
uzmeistarotas tādas mašīnas, ka tiem, kuri šo sporta veidu uztvēra
amatieriskākā līmenī, nav izredžu. Pazūd klases ideja, pazūd sportisti. Es
domāju, ka arī nacionālajā klasē būs smaga situācija."

Jānis Horeliks
vienmēr bijis ļoti cienīts un godīgs autosportists, diez vai dalībnieku parkā
atradīsies daudz tādu, kuriem viņš būtu nodarījis pāri trasē vai ārpus tās.
Jānis allaž smagi sities par iespēju braukt sacīkstēs, taču atzīst, ka
autosporta slimība viņa gadījumā ir ielaista un smagā formā. Liekas, to pamana
arī viņa draugi – E.Tauriņš un partneri, Roadex,
Pantera, Simba santehnika, Ape motors, Serviss AT, Hansa līzings, NRJ, FTB
Latvija, AGA, Babītes pagasta dome, Olimps, Lietie diski, Auto plus, TV-NET, I-auto,
Building, Forsāža, FHM, Zebra, Mobil 1, Spies Hecker
un citi.

 

Viesturs SAUKĀNS

 

FOTO

Auto lido

Eiropā nesanāca. Lai kā būtu centies, Jānis Horeliks šāgada
Eiropas kausa izcīņā Austrijā nespēja nodemonstrēt savu meistarību, jo
automašīna izdvesa defektu pēc defekta

 

Portrec

Meistars. Viens no pieredzējušākajiem Latvijas aktīvajiem autošosejniekiem
piedzīvojis gan laikus, kad pēc neatkarības atgūšanas valstī sacīkšu praktiski
nebija, gan Golf kausu, gan tā
sabrukumu, gan jaunākās tendences. Latvijas šosejā viņš pagaidām sev vietu
neredz

 

Trīs onkas.

Pozitīvais tēls. Jāni Horeliku (centrā) boksos labprāt sastop
gan krievu speciālists Aleksandrs Ļvovs (pa kreisi), gan Somijas čempions Miko
Eskelinens.

 

Foto no Jāņa Horelika
arhīva