Roberts Vītols, vecā Vītola puika
Šāgada autosporta sezona ir straujš solis Latvijas jaunā rallijkrosa braucēja Roberta Vītola karjeras izaugsmē. Iepriekšējiem panākumiem krājas klāt jaunas uzvaras, par braucēju jau runā starptautiskā līmenī. Sasniegumiem fonā neiztrūkstoši ir tēvs — ekstravagantais auto eksperts Uģis Vītols. Jā, Roberts ir tā Vītola puika!
UĢIS VĪTOLS — AUTOSPORTISTS
Latvijas mediju vidē daudzus gadus bija gandrīz vai tradīcija — ja kaut kas ir slikti ceļu satiksmē, visi zvana Paulam Timrotam. Ja notikušas svārstības auto tirdzniecībā, visi zvana Uģim Vītolam. Uģis kļuva par auto tirgošanas pazinēju līdz ar sava uzņēmuma izveidošanu. Viņa atraktīvā personība un latviskā kautrīguma pozitīvais trūkums Vītolu ieveda televīzijā, kur viņam un kolēģiem ilgstoši bija raidījums par lietotām automašīnām, to plusiem un mīnusiem, cenām un problēmām. Veca Audi preparēšana Vītolam sanāca tik atraktīvi, ka viņš nevarēja nepalikt ļaužu atmiņā. Tāds viņš ir arī šobrīd — atraktīvs, valodā izteiksmīgs, emocionāls, kas var būt gan pluss, gan mīnuss, sevišķi tik saspringtā un jūtīgā vidē kā autosports.
Vītols daudzu prātos ir arī autosportists, jo tāds viņš bijis vienmēr. Spilgtākie laiki (subjektīvs viedoklis) bija deviņdesmitie gadi, kad Latvijā strauju izrāvienu demonstrēja autokross. Rāviena iemesls bija Latvijas sportistu starts Eiropas autokrosā, Divīzija 1 klases izveidošana arī nacionālajā čempionātā. Vītols bija tur, kopā ar zināmajiem Gintu Bujānu, Aldi Zēbergu, Aigaru Nitišu (Reiņa tēvu), Vladislavu Šlēgelmilhu (Haralda tēvu), Andri Dambi… Tā laika krosam viņam bija gana moderna Lancia Delta HF Integrale, ar kuru Uģis nesās līdzi Eiropas līmenī startējošajiem tautiešiem. Starp citu, leģendārā Lancia tikai pirms pāris gadiem beidzot pārdota.
Noteiktā brīdī Uģa autosportista karjera apstājās, autokrosa rezultātos viņa vārds atrodams vēl 2001. gadā, vēlāk daži izbraucieni Latvijas rallijreidu sacensībās ar Mitsubishi Pajero. Tas sakrīt ar faktu, ka 2002. gada septembrī pasaulē nāk Roberts.
ROBERTS VĪTOLS — SPĪTĪGS CEĻŠ UZ PANĀKUMIEM
Vēl seši gadi, un mazais Roberts Vītols jau debitē Latvijas bērnu autokrosa čempionātā Mini bagiju klasē. Otrā sacīkste, un pirmā uzvara rokā. Sākas garš un ļoti interesants ceļš, kurā tagad nākamajam solim vajadzētu būt lielam lēcienam starptautiskajā līmenī.
2009. gadā juniors kļūst par Mini bagiju Latvijas čempionu. Kad Roberts no bagija izaug kā no vecām biksēm, Vītolu ģimene no autokrosa pārceļas uz kartingu, kas nešaubīgi ir perfekta skola katram jaunajam autosportistam. Arī kartingā panākumi — Latvijas un Baltijas čempions, vadošu pozīciju ieguvējs prestižajā Igaunijas čempionātā.
Pēc asfalta pieredzes komanda atgriežas krosa sacensībās. 2015. gadā Vītols debitē kroskartu sacensībās, kas ir pirmais solis rallijkrosa virzienā — trases veido gan grunts, gan asfalta segums. Panākumi gan Baltijā, gan NEZ Ziemeļeiropas čempionātā. 2016. gada beigās paralēli kroskartu cīņām arī debija pie automašīnas stūres, startējot aizmugures piedziņas Lada automašīnu klasē. Pēc ieskrējiena gadiem par pirmo pilnvērtīgo sezonu var uzskatīt 2017. gadu, kad aizvadīta pilna sezona NEZ kroskartu čempionātā, kā arī gandrīz visa sezonas Latvijas rallijkrosa kausa Super 1600 klasē. Ziemeļeiropā sasniegta piektā vieta 50 dalībnieku konkurencē, bet Latvijā sešos rallijkrosa seriāla posmos četrreiz kāpts uz pjedestāla, bet kopvērtējumā gūta bronzas medaļa.
