Sarežģīts, ar bronzas rotājumu
Latvijas autosportam šis bija sarežģīts gads, jo sezona aizritēja nervozā finanšu un politiskā situācijā. Tomēr nacionālie seriāli noturēja līdzšinējo līmeni, savukārt starptautiski izcila sezona — pirmā pasaules čempionāta medaļa Latvijas autosporta vēsturē, kuru pastiprina bronza arī Eiropas rallijkrosa čempionātā.
NE VISS SPĪDOŠI, TAČU GODAM
2014. gads Latvijas autosportam bija sarežģīts, jo iezīmējas tendences — vietējie sportisti atsakās no īpaši dārgiem autosporta projektiem, savukārt pastāv bažas, ka Latvijā savus līdzekļus autosportā ieguldījušie ārzemnieki (lielākoties — Krievijas rallija braucēji) ģeopolitiskās situācijas dēļ var atslābināt savus plānus. Tas nav izdevīgi Latvijas lielākajām rallija komandām, kuras ar savu profesionalitāti prata piesaistīt turīgus, taču attīstāmus sportistus. To, cik šīs bažas ir pamatotas, vairāk rādīs nākamais gads. Taču zināma nervozitāte ir.
Ja par slikto, šogad Latvija, iespējams, pēdējo reizi aizvadīja Eiropas autokrosa čempionāta posmu Mūsā. Daudzus gadus spilgtākais autosporta notikums mūsu valstī nākamgad nenotiks, jo trases saimnieki un organizatori nonākuši finanšu strupceļā. Tas ir ļoti nepatīkami, taču mierina tas, ka Latvijā iesakņojas Eiropas rallija čempionāta posms, notiek darbs pie iespējamā pasaules rallijkrosa čempionāta posma rīkošanas 2016. gadā. Turklāt Mūsas zaudējums zināmā mērā pavēra arī dažas līdz šim pievērtas durvis, par ko vairāk krosa sadaļā turpmākajā aprakstā.
Protams, vispozitīvākais šogad Latvijas autosportā ir mūsu jauniešu sniegums rallijkrosā: Reinis Nitišs kļuva par pasaules čempionāta bronzas medaļnieku SuperCar klasē. Savukārt Super 1600 klasē Eiropas rallijkrosa čempionāta bronzu sasniedza Jānis Baumanis. Starptautiski Latvijas autosporta visu laiku spožākais gads.
Minētais Eiropas rallija čempionāta posms Liepājā novērtēts ļoti atzinīgi — vadošajā trijniekā starp visām daudzajām sacīkstēm. Arī šobrīd pēdējais Mūsas Eiropas autokrosa čempionāta posms tradicionāli ir pirmajā trijniekā starp šī čempionāta posmu rīkotājiem. Tātad gan ar braukšanu, gan ar rīkošanu starptautiski viss kārtībā!
NACIONĀLĀS ĪPATNĪBAS
Ko šajā gadā Latvijas autosports piedzīvojis nacionālajā līmenī? Kā klājas Latvijas Automobiļu federācijas sporta veidiem un disciplīnām?
RALLIJA KOMISIJA: Joprojām augstvērtīgas sacīkstes, par maz mūsu karodziņu
Rallija sacensības Latvijā tiek rīkotas augstākajā kvalitātē. Ar to ne tikai lepojas vietējie, to pamana un novērtē arī kaimiņvalstu eksperti. Šajā ziņā rīkotāju komandas ir burvīgas.
Problēmas sagādā tas, ka finanšu situācija arvien vairāk skatītājos (vai treneros, menedžeros) pārvērš talantīgus Latvijas sportistus, savukārt Latvijas karodziņu uz mašīnām ir salīdzinoši maz uz kopējā mūsu posmu dalībnieku fona. Vietējie nespēj konkurēt ar ārzemnieku budžetu, līdz ar to daļu Latvijas čempiontitulu savā starpā sadala igauņi, krievi un lietuvieši. Taču varbūt jāmaina domāšana — varbūt nav par katru cenu trasē jādabū viena vai divas WRC vai R5 mašīnas. Varbūt sportiski daudz interesantākas kļūst vienas ass piedziņas cīņas kā R2 vai 2WD grupā? Jā, skatāmība — nevar R2 klases Ford Fiesta būt tikpat aizraujoša, cik N4 Mitsubishi Evo X. Taču varbūt arī līdzjutējiem ir vērts savu intrigas daļu atrast ne tikai ceļa malā, bet vairāk vērot, kā veidojas sezonas rezultāti.
