Latvija — pirmā universiādes čempione volejbolā!
Astoto pasaules akadēmisko meistarsacīkšu jeb, kā tagad teiktu, universiādes norisei bija izvēlēta gleznainā Vidusjūras piekraste. Studentu olimpiāde norisinājās 1939. gada 20.—27. augustā Monako, kur ieradās arī Latvijas studējošo sportistu delegācija. Mūsējo starts izvērtās veiksmīgs — tika izcīnīts zelts volejbolā, divas sudraba godalgas un viena bronzas — vieglatlētikā. Šīs studentu spēles izrādījās pēdējās pirms lielās katastrofas — pēc dažām dienām sākās Otrais pasaules karš.
Pagājušā gadsimta 30. gados iedibinājās kārtība, ka akadēmiskās meistarsacīkstes norisinās ik pēc diviem gadiem — kā ziemā, tā vasarā. 1939. gada vasaras pasaules studentu spēles uzņēma Monako valstiņa. Tolaik ārpolitiskā situācija Eiropā un citviet pasaulē bija nokaitēta, taču cilvēki vēl cerēja, ka visus sarežģījumus izdosies atrisināt miera ceļā. Tomēr par sarežģīto stāvokli liecināja arī sporta norises. Līdztekus oficiālajām akadēmiskajām meistarsacīkstēm Monako 1939. gada augustā notika studentu sacīkstes Vīnē, ko iepriekšējā gadā Vācija bija sagrābusi līdz ar visu Austriju. Tur sacentās Vācijas un dažu citu valstu studenti.
ZVĒRESTS, SALŪTS, MIERA BALOŽI UN BASKETBOLS
Akadēmisko meistarsacīkšu svinīgā atklāšana notika 20. augustā Luī II stadionā, kur mūzikas pavadījumā iesoļoja ap 20 dalībvalstu studentu delegācijas ar karogiem. Pavērās iespaidīga ainava. “Stadions izbūvēts 10 000 sēdvietām un atrodas pašā Vidus jūras krastā. Laukuma vienā pusē paveras skats uz Vidus jūru, bet otrā pusē pāri augstai skatītāju tribīnei paceļas vēl augstākas stāvās klinšu sienas. Pēc īsām uzrunām un dalībnieku zvērasta cīnīties godīgi pāri skatītāju galvām augstajā Luisa II pils pagalmā nodārdēja lielgabalu salūtšāvieni,” no Monako rakstīja notikumu aculiecinieks Kārlis Šleicers. Debesīs tika izlaisti simtiem baložu un pavēstīts par studentu sporta spēļu oficiālu atklāšanu.
Luī II stadions kļuva par akadēmisko meistarsacīkšu epicentru — te norisinājās gan basketbola un volejbola, gan vieglatlētikas sacensības. Kā jau ierasts, panākumi tika gaidīti no Latvijas studentu basketbola izlases, kas tika uzskatīta par vienu no turnīra favorītēm. Proti, latviešu studentu komanda bija kļuvusi par čempionvienību divās iepriekšējās akadēmiskajās meistarsacīkstēs (1935, 1937), un, protams, arī tagad bija cerības uz godalgotu sniegumu.
Pirmajā spēlē Latvijas studentu basketbola izlase sacentās ar Brazīlijas vienību. Jau no paša sākuma pretinieki uzspieda spēles tempu. “Dominē straujums, kuru diktē brazilieši. Redzams, ka tie braukuši uz šīm spēlēm labi sagatavoti. Apbrīnojami viņi pārvalda bumbu. Pie lielā spēles ātruma tomēr rīkojas precizām piespēlēm. Braziliešu spēle pēc straujuma un efekta līdzīga italiešu spēlei, tikai daudz precīzāki metieni un līdz pilnībai izkopta zonu aizsardzība,” ziņoja Sporta Pasaule. Dramatiskā cīņā pamatlaiks noslēdzās ar neizšķirtu — 22:22. Papildlaikā mūsējiem nācās atzīt brazīliešu pārākumu — 22:24. “Sacīkste notika latviešiem nepierastā, tropiskā karstumā. Tas ļoti iespaidoja mūsu vienību sacīkstes beigu daļā, kad aptrūka izturības,” pēc spēles secināja avīzes Latvijas Kareivis korespondents.