Tomēr spožākais panākums tika gūts NEZ rallijkrosa čempionātā. Būdams tikai 14 gadus vecs, Vītols kļuva par NEZ Super 1600 klases čempionu. Līdz ar čempionāta likvidēšanos pēdējo pāris gadu laikā Roberts tā arī būs palicis kā visu laiku jaunākais uzvarētājs.
ĻAUT PAŠAM IZVĒLĒTIES
2017. gada panākumi nāca pēc Roberta pārdomu perioda. Iepriekš strauji progresējošās karjeras laikā braucējs bija pārdomu priekšā, vai autosports ir tas, ko viņš patiešām vēlas darīt. Uģis Vītols toreiz teica: “Robis ļoti aizrāvies ar basketbolu un citām aktivitātēm, savukārt autosports — kartings, kroskarti — paņem lielus resursus gan laika, gan emociju ziņā. Kādā brīdī jutu, ka viņa vēlme pēc šī sporta atdziest un viņam patīk darīt citas lietas. Bija skaidrs, ka man jāļauj dēlam saprast — viņš vēlas autosportu vai darīt kaut ko citu. Ja viņš nejustos laimīgs tajā, ko dara, nebūtu jēgas nedz spiest uz viņu, nedz arī ieguldīt darbu un līdzekļus.”
Iespējams, šis tēva solis atpakaļ drīz kļuva par diviem soļiem uz priekšu. Pagāja laiks, un Roberts atgriezās autosportā — nobriedušāks, pieaugušāks un vēl izsalkušāks pēc panākumiem. Turklāt skaidrs, ka braucējs ir ātrs ne tikai vietējā mērogā, ka būtu jāmet acis uz plašākiem apvāršņiem. Tas gan nozīmē milzīgus finanšu līdzekļus, ja runa ir par, piemēram, Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klasi. To apzinoties, Vītoli nesasteidz mešanos neprātīgās avantūrās, bet gan pakāpeniski piesaka savu vārdu ar panākumiem visur, kur rodas iespēja startēt. Uģa un Roberta pacietība ir uzkrītoša — pēc iepriekš minētajiem panākumiem būtu jārodas sajūtai — mums taču pienākas, mēs esam pelnījuši tagad un uzreiz, mēs jau visu zinām un protam. Tā vietā ir izaugsmes meklējumi un interesanti veidi, kā gūt papildu zināšanas.
2018. gadā Roberta rīcībā nonāca Super 1600 klases Peugeot automašīna, kura atšķirībā no iepriekš īrētās tehnikas bija komandas īpašumā. Parametri solīja daudz un daudz arī sarūpēja, ieskaitot sāpīgus momentus, kas saistīti ar mašīnas izturību — ne visos braucienos izdevās finišēt, ne visus Latvijas rallijkrosa čempionāta punktus izdevās izcīnīt. Seriāla kopvērtējumā Vītolam otrā vieta. Taču paralēli tika nodibināti kontakti ar Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta pārstāvjiem, kas noslēdzās ar pārbaudes sacīksti slavenajā Lidenhilas trasē ar Lielbritānijas junioru čempionāta klases Suzuki Swift automašīnām. Sacīkstē izdevās nodemonstrēt labākos rezultātus — svešā trasē, svešā mašīnā, turklāt ar stūri labajā pusē. Tika nolemts, ka 2019. gadā šajā ieskaitē jāpiedalās visā britu čempionātā. Klasē visi braucēji startē ar vienādām Suzuki Swift automašīnām, kuras tehniski uztur viena kompānija. Tādā veidā uzvar tie braucēji, kuri tiešām ir ātrāki, precīzāki un talantīgāki. No malas tas šķiet pamatīgs risks jaunā braucēja prestižam un līdzšinējiem panākumiem.