KROSA KOMISIJA: Solis atpakaļ, divi uz priekšu?
Autokrosa, rallijkrosa un folkreisa nacionālā pasaule īpaši lepojas ar Nitiša un Baumaņa sniegumu, jo vairāk tāpēc, ka abi auguši Latvijas krosa trasēs, abi bijuši titulēti Latvijas autokrosa čempionātā (Reinis vicečempions, Jānis — divkārtējs čempions). Šajā ziņā gads vairāk nekā lielisks.
Sliktā ziņa bija Mūsas kapitulācija, kā rezultātā zaudēta sacīkšu norises vieta, bija jāpārceļ NEZ rallijkrosa posms, Baltijas autokrosa fināls un Folkreisa noslēgums. Protams, šo leģendu zaudēt nebūtu veselīgi. Lai gan pašlaik nav neviens pateicis, ka Mūsā motori vairs nekad nerūks.
Taču nejaukais atgadījums ar Mūsas trasi ir sarūpējis uzreiz trīs labus notikumus. Pirmkārt, tā kā NEZ rallijkrosu nedrīkstēja atcelt, šo posmu rīkot pēdējā brīdī uzņēmās SK 333. Šis sporta komplekss un tā saimniekotājs Haralds Šlēgelmilhs ļoti aizrāvās ar šo ideju, kas zināmā mērā nozīmē jaunas rallijkrosa trases tapšanu. Darba daudz, taču šis ir īstais brīdis attīstīt rallijkrosu. Otrs ieguvums — Baltijas (arī Latvijas) finālu uzķēra Lietuvas Šakiai trase. Šī sacīkste ievērojami stiprināja abu valstu krosa sabiedrības, kuras jau tā bija gana draudzīgas. Fināls izvērtās lielisks, bet sadarbība, kā zināms, ir laba lieta. Trešais ieguvums — tā kā folkreisam pēc Mūsas kapitulācijas trūka viena posma, to uzņēmās rīkot jaunā Aizkraukles trase, kura citādi īsti vietu šāgada sacensību kalendārā nebūtu atradusi. Debija izdevās, tātad iegūta jauna trase.
Sportiski Latvijas un Baltijas autokrosa čempionāts bija lieliski — aug dalībnieku skaits, saasinās cīņas. Turklāt sāk darboties hierarhija, kuras pirmais pakāpiens ir folkreiss — bijušās tautas sporta zvaigznes ienāk krosā, kļūstot par pieredzējušiem autokrosa līderiem.
STANDARTAUTO KOMISIJA: Pārmaiņu vēji turpina šūpot
Standarta mašīnu sports pēdējā laikā piedzīvojis pārmaiņas — pazuduši ziemas un vasaras autosprinti, vietā nācis minirallijs, kā arī statusu no kausa izcīņas uz Latvijas čempionātu pamainījis supersprints. Pāri visam komisijas kroņa disciplīna — rallijsprints.
Lielākās bažas šogad sarūpēja minirallijs. Pirmkārt, visai steidzami bija jāveido dalībnieku sastāvs, lai rīkotāji finansiāli nezaudētu, rīkojot posmus. Otrkārt, ja vēl pirms 10 gadiem šādas standartauto sacensības mašīnām bez drošības karkasiem bija salīdzinoši vienkārši noorganizēt, tad jaunajā ērā trašu izveide ir problēma. Tas tāpēc, ka mūsdienās ielas mašīnas spēj būt tik mežonīgas, ka rodas problēmas tām atrast sacenšanās veidu, kas ir drošs, bet tajā pašā laikā neatņem braucējam cīņas garšu.
ŠOSEJAS KOMISIJA: veiksmīgs drifts, strīdīga šoseja
Jau vairākus gadus Šosejas komisijas kronis ir drifta čempionāts, kā arī starptautiskie notikumi, kuri Latvijā tiek rīkoti gana kvalitatīvi. Turklāt Latvijas sportisti gūst panākumus starptautiskās cīņās, kas apliecina šī sporta kvalitāti Latvijā.