Nākamajā spēlē latviešu studentu basketbola izlase piekāpās Francijai (17:24) un pēc tam — arī Igaunijas studentu izlasei (22:31). Spēle pret kaimiņiem igauņiem, kā jau ierasts, bija principiāli svarīga, taču šoreiz mūsējiem nekādi neveicās ar precizitāti. “Sekmes bija stipri mainīgas — ar to starpību, ka latviešiem nebija laimes metienos, kurpretim Igaunijai šodien bija laimīga diena,” ziņoja Sporta Pasaule. Rezultātā Latvijas studentu basketbola izlase ieņēma pēdējo vietu četru komandu konkurencē, bet par jauno pasaules studentu čempionvienību kļuva Francija. Saskaņā ar Latvijas sporta preses aprēķiniem Latvijas studentu basketbola izlasē rezultatīvākais Monako turnīrā bija Voldemārs Elmuts ar 19 punktiem. Pa 10 punktiem guva Eduards Andersons un Indulis Laukevics.
PĒC REVANŠA VOLEJBOLA LAUKUMĀ
Togad volejbols akadēmisko meistarsacīkšu programmā bija iekļauts pirmo reizi. Volejbola turnīrs norisinājās pēc tam, kad bija beigušās basketbola sacīkstes. “Volejbola spēles iesākām ar apņemšanos vismaz šeit visiem spēkiem censties revanšēties par zaudējumiem, jo jāspēlē bija tieši ar tām pašām valstīm, kurām tik nelaimīgi zaudēts basketbolā,” rakstīja Latvijas studentu volejbola izlases dalībnieks Kārlis Šleicers. Jāpiebilst, ka tieksme pēc revanša bija diezgan burtiska, jo lielākā daļa mūsu studentu volejbola vienības sportistu bija spēlējuši arī basketbola izlases sastāvā.
Volejbola turnīrs sākās 24. augustā, un arī tajā latviešu pirmie pretinieki bija brazīlieši, kuri nesagādāja lielas problēmas. “Brazīlieši gan veikli zēni, kas prata cīnīties pēc bumbas, bet tiem vēl sveši tie volejbola mākslas noslēpumi, kurus jau atklājuši igauņi un latvieši,” no Monako ziņoja Kārlis Šleicers. Latvija pieveica Brazīliju divos setos — 2:0 (15:2, 15:3). “Daudz grūtāk gāja ar frančiem. Viņi gan spēlē nesalīdzināmi vājāk par mums, bet tieši šī sajūta un arī karstais laiks, kas valdija spēles laikā, iespaidoja jūtami mūsu spējas,” skaidroja K. Šleicers. Francijas studentu volejbola izlase tika pieveikta trijos setos — 2:1. Aizķeršanās notika otrajā setā, taču trešajā tika izcīnīta uzvara.
PIRMIE STUDENTU PASAULES ČEMPIONI VOLEJBOLĀ!
Tajā pašā dienā, kad tika spēlēts pret frančiem, pēc divu stundu pauzes sekoja izšķirošā spēle pret igauņiem, kurus uzskatīja par akadēmisko meistarsacīkšu volejbola turnīra favorītiem. “Ja lielākā daļa cerēja, ka latvji izies kā uzvarētāji basketbolā, tad retais to cerēja volejbolā, vēl jo sevišķi, kad noskaidrojās, ka līdzdalību pieteikusi labākā volejbola mākslas pratēja Igaunija,” ziņoja Sporta Pasaule. Tas, ka igauņi iepriekš bija divos setos pārliecinoši sakāvuši frančus un mūsējiem tā bija otrā spēle pēc kārtas vienā dienā, “deva kaimiņiem pārāk lielu paļāvību uz savām spējām”.