BEZ BAILĒM SVEŠĀS TERITORIJĀS
Iedomājieties, ka puisis, kurš savā reģionā savā vecumā ir guvis galvu reibinošus panākumus, aizbrauc uz tālāku Eiropas malu un tur dabū pa mizu no vienaudžiem, kuri startē ar tādām pašām mašīnām? Tas daudzu prātos pārvilktu svītru visam sasniegtajam. Taču Vītoli no šīs iespējas nenobijās, vēl vairāk — jau pirmajā sacīkstē Roberts aizvadīja cīņu par uzvaru un šobrīd pēc vairākām kārtām ir viens no seriāla līderiem, pat neskatoties uz izstāšanos vienā no posmiem tehnikas problēmu dēļ, atrodoties fināla līderpozīcijā. Gan ar Roberta, gan ar nācijas prestižu viss ir kārtībā.
2019. gada sezonas sākums bijis sarežģīts, taču ar panākumiem — gūtas uzvaras Latvijas rallijkrosa čempionātā, uzvaras Lielbritānijas čempionātā. Jūlija otrās puses nedēļas nogalē Rīgā norisinājās RallyX Nordic seriāla kārtējās sacensības, kuru paspārnē darbojas arī RX Academy programma — rallijkrosa skola jaunajiem braucējiem, kurā — jau atkal — visi startē ar vienādām automašīnām, jau atkal ir risks nonākt svešā teritorijā un piedzīvot sakāvi. Tomēr Vītoli jau atkal nenobijās, pieņemot piedāvājumu stāties uz starta Akadēmijas posmā Biķerniekos. Arī šo uzdevumu Roberts veica pārliecinoši — otrā vieta, pirmo reizi sēžoties pie stūres Renault Clio turbomašīnai.
ĢIMENES LIETA
Lai gan autosports joprojām lielā mērā tiek uzskatīts par vīriešu lietu un arī stāstā minētie lēmumi šķiet pieņemti Uģa un Roberta starpā, patiesībā tajos iesaistīta visa ģimene. Sacīkstes — ne toreiz Mini bagijā un kartingā, ne tagad rallijkrosā — nav iedomājamas bez mammas Alises, bet pavisam nemierīgi pēdējos pāris gadus uzvedas māsa Laura, kura arī vēlas sākt savas gaitas autosportā. Šajā komandā tiek paslēptas gan Roberta labās emocijas, gan sliktie garastāvokļi sacensību rītos, gan uzvaras prieki, gan zaudējuma asaras — jā, tādas ir. Ārvalstu rallijkrosa speciālisti bez Roberta talanta novērtē arī viņa pieklājību attiecībās ar ikvienu, kurš viņu uzrunā, arī ar jebkuru, kurš pret viņu cīnās trasē. Stājoties uz starta, Vītols ir korekts braucējs, taču viņš nebaidīsies no citu radīta kontakta trasē un pratīs arī skarbi aizstāvēties, ja būs nepieciešams.
Vītola karjera autosportā ir Latvijas apstākļiem piesātināta, netipiska un tiek būvēta no pareiziem klucīšiem. Intriģējoši zināt, cik tālu tā aizvedīs Robertu?
RX ACADEMY: KĀ TAS NOTIEK?
Roberts Vītols pirms Rīgas RallyX Nordic posma saņēma piedāvājumu startēt somu RX Academy rindās. Pirmkārt, tas ir Vītola kā jaunā un daudzsološā novērtējums rallijkrosa speciālistu acīs, otrkārt, Robertam tā ir kārtējā skološanās iespēja. Ko viņš un viņa komanda uzzināja, sākot dalību Rīgas sacīkstē?
Kamēr sestdienas rītā pilots trenējās un apguva mašīnas nianses, komentāru sniedza viņa tēvs Uģis Vītols: “Šajā akadēmijā tik tiešām tiek strādāts ar braucējiem skolas režīmā, nevis tikai ļauj viņiem sākt un beigt sacīksti. Sākumā notiek izloze, kurš inženieris būs kuram braucējam, tāpat tiek izlozēti arī treneri, kurš ar kuru strādās. Savukārt spoteri mainās braucienu no brauciena, atkarībā, kurā starta vietā braucējs atrodas. Šķiet, tādā veidā tiek trenēti un mācīti ne tikai braucēji, bet arī inženieri un pārējais personāls. Un man ļoti patīk šī dažādība. Tas, ka braucējs nav saistīts ar vienu inženieri, ir ļoti vērtīgi. Izcila skola. Arī tas, ka ceturtdien bija iespēja veikt daudz treniņapļu — savus 40, kas šķiet nenormāli daudz. Vakarā Robis bija pārguris. Maksājums par šo sacīksti ir atmaksājies pilnībā dažādā ziņā. RX Academy uzstādījums ir izveidot braucējus, kuri vēlāk droši var dodies pasaules rallijkrosā, jau zinot, kas un kā ir jādara. Un es redzu, ka tas tā arī notiek. Jebkurā gadījumā esam nonākuši tādā kolektīvā, ko pirms gada mēs sauktu par sapņu valstību, bet tagad strādājam kopā.”