Komisijas bēda ir tās pamatakmens — autošosejas sacensības. Masveidību veido vēsturiskie auto Volga un VAZ, savukārt mūsdienīgas šosejas mašīnas varēja būt vairāk un atraktīvākas. Šosejas sacensībām nepieciešams kāds zemu izmaksu sporta dalībnieku pieplūdums, taču arī šajā ziņā līdzšinējie eksperimenti nav veiksmīgi. Vasaras sprints savulaik nesarūpēja šosejas braucējus, savukārt šāgada eksperiments ar minišoseju uzskatāms par neizdevušos. Tas, starp citu, parāda tendenci — LAF ir problēmas finansiāli uzturēt tautas sporta sacensību veidus. No vienas puses, tajos nedrīkst aizrauties ar izmaksu celšanu sportistiem, tajā pašā laikā dalībnieku, lai arī tie ir desmitos, nav tik daudz, lai tiktu līdzi sacensību rīkošanas prasībām.
Šosejas komisijas paspārnē ir arī dragreiss. Sportisti pat ir gatavi spēkoties, turklāt labā līmenī, bet bažas nākotnei sagādā sacensību rīkošana. Kompānija, kas to darīja līdz šim, nedaudz atkāpjas no saviem plāniem, tāpēc komisijai jāveido savas idejas par Latvijas čempionāta aizvadīšanu.
Šosejas komisijas ilggadējā problēma ir politiskā gaisotne — ir pārāk daudz principiālu grupu un kolektīvu, kuri atrod iemeslus savā starpā nesadzīvot. Rezultāts šādā haosā nav labs.
KARTINGA KOMISIJA: tautas sporta labais piemērs
Latvijas kartinga čempionāts gadu no gada lēnām progresē, kļūst kvalitatīvāks un arī dalībnieku kļūst vairāk. Taču galvenais šī sporta ieguvums — izteiktas tautas sportošanas aktivitātes. Pirmkārt vairāki seriāli, kas norisinās ar īres kartiem. Otrkārt, pa vidu starp uzbraukšanu hallē un čempionātu pamatīgi nostabilizējies ProKart seriāls. Tajā var startēt ar visu, kas līdzīgs kartingam — jauns, vecs, dārgs, lēts. Pamatdoma — brauc, klasi tavam kartam atradīsim. Skaidrs, ka no šāda seriāla aug dalībnieki un dodas uz Latvijas un Baltijas čempionātu.
TROFIREIDU KOMISIJA: Dubļi dzīvo!
Šis gads trofireidam draudēja būt sarežģīts dažādu apsvērumu dēļ — kritās dalībnieku skaits, mazinājās teritorijas, kurās specifiskais sports varētu aizvadīt cīņas, komisijā vadības krīze.
Taču komisija jāuzslavē par prasmi pielāgoties situācijai, menedžēt mašīnu sadali klasēs un ieskaitēs tā, lai sportistiem būtu interesanti ja ne vienā, tad citā klasē. Līdz ar to, ja vēsturiskās pamatklases piedzīvo dalībnieku skaita kritumu, tad salīdzinoši jauni vērtējumi ir dalībnieku iecienīti. Ja tā turpinās — viss kārtībā!
RALLIJREIDU KOMISIJA: Tikai entuziasms
Rallijreidu komisija jau kuro gadu ir vairāk eksistējoša, nevis funkcionējoša. Vienīgā regulārā spirināšanās ir bezceļu izturības sacensības, kurām šogad pirmo reizi bija Latvijas čempionāta statuss. No vienas puses, iespējai izcīnīt čempiona titulu vajadzētu motivēt sportistiem pulcēties lielākos baros. No otras puses, čempionāta statuss palielina dažādas izmaksas gan rīkotājiem, gan sportistiem, kas kvantitātes optimismu sabojā.
NĀKAMGAD BEZ STRAUJIEM PAGRIEZIENIEM
Aptuveni nojaušot LAF komisiju plānus, gribas domāt, ka autosports nesagaidīs kādus ļoti straujus pavērsienus. Katrai komisijai ir tēmas, kuras ir sāpīgas un jārisina. Taču kopumā grūti atrast kādu no aktīvajām komisijām, kuras vērojot gribētos domāt — viss ir nepareizi. Tas vien jau ir labi.