“Bet visu to salauza mūsu spēlētāju neatlaidīgais cīņas gars un lielā izturība; pilnu sparu gājām no spēles pirmās līdz pēdējai sekundei. Liekas, Latvijas studenti šai spēlē deva labāko, ko vien kādreiz spējuši,” ziņoja Latvijas vienības dalībnieks Kārlis Šleicers. Latviešu volejbolisti izšķirošajā cīņā devās maksimāli koncentrējušies un ar lielu apņēmību. Kaut arī pirmajā setā bija jūtams liels Latvijas vienības pārsvars un tika uzvarēts ar 15:3, katrā epizodē norisinājās neatlaidīga cīņa. Mūsējie neatslāba ne mirkli.
Otrajā setā igauņi cīnījās ārkārtīgi pašaizliedzīgi, cenšoties izmantot savas auguma priekšrocības un kurinot tempu. Taču latvieši nebija ņemami. “Pareiza izrādījās mūsu spēles taktika. Izmantojām spēcīgās serves un garo pretinieku vājo spēli aizmugurē,” secināja Šleicers. Sīvā cīņā tika izcīnīta uzvara otrajā setā (17:15) un visā spēlē kopumā. Latviešu studenti bija kļuvuši par pirmajiem pasaules studentu čempioniem volejbolā! Tas bija saviļņojošs brīdis, “kad arī pirmo reizi uzvaras mastā uzvijās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un pāri stadionam plūda Latvijas valsts himnas skaņas”.
Volejbolā izcīnītais zelts Latvijai bija augstākā godalga akadēmiskajās meistarsacīkstes togad, taču bija arī labi panākumi dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Sudraba godalgas izcīnīja Arnolds Bērziņš pieccīņā un Ralfs Balodis 1500 metru skrējienā. Savukārt bronzu “4 reiz 100 m maiņskrējienā” jeb stafetē ieguva Latvijas vieglatlēti Georgs Ālers, Ābrams Feldhuns, Arturs Kravinskis un Vitolds Pormanis. Vērā ņemams sniegums bija arī Nikolaja Zariņa 4. vieta šķēpmešanā un Ābrama Feldhuna 6. vieta 200 metru skrējienā.
MĀJUPCEĻĀ CAUR KARA PĀRŅEMTO EIROPU
Atriešanās Latvijā izrādījās krietni ilgāka, nekā tas bija plānots. Eiropas valstis bija pārņēmis ārkārtas stāvoklis, norisinājās mobilizācija, vilcienu reisi tika atcelti, 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš. Latvijas studentu delegācija iesprūda Berlīnē. Tagad dzelzceļa maršrutos primāri tika pārvietoti karavīri un militārā tehnika. Mūsu studenti sadalījās divās grupās, kas turpmāk ceļoja atsevišķi un Latvijā pārradās ar dažu dienu starpību. Saskaņā ar laikrakstu ziņām pēdējie latviešu sportisti no Monako pārradušies Rīgā vien 8. septembra rītā. Viena grupa ceļoja caur Kopenhāgenu Dānijā, Stokholmu Zviedrijā un Tallinu Igaunijā. Citai grupai ceļš bija nedaudz taisnāks — no Vācijas ziemeļiem ar prāmi uz Zviedriju un no Stokholmas ar kuģi uz Rīgu.
Kara sākums viennozīmīgi aizēnoja akadēmisko meistarsacīkšu rezultātus. “Gan pēdējo dienu politiskie mākoņi aizklāja spožo cīņu sauli, finālcīņas bija jāsasteidz, dažu valstu sportisti aizbrauca cīņas pat nenobeiguši, bet tomēr tās bija spraigas, augstvērtīgas un pārsteigumiem bagātas cīņas,” laikrakstā Sporta Pasaule rakstīja volejbolists Kārlis Šleicers. Latvijas sarkanbaltsarkanajam karogam tas izrādījās pēdējās studentu spēles uz vairākām desmitgadēm.
LATVIJAS STUDENTU VOLEJBOLA IZLASE 1939. GADĀ MONAKO
Voldemārs Elmuts
Uldis Ģērmanis
Alfreds Hermanovskis
Indulis Laukevics
Arvīds Pētersons
Kārlis Šleicers