AUTO NEUZVEDAS TRADICIONĀLI
Roberts Vītols uzsāka cīņu RX Academy sacīkstē, uzreiz fiksējot noteiktu laika zaudējumu pret akadēmijas līderi Rasmusu Tuominenu. Treniņos starp abiem bija 0,7 sekundes, bet pirmajā kvalifikācijā, lai arī Vītols bija augstajā otrajā vietā, soms bija priekšā par trim sekundēm, faktiski saglabājot to pašu 0,7 sekundes/aplī attiecību. Uģis Vītols vakarā komentēja: “Mēs nevarējām saprast, kāpēc tik konsekventi zaudējam līderim. Parunājot ar akadēmijas speciālistiem, uztaustījām svarīgu niansi — šis Renault krietni atšķiras no visa, ar ko esam līdz šim braukuši — kroskarts, Peugeot, Suzuki… Mūsu līdzšinējo auto uzvedība vairāk vai mazāk ir līdzīga — ieiešana pagriezienā, bremzēšana, paātrināšanās, vadīšana, tas viss ir, var teikt, tradicionāli un ierasti. Šī mašīna savā uzvedībā ļoti atšķiras.”
Roberts par mašīnas specifiku: “Var sākt ar vienkāršotu kartinga pamatu izklāstu, lai saprastu, ko mēs domājam ar tradicionālu mašīnas uzvedību: piebrauc pie līkuma, negriežot stūri, nobremzē, iebrauc pagriezienā, izbrauc no tā. Šī mašīna prasa, jau bremzējot griezt līkumā, maigi turot bremzes. Tad līkuma izejā mašīna ir jānoliek praktiski taisni un tikai pēc tam jāsāk paātrināties. Mašīnai ir elektriskā gāze, nevis trosīte, tāpēc pirmais pieskāriens gāzes pedālim uzreiz rada rāvienu. Visa Biķernieku trase ir ar lielu saķeri, un visvairāk somu braucējam es zaudēju tieši divos asfalta līkumos. Pirmajā braucienā arī nedaudz pārcentos, meklējot veidu, kā šķietami ātrāk izbraukt pagriezienus. Rezultātā minimāli, niansēti laika zudumi, kas kopā jau izveido prāvu zaudējumu līderim. Pēc pirmās kvalifikācijas ar skolotāju izgāju cauri visam, kur esmu ko darījis, rītdien būs uzdevumi, kurus trasē risināt. Kopumā šajā nedēļas nogalē ir tikai daudz mācību! Sākot ar psiholoģisko sagatavošanu, turpinot ar katra brauciena onboard analīzi, telemetrijas pētīšanu, preses lietas, preses konference… Komanda un mehāniķi ir ļoti atsaucīgi, mehāniķus un trenerus no rīta visu acu priekšā izlozēja. Arī braucēji visi ir ļoti draudzīgi un komunikabli. Nebiju gaidījis tik labus iespaidus un emocijas pirms šīs nedēļas nogales.”
Uģis papildina: “Tuominena mehāniķis šajā dienā bija mūsu pašu Andris Kaļķis, kurš zināja teikt, ka soms ir ļoti ātrs, nāk no šosejas sacensībām un viņa meistarību nevar noliegt. Līdz ar to, startējot ar šo auto jau no sezonas sākuma, ir atrasta precīza mašīnas vadāmība. Kopumā varu papildināt Roberta teikto — es arī no malas redzu, ka gaisotne šeit ir lieliska, mehāniķi savā starpā viens par otru pajoko, radot nepiespiestu un jauku atmosfēru. Mums, vecākiem, ir ierādīta atsevišķa telts, kur pasēdēt, iemalkot kafiju, bet pārējās lietās mēs neko ietekmēt nevaram. Kad Roberts nobrauc savu braucienu, viņš izdara savas darbus un secinājumus, tikai tad mēs viņu varam satikt. Procesā ir perfekta kārtība, mašīnas — maksimāli vienādas. Sportistiem dodoties trasē, visām mašīnām, piemēram, ir identiski riepu spiedieni. Ļoti svarīgi, ka tehnika visiem vienāda, tad braucēju sniegums vērtējams objektīvāk.”
